Normāli troļļi un man nemaz nepatīk, bet vērā neņemt arī nevar

Šis gan sagādāja tādu kā meh... tipa vilšanos – pieļauju, ka, ja būtu Spanovska vai Bērziņa cienītājs, tā nebūtu, bet neesmu – ne tante pusmūža vecumā, ne identificējos ar alkoholiskās paradigmas radītām problēmām, turklāt jau tā sāpina latviešu mentalitātes un valodas trūcīgie izteiksmes līdzekļi, kas te izpaudās visā savā spožajā aprobežotībā (neieinteresēti murmulējošs Raimis apenēs, klizmātisks humors, kaut nu tantiņa nebūtu fufelis, utml.) Premisa tomēr šķita daudzsološa (divi ziedu laikus pārdzīvojuši aktieri dodas mēnesi garā ceļojumā pie netradicionālās medicīnas praktizētājiem meklēt atbildes uz svarīgākajiem dzīves jautājumiem, utt.), bet liekas, ka tās sekmīgai realizācijai pietrūcis ambīciju – radīt kaut ko patiešām atmiņā paliekošu, ar kaut kripatu pievienotas garīgās vērtības. Taču, ja nekļūdos, filmā parādās ne vairāk par trīsčetriem dziedniekiem (raganām?), kas neko jaunu ārpus nreiz pašpalīdzības un jaunā laikmeta kultūras ietvaros dzirdētām klišejām nepasaka. Viena no personām, ar kuru kopā apmeklēju kinoteātri, pat apgalvoja, ka vairs neiešot ne uz vienu Unas Celmas filmu; es gan tik drastisks nebūšu

Elīzai Vanadziņai ^^

Latviešu meiteņu žurnāli tumblr:

http://9421.tumblr.com
http://antipaint.tumblr.com
http://blackandnaked.tumblr.com
http://cosmoshiva.tumblr.com
http://feitakleita.tumblr.com
http://from-the-sky.tumblr.com
http://harmonija.tumblr.com
http://ikvakars.tumblr.com
http://in-a-kingdom-by-the-sea.tumblr.com
http://khosmos.tumblr.com
http://lotart.tumblr.com
http://markerlight.tumblr.com
http://mealanelle.tumblr.com
http://oh-quantum-entanglement.tumblr.com
http://rruhe.tumblr.com
http://silpurene.tumblr.com
http://soundof.tumblr.com
http://summerblow.tumblr.com
http://sus-lapas.tumblr.com
http://thunder-cats.tumblr.com
http://utopiansomnium.tumblr.com
http://vipine.tumblr.com
http://wildwood-lovesong.tumblr.com

Starp citu, nupat pārradāmies no Dzelzs Vilka “sieviešu dienas” koncerta un jaunā videoklipa prezentācijas (links zem virsraksta) www.rockcafe.lv Neesmu sajūsmā par dziesmu, bet video vietējam mērogam ir lielsiks, un es domāju, ka Gauja godam ir pelnījis nākošo latvijas mūzikas gada balvu. Kadri ar Tobi vissmieklīgākie, zabese, protams, vissmukākā, kā jau khosmoss saka priekšā, un, eitunost, klipā ir pat Zatlers! Tā droši vien ir Kaukuļa parūka un tēla piekoptais arods, bet NU BAIGI ATGĀDINA KAUT KĀDU KAURISMEKI, vai ne? Uz pašu pirmizrādi akurāt nepaspēju, tas ir, paspēju uz otrā atkārtojuma (rādīja 3x) pēdējo minūti, jo ceļš ievilkās, ietriecām sarkano džoniņu no Burn enerdžī pudeles, izstāvējām garo rindu uz garderobēm, bet pašu videoklipu noskatījāmies menedžeres laptopā, turklāt biju klāt arī supersvarīgajā brīdī, kad tas tika atprivātots jūtūbā ^^ Runājot par apstākļiem, Reiterna nama iekšas savaldzināja, pie pirmās (kāpēc pirmās? tāpēc, ka tipa krutākā?) rokkafejnīcas Rīgā (interjera, ērtībām, platībām) ir krietni pastrādāts, patika bagātīgās dislokācijas izvēles iespējas (telpas ziņā tie ir kādi 3 nabaklabi vismaz), 80.o zelta videoklipi zelta rāmjos, Akurāteres buduārs (viņai arī bilde vissmukākā), pat Laura apsēstais bandžo likās vietā, mulsināja vienīgi latviskākā Musiqq dalībnieka kartona figūras klātbūtne pazemē, Mielava tēla iztrūkums, Virgas īso matu nefotogēniskums, a Igo tas pažizņi neglīts un kvazimodo man bijis un būs. Pie viena kārtīgi un bezkaunīgi paēdu, paklausījos Kazulī, kuram visu laiku bija licies, ka šovakar jādīdžejo nevis tur, bet pie Vič Anselmo, izrunājos ar Marci par astroloģiju, piebāzu Rudakam pilnu maku ar zāli, iespējams, pateicu kaut ko glaimojošu SC lietotājai likcepure, bet, iespējams, jaucu, drusku jau arī grupu paklausījos, lai gan koncertzālē bija pārbāzts un karsti, bet ap pusdiviem nagla bez rindas, jo pīrsings un dredi taču ^^ savus mēteļus savākuši spēji pametām telpas. Bija inčīgi :)

