Stundu pazāģēt ar veco un tad uzlikt motorzāģim jaunu ķēdi. Uaaaaau kāpēc nav nekāda tādam ekvivalenta "radošajā jomā"?

(Iešņaukt amfetamīnu neskaitās)

Maya, not Mayan

Kaimiņienei

Atradu lielisku pielietojumu no latvānijas līdzi atceļojušajām Maximas novelcenēm. Līmēju tās virsū iepriekšējo iemītnieku (poļu) pret griestiem nospiesto odu kadaveriem. Diemžēl tādu ir veseli pieci, bet uzlīmes tikai divas :/

Savukārt vienu no NL Jobs krekliem promotēju grīdas lupatas statusā. Besī tās dredu slotas, neticu

Kā jau biju rēķinājies, siltumnīcā mani vairs atpakaļ negaida, jo atkārtoju to pašu gājienu, ko pagājušonedēļ, t.i. nebiju darbā ne pirmdienā, ne otrdienā, tiesa, šoreiz apzināti, nevis kārtējā "pārpratuma" rezultātā. Izdomāju, ka arī man būs tāds princips kā dievietei -- nestrādāt dzimšanas dienā (un kas tā par dzimšanas dienu, pēc kuras jāceļas 4.3044), lai gan līdz šim tāds nav bijis, bet esošajā situācijā rīkoties savādāk būtu pašnodevība un neadekvāts bendover no manas puses, pēc tam, kad kārtējo reizi esmu pārliecinājies, ka kantorim nemaz nevar ticēt. Ja par spīti atkārtotiem lūgumiem jau trešo!!! nedēļu neviens nespēj datu bāzē nomainīt manu lv kontu pret nl, tad vainīga jaunā grāmatvede, tad saputro ar "otru balodi," un vēl tas dubults neplīst (lol, plīst), kā rezultātā neesmu redzējis nevienu sevis šeit nopelnīto centu, kaut kas tur ļoti nav kārtībā. Nekādas pretimnākšanas un elastības uz vieglprātīgas nesakārtotības un iebaidīšanas fona. Komunikācija ar viņiem ir galvenais klupšanas akmens. Teikums rīt saņemsi €100 avansu jāinterpretē kā kaut kad rīt tev fiziski pārskaitīs €100, bet, pats saproti, mums ir cita banka, un ir piektdiena, tāpēc nauda kontā būs tikai pirmdien. Kad saki, ka vajag pie ārsta (ja jau piespiedu kārtā apdrošina par €20- nedēļā, gribas ievērtēt opcijas, lētas/valsts apmaksātas ripas un tā), atbild, ka tāpat vien pie ārsta nevienu nevedot. Labi, pateicu, ka man ir 2 hroniskas problēmas, galvenajai no kurām nepieciešams viņu pašu minētais "galvas ārsts", paskaidroju simptomus, bet skuju, gan uz to, gan visu pārējo atbild ar netaktiski uzskatāmi iepriekšsagatavotiem citātiem, like Jūs nebraucat šeit slimot/ārstēties/atpūsties/svinēt dzimšanas dienas utt. jūs atbraucāt strādāt :@@ Ejiet galīgi, es zinu kā darbojas vietējās aģentūras, merkantili, protams, bet diskrēti un bez sarežģījumiem. Svētdien 1/2 berberu vīna Red Dragon ietekmē, trve lanister-doomā klausulē kliedzudeklarēju, ka nevajag, ja, neviens nebrauc uz ārzemēm strādāt, brauc pelnīt. Bet es viņu mudīšanās dēļ vēl nopelnījis neesmu neko, tikai kaut kādus teorētiskus cipariņus courier fontā uz neparakstītas/neapzīmogotas A4 lapas. Ja man būtu paranoja, noteikti domātu, ka pastāv kāda ļaunprātīga sazvērestība, kuras autori ir ieinteresēti tajā, lai man nebūtu līdzekļu. Bet man nav (paranojas), tad jau labāk, piemēram, domāt, ka Kosmoss ar to, t.i. naudu nedienām vēlas pateikt, ka viss labais/profit mani gaida Latvijā, tāpat kā tie eiro swedbankā. Pat ja tā, es nešaubos, ka vienīgais profit, par kuru patiesi vērts cīnīties un priecāties, pagaidām ir viņa

