- Anti
- 10/24/12 09:43 pm
Kārtējās izmaiņas smadzeņu ķīmijā liedz man identificēties ar to agrāko es, kurš bez īpaša iemesla regulāri sadūries ar nepieciešamību kaut ko par katru cenu iežurnālēt, bet gluži izmests no kosmosa ragavām nee nejūtos tā visu laiku, laiks iet, laikam ejot, liekas, tik svarīgi noskaidrot līdz galam, kā tur ir ar to velnu un dievu, pirms iekūņoties dziļāk sava kokona komfortā, vēl viss novembris līdz 21. decembrim, piemēram šodien, pirms satumsa via kādu cibiņu stundām lasīju dažādus NDE, Love Love Love, what it all boils down to, un Nāve ir Eiforiska, pēc tam lasīju kaut kādu taurupes orku ceļmalas grāvī izmestus atkritumus, kas tikai tur nebija, pielasīju divus maisus, vaicādams, Kā Lai Es Mīlu Jūs, Cilvēki, Ja Jūs Darāt Tādas Lietas? Tikmēr kopš pirmdienas pieejamais Jaunais Tiamat iepriekšējo nepārspēj, bet slikts arī nav, un ar to pagaidām pietiek, jāturpina vien uz riņķi, un būs Love. Tā kā rakstu tik reti, tad kārtējo reizi jūtu pienākumu (esmu tā darījis arī agrāk) darīt zināmu to, ka pašlaik manās acīs stilīgākie blogi Sviesta Cibā ir ( Reklāma ) :*
- Music: Tiamat
- 9 complimentsLeave a compliment
- Morbid
- 8/12/12 10:54 pm
Christine Chubbuck was the first and only television news reporter to commit suicide during a live television broadcast. On July 15, 1974, eight minutes into the broadcast, the depressed reporter said “In keeping with Channel 40’s policy of bringing you the latest in blood and guts, and in living color, you are going to see another first: an attempted suicide.” With that, Chubbuck drew up a revolver and shot herself in the head.
http://www.neatorama.com/2007/03/12/30-strangest-deaths-in-history/ - Music: Summoning
- 3 complimentsLeave a compliment
- The Raven
- 7/18/12 01:49 am
Izskatījās pēc dūmīgas American Gothic versijas nesenajiem Šerlokiem Holmsiem, bet tādas pavisam Dieva pamestas, pat īsti nepavilka līdz Toma Henksa kriptoloģiskajai skraidīšanai Roberta Lengdona pēdās, bet adekvāti, protams, Po, kurš nav nekāds Žils Verns, bet nāves kavalieris, tātad spriedzes vietā teikšanai jāir nenovēršamas nolemtības nojausmai un suģestējošām šausmām, kas liek aizvilkt aizkarus, aizslēgt durvis vai paslēpties zem segas bērnībā, kad tava stāsta varonis virpuļo lejup un paša radītā pasaule kļūst par savu karikatūru, jebkura cerība uz glābiņu izplēn zudušās nemirstīguma apziņas priekšā... Ēm, ļoti patika ideja un sižeta iekšējā loģika, simbolisms, arī teksti eleganti, izpildījums tā, kā jau teicu, adekvāti blāvs, pesimistiski duļķains, vietām vairāk ērmīgs kā grotesks, un skops, vismaz vēl kādu no populārākajiem Po motīviem jau varēja, arī aktieris, kura vārdu nerakstīšu, jo nepatīk, kā latviski rakstās, neizskatījās pārāk līdzīgs pēc zīmējumiem pazīstamajam oriģinālam, vismaz es nekad neesmu redzējis tādu, kurā Po būtu bārda. Pārējie tēli, atkal, adekvāti Po fikcijai kartonīgi, izmeklētājs reāls kapteinis Amerika, citi atgādināja datorspēles varoņus. Toties visu cieņu par jenotu, to es saprotu, ja nevar kādu no ceļojoša cirka izbēgušu traku, sieviešu galvas raujošu pērtiķi cilvēkēdāju, tad vismaz jenotu. Bija vērts. Paldies
