Svētku citāti:

Kāpēc Čalovski neizdod ASV? Tāpēc, ka viņu grib izdot Zvaigzne ABC.
/Skutelis/

Viņš ir tīk smūks, ej dīīīrst...
/kaut kādas mazgadīgās uz Zemītes ielas/

& jaunais [post-rehab] Saiklōns negaidīti brutāls, monolīts, monotons, mazliet nepietiekami melodisks, pat vēl tumšāks par WTF, nu un gandrīz vairs nekāds dārk elektro, ne-vienkārši nikns industriālais metāls, kaut kur lasīju, ka pēdējais, neticu

es nezinu vai tu nopietni saki paldies vai ņirgājies

bet nu zuzes nerubī doomu

viņas arī parasti domā, ka viņas izraisa doomu

nu ka mums viņu dēļ dooms

kaut gan dooms vienkārši ir visapkārt

Vakar klausos Radio III un domāju, viss, jāvelk Mālera simfonijas – ir mežs, ragi un stīgas, un man vajag, lai būtu (instrumentu) mežs – besī tikai, ka nevar saprast, kā tagot. Bet šodien iekāpju trolejbusā un tur priekšā kas – neviens cits kā atkal Treibergs (šoreiz neiereibergs) – es domāju, vai tur nav jābūt kādai sakritībai –

Vakar nabaklabā mani apskāva iereibis Treibergs* un teica, ka es smaržojot pēc laukiem, proti, pēc malkas. Es patiešām biju tikko no laukiem, par ko gan man sakāms ir tikai tik, ka šoziem malkas sagādāts maz un nav diez ko sausa, tāpēc salīdzinoši daudz laika pavadu pilsētā, lai neizbeigtos. Tomēr uzteicamas tās maņas Treibergam, jo biju pilsētā jau vairākas stundas un gan burbuļvīnu malkojis, gan kaņepju dūmus elpojis. Laikam jo pats no laukiem; teica, ka februārī, iespējams, būšot jauns Nertens * ievērojiet, cik organiski lasās iereibis Treibergs, tāpēc rakstu tieši tā, nevis lj-to tur />

Kārtējās izmaiņas smadzeņu ķīmijā liedz man identificēties ar to agrāko es, kurš bez īpaša iemesla regulāri sadūries ar nepieciešamību kaut ko par katru cenu iežurnālēt, bet gluži izmests no kosmosa ragavām nee nejūtos tā visu laiku, laiks iet, laikam ejot, liekas, tik svarīgi noskaidrot līdz galam, kā tur ir ar to velnu un dievu, pirms iekūņoties dziļāk sava kokona komfortā, vēl viss novembris līdz 21. decembrim, piemēram šodien, pirms satumsa via kādu cibiņu stundām lasīju dažādus NDE, Love Love Love, what it all boils down to, un Nāve ir Eiforiska, pēc tam lasīju kaut kādu taurupes orku ceļmalas grāvī izmestus atkritumus, kas tikai tur nebija, pielasīju divus maisus, vaicādams, Kā Lai Es Mīlu Jūs, Cilvēki, Ja Jūs Darāt Tādas Lietas? Tikmēr kopš pirmdienas pieejamais Jaunais Tiamat iepriekšējo nepārspēj, bet slikts arī nav, un ar to pagaidām pietiek, jāturpina vien uz riņķi, un būs Love. Tā kā rakstu tik reti, tad kārtējo reizi jūtu pienākumu (esmu tā darījis arī agrāk) darīt zināmu to, ka pašlaik manās acīs stilīgākie blogi Sviesta Cibā ir ( Reklāma ) :*