Darbā pakāpeniski esmu pārgājis no (atmiņas kartes defaulto divu gigalitru tilpuma ierobežotā) randoma, kuru androīdz sauc par Party shuffle (losis :) uz pilnu albumu no-A-līdz-Z klausīšanos (vajadzēja zināmu laiku, lai tiktu pāri visiem greenpack, erp, u.c. darbu radiotraumām, kur tas, proti, savas mūzikas klausīšanās, ir aizliekts viljams; lauku siltumnīcas storage zālē, pēc Maksima lūguma, ja kas, jo radio tur neskanēja, jau biju sācis kalbasīt savu industrijas, blekmetāla un wtfolk shuffle no mabilkas bez austiņām, kā lauku autobusos, yo, bet tur vienalga dzelži un riteņi bija skaļāki; tikai māslandē aptvēru, ka nevienam netraucētu, ja darītu to pašu, ko daru, t.i. vienu un to pašu, ar zem krekla izvilktu vadu un austiņām, gluži otrādi -- es sāku strādāt ātrāk, ritmiskāk, aizrautīgāk, jo, pirmkārt, mūzikai ir milzu vara, otrkārt, nav jācieš estētiskas sāpes par kārtējo svaigo a-āil-follou-jū versiju vai 90.o atbalsi, long devoid of all magic, kā arī neirotisku nelabumu izraisošajām kurwām, ar kurām ausis tiek masīvi piespamotas, šķiet, ikvienā situācijā, kurā klātesošs ir vairāk kā viens polis) Tātad, sākot ar otrā pārtraukuma beigām plkst. 9.45 slēdzu ārā pārtiju un pēc noskaņojuma klausos vienu albumu pēc otra...

Priecājos, ka pasaulē ir (ir bijušas) tādas grupas kā Bal-Sagoth, kuru diskogrāfijai periodiski atkaliziet cauri man patīk apmēram reizi divos gados, esmu jau pie Atlantis Ascendant, vēl palicis The Chthonic Chronicles, pret kuru līdz šim esmu bijis visnotaļ skeptisks (katram noteikti ir tādas grupas, kuras tipa baigi patīk, bet daži ieraksti tiek pēc noklusējuma ignorēti, parasti pirmie (Immortal, Darkthrone, Tiamat) un/vai pēdējie (Emperor, Moonspell utt.), vai arī visi, izņemot tos (nutur Ancient utml. frīki) Bal-Sagoth, lūk, tādi ir pirmais un pēdējais, pie tam pirmais, A Black Moon Broods Over Lemuria, man nesaprotamu iemeslu dēļ ir vienīgais oriģinālā disku kolekcijā, neesmu noklausījies pat 1x, kādam nevajag?) Lai nu kā, ooverepisks ekskluzīvi R. Hovarda un H.P. Lavkrafta pasaulēm veltīts, pārspīlēti patētisks simfoniskais ekstrēmmetāls ar rekordgaru vidējo dziesmas nosaukumu mēreni pacilā/izklaidē, un man der krietni labāk par hipotētiskajām audiogrāmatām..

Savukārt, klausīties pilnā garumā ebm/dark electro albumus ir reti ekspluatēta eksotika, jo, zini, ne ar visiem tā var, toties reizēm tā atrodas līdz šim randoma karmas konsekventi apietas pērles, teiksim Life Cried dziesma Bound In Hate, kurā, kā interneti saka, ir, tas ir, dzied, Nero Bellums ^^^ kawaii. No žanra jaunā vērtībā vēl izkristalizējušies tādi, līdz šim ātrumā nepelnīti overlooked projekti kā Nurzery [Rhymes] (par spīti šabloniskajām lirikām (bet tas piederas pie stila), Thorns/Blasphemous Radicals (2008) man jau ir kļuvis par klasiku un laikam nopietnu pretendentu uz 2012. pavasara most-played rekordu jeb asinīgu konkurentu Limbonic Art fantasmagorijai, kuras varā esmu vēl kopš ziemiskajiem :HAGALAZ: baikraidiem uz taurupi un atpakaļ) un Xentrifuge (tikai viens, quiet generic albums, Light Extinguished (2007), bet kas par skaņu!¡!)