The ways of God in nature, as in providence, are not our ways.- Music: Po
- 5 complimentsLeave a compliment
- Īsziņa
- 7/12/12 03:33 pm
- Music: Necro Stellar
- 6 complimentsLeave a compliment
- Salīdzinoši
- 7/6/12 01:52 pm
Nesen noskatījos divas mākslas filmas par (skolas vecuma) jauniešu vardarbību. Abas nedaudz līdzīgas, jo nelineāras, edipālas un nosacīti pedagoģiska rakstura. Vispirms
Confessions (Japāna, 2010)
Kuru noteikti varētu ieteikt tiem, kam tuvs (mūsdienu) japāņu kino un viņu dīvainības, vairāk psiholoģiskās, nevis kulturālās (tur nezkāpēc* skan Radiohead mūzika *iespējams, kā ilustrācija rietumu pasaules ietekmei uz šiem jauniešiem... bet šaubos). Pats storijs gan man likās pārāk psihopātisks, mazticams, un pat pievērsa nenopietnai kontemplācijai par tēmu, cik ļoti uzlecošās saules tauta bija vai nebija pelnījusi tās atombumbas, taču filmas veidotāji ir pacentušies ne pa jokam, tik ļoti, ka pēc pirmās grēksūdzes bija jāņem divu diennakšu garuma pauze, estētisko jutekļu pārsātinājums iestājas ātri un acis nogurst kaut vai no tā, ka visu laiku jālasa titri. Taču sižeta izspēle ir interesanta, pārliecinoša un kinematogrāfiskie risinājumi valdzinoši (kamēr nesāk atkārtoties), vietām pat ļoti skaisti. Morāle? Neesmu drošs (jāpadomā vēl par tām atombumbām, he he), bet kā mākslas darbs šis noteikti saņem ieskaiti, ar mīnusu (jo pieticība ir tikums)
We Need To Talk About Kevin (Lielbritānija/ASV, 2011)
Savukārt šis, daiļā dzimuma* režisores veikums uz visu dzirdēto/lasīto atsauksmju fona beigās tomēr lika vilties. Pirmkārt, tas izgāžas visos punktos, kuros augstāk apskatītais kino vinnē. Nelineārā uzbūve ātri noved neizpratnē, sižetiski arī šī filma ir veidota kā mozaīka, viens flešbeks pēc otra, taču tajā paliek milzīgi caurumi, kuri tā arī netiek aizpildīti līdz pašām beigām. Wtf? Otrkārt, centieni ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem (krāsām, formām, mūziku utml.) paust galvenās varones pasaulē notiekošā emocionālos aspektus ir sasodīti uzkrītoši un pretenciozi, trūkst jebkādas subtilitātes, augstā mūsdienu māksla bļe, viss kā pēc grāmatas (filmu skolas, es domāju – kārtības labad, jāpiebilst, ka šis tiešām ir grāmatas ekranizējums, turklāt oriģināla autorei paticis), taču man nebūt nevajag, lai savu intersubjektīvo simbolismu man šitā bāztu acīs. *Tad jau tiešām labāk Džodija Fostere ar savu absurdo BEBRU un Melu Gibsonu :D bez nekāda caurspīdīguma (jo nav nekā, kam spīdēt cauri...) No otras puses, galvenie aktieri darbojas nevainojami, patiešām labs kāstings, un vairākas ainas ir asprātīgas un epohāli izklaidējošas. Morāles, šķiet, ir vēl mazāk kā Grēksūdzēs, patiesībā pat rodas aizdomas, ka šāda māksla ir kaitīga, jo vārda tiešā nozīmē bezjēdzīgu vardarbību parāda neitrālā gaismā un bez verbāliem komentāriem. Varbūt vajadzēja...- Music: Fear Factory
- 10 complimentsLeave a compliment
- Oda priekam
- 7/3/12 12:46 pm