Poga dooming. Laba bilde

Demonu nav. Bet ir silta tēja

Elīzai Vanadziņai ^^

Oho, skaudri

Tagad kļūšu pavisam nelineārs, jo man ir iekrājusies čupiņa nepabeigtu ierakstu par pagājušās nedēļas “dramatiskajiem” notikumiem, bet satraukt tam nevajadzētu nevienu, jo tie ir tikai vārdi, pie tam sveši :) Sestdien ar Sabīni un Pelli bijām ciemos jeb “uz internetu” pie Flārdinhenas Jāņa, kas caur t.s. “uzmetēju” aģentūru (Stipt B.V) ir inženieris tai pašā bēdīgajā tomātu saiņošanas cehā (Greenpack), no kura mani izraidīja pēc pirmās nakts, bet dievietei vēl atlikušas trīs darba dienas (naktis). Jānis ir draudzīgs lāga vīrs pēc četrdesmit, dzīvo Dzeņa ielā un reizēm nedēļās nogalēs Sabīnei māca gleznot. Latgalisko sakņu dēļ viņš ir krievvalodīgs, bet ar mums komunicē tikai latviski vai angliski (Pelles klātbūtnē). Viņa rajonā dzīvo aptuveni 400 latviešu (kas tāpat uz kādiem, gan jau vismaz 40,000 poļiem ir sīkums, bet tomēr pirmā valoda, kuru dzirdu, izejot uz balkona sestdienas vakarā, jeb bļāviens Es atnākšu vēlāk!), kāpņu telpas ir izteikti postsovjetiskas, pat es notvēru orcisku impulsu triekt stūrī jau otro pēc rīta maiņas iztukšoto enerģijas dzēriena bundžu. Flārdinhenā ir daudz episki skaistu koku (tagad te ir kastaņu ziedēšanas laiks) un tā ir tikai 40 minūšu gājiena attālumā no Rietumshīdamas. Protams, mums tās pārvērtās ~2 stundās, jo atpakaļceļā noteikti vajadzēja izmest naksnīgu līkumu caur līdz šim neaizsniegto princeses Beatrises parku, kur nokļuvām pa ļaužu retāk bristām takām, par ko mūs pieradinātais holandiešu fauns aplaimoja ar veselu dzīvnieku parādi, mincīšus domesticus nemaz neminot - padsmit ļepatojošu zaķu pakaļām, diviem ežiem (no kuriem viens bija dikti aizņemts un komunicēt nevēlējās, bet otrs pavisam flegmatiski gulēja pļavas vidū un par mums nekustināja ne adatu), pūci (lidojumā), kā arī neatpazītu, iespaidīgu izmēru grauzēju, kas noteikti nebija žurka, bet pele arī ne. Tonakt aiz mākoņiem bija pirmais pilnais ziedu mēness, bet, kā jau atzīmēja Pelle, you're never gonna see it

http://www.flickr.com/photos/16843880@N03/sets/72157629509321138/with/7102167915/

(e) courtesy of Eminent

Priekšpēdējā ierakstā ielaidu daudz pārrakstīšanās kļūdu, tā jau nepārredzamības dēļ un pašu pārāk nebesī, esmu uzvilkts kā mehānisms. Besī tikai ke, f yr legacy n all, kā var tik ilgi čakarēt vērtīgu cilvēku, ka mauka ir _labāk_ par lētu vienas nakts sakaru, tāpēc jau tie (latviešu) tēviņi ir tādi cūkas, ka viņiem piedod. Šis besī. Cūkas nemaz fizioloģiski nav spējīgas paskatīties debesīs ;) Paldies arī SC lasāmajām lentām par vielu, lenorai par atgādinājumu, ka lieldienās neizšūpojos, lai gan no mājdurvīm līdz tuvākajām šūpolēm ved skaidām klāta taciņa kokos tikai divsimts soļu attālumā. Izšūpojos tagad, līdz fiziskam nelabumam, kas nozīmē, ka visas nogulsnes, inter human filth, žults, inde iet laukā, tagad arī tur viss būs kārtībā ^^

