Varbūt mēs esam muļķi, kas paši nolemj sevi grūtībām (ērkšķiem) kaut kādu iedomātu zvaigžņu vārdā, neapzinoties, ka to gaisma ir miljoniem gadu veca un tāpat nesilda, ja mums nav mīlestības.

Per aspera ad aspera,
ja mums nav mīlestības.

Christine Chubbuck was the first and only television news reporter to commit suicide during a live television broadcast. On July 15, 1974, eight minutes into the broadcast, the depressed reporter said “In keeping with Channel 40’s policy of bringing you the latest in blood and guts, and in living color, you are going to see another first: an attempted suicide.” With that, Chubbuck drew up a revolver and shot herself in the head.

http://www.neatorama.com/2007/03/12/30-strangest-deaths-in-history/

Tātad tā, ievēroju tādu diskursu pirms dienas vai divām, depresijas sakarā, kas vienmēr kādam ir aktuāla, nudien neredzu jēgu aizrauties analītiskā tukšumā par to, vai tā ir slimība, vai nav, jo kāda atšķirība, ja tā ir, bet no visas sirds novēlu tiem, kas izklaidību, apātiju un gribasspēka deficītu uzskata par cēloni, nevis sekām, pašiem reiz nonākt attiecīgajā stāvoklī un nolaisties no saviem hipokrātiskajiem “augstumiem”, otrkārt, izsaku līdzjūtību, jo tikai nāve ir labāks skolotājs un “jums” daudz iet secen, tas mentālais horors, kam nav sakara ar “dzīves apnikumu”, “cilvēka stāvokli” (eksistenciālismu) vai kaut ko citu pastarpināti saprotamu, man liekas, ir lietas, kuras apzināties un par kurām būt pateicīgam iespējams tikai galējā izmisumā, bet es neko neapgalvoju, vismaz tā pa īstam, galu galā saīsne uz ko tādu varētu būt amfetamīna abstinence. Ceru, man vēlāk neriebsies tas, ko esmu uzrakstījis, pagaidām tikai trenējos. Arlabunakti, runā Virdžīnija Vūlfa

Es esmu tāds pats kā viņa

Reizēm

Aizmirstu

Kā aizgulējušies peļ agrāk modušos

Jo vieni nosaluši

Visu dienu gribas pateikt trīs vārdus. Go. Fuck. Your elves

Princeses un blekmetāls. Darvas medus podā meklētājiem

GFY

Nevienam nekas nepienākas

GFY

Nav nekādu tiesību

GFY

Pasaule ir spogulis

Tviteris ir citur

GFY

Man nepatika rakstīt Sviesta Cibā. Vienu brīdi tas bija pat apgrūtinoši, bet pavisam nerakstīt nevarēju. Vēl bija tāds laiks, kad man nepatika saņemt komentārus, jo tad bija jādomā, ko uz tiem atbildēt vai jāizliekas nepieklājīgam, bet piespiedu kārtā man nepatīk ne viens, ne otrs. Tagad tik sasodīti daudz kam ir tālejošas sekas, bet es nevaru teikt, ka man tās nepatīk. Tev arī iesaku nelamāties, kosmoss nav losis, cilvēks ir

Sākumā parunājām ar nepazīstamo Andri (to, kuram nepazīstamā Ieva) par Sepulturu (Andris bija bijis koncertā), tad par brāļiem Kavalerām, Soulfly un Nailbomb, Ministry un Morbid Angel, Fear Factory, Meshuggah, džezmetālu, astoņstīgu ģitārām, Sameti, Vanzoviču u.c., tad pazīstamajiem Aivaram, Katrīnai un Ilzei pierādīju, ka grupa Ленинград vairs nav tas pats, kas agrāk, proti, Šnurova vietā ir tāda pašpārliecināta beibe, vai arī abi divi un Šnoruvs dzied, ka viņam viss zb, bet iespējams, tas bija lieki, tikmēr nepazīstamie jaunieši aizgāja uz Standart koncertu nabaklabā, bet iespējams, bija jau par vēlu, pēc tam runājām par Ķīnu, Striķi, dabu un antirealist, tagad klausāmies Kilogramu (pirms tam skanēja Vromb un Orphx, daudz) no labām tumbām un nav slikti, atmosfēriski tā... bet īstenībā no visa šī es gribēju padalīties tikai ar vienu>
Зб

Dubstep Violin

Hot or not?

– Riddim Queen [.mp3]

Meklēt: slsk, user fundamentaalists bija daudz

Smieklīgi

Bez stresa, 9 ieraksti diennaktī ir as high as I will let myself fall

Rīt arī... nu, tas

♥

Jābeidz

Vēlams, ar kaut ko sakrālu

( Apokalipses vietā )

via izdruka

Vienam iet gulēt nav interesanti...