Un Otto Dix ir dikti skaistas, postapokaliptiskas nolemtības piesātinātas dzejas, vismaz tādas tās rādās, caurām dienām raujot hortenziju stādus no puķupodiem zem stikla griestiem, caur kuriem redzami tikai pelēki, apmākušies padebeši, kurus reizēm šķērso pa vientuļai kaijai. Cilvēki ir ne tikai болезнь на коже земли, bet arī trešā acs Dieva pierē, vai ne, tāpēc

Захлопни окна
Захлопни дверь
На пороге твоём
Стоит чёрный зверь

Es atvainojos, bet, nu, šodien vispār... czemu, kurwa -- pakaļ atbrauca, uz darbu atveda, tur ~5:55 man pavaicāja, kur es biju vakar un aizvakar (agency mistake), un paziņoja, ka nekāda darba nebūs, nesapratu, šoreiz vai vispār, izskatās, ka desmitā diena siltumnīcā (ceturtā māslandē) varētu tapt par pēdējo, jo, kamēr neviens neskatījās, vienalga noskanēju čipu (kazi, nepamanīs un samaksās >:) bet pēc tam ar cigareti nihilistiski uzspridzināju vienu no kāda 12,5-darba-gadu jubilejas baloniem (dzeltenu) virs maiņas līdera sēdvietas (tā paša, kas pateica No, you stay here tā, it kā es būtu pie kaut kā vainīgs), kā nupat no lietuviešiem noskaidroju, trāpīgi -- tā arī bijusi viņa jubileja (kurš atzīmē 12,5 gadu jubilejas anyway) un viņš mīlot poļus, jo pašam sieva tāda. Gandrīz žēl, ka izbeidzās shrāfenzādes ģerāniju lauki ar evil boy Aleksu, to pašu, kurš atlaida Maksimu, un poļus necieš, jo tie nesaprot angliski.

Czemu!?.. [ č e m u : ] jeb kāpēc savukārt, bija kļuvis par pēdējās dienās otro biežāk dzirdēto skaņu poļu valodā pēc nenormāli noriebušās kurwa un man patika daudz labāk, kad to nolemtības pilnā, apokaliptiskā izteiksmē pāri ziedu jūrām ik pa laikam noauroja pēdējo divu dienu bezvārda kolēģis ar pīrsingu uzacī. Tā gari, stiepti, grūtsirdīgi un/vai sašutuši Čemūūuuu... ))

Jo tāda karma, es teiktu, bija jau feini, un wheels are in motion. Pusi no abām pēdējām dienām nostrādāju pie divām poļu tankistēm, like, no filmas, kas bija pirmās meitenes mūžā, kuras esmu redzējis braucam, pie tam diezgan droši, ar oranžajiem autokāriem/pacēlājiem, i mean, to neesmu darījis pat es visas savas raibās karjeras lo-fi daļā (bet lietuvas lielākajā noliktavā 2004/05 nostrādāju septiņarpus mēnešus, divus pirmos nakts maiņās ledusskapī, pēc tam tiku brāķa/norakstāmo preču nodaļā) pag, meitenes, tātad, tādas smalciņas, bet žiperīgas un ar krūtīm, kā polietēm pienākas, gariem kastaņu matiem, abas līdzīgas kā māsas, viena pat runāja angliski un dienas beigās atļāva pabraukāt pa siltumnīcu ar riteni, tas laikam bija mans peak point tur

It kā būtu, par ko pārdzīvot, jo pie ziediem patika, bet nē lol, tās 2000 zīmes uzrakstīju kādās 40 minūtēs un pārlasīju tikpat, citus mana iq neatbilstība veicamajam darbam, šķiet, satrauc vairāk par mani, turklāt izskatās, ka 3 dienas atslodzes ir tieši tik, cik nepieciešams, lai pienskābe pirkstos nomierinātos (dīkstāvē sāp nervi, kā pie reimatisma, brīžiem arī trīc kā narkomānam) manam tēvam tieši no roku pirkstiem sākās daļēja ķermeņa paralīze (viņš ir vienas, tās ne pārāk nopietnās grupas invalīds), turklāt nenoskaidrotu iemeslu (es gan teiktu, darbaholisma) dēļ, interesanti, vienalga viss sliktākais, kas ar tevi var notikt, ir jau noticis at least according to psychoanalysis

