Ik pa brīdim publiskajā telpā pavīd ziņas (šķiet, tikai aisberga redzamā virsotne), ka kārtējais namu apsaimniekotājs, izrādās, cik gadus naudu iekasējis, apkurinātājiem nav maksājis, un nu aizbraucis netraucēti pavadīt vecumdienas Maljorkā, kamēr dzīvokļu īpašnieki paliek maksājot viņa parādus. Pie tam kā neizbēgamu ļaunumu uztver to, ka jāmaksā ir, kaut izskatās tā mazliet netaisnīgi. Bet situācija ir analoga, piemēram, ka ja es aizeju uz autosalōnu, nopērku automašīnu, gadu braukāju, taču tad ierodas pie manis tiesu izpildītājs un pieprasa maksāt par automašīnu pilnu summu - dīleris, redz, neesot ar automašīnu piegādātājiem norēķinājies un parāvis fraciņu. Bet kāda man gar to daļa? Man aizdomas, ka Civillikuma izpratnē uz mani neattiecas siltuma piegādātāja un viņa subpodrjadčiku (apsaimniekotāju) attiecības, kurš tur kuru uzmetis. Ja siltuma piegādātājs ar apsaimniekotāju ir noslēdzis līgumu un deleģējis tam tiesības iekasēt no dzīvokļu īpašniekiem maksu par šo siltumu, tad viņu savstarpējie norēķini ir viņu pašu attiecības un trešajām personām nav jāmaksā par viņu savstarpējām neveiksmēm rebēs. Ja es par auto esmu samaksājis, tad tas ir mans un otru reizi man nekādi nav jāmaksā, aber blēdīgo dīleri ķer nu pats rokā.
Principā ļautiņiem vajadzētu tagad bombīt to partiju, par kurām vēlēja, birojus (ceru, ka uz pirmsvēlēšanu laiku atsākuši darbu), lai šamo pārstāvji Jēkabielā atliek visas savas fantāzijas par abortiem vai smēķētāju trenkāšanu, bet ķeras pie likumdošanas sakārtošanas šajā jautājumā. Bet ar ko ļaudis nodarbojas? Sāk vākt parakstus par kažokzvēru audzēšanas aizliegšanu dievzemītē, jo atklātībā nākušas slepeni uzņemtas fotogrāfijas, kas liecinot par lapsu un ūdeļu psihes deformācijām audzētavās!!!
Es saprotu, ka maniakālā sindroma pārņemta ūdele ir kas Baiss, taču ļaudis, vai nespēja noteikt šī brīža prioritātes, kam derētu pievērsties, neizmaksā jums pārāk dārgi?

1807. gadā ar Napoleona I dekrētu teritorijā starp Reinu un Elbu tika izveidota Vestfāles karalise (Königreich Westphalen), kas pastāvēja vien dažus gadus - līdz 1813. gadam. Bijušās karalistes bijušo galvaspilsētu Keseli (Kassel)) 1943. gadā Sabiedroto aviācija šo pilsētu nolīdzināja līdz ar zemi, atstājot vien gruvešu kaudzi. Nu pilsēta sen uzbūvēta no jauna, smuka kā piparkūka, taču par īslaicīgo karalistes vēsturi nekādu ziņu vēsturniekiem nav, jo bombardēšanā gāja bojā viss, gan kartupeļu pagrabi, gan visi iespējamie arhīvi, muzeji un bibliotēkas.
Taču gadās arī brīnumi ne tikai Jēzus atveidā uz tostermaizītēm vai Dombrovska veiksmes stāstā. 1813. gadā ženerāladjutanta Černiševa (генерал-адьютант князь Чернышев, Александр Иванович; 1786.-1857.) vienība visai spoži ieņēma Keseli. It kā visiem zināms gadījums (kurš tad nezina par Keseles ieņemšanu? ho ho ho!), taču izrādās, ka bez sidraba tabakdozēm un frau vaiņadziņiem krievu kazaki līdzi uz Sanktpēterburgu aizveduši pilnīgi visu karalistes arhīvu, vairāk nekā 14 000 lietu!!! Tas viss nonāca Publiskajā, bet šobrīd Nacionālajā bibliotēkā (Российская национальная библиотека), kur smuki iegūla pagrabos un, kā tas mēdz būt, tapa aizmirsts. Rokrakstu nodaļā ir tikai 354 vienību apraksts (pārējās 14 000 lietas pat nav atvērtas!), ko pagājušo nedēļ nejauši konstatēja viens krievu kamrāds, kurš tur strādā un pēta Septiņgadu kara vēsturi. Vācijā par šāda "Vestfāles fonda" eksistenci neviens pat nenojauš, tb ja kādam no maniem draudziņiem kāds doičlenderu vēsturnieks pazīstams, tad var palaist baumu, ka no aizmirstības uzpeldējis šāds materiāls, kuru var rakt.

P.S.
Tiem ļaudīm, kas ievaimanāsies par krievu bardaku, jau laikus aizrādu, ka neaprakstītu fondu netrūkst nekur. Arī mūsu pašu LVVA pagrabos gana telpu, kurās neviens nav kāju spēris un lietu mapes rokā ņēmis kopš 1920. gada, kad tās tur nokrāmēja, nerunājot par vācbaltiešiem pirms to deportācijas konfiscētajiem arhīviem, ko īstens latvis nepētīs dēļ tās suņu valodas vien.

Izšmaucu pa kluso pusdienas pārtraukuma laikā pagalmā ar cirvīti ledu paskaldīt. Atminējos to sajūtu, kad pavasarī nāc no pamatskolas 20 min ceļu kādas 4 stundas, jo kanālus jāparok kūstošā sniega straumēm, kuģīšus tur jāpalaiž, laime bij! :)