1807. gadā ar Napoleona I dekrētu teritorijā starp Reinu un Elbu tika izveidota Vestfāles karalise (Königreich Westphalen), kas pastāvēja vien dažus gadus - līdz 1813. gadam. Bijušās karalistes bijušo galvaspilsētu Keseli (Kassel)) 1943. gadā Sabiedroto aviācija šo pilsētu nolīdzināja līdz ar zemi, atstājot vien gruvešu kaudzi. Nu pilsēta sen uzbūvēta no jauna, smuka kā piparkūka, taču par īslaicīgo karalistes vēsturi nekādu ziņu vēsturniekiem nav, jo bombardēšanā gāja bojā viss, gan kartupeļu pagrabi, gan visi iespējamie arhīvi, muzeji un bibliotēkas.
Taču gadās arī brīnumi ne tikai Jēzus atveidā uz tostermaizītēm vai Dombrovska veiksmes stāstā. 1813. gadā ženerāladjutanta Černiševa (генерал-адьютант князь Чернышев, Александр Иванович; 1786.-1857.) vienība visai spoži ieņēma Keseli. It kā visiem zināms gadījums (kurš tad nezina par Keseles ieņemšanu? ho ho ho!), taču izrādās, ka bez sidraba tabakdozēm un frau vaiņadziņiem krievu kazaki līdzi uz Sanktpēterburgu aizveduši pilnīgi visu karalistes arhīvu, vairāk nekā 14 000 lietu!!! Tas viss nonāca Publiskajā, bet šobrīd Nacionālajā bibliotēkā (Российская национальная библиотека), kur smuki iegūla pagrabos un, kā tas mēdz būt, tapa aizmirsts. Rokrakstu nodaļā ir tikai 354 vienību apraksts (pārējās 14 000 lietas pat nav atvērtas!), ko pagājušo nedēļ nejauši konstatēja viens krievu kamrāds, kurš tur strādā un pēta Septiņgadu kara vēsturi. Vācijā par šāda "Vestfāles fonda" eksistenci neviens pat nenojauš, tb ja kādam no maniem draudziņiem kāds doičlenderu vēsturnieks pazīstams, tad var palaist baumu, ka no aizmirstības uzpeldējis šāds materiāls, kuru var rakt.

P.S.
Tiem ļaudīm, kas ievaimanāsies par krievu bardaku, jau laikus aizrādu, ka neaprakstītu fondu netrūkst nekur. Arī mūsu pašu LVVA pagrabos gana telpu, kurās neviens nav kāju spēris un lietu mapes rokā ņēmis kopš 1920. gada, kad tās tur nokrāmēja, nerunājot par vācbaltiešiem pirms to deportācijas konfiscētajiem arhīviem, ko īstens latvis nepētīs dēļ tās suņu valodas vien.