Vēl par kukaiņiem, man nesen bija diskusija ar kādu jūtīgu dvēseli, kas principā nesit odus, bet tikai tā pagaiņā prom, jo neatbalsta ne vardarbību, ne dzīvnieku lietošanu uzturā tai skaitā (taisnības labad gan jābilst, ka ērču un kožu nogalināšanu viņa atzina par pieņemamu :) Lūk, kodes es neaiztieku, tie taču ir taureņi un man nav grūti katrā drēbju skapī iebāzt pa vaivariņu saišķim, ērces praktiski nesastopu un vispār uzskatu par karmas vēstnesēm, bet odu holokaustam gan vienmēr deg zaļā gaisma – manuprāt, argumentēti. Pirmkārt, ods ir parazīts un cilvēka kā sugas ienaidnieks, vienreiz padzēries asinis, tas spēj radīt vismaz 10 pēcnācējus, tāpēc tāda nogalināšana ir katra cilvēka pienākums pret pārējo cilvēci, bet, ja nu kāds vēlas piesaukt nogalināšanas karmu, piedāvāju tā vietā iedomāties, ka reinkarnācija patiešām pastāv, un, nogalinot odu, mēs palīdzam tā nožēlojamā posmkāja čaulā iemiesotajai dvēselei ātrāk pārdzimt jaunā ķermenī. Skaidrībai, tik jūtīgs odu jautājumā esmu, jo nesen atgriezos no zemākām Eiropas zemēm, kurās odi, pat ja ir, tad ļoti mazskaitlīgi un neparasti bikli. Vēl šajā sakarā es vienmēr atceros “slepeno” interviju ar I. Godmani, kurā tas netieši un necenzēti par latvānijas lauku tūrisma industrijas galveno grāvēju atzina tieši odus :))
- Music: Caprice
- 1 complimentLeave a compliment
- Pindakaas
- 4/26/12 08:58 pm
Apsēdos uz soliņa, kurā lieliem burtiem iegrebts vārds AYNUR (pieļauju, ka tas nenozīmē neko citu, kā Dieva dēls
Mordorasturku mēlē :), blakus manis vēl neuzminētas funkcijas iestādei, kuru sauc Matrice, un šas ieblogošu kaut ko triviālu un reizē par valodu, teiksim, sviestu. Vispārzināms, ka Nīderlande ir slavena ne tikai kā zāles, tulpju un oranžās krāsas (pēdējā viņiem ir tuva kāda vēsturiskiem nopelniem bagāta monarha dēļ, kura uzvārds vai nom de guerre bijis Oranžais), bet arī zemesriekstu sviesta zeme. Tas šeit ir krietni lielākā izvēlē un lētāks nekā latvijā, bet man garšo tikai nedaudz mazāk kā Bredam Pitam tajā metafiziski absurdajā filmā, kur viņš tēlo Nāvi, katrā ziņā, lietojot šo produktu, bieži atceros, kā viņš laizīja to karotīti un meta acis uz sava klienta meitu. Holandiski izstrādājumu, kura sastāvā noteikti jābūt miljonam beigtu kukaiņu ekstremitāšu (methodrone nesen iebiedēja ar vienu piece of trivia), sauc Pindakaas jeb Zemesriekstu siers, pindai gan jau esot kādam peanut atvasinājumam, un te, lūk, mēs beidzot redzam, ar ko protobaltiskais sviests atšķiras no anglosakšu, pretnostatoties htoniskajām un agrikulturālajām ietekmēm - viņu rieksti ir kā zirņi, bet mums ZEMES hahaha kurwa nezinu, par ko tas liecina, bet arī lietuviešiem rieksti (vispār) ir tikai deminutīvā (riešutai -- riekstiņi). Bet, runājot par riekstiem (vispār) angliski, ēdot tos, man nekad neapnīk lieku reizi pateikt You are what you eat
(e) courtesy of Miranda-PC_Network- Music: Melechesh
- 2 complimentsLeave a compliment
- 6. Idi Amins
- 4/11/12 06:52 pm
Uganda, 1971--1979
Iesauka: Dada (vietējā dialektā -- māsa) -- laikā, kad Amins dienēja armijā, dienesta biedri viņa teltī regulāri sastapa daiļā dzimuma pārstāves, bet topošais feldmaršals skaidroja, ka tās esot tikai viņa māsas.
. . .