(e) courtesy of repelsteel

Vakardienas feinākais atklājums izrādījās tas, ka mincīšparks jeb tā turpinājums patiesībā ir vēl tuvāk mājām par mitoloģisko Julianapark 1929, kuru jau aprakstīju, ar Panteonu un tenisa kortiem, kuri, savukārt, ir tuvākā apzinātā vieta ar neaizsargātu gaisa internetu (vēl ir vairāki punkti Schiedamas vecpilsētā, bet līdz tai jāiet kādas desmit-padsmit minūtes) Zini, kā es daru? Satinu cigareti, ievelku, uzlieku austiņas, nokāpju no sava 3. stāva, durvis aizslēdzas pašas, es piepīpēju, aizeju līdz parka aizmugures ieejai, izmetu cigaretes galu miskastē, citādi sekojošās darbības turpināsies ar apsvilinātiem pirkstiem, atrodoties ģeometriski apmēram pa vidu Panteonam un ieejai tenisa kortos ~15 metrus no katra, ar LGoogle telefonu pieslēdzos Mirandai, ieeju ēpastā atveru kādas trīs pēdējās frendlistes lapas, last.fm, atkarībā no vajadzībām, labošanas, komentāru, vai tukšu Bīdīt tekstu veidni utt. un pēc tam mierīgi turpat parciņā, pa ceļam uz Alberhainu vai mājiņās sabakstu visu offlainā (reizēm gatavi teksti un html šabloni man jau ir saglabāti kā Memos androīdā) kad esmu beidzis, tad vai nu turpat pie kortiem, citur vai atpakaļceļā nospiežu sūtīt kolektīvajā okeānā, ņemtne baigā, visu šo ar vienu pirkstu, visbiežāk īkšķi, nākotnes paaudzēm tas noteikti būs slaidāks un vēl tālākā priekšapokalipsē panāks pārējos plaukstas brāļus :) tātad iespēju robežās visam sekoju līdzi, pašlaik ar vislielāko interesi suic gaitām, t.i. kamēr nesalūst androīda browseris, kā mēdz gadīties pie 7-8 atvērtām saitēm, bet lai uz kaut ko nopietni atbildētu vai komentētu tomēr pārāk jāiespringst, ar atvērtu laptopu uz parka dzīvžoga lūmot netaisos, vakar gan ieliku somā un aiznesu tāpat līdzi ar nogrieztu skaņu, lai ieskroblojas pēdējā nedēļā mājās klausītais, varbūt kādam tas liekas slimi, man liekas normāli

Tikmēr dažas 3. stāvā radušās atziņas par 20. gadsimta mūziku iepriexhējā subjektā: Nekas nav tik ekstātisks kā Cradle of Filth (un saviļnojošs kā Elend) 16 gadu vecumā... bet Toms Petijs, izrādās, taču ir legāls stouneris, kādu nepavisam neuztvēru viņu bērnībā!

!

(e) courtesy of MIRANDA-PC_NETWORK

Teh fat turkish fuck did me a favour indeed, jo darbs Rexnord fabrikā 's-Gravenzandē (aha, nl apdzīvotu vietu nosaukumi mēdz sākties ar apostrofu), salīdzinot ar tomātiem, ir a walk on the beach. Stāvot pie liela galda, divatā vai trijatā no ierobežota skaita (2-5) nelielu plastmasas moduļu patīkami zilzaļos toņos jāliek kopā tāds kā regulārs puzlis vai ķēde (atgādina prievīšu vērpšanu bērnībā, pēc sarežģītības pakāpes noteikti), kuras, cik sapratu, izmanto kā konveijeru segumu pudeļu vai to uzpildīšanas cehos. Divas stundas paliec vienu, tad citu, jāveic tikai kādas 4-5 vienkāršas darbības, kas tomēr ir pietiekami variētas, lai nesajustos kā robots, viss ar pirkstiem, plaukstām un tīri, pa vidu 3 īsas kafijas pauzes (pīpēt nevar, bet visu atnes) un 2 normālas. Izskatās, ka te novācas tie aģentūru darbinieki (lasi, 90% poļu), kurus pie tomātiem atzinuši par nederīgiem, jo publika un atmosfēra pavisam cita nekā pakošanā, es pat teiktu, pavisam neformāla, ar tetovējumiem un pīrsingiem (kuriem, kopā ar visu citu bižutēriju pie dārzeņiem ir defaults bans), dzied līdzi radio, brīžiem ārdās, brīžiem kaujas un visi tādi priecīgi (jo vairs nav jāķēpājas ar tomātiem, obviously). Bez manis vienīgais latvietis arī ir no Schiedamas, jānis un izskatās tieši tā, kā es iztēlojos sickboy. Viņš ir tas, ar tuneļiem ausīs, par kuru mums stāstīja jau iepriekš Rīgā. No Greenpack atskaitīts pēc 2 nedēļām, pat bez tādas uzskatāmas motivācijas kā manā gadījumā, bet gan jau neiepatikās tam pašam turkam, tuneļi tomēr :) Arī nācies atdot auto. Bet manas festivālu aproces ir savā vietā, un Rexnordā maiņas fīrers ir tikpat iespaidīgu izmēru, bet daudz tumsnējāks un simpātiski arhetipisks indietis ar piķa melniem matiem un ūsām, krietni labvēlīgāku sejas izteiksmi un dispozīciju. Visu dienu strādāju ar jocīgu briļļainu, bet feinu meiteni no Portugāles ar bizi un maza plēsējputna degunu, who was also in tomatoes, for 5 years even, bet dienas otrajā pusē pieslēdzās 1:0.93 Parks & Recreation Leslijas Noupas kopija, tikai ar pīrsingu zodā (viņa gan tādu seriālu nezināja, loģiski)

