Patiesībā man pofig, kurš tur iedzēris un vai patiesi operas dīva lamājusies kā šņaba pudeli sasitis kučieris.* Es pie sevis aizdomājos par to, ka jebkuru tā var uz ielas sašņorēt, viņa atteikšanos doties uz iecirkni klasificēt kā rupju lamāšanos (pat ja cilvēks tikai Šekspīru citējis), aber atteikšanos ļaut sev izgriezt rokas - par brutālu un slepkavniecisku uzbrukumu likuma sargiem. Un neko tu nevari padarīt. Vienīgie, kas no šādas varbūtības teorētiski pasargāti, varētu būt tādi īpatņi, kuriem kādi 4-5 miesassargi blakus (te pirms pāris nedēļām pat tiesnesi policijas iecirknī atspārdīja līdz nemaņai. Nu un vēl par to aizdomājos - kāpēc tieši šāds scenārijs ir pirmais, kas prātā nāk**, nevis tāds, kāds pieklātos likumbijīgam pilsonim.

----
* Lai gan ir sabiedrības slānis (kuram pieder arī ōperas dīvu vairums), kas nelamājas nevienā situācijā, jo tas ir prasti un zem viņu goda.
** Es te nerunāju par proletāriski mazisko prieciņu, kas valda lielā daļā sabiedrības, a la "re ku pat režisori un operas dīvas dzer un lamājas gluži kā mēs! ar steku viņiem ar steku tāpat kā mums!".