Sātana advokāta piezīmes
skepse un infantilitāte
lasītprasme 
16.-Maijs-2011 12:23 pm

(..) cilvēku, kas spēj uztvert tekstu ne tikai atsevišķu vārdu un vārdkopu līmenī, bet arī vienkopus izteikumu līmenī, kļūst aizvien mazāk. Aizvien mazāk kļūst ļaužu, kas spēj uztvert intonāciju un vārdu kārtību teikumā kā saturisku kategoriju. (..) To pamanījis esmu ne es viens. Reiz pavadīju saviesīgu vakaru divu skolotāju sabiedrībā. Valodas pasniedzējs sūdzējās, ka lielākajai daļai šodienas pusaudžu nav iespējams paskaidrot, ku slēpjas, piemēram, Gogoļa prozas burvība. Viņi, redz, spēj tekstu uzvert tikai konkrēta ziņojuma nesēju, t.i. informācijas, kam nav nekādas saistības ar mākslinieciskām vērtībām. Jābūt skaidram, "par ko" ir teksts. Ja tas uzreiz nav skaidrs, tekstu uztver kā nesakarīgu un nevienam nevajadzīgu booring. (..) Matemātiķis atzina, ka ar līdzīgu problēmu sastapies arī viņš. "Kā tā? - izbrīnījāmies mēs ar valodnieku, - Matemātika taču it kā precīza disciplīna. Priekš kam tur "vārdu kārtības" svarīgums?" "Nesakiet vis, - atbildēja matemātiķis, - pēdējos gados aizvien biežāk sastopos ar skolēniem, pie tam nebūt ne dumjiem, kas ar lielām grūtībām spēj saprast uzdevumu nosacījumus. Gluži vienkārši nespēj uztvert domu, kas ietilpināta vairāk nekā vienā teikumā. Bet tie, kas lasa grāmatas, uzdevumu nosacījumus saprot daudz labāk." (..) Es nerunāju par to, par kultūru. Es runāju par sociālu pataloģiju, kas izpaužas visdažādākajos veidos, tai skaitā arī tādā dīvainībā kā sintakses masveida ignorēšanā. Bet vēsture, starp citu, ir arī sintakse. Jo vēsture nav vārdu vai pat frāžu sakopojums, bet gan to kārtība.

Лев Рубинштейн

Par to pēdējos gados bieži nākas dzirdēt. Par to, ka zināšanu un spriestspējas, pat lasītspējas kvalitāte krītoties ar katru gadu. Un tas ir redzams neapbruņotu aci, ka ne tikai domātspējīgo, bet arī lasītprastēju (lasītprasme nav tikai burtiņu atpazīšana, bet arī spēja izlasīto saprast) skaita katastrofāla samazināšanās. No otras puses, pēdējā laikā manu (acīmredzot pirmā "jaunā" paaudze, kas nu sasniegusi attiecīgo vecumu, kad sāk pieteikt sevi sabiedrībai), ka domu sfērā ienāk ļoti interesanti jauni cilvēki, kuru domas ir par pakāpi augstākā līmenī, nekā iepriekšējām paaudzēm. Tie nav pazaudējuši iepriekšējo paaudžu radīto pamatu (kas dievzemītē trakoti švaks), toties lasījuši daudz vairāk, redzējuši vairāk, un vienīgais, kas tiem kavē beidzot te sākt veidot intelektuāļu slāni, ir dzīves pieredzes trūkums, tb tikai laika jautājums. Un tad jau kuro reizi nonāku pie domas, ka varbūt nav par ko žēloties? Tb viss notiek kā tam jānotiek. Visos laikos un visās kultūrās domāt un lasītpratīji bijis niecīgs un kvantitatīvi nemanāms mazākums. Un neko - dzīvoja cilvēki. Visādas tur piramīdas, lielos mūrus un kolizejus sabūvēja. Tad nāca tie sasodītie franču humānisti ar utopisko vīziju, ka visi cilvēki esot vienādi un līdztiesīgi, bet pēc tam XIX-XX gs. straujā industrializācija, kurā bija nepieciešamas milzīgas apmācītu darbaroku masas, kā rezultātā ieviesa obligāto vispārējo izglītību, analfabētisma apkarošanu utt. kā rezultātā masās radās ilūzijas par savu izglītotību. Attiecīgi izglītības sistēma varbūt gan deva augstāku vidējo līmeni, toties krietni zemāku elites līmeni, jo velkot aiz ausīm tos, kam nav dots (tāpat kā muzikālā dzirde, arī domātspēja ir tikai talants), tika piebremzēti tie, kam bija dots. Bet tagad, kad nebūt nav vajadzība pēc inženieriem-izpletņlēcējiem vienā personā, viss pamazām atgriežas savās vietās, kā māte daba iekārtojusi: pūlim savas "lēdijas", bet elitei (es te intelektuālo, ne mantisko eliti domāju) savas.

