Nu, nu.

Slinkums rakstīt, bet izskatās, ka tu savus priekšstatus par Lielbritāniju un tās vēsturi nez kāpēc balsti tātad uz vienu novelistu un pāris avīžrakstiem.

Ko nu pūlēties. Pasaki takš uzreiz "muļķis" un lieta darīta, nav laiks jātērē. :))

Nē, nu kāpēc tā?

Drīzāk vnk apceru, vai neesi frankofīls! :)

Hmm... vai nav pārāk primitīvi, kā delfi.lv komentāros, tb ja nepatīk amerikāņi, tātad automātiski esi "krievmīlis"? ;)

Katrai zemei ir savi uzplaukuma, stagnācijas un pagrimuma periodi, savas īpatnības. Tačū visas ir pārāk interesantas, lai kādai vienai dotu priekšroku. Pa lielam Eiropa nekad nav šķitusi interesanta. Vairāk interesējusi cilvēces attōstība kā tāda, tak līdz kādam XIV gs. Eiropa pasaules kotekstā tāda Lapzeme vien bija. Tāpēc Centrālāzijas senatne šķiet aizraujošāka. Bet no Eiropas pēdējā laikā ir 2 atklāsmes prieš paša: pirmkārt, mītu par anglosakšu dižumu radījuši paši anglosakši, pārējiem līdz XVIII gs. pa lielam to nepamanot (nu līdzīgi kā ja kāds marsietis lasītu vēstures literatūru latviešu valodā, viņam šķistu, ka pasaules likteņi tik ap dievzemīti vien grozījušies), un otrkārt, Spānija XVI-XVII gs. kā politiskā un kultūras dominante šķietas sasodīti interesanta (iespējams tāpēc, ka praktiski par to nekā nezinu).