Ejiet, bērni, rotaļās (2010)

Lomās: Mārcis Lācis, Vilma Vārpiņa, Kristaps Pūce, Vladislavs Saveljevs, Andrejs Kalnačs
Režisore: Baiba Aizkalna. Jura Podnieka Studija, 2010

Piepīpē no Mēness

jeb kashadura live:



Piektdien jeb rīt, plkst. 22:00

lustīgā pašmāju francuāzu dueta

Allumer à la lune performance

omulīgajā krodziņā “Pie Čomska”

http://klab.lv/users/kashadura/130132.html

No jaunā Frailty (spēcīgs, oriģināls albūms visā visumā) man, savukārt, visvairāk patīk pēdējā dziesma The Cemetery of Colossus, patiešām episki

Teikšu tā, vēl 100 metrus pirms vēlēšanu iecirkņa durvīm nebiju izlēmis, kā balsot (ievērojamu saņemšanos jau prasīja pats lēmums “celties un iet”, uz pēcjoma paranojas/neizlēmības fona ar visu nicinājumu, bailēm, kaisli, naidu un citiem zvēriem, bet, atlieksim patosu, īstenībā sanāca tā, ka tieši stundu nebija ne ko darīt pirms došanās uz tēva 60 gadu jubilejas dzīrēm, ne arī ko pīpēt, tāpēc savu pilsonisko “pienākumu” apvienoju gan ar dievietes vēlmi, gan neatliekamo nepieciešamību pēc cigaretēm (katrai zināšanai, tas baisais smēķētāju klepus, kas nāk virsū, jo īpaši drēgnos laikapstākļos, tas īstenībā nozīmē, ka plaušas pieprasa nikotīnu, ja)

Patiesībā, arī šķērsojot Rīgas Angļu ģimnāzijas slieksni, vēl nezināju, nebiju izlēmis. Divus vakarus iepriekš vērotā Ziedoņa un Visums 2. cēliena laikā biju sācis domāt par šo referendumu un atradis savā apziņā argumentus par labu jebkurai no pieejamajām izvēlēm (Atpisies Pasaule neiet vispār/iet un balsot PAR/iet un balsot PRET/iet un saķēpāt lapu, piemēram, tas laikam tā dēvētais Dūles risinājums, par kuru neko daudz nezinu). Šo pašu jautājumu apspriedām arī karnevālā ar Juri Simanoviču, Mairastanti un bijušo klasesbiedreni, no kuras man skolas laikā bija bail, un par visprātīgāko tika atzīts Mairas ierosinājums vienkārši doties uz iecirkni un skatīties, kādas tautības ir pirmā smukā tur pamanītā meitene – ja latviete, balsot PRET, ja krieviete – PAR :)

Tomēr, arī mīņājoties pa riktīgi piebradātajiem paklājiem pie bijušā ķīmijas kabineta durvīm, vēl nebiju izlēmis, jo, neskaitot dievieti, iecirknī un tā perifērijā manīju tikai paveca mūža gājuma sieviņas, šķiet, pat kādu no bijušajām skolotājām, tāpēc pievērsos pie sienas izkārtā informatīvā plakāta pētīšanai, lai noskaidrotu, kā saka, kādi tie vēži un kurā kulītē (ja godīgi, riebjas šī līdzība). Lūk, tas arī bija izšķirošais Moments. Pirmo pamanīju interpunkcijas kļūdu satversmes panta grozītajā variantā. Zināt, kādu? Nekādas atstarpes aiz punkta! Wtf!! Protams, PAR neko tik antigramatisku balsot nedrīkstētu. Tad pamanīju, ka šī pati interpunkcijas kļūda atkārtojas VISUR – esmu gan maketējis, gan koriģējis, gan pats rakstījis, un jau pusi mūža nodzīvojis ar lingvistiskajā likumdošanā balstītu pārliecību, ka Latviešu Valodā aiz punkta VIENMĒR seko atstarpe. Es pat varu to uzrakstīt vēlreiz: VIENMĒR

Kā kaut kas tāds ir iespējams informatīvajos materiālos par Valodas Jautājumu? Nezinu, vai tas bija krievu pirksts, vai varbūt smalka sātana ironija, bet šis fakts manā, tobrīd vēl visai neskaidrajā uztverē acumirklī leģitimizēja izvēli par labu nenopietnajai pieejai. Saņēmis biļetenu, protams, gāju aiz aizkariņa, kur vēl lauzīju galvu vismaz minūti. Tad pēkšņi viss nostājās savās vietās, un izvēli atstāji uz balsu skaitītāju sirdsapziņas. Nākamajā dienā gan, skatoties pār plecu kādā feisbukā, nokaunējos par savu neoriģinalitāti (turklāt es nerunāju par jd “Sitiet latviešus”). Vislabāk patika variants, kur pie PAR bija iezīmēta padomju zvaigzne, pie PRET – kāšukrusts... Bet tagad es skatīšos, cik/vai/kas mani atdraugos )

AAAA wtf ievērtē primitīvs blekkmetāls/elektronika/troksnis/uzmetiens no “Ugāles”!!! )))

Я Нормундс Бойтманис из города Угале, где каждый второй - урка, каждый третий наркоманит, а большая часть остальных - лица за 60 лет. Площадь города примерно с несколько микрорайонов, не более. В Нём один универмаг и парочка других магазинов. Есть даже одна школа.

