Paklausoties, cik daudz daži ļautiņi tērē naudas tādu dīvainu un saimniecībā absolūti nerentablu mājdzīvnieku kā kaķu tehniskajai apkopei, rodas sajūta, ka apmātība ar kaķiem gluži vienkārši ir mātes dabas radīta alternatīva marksismam - lieko ienākumu pārdale sabiedrībā, neļaujot tiem uzkrāties tur, kur tos neizmanto lietderīgi. ;)
Nu varbūt tāpēc, ka nauda kaķim zem astes - viņam viņu vienkārši nevajag, bet par tām intelektuālajām spējām nekad nevari būt drošs, jo sazinko tie švaļi dara, kamēr cilvēks vienā mierā krāc. :)
Da nē, es par ko citu. Burtiski pirms dažām dienām kur manīju tēmu, kāpēc kaķi nepakļaujas dresūrai u.tml. - šie nespējot atcerēties vairāk par 5-10 soļiem (ciparus šobrīd pagrābju no gaisa, atmiņā vīd vēl mazāki), tb kad kaķis iemācījies paēst, pagulēt, atpazīt saimnieci, uzglūnēt kustošam mazākam objektam, nokniebties ar kaimiņu kaķeni un izkauties ar pāris sētas runčiem, viņa intelekta kapacitāte esot piepildīta un vairāk iemaņu apgušanai vienkārši neesot vietas.
Nu neprecīzi izteicos. Pareizāk būtu teikt, ka ļoti slikti pakļaujas. Ja atmiņa neviļ, tikai kur 60. gados pirmo reizi izdevās iestudēt cirkā kaķu numuru, kas ilgus gadus bija sensācija nevis tāpēc, ka kaķi ko īpašu darītu (jebkurš ronis šiem handikapu vienos vārtos var dot), bet gan tāpēc, ka šie vispār uz skatuves uzdabūti un pat spēj atcerēties un izpildīt pāris vienkāršākās komandas.
oblica postulē, ka ar pacietību varot ne tikai laulāto draugu peidabūt traukus mazgāt, bet arī bruņurupuci caur degošu stīpu lēkt - bruņurupuči arīdzan esot reti ietiepīgi. :)