Aāhahahaa, baigais sviestz ar to otro darbu: Astoņas stundas un divpadsmit minūtes starp trīs nejēdzīgi garām atpūtas pauzēm vakara maiņā griezu tomātu ķekarus, svēru un liku kastītēs milzīgajā Greenpack cehā Maasdaikā (tepat vien ir), bet ar manu īpatnējo Job Karma (ir tāds neslikts poļu industrial projekts) pirmā darba diena izrādījās arī pēdējā, jo neiepatikos vienai no konveijera pieskatītājām, kaut kādai Jūlijai no Jelgavas un viņas supervaizoram, resnam, bārdainam turkam, psc, es esot atteicies komunicēt, strādāt kā vajag, bijis nelaipns, u.c. nonsenss, lai gan komunicēt kā reiz centos pēc labākās sirdsapziņas (lol bitch, kā man, interesanti, jākomentē tādi izteikumi kā Jūs izskatāties tāds dusmīgs, Es jums laikam traucēju un Saprotiet, man tāds darbs? Ka nespēju ignorēt saviem pirkstiem piekaltās vagara acis, tas taču ir pašsaprotami, un ka seja man tāda no blekmetāla? moš atšujies) strādāju arī, kā pienākas pirmajai dienai, no rokām vēl nav līdz galam nogājis tomātlakstu melni zaļais filth, starp latviešiem nebiju pat pēdējā vietā pēc ātruma (biju priekšpēdējā :), da bļ es pat piekritu nogriezt uz locītavas saglabātās pērnā gada festivālu caurlaides next time (kura nebūs, lucky for me/them) Svaigi piešķirtā opelīša atslēgas tiek jurītim, pietiks man ar tiem gandrīz simts jau nobraukmaldītajiem kilīšiem, vietējās likumdošanas iespējotais agregātstāvoklis galu galā diezgan eiforisks šeit (iepriekšējoreiz, pastnieka amatā providence man liedza vadītspēju -- bet braukt, man liekas, holandē dod/liek katram, kam ir tiesības -- jau trešajā darba dienā, nozogot tās (tiesības :) kopā ar maku, LU studenta apliecību, divu dienu minimālo algu un gabalu lēta moroccan black)

Lvk pēcpusdienas pirmo wtf jau pārņēmusi nemirstīgā pārliecība, ka nav ļauna bez laba un šie mazie cilvēciņi, kuri perjūzo tās niecīgās varas drupačas, kas viņiem atbirušas, nav daudz vairāk kā instrumenti kaut kam citam manā kosmosā, jo NL Jobs un medniece ir feinie un jau atraduši man jaunu otro darbu :] tagad kaut kādā plastmasas fabrikā, kas katrā ziņā skan labāk par tomātiem, curse those red little overnourished ba*ds, I'm going to DisneyworldRexnord (rīt)

Man nepatika rakstīt Sviesta Cibā. Vienu brīdi tas bija pat apgrūtinoši, bet pavisam nerakstīt nevarēju. Vēl bija tāds laiks, kad man nepatika saņemt komentārus, jo tad bija jādomā, ko uz tiem atbildēt vai jāizliekas nepieklājīgam, bet piespiedu kārtā man nepatīk ne viens, ne otrs. Tagad tik sasodīti daudz kam ir tālejošas sekas, bet es nevaru teikt, ka man tās nepatīk. Tev arī iesaku nelamāties, kosmoss nav losis, cilvēks ir

Visvairāk sašujos (tas tagad būs sašust, tagadnē :), kad manu rīcību... pat ne rīcību, bet tās motīvus, interpretē (uztver, vērtē, tiesā) pēc man svešiem kritērijiem, like, es esmu tik viegli nolasāms, like, es apzināti neizvēlētos, ko no sevis parādīt un ko – paturēt priviliģētākām acīm (sev nē, jo tas viss ir nasta tomēr). Tad es jūtos vardarbīgi ievietots kastītē (ar uzrakstu vai bez, vienalga) un varu sadusmoties, jo nav taču patīkami pret savu gribu tikt ieslodzītam svešu domu, svešu priekšstatu cietumā. Man nav problēmu pieņemt to, ka mani nesaprot (pats tādus ziedus laistu un audzēju), bet ne to, ka mani saprot nepareizi. Atvaino, patiešām, kāpēc tu iedziļinies bez pleznām un skābekļa balona? Pietiek ar nesaprotu (neesi centies saprast), varbūt paskaidro, lūdzu, pirms nāc klajā ar pavirši sagatavotām apsūdzībām vai, nē, pazūdi pavisam