( ... tālāk ... )

Подрабатываю на кладбище, копая могилы, но обычно сижу на пособии по безработице. Люблю бить русских свиней и слушать/играть Блэк Метал.

http://vk.com/suooort

DEMO I

:: synthema

http://vimeo.com/36133332

Talantīgās režisores Annas Vidulejas 1995. gada īsfilma, kurā galveno lomu atveido talantīgā (un jaunā) kashadura

Es redzēju lielu dzelzs kuģi un vienlaicīgi biju tajā iekšā. Ne “Titāniks”, protams, bet tāpat vesela eiforisku izklaižu valstība ar grezniem interjeriem. Visi svarīgākie mākslas veidi vienuviet – kino, kazino, sauna un tax free. Viegla šūpošana un galvas reiboņi – bez maksas. Un, iedomājieties, visu šo bagātību, kuru pirms simts gadiem varētu atļauties tikai prinči, tagad var apdzīvot jebkurš, vienalga no kādas arodbiedrības. Pat bezdarbnieks un nevalstnieks to var atļauties. Vecmāmiņas velteņos ar mazbērniem zirnekļcilvēku kombinezonos, pūriski protestantiski, rūtoti zemnieki no dziļiem laukiem, narkodīleri ar plastisko operāciju rētām un slavenās zviedru nenukleārās ģimenes. Visas krāsas ne tikai uz viena kuģa, bet arī vienā ballē. Visi tagad var atļauties tādu greznību.

(...)

Pa to laiku uz apakšējiem klājiem visi pulksteņi griezās uz otru pusi, tur valdīja gluži cita laika zona. Personas ar ļoti stingri definētu identitāti ālējās. Latviešu nācijas bijušo laikmetu izlolotais zieds visā savā košumā pārsita degunus, novēma ar zelta rakstiem greznotos paklājus un slīpētos spoguļus. “Eeeee, džeki, mēs taču esam īsti džeki! Davaj, džeki, iedzeram par Latviju! Eeee, mēs neļausim kaut kādiem cūkām par mums smieties! Mēs sitīsim no sākuma tos utainos! Mēs esam stipri, bļins, mēs esam īsti!” un tādā garā cauru nakti griezās viņu iekšēji noskaņotās šlāgerplates. Mani ceļabiedri bija lielā neizpratnē: “Kas tie ir par mežoņiem???” Man bija grūti to izskaidrot mūsdienīgiem, kulturāliem vārdiem. “Tie ir tādi latviešu tautas pārstāvji, kuri strauji izmirst un tāpēc ir tādā izmisumā. Agrārajā un industriālajā laikmetā bija pieprasīts viņu brutālais spēks, bet tagad vairs nē. Arī valsts ir noraizējusies, ka viņu kļūst arvien mazāk, tāpēc cīnās par saglabāšanu visādos veidos, kaut vai muzejiski. Valsts nāk ar dotācijām, ar informatīvām kampaņām, ar filmām un izrādēm. Ir tāda izrāde “Čīkstošais klusums”, tur ir par viņiem, kā viņi baidās izmirt un cīnās, lai varētu saglabāt savu dzīvesveidu. Vēl ir tāda filma “Kolka Cool”, tur arī ir par viņiem, kādi viņi ir jūtīgi pret nežēlīgajām pārmaiņām un pret vispasaules sazvērestību.”

Aurora Rubinshtein @ www.arterritory.com

via apolineers

Vēl man ļoti patika Kolka Cool, uz kuru spontāni bijām pēc transīgās Bērnu Rīta sestdienas lives (drīz youtube). Gājām uz vienalga-kuru-filmu kinoteātrī RīgaSplendid Palace un vilties nenācās nemaz. Nudien, iesaku nepažēlot 3 Ls (vai, piemēram, nopirkt vilciena biļeti līdz Siguldai, kur to rādot par 1-1,50) un atbalstīt patiešām feinu latviešu kino. Vienīgā vieta, kura likās jocīga, bija saistīta ar alkohola iegādi ‘pēc 22.00’ – vai arī esmu naivs un neaptēsts, un nezinu, ka Kolkā mēdz būt baltās naktis (pieņemsim, ka tā ir tā ‘mākslinieciskā licence’ :), taču I. Pole ir <3, un arī pārējie aktieri netēlo, bet patiešām spēlē... skaistākie kadri ar smiltīm, kājām, kustību, mincīti un ūdeni, bet ja rakstīšu vairāk, baidos, ka kaut ko izspoilošu. Slinkums nav, kingi un zvēri drīkst ieskrieties