Mmm, laikam trešā labākā no līdz šim redzētajām filmām ar G.G. Bernālu (pēc Amores perros un La Science des rêves, un ne jau aktiera dēļ, bet filmas ar viņu ir vērts vilkt, jo tās nemēdz būt neinteresantas), sievietes režisēta, politiska, gudra un efektīva, turklāt ļoti “skatāma”. Man vispār patīk (ir, kam nepatīk) kino ar kino iekšā jeb filmas par filmām, taču šajā filma filmā vairs nav mērķis, bet spēcīgs mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis. Varbūt pirmajā mirklī tā nepavisam nešķiet perfekta, it sevišķi uz beigām, bet varbūt tieši šī aizspriedumu revīzija ir visīstākais izaicinājums sirdsapziņai un katrā ideologā inherentajam liekulības potenciālam laikā, kad gandrīz katrs, kam nav slinkums, ir ideologs, ja ne citiem, tad pats sev. Starp citu, pēc filmas pašizglītošanās nolūkos nekavējoties iepazinos ar šo dokumentu.

Interesanti, ka Bolīvijas valdība 2012. gada 21. decembri jeb viedo maiju kalendāra beigas pasludinājuši par Kapitālisma beigām un atzīmē ar kokakolas aizliegšanu. Atzīšos, ka līdz šodienai nezināju arī neko par kolorīto Evo Moralesu, bijušo kokas fermeri un pirmo etniski korekto valsts prezidentu Latīņamerikas vēsturē.

We are the answer. We are the promise delivered to all mankind. We raise our hand to one nation. We march to the beat of one heart. The world is sick, and we are the doctors.

Brīnumainā kārtā vakar pēc episkās otrās Troņu sezonas beigu orģijas pietika spēka vēl vienai. kants bija taisnība: Iron Sky ir varena! Lieliska izklaide, trāpīga politiskā satīra, asprātīga parodija un rafinēts sviests vienā ar veselu sauju kino- un kultūratsauču, properly resērčotu estētiku, Laibač mūziku (! OST zem plakāta), pārliecinošu CGI un perfektām beigām. Somi mani ir nopirkuši, jādodas pameklēt viņu iepriekšējais produkts Star Wreck. Tikmēr rindā gaida Džons Kārters...

Uganda, 1971--1979

Iesauka: Dada (vietējā dialektā -- māsa) -- laikā, kad Amins dienēja armijā, dienesta biedri viņa teltī regulāri sastapa daiļā dzimuma pārstāves, bet topošais feldmaršals skaidroja, ka tās esot tikai viņa māsas.

. . .

Kādu galu ņēma: 1979. gadā Amina politiskajiem pretiniekiem ar Tanzānijas armijas atbalstu izdevās pārņemt varu. Amins aizbēga uz Saūda Arābiju, kur 2003. gadā arī mierīgi nomira

(c) FHM

President BARACK OBAMA was invited to address a major gathering of the American Indian Nation two weeks ago in upstate New York. He spoke for almost an hour about his plans for increasing every Native American’s present standard of living. He referred to his time as a U.S. Senator and how he had voted for every Native American issue that came to the floor of the Senate. Although President Obama was vague about the details of his plans, he seemed most enthusiastic and spoke eloquently about his ideas for helping his “red sisters and brothers.” At the conclusion of his speech, the Tribes presented Obama with a plaque inscribed with his new Indian name, “Walking Eagle.” The proud President Obama accepted the plaque and then departed in his motorcade to a fundraiser, waving to the crowds.

A news reporter later asked the group of chiefs how they came to select the new name they had given to the President. They explained that “Walking Eagle” is the name given to a bird so full of shit it can no longer fly.

:: Aboriginal and Tribal Nation News

Teikšu tā, vēl 100 metrus pirms vēlēšanu iecirkņa durvīm nebiju izlēmis, kā balsot (ievērojamu saņemšanos jau prasīja pats lēmums “celties un iet”, uz pēcjoma paranojas/neizlēmības fona ar visu nicinājumu, bailēm, kaisli, naidu un citiem zvēriem, bet, atlieksim patosu, īstenībā sanāca tā, ka tieši stundu nebija ne ko darīt pirms došanās uz tēva 60 gadu jubilejas dzīrēm, ne arī ko pīpēt, tāpēc savu pilsonisko “pienākumu” apvienoju gan ar dievietes vēlmi, gan neatliekamo nepieciešamību pēc cigaretēm (katrai zināšanai, tas baisais smēķētāju klepus, kas nāk virsū, jo īpaši drēgnos laikapstākļos, tas īstenībā nozīmē, ka plaušas pieprasa nikotīnu, ja)

Patiesībā, arī šķērsojot Rīgas Angļu ģimnāzijas slieksni, vēl nezināju, nebiju izlēmis. Divus vakarus iepriekš vērotā Ziedoņa un Visums 2. cēliena laikā biju sācis domāt par šo referendumu un atradis savā apziņā argumentus par labu jebkurai no pieejamajām izvēlēm (Atpisies Pasaule neiet vispār/iet un balsot PAR/iet un balsot PRET/iet un saķēpāt lapu, piemēram, tas laikam tā dēvētais Dūles risinājums, par kuru neko daudz nezinu). Šo pašu jautājumu apspriedām arī karnevālā ar Juri Simanoviču, Mairastanti un bijušo klasesbiedreni, no kuras man skolas laikā bija bail, un par visprātīgāko tika atzīts Mairas ierosinājums vienkārši doties uz iecirkni un skatīties, kādas tautības ir pirmā smukā tur pamanītā meitene – ja latviete, balsot PRET, ja krieviete – PAR :)