Par godu darba svētkiem, kuri man, tāpat kā Karalienes diena, bija brīvdienas (atšķirībā no tomātu krāmētājiem on the verge of mental breakdown) vēl pēdējais (neko nesolu, bet! !!) ieraksts par darbu (un ar tik daudz iekavām) ))) pēc tam gan brīdi tikai par triviālo, ziediem, filmām, zemi, kurā esmu, cilvēkiem un inner black metal, kurš te konsolidējas pastāvīgā entitātē. Jo tāds (roku, par minimālo algu) darbs padara dusmīgu, tamdēļ jau poļi (orki) tā kurwojas, pat meitenes, pat dieviete, kas vispār ir no cilvēkiem saulēm, ziņo par apātiju/agresiju, underneath the surface ellīgas dakšas vicina nogurums, neizgulēšanās sekas, visi ir uzvilkti, nervozi un easily triggered, pat vietējie, vispār vesels lauku pētījums man te, virs galvas jumta stāvā dzīvo par mums jaunāks pāris no Ķeipenes (!), tur ir tāds psihoanalītiskais materiāls, ka prieks uzrauties, turklāt iniciatīva uz kontaktu/konfliktu nāk no viņu puses, srsly, Aivi, mammai piezvanīji? man drīz būs kultūrcitāts. Nedēļas laikā jau četri NLJobs latvieši ir mani sūtījuši pie galvas ārsta, un nav galīgi tā, ka es viņus nesaprastu. Piektdien, kad, paskatījies uz nedēļas kolēģu izmisušajām sejām (siltumnīcā palieku vienīgais, viņus visus, -2, nosūta uz Greenpack, liek bezjēgā mainīt dzīvesvietu) un sapratis, ka arī aģentūra ir random evil, bardaks un lohi, kuri turpina man maksāt tur, kur nevajag, salūzu, nogriezu pozitīvisma kloķi uz nil, sestdien visu sašutumu izliku atkalpārākātrā darbā, bet atgriezies mājās līdz galam atgriezu karstā ūdens krānu, no galda nogāzu aģentūras gludekli un iespēru krēslam. Tad Ķeipenes ambālis-ačkāriks enerģiski un agresīvi man solīja iedot pa jebalu, ko es vispār sākumā neuztvēru nopietni, bet, kad sāku un apvaicājos, par ko, sakarīgākais arguments bija tas, ka viņa sieva manas ĀRDĪŠANĀS dēļ baidoties nākt lejā (troksnos bija noticis pirms kādas 1/2h :) acīmredzot, laiks, lai saņemtos. Pateicu, ka tu jau tagad ārdies un tur vēl viss nav galā. Todien viņiem bija jāizvācas, daļēji apmainoties 3 māju (mūsu un abu Spijkenisse latviešu komplektu) sastāviem, mantas jau sakravātas, utt., kad pēkšņi pēcpusdienā izrādās, ka tomēr nnē, Spijkenisse, kura torīt ar mani kopā jau bija nostrādājusi 6,5 apmaksātās stundas, sadumpojusies un pateikusi, ka nekur nepārvāksies, medniece tikmēr parīzē, jaunais korporatīvais kaimiņš Raivis (prikiņ, es dzīvoju vienā mājā ar aivi un raivi :) neko vēl nerubī, karoče, spriedze acīmredzama. Karalienes dienā cēlos kā uz darbu (reizē ar strazdu) puspiecos, bet ne man kāds bija pakaļ, ne mani tas īpaši sarūgtināja. Pēc pasūtījuma par €40 uzrakstīju 2500 zīmes angliski (tās 500 extra) kaut kādai NVO, kas tirgojas ar oglekļa kredītiem, proti, sniedz iespēju modes industrijas pāstāvjiem un lielražotājiem atpirkties par sevis atmosfērā atstāto carbon footprint :) Doma jau laba, tas galvenais, save them goddam rainforests, teh lungses of our bloodeyed Eden, bet nu baigi atgādina tirgošanos ar zemesgabaliem uz Mēness, vai Marsa lol, man liekas, nekustamā īpašuma bizness kosmosā ir pagaidām šizīgākais, ko civilizācijai devis kapitālisms. Kad nāks NWO, es teikšu Jā visam, as long as i get to live and love along, nosaucu to tekstu par Green is the new gold, kampaņas vadmotīvs gan esot Wear green -- be seen, bet tas tomēr nav absurds tikai pilsētvidē, ziemā un, es nezinu, tuksnesī laikam

