Bet tas taču dabiski. :) Tb cilvēce kļūst hiperaktīva un hiperpasīvos grieķus vairs nelasīs, jo nespēs (nu izņemot "Pasaules filozofija 100 lappusēs"). Arī Stagīrieša laikā helēņu 99% bija aizņemti ar pavisam citām lietām un maz pievērsa uzmanību, ko šie tur tai savā fermā funktierē, vīniņu trekterēdami. Man šķiet, ka kaut tas vēl nav noformulēts, patiesībā šai satraukumā "viss iet uz galu" runa ir par terminoloģiju. Nu lai nesanāk kā ar ezōteriķiem, kas paņēmuši no dabaszinātnēm jēdzienu "enerģija" un lieto to pavisam citā nozīmē. Attiecīgi valda uztraukums, ka tas, kas gadu tūkstošus tika saprasts ar domāšanu un lasīprasmi pazūd (normāls process), bet ar šiem jēdzieniem sāk apzīmēt pavisam ko citu, kas aizpilda radušos tukšumu, kaut semantiski attāla līdzība ir. Tb drīzāk uztraukums, lai divus dažādus produktus neapzīmētu ar "krējums", bet to jauno dēvētu par "krējumam līdzīgs izstrādājums". Nu kaut kā tā? :)