Poll #19446 Rudzi
Open to: All, results viewable to: All

Holdens Kolfīlds

«Nē.»
«Nē? . . . Nu tad . . . tur mēs varētu netraucēti parunāties. Rītvakar? Ja?»
«Tur? Rītvakar? Ak nē – nē!»
«Nu kad tad? Lai paliek uz rītvakaru!»
«Nē, nē.»
«Jā! Lai paliek vien!»
«Bet kad iznāk . . . ka nevaru . . . var izgadīties . . .»
«Tad nobrauki zemākajam zaram galā lapas, tur tam ozolam aiz saimnieka klēts. Sveika!»

(vēl joprojām mana mīļākā Koenu filma ^^)

?

Vakar nobalsoju par objektu nr. 693 uzrunāja Kāpēc Lāčplēsim depresija Tumšais bruņinieks ir palicis labs un cenšas parādīt pārējo nolaidību pret sevi un citiem? Laimdota sapinusies savos garajos matos un PATIESĪBĀS Rīt ņemšu krāsnī ceptas siermaizes tēju, un ērkšķogu kūku iešu uz Kārļa Kažociņa kapu ar kaņepju sviestu Sapnī satiku po (pirmoreiz tā, dzīvē nepazīstamu cibas tēlu) braucām tramvajā un mums abiem bija draudzenes VISS ir prāta stāvokļi : reizēm cilvēki liekas atsaldēti, reizēm es

Demonu nav. Bet ir silta tēja

Kā nolīst, tā uzspīd saule. Kad uzspīd, nolīst saule. (Šī skaidrība nav saistoša.)

Piestāv skatam caur logu --



via marsa_hronikas

Sapnī redzēju, ka mana Tumblr draftos palikušas tikai 10 bildes (!) Ļoti jau specifiski... bet likumsakarīgi (ja miega stāvoklī smadzenes nodarbojas ar nomoda laikā uzkrāto iespaidu kārtošanu) Ceru, tas nozīmē, ka arī galvā drīz būtu atlicis tikpat maz kārtojama

Piedod, neatceros vairs, kurā cibā izlasīju ieteikumu (komplektā ar ekselento Malēnu), bet noskatījos Frizieres vīru (1990), un, nu, protams, ka tā visa ir divpadsmitgadīgā zēna fantāzija, citādi taču nekam nebūtu nekādas jēgas :)

Vakar mežā gan bija pekle, viss mitrs un karsts un divtik smags, bet tas vēl nekas, ja ap miesu bez apstājas riņķo desmit dunduri un divdesmit mušas, iekārojot tavus sviedrus un asinis, bet tā egle nekrīt un nekrīt... un tu besies, spārdi akmeņus un domā, ka ievas tiešām ir stulbi koki, jo to zari aug zemē, un vēl domā, kāpēc, kāpēc būt pateicīgam par dusmām, kamēr izdomā. Tagad es zinu

Vēl par kukaiņiem, man nesen bija diskusija ar kādu jūtīgu dvēseli, kas principā nesit odus, bet tikai tā pagaiņā prom, jo neatbalsta ne vardarbību, ne dzīvnieku lietošanu uzturā tai skaitā (taisnības labad gan jābilst, ka ērču un kožu nogalināšanu viņa atzina par pieņemamu :) Lūk, kodes es neaiztieku, tie taču ir taureņi un man nav grūti katrā drēbju skapī iebāzt pa vaivariņu saišķim, ērces praktiski nesastopu un vispār uzskatu par karmas vēstnesēm, bet odu holokaustam gan vienmēr deg zaļā gaisma – manuprāt, argumentēti. Pirmkārt, ods ir parazīts un cilvēka kā sugas ienaidnieks, vienreiz padzēries asinis, tas spēj radīt vismaz 10 pēcnācējus, tāpēc tāda nogalināšana ir katra cilvēka pienākums pret pārējo cilvēci, bet, ja nu kāds vēlas piesaukt nogalināšanas karmu, piedāvāju tā vietā iedomāties, ka reinkarnācija patiešām pastāv, un, nogalinot odu, mēs palīdzam tā nožēlojamā posmkāja čaulā iemiesotajai dvēselei ātrāk pārdzimt jaunā ķermenī. Skaidrībai, tik jūtīgs odu jautājumā esmu, jo nesen atgriezos no zemākām Eiropas zemēm, kurās odi, pat ja ir, tad ļoti mazskaitlīgi un neparasti bikli. Vēl šajā sakarā es vienmēr atceros “slepeno” interviju ar I. Godmani, kurā tas netieši un necenzēti par latvānijas lauku tūrisma industrijas galveno grāvēju atzina tieši odus :))