Kādu galu ņēma: 1979. gadā Amina politiskajiem pretiniekiem ar Tanzānijas armijas atbalstu izdevās pārņemt varu. Amins aizbēga uz Saūda Arābiju, kur 2003. gadā arī mierīgi nomira
(c) FHM- Music: Nurzery [Rhymes]
- 1 complimentLeave a compliment
- Kapi.nl
- 4/9/12 02:08 am
Gājām uz princeses Beatrixes parku, kartē lielāko zaļo plankumu apkaimē, bet neaizgājām, jo pa ceļam ieklīdām Patiešām Laikmetīgos Kapos jeb Crematorium en Begraafplaats Beukenhof un -- galvunost, ja tas neizrādījās pilnīgi pašpietiekams ekskursijas galamērķis! Krematorija ar budistu templim līdzīgiem zelta vārtiem un melnu piramīdu otrā stāva/jumta vietā, milzīgas vēl neapgūtas platības, un tādas, kas jau uzraktas, bet pārsvarā tekošajā gadsimtā aizņemtas, arī agrāk, bet novārtā nepamestas nekur, gandrīz vispār neviena krusta (vienīgais saskatāmais trīsmetrīgs koka iesprausts beztēmā krūmos... blakus putnubūrītis :), bet teju katrs kaps -- mākslasdarbs, vai fenomens pats par.sevi -- no atturīga minimālisma līdz psihodēliskam eklektismam -- kvarca piramīdas, kristāla lodes un pundurobeliski kapakmeņu vietā, caurspīdīga stikla plāksnes dažādos toņos, visur mincīšu (visvairāk putnu un eņģeļu, bet daudz arī taureņu, suņuku, delfīnu, feju, rūķīšu, budu, sēņu u.tml.) statujiņas, šur tur miniatūras laternas, vēja zvani, pie atsevišķiem apbedījumiem iecentrētas kastītes ar stikla vāku, kurās uzskatāmi 'apglabātas' dažādas nelaiķiem piederīgas, ar vintage elpu apdvestas lietas (fotogrāfijas, modelīši, pieraksti, apbalvojumi u.c. nieki), acis žilbinoši, neredzēti apstādījumi (sajutos ne tikai kā muzejā, bet arī botāniskajā dārzā vienlaicīgi), visvairāk iepatikās attēlā aplūkojamais krāsaino pelnu urnu izkārtojums medus šūnu formu imitējošos monumentos, jā, cilvēki ir kā bites (un tomāti, un dažreiz nekas vairāk) vēl bija kaut kādi melnbalti totēmu stabi ar plāksnītēm/vārdiem, daudz grotesku skulptūru, urnu un kapakmeņu bodīte, piemiņas memoriāls kaut kādam Nīderlandes armijas pasākumam Korejā; gaumīguma jomā uzvar elfisks apbedījums veca, dobumaina koka pavēnī - sūnām noaudzis zaļš akmens klucis ar aizvēsturiska runča reljefu, sausiem ziediem uz ilgi nekoptās kopiņas un no zariem vītu stirnu godpilnā sardzē, kā arī opītis Vims un omīte Jo, kuru atdusas vietu rotā pieticīgs akmeņu, praulu un čiekuru krāvums, bet pieskata viena sapņaina laumiņa, uzgājām arī, šķiet, vietēja mēroga rokzvaigzni, kura piemineklī inkorporēta akmens akustiskā ģitāra un apzeltīts mikrofons ar visu štepseli, blakus kociņā pakārtām fanu vēstulēm, turpat arī vairāki brutāli wtfpsc, piemēram melnītis Elias Antonio Freitas Bosa Amado (1972-2007), kurš kapakmenī iemūžināts basketbolista krekliņā, ar keponu un saulenēm, bet tā pakājē starp svecēm trīs viesnīcbāriņu izmēra alkohola pudelītes, iespējams, pāragrās nāves cēlonis, lai gan visā kompozīcijā ļoti prasījās pēc šaujamieroča, lai dievi piedod man manu stereotipiskumu), ā, tad vēl tāds Robčiks, pagaidām 45 gadus jauns, sava kapu vietu laicīgi rezervējis un varen krāsaini izrotājis ar taureņiem un hiacintēm, bija arī musulmaņu, ķīniešu un ar dzeloņkrūmiem noauguši, starp mūžzaļām skujām noslēpušies un ķēdēm apkārti 'blekmetālistu' kapi, daudz klusu soliņu un gandrīz neviena apmeklētāja sestdienas pēcpusdienā, paspējām izstaigāt labi ja 1/2, līdz bērniem (Kindergraven :) nemaz netikām, ap puspieciem par darbalaika beigām vēstīja krematorijas teritorijā vientuļi ieripojošais apsarga auto. Par Roterdamu šodien, pēc tam, <3
(e) courtesy of Sitecom_N300- Music: Omnia
- 2 complimentsLeave a compliment
- Par nākotni
- 3/27/12 10:27 pm
Tātad nav ko jautāt