Tomēr, arī mīņājoties pa riktīgi piebradātajiem paklājiem pie bijušā ķīmijas kabineta durvīm, vēl nebiju izlēmis, jo, neskaitot dievieti, iecirknī un tā perifērijā manīju tikai paveca mūža gājuma sieviņas, šķiet, pat kādu no bijušajām skolotājām, tāpēc pievērsos pie sienas izkārtā informatīvā plakāta pētīšanai, lai noskaidrotu, kā saka, kādi tie vēži un kurā kulītē (ja godīgi, riebjas šī līdzība). Lūk, tas arī bija izšķirošais Moments. Pirmo pamanīju interpunkcijas kļūdu satversmes panta grozītajā variantā. Zināt, kādu? Nekādas atstarpes aiz punkta! Wtf!! Protams, PAR neko tik antigramatisku balsot nedrīkstētu. Tad pamanīju, ka šī pati interpunkcijas kļūda atkārtojas VISUR – esmu gan maketējis, gan koriģējis, gan pats rakstījis, un jau pusi mūža nodzīvojis ar lingvistiskajā likumdošanā balstītu pārliecību, ka Latviešu Valodā aiz punkta VIENMĒR seko atstarpe. Es pat varu to uzrakstīt vēlreiz: VIENMĒR

Kā kaut kas tāds ir iespējams informatīvajos materiālos par Valodas Jautājumu? Nezinu, vai tas bija krievu pirksts, vai varbūt smalka sātana ironija, bet šis fakts manā, tobrīd vēl visai neskaidrajā uztverē acumirklī leģitimizēja izvēli par labu nenopietnajai pieejai. Saņēmis biļetenu, protams, gāju aiz aizkariņa, kur vēl lauzīju galvu vismaz minūti. Tad pēkšņi viss nostājās savās vietās, un izvēli atstāji uz balsu skaitītāju sirdsapziņas. Nākamajā dienā gan, skatoties pār plecu kādā feisbukā, nokaunējos par savu neoriģinalitāti (turklāt es nerunāju par jd “Sitiet latviešus”). Vislabāk patika variants, kur pie PAR bija iezīmēta padomju zvaigzne, pie PRET – kāšukrusts... Bet tagad es skatīšos, cik/vai/kas mani atdraugos )

Šorīt no rīta telpās jau +18 grādi (kad ierados te no kopšvecāgadanebūšanas, bija +2) – patīkams sasniegums, uz kuru bargākās ziemās jāiet ilgāk par 3 diennaktīm... patīkami arī apzināties, ka nemaz neizmantoju visas iekšējās un ārējās apkures opcijas, arī Vidzemes augstienē nekas nekūst kā Rīgā, stabili -4, var gan sniegavīru velt, gan slēpot. Vienīgi, cik pa dienu noroc (deju placi mājas priekšā un stratēģiskās taciņas), tik pa nakti uzsnieg vietā. Toties uztaisīju gaismu šķūnītī un nu varu zāģēt uz nebēdu arī tumšajā laikā. Kad iedomājos par pilsētu, saprotu, ka tur ir ārprāts, te – iekšprāts. Ir zināmas priekšrocības gan vēl dziļākai iesnigšanai, gan izkļūšanai no tās. Šeit man neviens netraucē darīt ko un kad vēlos un ne ar vienu nav jārēķinās, toties realitātes sajūta pazūd krietni ātrāk un izteiktāk (es jau neiebilstu, bet pabarot, sasildīt sevi un nolikt gulēt tomēr vajag samērā reāli un regulāri). Savukārt pilsētu drīz vajadzēs medicīniska un juridiska rakstura jautājumos (grasos kļūt par mikrouzņēmumu, un jāaiziet beidzot pie ģimenes ārstes pēc kaut kā nomierinoša, varbūt arī to regulāro blekmetālu zobiem izveikt, neesmu darījis 3 gadus). Nepaņēmu līdzi kalendāru jaunajam gadam, tāpēc meklēju starp vecajiem tādu, kam sakristu dienas ar datumiem, par to, ka Mēness fāzes man jau ir androīdā (visu pērno te karājās glīts 2005.ais), bet atradās tikai diezgan brutāla paskata 1995. gada Lauku Avīzes variants ar Ulmaņa portretu un citiem brīnumiem. Pie viena (īstenībā pie otra, bet kāda atšķirība ;) paskatījos uz meiteņu vārdiem un secināju, ka man vislabāk patīk šie – Lauma, Elfa, Maija, Lelde, Sniedze, Austra, Lāsma, varbūt arī Undīne, Silv(ij)a, (fonētiski ne tik ļoti, kā...) un Marta (šai gan pilnīgā bezsakarā vārda diena jūlijā), no tradicionālākajiem – Daina, Laura, Valda (nebūtu Madaru jau pilna pasaule, tas arī patiktu :), no krievu – Vera un Svetlana, bet tie mazāk

Pateicoties chimera par iespēju izpausties tekošās cibas draugdzeņu lentas dinamikas (kā arī krievu, reptiloīdu, pīpmaņas strēlnieku u.c.) sakarā: http://klab.lv/users/chimera/1117804.html

Es nopietni negrasos te neko rakstīt zem atslēgas – un ne jau tāpēc, ka slēdzenes ikona estētiski nepiestāvētu žurnāla ādiņai (nepiestāv), slepeno politiku nafig, tikai tiešus un konkrētus apvainojumus :] Bet vispār ceru bez tā iztikt un, ja nu reiz būs kas privāts sakāms inerserkel, to tev ar atsauci no šejienes pateiks ae, man internetā viss ir izdomāts gandrīz vienmēr, ja

p.s. ja nav ko darīt, pameklē gūglē tilt