Ech... lasot jūzera
kants gastronomiskos ieskicējumus un regulāri laulātajai pār plecu raugoties pēdējā laikā popularitāti ieguvušos ēst gatavošanas šovus TV, iedomājos, ka forši būtu bijis, ja jaunībā neiestrēgtu pie "Jaunā pavāra ABC", bet izkoptu šīs prasmes līdz apkārtnes aplausu līmenim. It kā viss loģiski, saprotami, tikai maksimāli daudz recepšu jāsamācās un jāprot no visas gūzmas izvēlēties mirklim atbilstošākās. Zinu pat, ka Parmas šķiņķi jāgriež plānu kā papīru (šo nepieciešamību apguvu empīriskā ceļā, taisot normālas latviešu studenta šķiņķmaizes). Vienīgā nelaime - man nav ne mazākās garšas izjūtas. Tb ar pilnīgi vienādu emociju gammu ēdu absolūti visu, un vienīgais, kas patiesi garšo, ir makaroni ar malto gaļu (un nesabojāti ar visādām kukurūzām un tomātu mērcēm), tb "po flotski". Pēdējā laikā sajūta, ka daudz ko laikam esmu zaudējis, izpaliekot garšas kārpiņām.
Tā ka viss ir relatīvi. :)