Vēl 5 dienas līdz 2. sezonai
Also, atbalstiet darbadevēju: http://whitebook.lv- Music: Nutrition
- 5 complimentsLeave a compliment
- s06e08
- 3/17/12 12:39 am
Septiņas Nāves Durvis
(tas pats, psiholoģiskais terors & permanentā psihoze, ķirzaku valstībā, viss ir atļauts >)- Music: Limbonic Art
- 0 complimentsLeave a compliment
- Astrāls
- 3/16/12 10:12 pm
Nu labi
Pietiks tev astrālā malstrēma. Zvaigžņu karu patosa. Visa dzīve orģija. Pārējā laikā... WWW. Un malka. Un WWW. Tad paēst, tad atkal WWW... WWW-malka-WWW-ēst-WWW-malka-WWW-gulēt kur, es ATVAINOJOS, KUR paliek SCI-FI varbūt tur, Orchideju dārzā (pirms 93 gadiem)
Laiks bija Pūķis
anathemantra- Music: Limbonic Art
- 0 complimentsLeave a compliment
- Kas
- 3/13/12 02:41 pm
Ir melnais, pelēkais un baltais
Ir alfa, beta un gamma
Ir bērni, pieaugušie un patiesība
Ir zilas debesis, mākoņi un nakts
Ir dzīvība, kaisle un nāve
Tikai nāve ir ārpus laika
Es neticu, es vienkārši daru- Music: Life Cried
- 4 complimentsLeave a compliment
- Kosmoss
- 2/29/12 05:07 pm
Kur mēs nonākam, kad izejam no ķermeņa? No ķermeņa mēs nonākam ne jau ellē, mēs nonākam gaisā. Un te rodas jautājums: kas tur dzīvo? Un tieši tas ir skaidri jāizprot. Virs zemes atrodas sātana valstība. Virszeme ir pasaulīgo garu sfēra, tā ir vieta, kur valda nelabais. Par to precīzi runā Svētie Raksti. Tā arī viņu sauc: “ļaunais gars pasaules telpā” (Ef. 6, 12), “gaisa sfēras valdnieks”, kas valda šajā zemes valstībā. Ar ko tas saistīts? Pēc sena teksta, balstīta uz pravieša Ecehiēla grāmatas lasījumu, ķerubs, vārdā Lucifers, kad viņš vēl bija uzticīgs Dievam, sākumā tika iecelts par Zemes Sargeņģeli (Eceh. 28, 13-16). Pēc Dieva nodoma, Zeme ir pasaules centrs. Lucifers bija pirmais eņģelis, tādēļ augstākajam no eņģeļiem bija uzticēts valdīt pār materiālā Visuma centru. Tieši tāpēc, ka tad, kad dumpīgais ķerubs sacēlās pret Dievu un kad viņu šajā dumpī atbalstīja cilvēks, šis ķerubs spēja zem debesu loka izveidot zemzemi – savu personīgo tumšo valstību. Tumša tā ir tādēļ, ka tajā valda tumsība, – tajā nav Dievišķās gaismas (...) bet pēc novērojumiem šī vieta ir piepildīta ar viltus gaismu, tādēļ, ka, kā saka apustulis Pāvils, “pats sātans izliekas par gaismas eņģeli” (2 Kor. 11, 14). Viņš var parādīties cilvēkiem arī citos veidos, bet visi tie ir neīsti, mainīgi, gluži kā maska, kuru viņš uzliek. Un viņš mirdz savā īpašajā gaismā – luciferiskajā. Lūk, šo gaismu redz okultisti, burvji, magi. Un viņi ļoti precīzi nosauc to vietu, kurā dzīvo sātans. Šo vietu sauc par astrālu no vārda astrum, t.i. zvaigzne. Tā ir vieta zem debesu loka. Vēl šo vietu sauc par kosmosu. Ar to tiek domāts nevis materiālais kosmoss, tādēļ, ka kosmoss pakļauts Radītājam, bet tā cilvēku un eņģeļu kopība, kuri dzīvo pēc ļaunuma likumiem. Un lūk, pār viņiem valda sātans. Tādēļ, kad tiek pieminēts kosmiskais saprāts, tiek runāts par sātanu. Ja jums piedāvā kontaktēties ar kosmisko saprātu, tad jums jāsaprot, ka jums piedāvā saistīties tieši ar Luciferu, bet nekādā gadījumā ar Dievu.
Latvijas Pareizticīgās baznīcas sinodes izdevniecība, 2010.- Music: Aurora
- 3 complimentsLeave a compliment
- Zikurāts
- 2/14/12 02:17 am
Tā tās zināšanas izskatās, mhm... līdz brīdim
Kad apjaut, ka eksistence virs Zemes
Ir mūžīga šķīstītava
Purgatorijs
Limbo
un varbūt atkārtojas
Ko tad?
Nāves enģelis
tad nesola
ne atbildes
ne mieru
ne risinājumu
Visi jūsu lolotie torņi
Krīt
▼- Music: Limbonic Art
- 0 complimentsLeave a compliment
- ∞
- 2/1/12 12:59 pm
- Music: U.S. Christmas
- 9 complimentsLeave a compliment
- Iedvesmai
- 1/28/12 10:08 am
- Music: Electric Wizard
- 1 complimentLeave a compliment