| Atraduši, par ko cepties. Nu nebūs jums nekādas pensijas, nebūs. Samierinieties. Jau šobrīd nebūtu, ja nebūtu izdevies no SVF aizņemties. Tas ir izlemts. Tikai griež nevis kā ar nazi - iztērējām to naudiņu, ko jums atņēmām, pretī dodot valsts garantijas (haha), nekā nebūs, tik vecuma pabalstiņš, - bet gan pamazām pieradina pie domas. Un es tieši tāpat darītu, ja būtu pie tās varas stūres: sarunātu vienu nekauņu, kas nāktu klajā ar ciparu 75 (tikpat labi varēja minēt 80 vai 85, tak tad zustu ticamības moments un šo par muļķi ieskatītu), lai tauta pašūmējas. Kad ļautiņi būs izšūmējušies un 3x Jēkaba ielā nodziedājuši "bēdu manu lielu bēdu", tad var izjāt baltā zirgā: pēc Baisas Cīņas (te derētu papildus kāda vizīte Briselē pārrunāt kādu mazsvarīgu jautājumiņu, taču atgriežoties lai tautai skaidrs, kur cīņas rings bijis un kur tie ļaundari sēž, kas "konsolidēties" pieprasa) esmu izcīnījis Uzvaru - tikai 70! Un tauta, diedama priekā par izglābtajiem 5 gadiem, skries bučot rokas un krupi norīs ka nu tikai. Kāds, galu galā, bija mērķis jau pašā sākumā. Tā kā nebūs jums nekādas pensijas, nebūs. Kamēr indivīds ticēs mītam, ka valsts, tas ir arī viņš pats, tikmēr viņu drāzīs. Tb mūžam.
Tā kā labāk atjauno kontaktus ar saviem lauku radiem, no kuru viesmīlības savulaik tik veiksmīgi muki. Moš piešķirs aiz bērzu birztaliņas kādu pleķīti pāris kartupeļu vagām. :) |
[Valsts,] tie ir cilvēki, kas piedalās lēmumu pieņemšanā, - apmēram pusotrs tūkstotis augstākās ierēdniecības. Viņi nosaka, kāda ir valsts, un to veido. (..) Mums [postpadomju domāšanas cilvēkiem] valsts ir mūsu pašu turpinājums. Turklāt mēs no tās it nemaz neprasām cieņu pret sevi - mēs neprasām, lai tā pret mums attiektos kā pret sevis turpinājumu, jo valsts ir kas augstāks, nozīmīgāks par mani. Taču tā ir mana, manis turpinājums. Kaut kas līdzīgs arhaiskām kultūrām ir ar dzimtu vai cilti kā manis turpinājumu. Tāpēc mums ir galēji neeiropeiska attieksme pret valsti. Eiropietim valsts ir kalps, apkalpojošais personāls, nolīgts menedžeris. Ko nozīmē revolūcija Eiropā? Šis menedžeris slikti strādā, ņem pārāk daudz naudas un maz dara. Es viņu padzīšu un nolīgšu citu. Revolūcija ir menedžmenta nomaiņa. Es atlaižu negodprātīgus cilvēkus, pat ja tas būtu karalis. Krievijā [un Latvijā] revolūcija ir pasaules iekārtas sabrukums. Mēs dzīvojam valstī - mums ir vājas tradīcijas, vājas institūcijas, vāja tiesa, vājš likums, taču revolūcija mums nav sacelšanās pret menedžeriem vai valsts vadītājiem - mums tā ir sacelšanās pret pasaules kārtību. (..) tāpēc mūsos ir tik lieli pacietības krājumi (..) Kamēr varam paciest, cietīsim.
Kauns nepakārties : intervija ar Mihailu Deļaginu. // Rīgas laiks. 01.2012., 20. lpp.