Vienīgais, politikā ar steigu jāatgriežas pie apgaismotās monarhijas, jo demokrātija un domātnespējīgs referendumojošs pūlis ir visai pabaiss maisījums.
Comments 
16.-Maijs-2011 03:11 pm
bāc "pataloģija"! Kā parasti pārmaiņas tiek redzētas nevis kā jaunas perspektīvas pavēršanās, bet gan kā vecās kārtības sabrukums. Tagad ikdienišķās informāciajs telpa uztrennē cilvēku uztvert un apstrādāt informāciju noteiktiem mērķiem citādāk, nekā tas bija 50 gadus atpakaļ, kur problēma? bērni hiperaktīvi, nevar noturēt uzmanību, bļin, vecāki taču arī vairāk par 160 zīmēm twiterī ieklabināt nespēj! bērni nelasa grāmatas, bļin, bēŗni čeko infō netā, tāpat kā viņu vecāki (piem., E lasīšanu uztver kā nodarbi, kas veicama ar grāmatu vai datora palīdzību, tur nav kkāda šī senilā nošķīruma par grāmatām kā īsto lasīšanu un cita veida informāciajs ieguvi kā "pataloģiju")
16.-Maijs-2011 03:36 pm
Bet tas taču dabiski. :) Tb cilvēce kļūst hiperaktīva un hiperpasīvos grieķus vairs nelasīs, jo nespēs (nu izņemot "Pasaules filozofija 100 lappusēs"). Arī Stagīrieša laikā helēņu 99% bija aizņemti ar pavisam citām lietām un maz pievērsa uzmanību, ko šie tur tai savā fermā funktierē, vīniņu trekterēdami. Man šķiet, ka kaut tas vēl nav noformulēts, patiesībā šai satraukumā "viss iet uz galu" runa ir par terminoloģiju. Nu lai nesanāk kā ar ezōteriķiem, kas paņēmuši no dabaszinātnēm jēdzienu "enerģija" un lieto to pavisam citā nozīmē. Attiecīgi valda uztraukums, ka tas, kas gadu tūkstošus tika saprasts ar domāšanu un lasīprasmi pazūd (normāls process), bet ar šiem jēdzieniem sāk apzīmēt pavisam ko citu, kas aizpilda radušos tukšumu, kaut semantiski attāla līdzība ir. Tb drīzāk uztraukums, lai divus dažādus produktus neapzīmētu ar "krējums", bet to jauno dēvētu par "krējumam līdzīgs izstrādājums". Nu kaut kā tā? :)
16.-Maijs-2011 03:52 pm
nu, jebkura vārdnīca uzrādīs, ka etimoloģija un jēdzienu nozīmes attīstās un mainās un tas, kas kko nozīmējis agrāk, nebūt nav tieši precīzi tas pats vai tikai tas, kas tiek apzīmēts šodien. tur pat tik tālu, kā ezotēriķus nevajag meklēt..
16.-Maijs-2011 04:08 pm
Es tikai piemēru meklēju, domājot par to cepšanos un uztraukumiem. Nu neveiksmīgi sanāca (lai gan pašam piemērs šķiet visai raksturīgs). Padomāšu un gan jau atradīšu ar laiku veiksmīgāku. Bet tik un tā tas viss šķiet interesanti, gan procesi, gan reakcija uz tiem. Bet kā tev šķiet - vai domu paudošo zīmju skaita strauja samazināšanās gadījumā nevar novest pie tā, ka pēc pāris gadsimtiem XX gs. domātāju teksti būs to lasītājam tikpat neizsakoši kā hieroglifi uz Valdnieku ielejas kapeņu sienām? Lai gan arī sanāk lieka mutes dzisināšana - kā būs, tā būs.
16.-Maijs-2011 04:18 pm
vai arī novedīs pie kkā cita. Piemēram, mākslīgā intelekta jeb, tiklīdz tas kkas izpildīs 'intelekta' kritēriju, tad vairs nebūs uzskatāms par "mākslīgu" un cilvēks beidzot pārtaps kiborgā.
ir skaidrs, ka ērtāk ir dzīvot pagātnē, jo tā jau ir pagājusi un "no malas" šķiet vieglāk izdarīt "pareizās izvēles" vai spriest par lietām, to cēloņiem un sekām. Taču savā laikā zinātnieki vai parastie cilvēki etc. atradās tādās pašās pozīcijas, kādās mēs pašreiz atrodamies attiecībā pret visu tagad apkāŗt notiekošo, tikpat sūdīgi, grūti un neparedzami.

un, Ēģiptieši reiz grieķiem pārmeta tieši to pašu, kas te tiek pārmests mūsdienu ļaužiem, salīdzinājumā ar grieķiem :D
16.-Maijs-2011 04:45 pm
Tomēr tā neskaidri viss. Ne vienmēr iekāpšana govs pļeckā nozīmē tiešāko ceļu uz antibiotiku atklāšanu - dažkārt tas nozīmē tikai balles kurpju un, attiecīgi, randiņa sapurgāšanu (arī Justinians Atkritējs u.c. piemēri liecina, ka ne vienmēr vecā sagraušana superprogresu nes, jo, kamēr mūsu kosmosa kuģi vago visuma tāles, ir arī neapzinīgi elementi...). ;) Pasaules problēmas lai paliek dižāku prātu ziņā, bet punduri, kas kārpās pa pagātnes milžu kumbriem, dodas iehavot kādas grāmatiņas un iemalkot. Priekā! :)
16.-Maijs-2011 03:18 pm
un vēl vēsturniekiem mēdz būt problēma redzēt vēsturi, nevis, kāda tā bija (kas vispār ir maz iespējams, taču sociālantropologiem u.tml. tas izdodas labāk), bet gan tikai šedevru vēsturi (vēl piedevām ļoti kondensētu) un nez kāpēc uztvert to kā sev pieejamu.
16.-Maijs-2011 04:09 pm
Arī elektriķiem tā pati problēmiņa, neba nu vēsturnieki (kas to pašu sociālantropoloģiju radījuši) būs pie vainas. :)
16.-Maijs-2011 03:40 pm
vēl Marks Tvens atzīmēja, ka despotija ir ideāla pārvaldes forma, ar noteikumu, ka despots ir ideāla persona.
16.-Maijs-2011 04:09 pm
Galvenais ir noteikumi. Jo vairāk, jo visiem labāk.
This page was loaded Maijs 4. 2024, 11:46 pm GMT.