20 psihodēliski industriālā transa telefonbildes no māslandes van Geesta

(e) courtesy of repelsteel

Apsēdos uz soliņa, kurā lieliem burtiem iegrebts vārds AYNUR (pieļauju, ka tas nenozīmē neko citu, kā Dieva dēls Mordorasturku mēlē :), blakus manis vēl neuzminētas funkcijas iestādei, kuru sauc Matrice, un šas ieblogošu kaut ko triviālu un reizē par valodu, teiksim, sviestu. Vispārzināms, ka Nīderlande ir slavena ne tikai kā zāles, tulpju un oranžās krāsas (pēdējā viņiem ir tuva kāda vēsturiskiem nopelniem bagāta monarha dēļ, kura uzvārds vai nom de guerre bijis Oranžais), bet arī zemesriekstu sviesta zeme. Tas šeit ir krietni lielākā izvēlē un lētāks nekā latvijā, bet man garšo tikai nedaudz mazāk kā Bredam Pitam tajā metafiziski absurdajā filmā, kur viņš tēlo Nāvi, katrā ziņā, lietojot šo produktu, bieži atceros, kā viņš laizīja to karotīti un meta acis uz sava klienta meitu. Holandiski izstrādājumu, kura sastāvā noteikti jābūt miljonam beigtu kukaiņu ekstremitāšu (methodrone nesen iebiedēja ar vienu piece of trivia), sauc Pindakaas jeb Zemesriekstu siers, pindai gan jau esot kādam peanut atvasinājumam, un te, lūk, mēs beidzot redzam, ar ko protobaltiskais sviests atšķiras no anglosakšu, pretnostatoties htoniskajām un agrikulturālajām ietekmēm - viņu rieksti ir kā zirņi, bet mums ZEMES hahaha kurwa nezinu, par ko tas liecina, bet arī lietuviešiem rieksti (vispār) ir tikai deminutīvā (riešutai -- riekstiņi). Bet, runājot par riekstiem (vispār) angliski, ēdot tos, man nekad neapnīk lieku reizi pateikt You are what you eat

(e) courtesy of Miranda-PC_Network

Katram jābūt savam Laimes lācim -- kam ceļu rāda tas, kam pa pēdām brien, kam blakus pa krūmiem lavās..., kam uz ausīm uzkāpis, kam ziemas miegā, kam vispār zoodārzā, utt. Apņēmos turpmāk biežāk atbildēt uz komentāriem, tāpēc, lai iesildītos (esmu atradis dzena pozu uz balkona, kurā noteiktos laika vai, es nezinu, kā, ētera caurlaidības, vai saimnieka lietojumintensitātes apstākļos notverams lēns un negribīgs internets, tas pats stūra eminents, lai gan datoram nedaudz par vāju) varētu piedāvāt godīgas atbildes par savas darbavirsmas saturu, bet no otras puses, kādu varbūt interesē, kādam varbūt vienalga, bet vēl kāds saviebsies blekmetāliskā nicinājumā par tādu ekshibicionismu, nu paskatīsimies

(e) courtesy of Eminent

(1) Īstenībā guļu vannā, lasu aiz stūra ielādētās frendlistes un pīpēju, kad izkāpšu, iedzeršu pāris malkus vermuta, portvīna, vai kas man tur ir, un 5 minūtes caur internetiem iešu uz Shell benzīntanku pēc vienalga cik dārgiem cimdiem, jo tādu slodzi manas plaukstas vēl savā mūžā nav nesušas, jāpasaudzē, citādi vidēji 3 mikrotraumas dienā

(0) Šorīt, tieši pirms līgumā noteiktajām divām nedēļām viens pēc otra paziņojām medniecei par darba attiecību pārtraukšanu ar NL Jobs. Pusotrs mēnesis pasaku pilsētiņā liekas tieši tik piesātināts un (vēlreiz) norūdošs, lai būtu sākums kaut kam vēl... pag

(2) Es atvainojos, ka nekomentēju un neatbildu uz komentāriem, bet tas nudien ir tehniski sarežģīti, arī par to, ka rakstu gandrīz tikai par darbu (un turpināšu), atvainojos, bet tas drīz mainīsies, un šo tomēr jāpieraksta: Vērša 3. dienā uzstādīju jaunu rekordu vai pat divus, trešo dienu pēc kārtas strādājot vienā un tajā pašā vietā (Shrāfenzandes-Monsteras-Nāldvaikas siltumnīcu trīsstūrī), turklāt strādājot 12 apmaksātās stundas (no 7.00 līdz 20.30, tas ar 5 pārtraukumiem), turklāt rītdien jāturpina 6.00, kas nozīmē, ka jāceļas 4.3044, lai mudīgi ieblieztu pa spaini un 5.20 vēl mirušam ieraustos blakus tuklajam, slinkajam un ekstravertajam, bet visumā simpātiskajam kolēģim šaurajā Spijkenisses latviešiem piešķirtajā opelītī, kurš ātrāk par 140 km/h nemaz nebrauc. Bet nu jau pat tas liekas viegli, zinot, ka pēc tādas dienas kļūsti gan rūdītāks, gan par 100 eiro turīgāks, turklāt jau maijā viss mainīsies