Vēl es šodien 50 minūtes gaidīju, kamēr man izraus gudrības zobu, naturāli sēdēju gaitenī un gaidīju, visapkārt vienas pensionāres, aiz sienas kaut ko urbj, atnācu laikā, pagaidīju tāpat, grāmatas līdzi nebija, izlasīju visu cibu, cik bija telefonā, tad iesnaudos, attapos, sadusmojos, izdomāju, ka dodu viņiem vēl 14 minūtes, pēc 10 garām gāja māsiņa un vaicāja, vai esmu balodis, teicu, ka jā, un prasīju, cik ilgi vēl, kādas 20 minūtes, viņa atbildēja un iegāja kabinetā, bet jau 50 ir par daudz, likt gaidīt, kamēr tev izraus zobu, tik ilgi nav cilvēka cienīgi, nospriedu, piecēlos un reģistratūrā pateicu, ka eju prom, jo mani tāda apkalpošana neapmierina, kad iznācu ārā, lija lietus, biju vienā kreklā un saliju, varēju jau arī pagaidīt ilgāk, tā notiek, kad nemierīga dvēsele

Redzēju pie Bioloģijas fakultātes bebru, varbūt pirmo reizi mūžā, dzīvu, īstu Rīgas kanāla bebru, bija jau tumšs, taču redzēju vismaz minūtes piecas, jo vienkārši apstājos un skatījos, lēnām noticēdams acīm, kā tas tur ņemas uz pāļiem, vai nu grauž zāli, vai kukaiņus, vai pāļus, bet bija jau pārāk tumšs, lai redzētu, tad bebra kungam acīmredzot likās gana, tas samērā tūļīgi apgriezās par 180 grādiem, ienira kanālā, radījis pāris elegantus riņķus ūdenī, pēc trīs metriem iznira un strauji aizpeldēja uz otru pusi pie ūdensrozēm, ļoti glīti

Amy said she trusted me, that I would know the right thing to say on her behalf. So... on behalf of Amy, I want to thank the devil and all the dark lords

Obrija Plaza, saņemot Eimijai Pūlerei domātu balvu par labāko aktrises sniegumu komēdijā (HBO Parks and Recreation -- es saprotu, ka NEVIENS tādu neskatās, izņemot mani?)

Smieklīgi, piespiedu kārtā dabūju iziet YouTube autortiesību skolu (nemaz neiedziļinoties visur izvēlējos Nepareizi, un visas atbildes izrādījās pareizās) kāpēc, jo Wir kapitulieren niemals! (tātad Albīnam J. personiski) nepatīk mana draņķīgā Dernière Volonté koncertvideo klātpūtne internetā -- smieklīgi tas, ka YT klips ir pazudis, bet to tik un tā var mierīgi noskatīties visās pārējās vietnēs, kur tas ieguldīts (last.fm, draugiem) vismaz pagaidām

Tērzējot ar Mentu agrahalles tirgus angārā, uzraku viņu piedāvājumā šo un nofočēju sev atgādinājumam (jo jānovelk, bet blogspotos nav). Uzzinājis, ka man tas sūds patīk, Juris nekavējoties no zemletes/aizgalda izvilka vēl vienu tādu un atdāvināja, jo viņam šie itāļi nemaz neejot pie sirds. Teicu paldies un wtf, kādi itāļi joptvai, viena poļu meitene un raganisks ambients, nevis tur kārtējais piedzēries neofolks, rekur, elfi dejo aplī, uzpirkstītes un pulkstenītes, kādi itāļi, tas nekas, ka Old Europa Cafe... Tikai tagad aptvēru, ka tas, ar ko viņš jauca, visdrīzāk bija Argentum, kuri patiešām varētu būt sūds (un ir no Argentīnas), katrā ziņā atmiņā pēc savlaicīgas ievērtēšanas aizķērušies nav. Bet Artefactum ir love

Oho, skaudri

Atradu lielisku pielietojumu no latvānijas līdzi atceļojušajām Maximas novelcenēm. Līmēju tās virsū iepriekšējo iemītnieku (poļu) pret griestiem nospiesto odu kadaveriem. Diemžēl tādu ir veseli pieci, bet uzlīmes tikai divas :/

