Kā nu sanācis kā ne, tak lielie darbi apdarīti, aber nākošajiem dedlains ap Jāņiem, tb blenžu pasaulē kā teļš uz jauniem vārtiem un īsti nesaprotu, ko ar dzīvi lai iesāk. Pa lielam ir 2 dižscenāriji: a) varētu uzlauzt vergtura ceha pagalmā asfaltu, jo zem tā iet aptuveni pusmetru resna caurule, pa kuru uz šampanieša rūpnīcu no fūrēm tiek sūknēts jēlvīns, tb ieurbt mazu krāniņu kā to gadu simtiem bērzu slaikajos stumbros darījuši senču senči; b) varētu aplaupīt nordeabanku, jo visa viņu sekuritisistēma un internēti pāris īkšķa resnuma kabeļu saišķī iet pāri ceha pagalmam (da jebkuras oušenbandas sapnis - pārknieb kabeli un visa seifu māja slīgst klusumā un tumsā, izolēta no ārpasaules). Tak par slinku pirmajam un par bailīgu otrajam. Tā nu vienkārši izdomāju pagūglot par dievzemītes ekonomiku pamatrādītājus. Nu tur tipa ekonomikas procentuāla sadale pa pamatnozarēm, imports/eksports, katras nozares devums IKP (savulaik manīju ciparus, ka pagājušajā gadā no 120 000 000 lauksaimniecības saražoto latiņu veseli 90 000 000 esot ES fondu maksājums, aber no cik tur tūkstošiem t.s. lauksaimnieku priekš tirgus vairāk par diļļu buntīti audzē tikai kādi 20% u.tml. ciparus). Nu un kārojas ar uzzināt, cik tad mums tā rūpniecība utt. Sākumā šķita, ka tas būs vienkāršāk par vienkāršu - gan jau ekonomikas ministērija būs savā webā nopublicējusi tādu vikipēdiski/LPEnciklopēdisku pārskatkopsavilkumiņu par situeišenu līdz 2009. gadam. Taču šobrīd sāk pamazām pārņemt izmisums - uz jautājumu "Latvijas ekonomika" u.tml. izteikumiem matuška google tik met ārā ziņas iz 2002. gada par Baltijas tīģerlēcienu (un bez mazākajām norādēm, ka šis tīģeris ir vairāk līdzīgs lācīša Pūka draudziņam, nevis aziātu spēka un izaugsmes simbolam). Vobšem jāatzīst, ka kā dievzemītes iedzīvotājam, pilsonim un piespiedu nodokļu maksātājam man nav ne jausmas par tās zemes tautsaimniecību, kurā virpoju.