Manu interneta dienasgrāmatu tikko nosauca par aizgaldu. Atā

(Tagad tava kārta.)

rakstnieks_nr1 laikam kaut ko tādu tagad raksta tikai draugos, tāpēc atļaušos pārpublicēt, jo patīk :) Tur ir par spriedzi, attiecībām, seksīgumu, spriedzi, literatūru, attieksmi, terapiju, spriedzi...

( Patiesa tuvība un citas falšas cerības )

Aplausi

Ir tāds jēdziens/īpašību kopums kā pamatīgums (angl. profundity), bet dažiem tas izpaužas tikai fiziski :)

Katru vakaru augstu virs rietumu apvāršņa mirdzošie (no kreisās) Jupiters un Venera bliež pa semantisko aparātu.

Kā tā? Jupiters (Zevs) ir daudzreiz lielāks par Veneru (Luciferu), taču daudzreiz tālāk, tāpēc šķiet krietni blāvāks par pēdējo.

Tāpat varētu būt ar metafizisko providenci (“Dievu”) un pasauli (“Velnu”), vai ne. Shallow but true

Reizēm jūtos kā viņi, tas ir, no citas planētas un vispār apdalītāki vizuālo referenču ziņā, varbūt laiks beidzot kādam angstrantam :@

Piemēram, smīdina indie paaudzes elitārisms: bitch, Pixies bija mana mīļākā grupa 14-15 gadu vecumā, zinu no galvas visas dziesmas un nevajag man vairs, bērnība, apnicis, I’ve moved on un viņi bija izjukuši jau tad, tas uz brūkošo torņu fona Faitklabā (1999, like, pirms 13 gadiem... please) _jau tad_ bija naiss flešbeks un viss, prāts sen vairs nav mājās, seja ir lauzta aha aha I Bleed utjpr. tomēr rādionaba katru dienu liek pa dziesmai, kultisti nekro tādi sev, man tas liekas uzspēlēti... un lieki, lieciet Soundgarden tad jau

Vai, piemēram, tāpēc jau rakstu, ka tu nesaproti, jo dzīvo un domā savu nenobriedušo koncepciju un klišeju varā, konsekventums un principi ir brīvības bendes, neoriģinālais losi, tev nav nekādas sajēgas par anarhosātanisma pamatnostādnēm, tu tikai blēj dūms un sātans, bet nākamajā mirklī nesaproti, kas tevi valda, un turpini ciest, kāds tam sakars ar anarhiju. Tu esi vergs

Tad vēl hīts Tu neiedevi man skoču manu rīcību nosauca par bērnišķīgu, lai gan tikai skaidri un gaiši uz vienām pretenzijām atbildēju ar savām (citām), ko tad tas nozīmē, kur ir atšķirība, vai par pieaugušu rīcību sauc tādu, kur tu noklusē savus patiesos motīvus un domas, vai vēl _trakāk_ runā nepatiesību, es saprotu, ka tev nepatīk kaņepju dūmi, bet tu neesi mana mamma, lai mācītu, kā uzvesties, jo ko tad tu dari, salīdzinot mani ar bērnu, citi sauc par nepieskaitāmu, slimniece tu, kam tev tas zāļu tēju miljons līdz griestiem, ja nespēj sevi izārstēt aeeeeiiiewds pasaule eju pēc piena, zb :*

upd. un tu... tu taču esi pārsteidzoši garlaicīga būtne, vismaz tava ciba noteikti, kuru interesē tavi izdalījumi, tava virtuve, alus un kārtis, tavs paspēlēties... nevis nebriesti tu, bet vīsti, nekas, man vairs nav žēl

Muse for a day, fiend for a lifetime..

http://vimeo.com/36133332

Talantīgās režisores Annas Vidulejas 1995. gada īsfilma, kurā galveno lomu atveido talantīgā (un jaunā) kashadura

( Dopethrone (starp 2 lauvām) jeb akmensdārzs jeb 3 burvīgākie haksliji pasaulē (no 4) manā, protams )