Nespriedelēšu par baisajām operas solistēm, kuras, īpaši apkaltas rokassomiņas vicinot un necenzētus vārdus kā stikla pērlītes birdinot (interesanti, vai poliči pieļauj domu, ka varētu būt sastopami ļaudis, kuri nerunā rupjības nekad un nekādā situācijā? jebšu tas šiem šķiet tikpat neiespējami kā dobās Zemes teorija?) klejo pa naksnīgās Vecrīgas ielām, uzklūpot dievzemītes varonīgajai policijai. Jāsaka paldies Džā, ka Māte Terēze te nav ieradusies - tā arī tak varētu uzklupt poličiem un tiem nodarīt tik smagus psihes un miesas bojājumus, ka nejauko tantuku nāktos iecirknī labas stundas spārdīt, lai pie prāta vestu. Es ne par to. Cilvēkam, kurš uzaudzis Āģīti un gana bieži savas vētrainās pusaudzības gados ciemojies varonīgās padomju milicijas Kuģu ielas bāzē, nav un nevar būt īpašu ilūziju par dievzemītes varonīgās policijas darbinieku likuma un ētikas izpratni. Tas viss ir tikai putas mūžības okeāna ņirbā. Taču tas, ka kāds entuziasts ņēmis un apkopojis kaut viena (ideāli būtu par katru "profesionālo politiķi" ko šādu apkopot) buldolokomotīvja solījumus gadu gaitā:
http://ainarasolijumi.lv/ :)
----
* Lai gan ir sabiedrības slānis (kuram pieder arī ōperas dīvu vairums), kas nelamājas nevienā situācijā, jo tas ir prasti un zem viņu goda.
** Es te nerunāju par proletāriski mazisko prieciņu, kas valda lielā daļā sabiedrības, a la "re ku pat režisori un operas dīvas dzer un lamājas gluži kā mēs! ar steku viņiem ar steku tāpat kā mums!".