Savukārt vienu no NL Jobs krekliem promotēju grīdas lupatas statusā. Besī tās dredu slotas, neticu

Nē, siltumnīca tomēr nekur nepazūd -- rīt tajā pašā laikā (nutadatlaidīsvienreizbeidzotpaīstamko, ^^ nebrīnīšos) -- tāpat kā sāpes pirkstos (kuras kosmosa noteiktā kārtībā pāriet, tikai tos intensīvi nodarbinot)

National Geographic tematiskā WWII nedēļa. Katru vakaru līdz bezjēgai piesūcinu ķermeni ar ūdeni, skatoties lv frenzy laikos iekrājušās filmas (pa vienai divās trīs dienās, vajadzētu kaut kad uzrakstīt, bet ar lg grūti noformēt), telefonā blekmetāla pārsvaru organiski nomainījis dark electro un harsh ebm (darba vajadzībām/radio rezistancei), mājās vakaros (pēdējos) dominē Otto Dix, tomēr bezbožna skaista mūzika vietām

Нам подарят утешение
Белая фея, зелённая фея
Исцеление, успокоение
И грехов всех отпущение

Centos atrast kādu bildi ar ūsām (tomēr cītīgi audzēju turpat pusotru mēnesi), bet tālāk par šo nemeklēju; tas ir Roķītī pirms divām nedēļām, un nedēļas te paskrien nemanāmi, starp pēdējām divām maiņām (siltumnīcā) bija vien deviņas stundas un pēdējā no sešiem rītā līdz puspieciem, paspēju ir izbesīties uz, ir salabt ar Maximu (dzimene tomēr, bet es 3 dienas nepīpējis/jaguārdoomā, ziediem nepiemēroti ātrstrādājošs) sapratu, ka ne pārāk adekvāti aptveru to, kas nav šeit un tagad. Man vēl ir daudz, ko stāstīt, bet pirksti pirksti pirksti

Man nepatika rakstīt Sviesta Cibā. Vienu brīdi tas bija pat apgrūtinoši, bet pavisam nerakstīt nevarēju. Vēl bija tāds laiks, kad man nepatika saņemt komentārus, jo tad bija jādomā, ko uz tiem atbildēt vai jāizliekas nepieklājīgam, bet piespiedu kārtā man nepatīk ne viens, ne otrs. Tagad tik sasodīti daudz kam ir tālejošas sekas, bet es nevaru teikt, ka man tās nepatīk. Tev arī iesaku nelamāties, kosmoss nav losis, cilvēks ir

USA-229, zināms arī kā NRO L-34, ir ASV militāro pavadoņu pāris. Tie tika palaisti Nacionālā izmeklēšanas biroja vajadzībām 2011. gada 15. aprīlī 23:38 UTC ar nesējraķeti Atlas V 411 no Vandenberga Gaisa spēku bāzes. Derīgās kravas koda nosaukums bija Odin, bet raķetes — Frigga.



Lai gan kosmiskā aparāta parametri un misijas detaļas oficiāli netiek izpaustas, amatieri novērotāji pamanījuši, ka Atlas V palaidis divus pavadoņus, no kuriem viens oficiāli ir kataloģizēts kā kosmiskais atkritums :)

Interesanti, ka vienīgā valoda bez angļu, kurā raksts tulkots vikipēdijā, ir latvāņu

Sākumā parunājām ar nepazīstamo Andri (to, kuram nepazīstamā Ieva) par Sepulturu (Andris bija bijis koncertā), tad par brāļiem Kavalerām, Soulfly un Nailbomb, Ministry un Morbid Angel, Fear Factory, Meshuggah, džezmetālu, astoņstīgu ģitārām, Sameti, Vanzoviču u.c., tad pazīstamajiem Aivaram, Katrīnai un Ilzei pierādīju, ka grupa Ленинград vairs nav tas pats, kas agrāk, proti, Šnurova vietā ir tāda pašpārliecināta beibe, vai arī abi divi un Šnoruvs dzied, ka viņam viss zb, bet iespējams, tas bija lieki, tikmēr nepazīstamie jaunieši aizgāja uz Standart koncertu nabaklabā, bet iespējams, bija jau par vēlu, pēc tam runājām par Ķīnu, Striķi, dabu un antirealist, tagad klausāmies Kilogramu (pirms tam skanēja Vromb un Orphx, daudz) no labām tumbām un nav slikti, atmosfēriski tā... bet īstenībā no visa šī es gribēju padalīties tikai ar vienu>
Зб