Paņēmu uz mājām vienu ģerāniju purpursārto. Dievietei

Centos atrast kādu bildi ar ūsām (tomēr cītīgi audzēju turpat pusotru mēnesi), bet tālāk par šo nemeklēju; tas ir Roķītī pirms divām nedēļām, un nedēļas te paskrien nemanāmi, starp pēdējām divām maiņām (siltumnīcā) bija vien deviņas stundas un pēdējā no sešiem rītā līdz puspieciem, paspēju ir izbesīties uz, ir salabt ar Maximu (dzimene tomēr, bet es 3 dienas nepīpējis/jaguārdoomā, ziediem nepiemēroti ātrstrādājošs) sapratu, ka ne pārāk adekvāti aptveru to, kas nav šeit un tagad. Man vēl ir daudz, ko stāstīt, bet pirksti pirksti pirksti

Vakar Rexnordā bija jāliek ļoti glītas kāpurķēdes -- paceļot vertikāli un saritinot kā čūsku, lai apgrieztu uz otru pusi, tās uz mirkli pārtop miniatūrās dark medieval pilīs, ar smailiem torņiem un logu izvirzījumiem leknos tumši zaļi zilos toņos. No visiem otrajiem darbiem šis noteikti ir visvieglākais, nekādu smagumu, negāciju un spriedzes, gandrīz bezdomu stāvoklis, koncentrēšanās uz pirkstiem un detaļām. Arī darba laiki ir maksimāli paredzami, diena sākas 7. 00 un beidzas precīzi 15.45 (turp un atpakaļ mani nogādā ar auto -- tas man šajā aģentūrā patīk visvairāk -- reizēm pat vienu pašu, tad jūtos kā taksometrā :), kopā piecas dažāda garuma pauzes: 3x5, 1x15, 1x30 minūtes fiksētos laikos, trīs īsākajās nevar pīpēt, bet tās tiek apmaksātas un tev vēl atnes kafiju vai tēju no automāta pēc pasūtījuma. Visgrūtāk izturamais ir fonā skanošais svaigāko hītu radio, Fresh FM vai kāds cits klons, bet tāds te jācieš gandrīz visās darba vietās (un auto). Holandiešu izpratne par nieuwe muziek laikam ir statiska pleiliste ar 10-20 aktuālākajiem klubņikiem, kas nemitīgi atkārtojas jauktā secībā, pa vidu iemaisot kaut ko no M Džeksona, F Kolinsa vai Lēdijas G, krc, vairs pat neskaitu, cik reizes dienā dzirdu what doesn't kill you makes you stronger, i heard you are a wild one, i'm sexy and i know it utt., pat nezinu, kas tos brīnumus izpilda, jo nepiesaka, bet varbūt kāda/-s var pateikt priekšā

Lai vai kā, vairāk par divām dienām pēc kārtas viens un tas pats darbs man te vēl nav bijis. Tagad gaidu transportu uz sesto (atgādinu, ka no diviem jau esmu izmests :), kurš solās būt patīkams, jo atkal van Geest puķu mājā, tikai citur. Brauks vēl 10 latvieši jeb, mednieces vārdiem, garlaicīgi nebūšot. Lol, par to es nešaubos, man reti kad ir

Vēl es vakar epizodiski biju Monsterā :] bet pirms gulētiešanas par godu Hekatei noskuvu ūsas un ieliku atpakaļ pīrsingu, zb, tāpat šaubos, vai ar konformismu nokļūšu tur, kur es vēlos nokļūt

(e) courtesy of Tele2-Modem

Tas, ko es būtībā šodien vēlējos pateikt, bija, ka, lai nu ko visā plašajā kosmosā, tu noteikti vari atļauties atlaisties. (Bet rīt man atkal jātamborē plastmasas gobelēni pie ziemeļu ķēniņa Gravelandē) However



Tieši tā, d u w, Al, kā teiksi. Tieši tā arī biju iedomājies: izdarīt šī citāta PrtScr un nākt klajā ar triviālu paziņojumu, ka man beidzot/atkal ir laiks kaut kam tādam (Deadwood, 2. sezonai) ^^ pat ne laiks, bet oma, kā arī apstākļi -- vakari, tukša māja un nestrādājoša burbuļvanna (nestrādā tikai burbuļi :) galvenais, ka strādā ventilācija. Vakar atmiņas atsvaidzināšanai atkārtoti noskatījos episko pirmās sezonas pēdējo sēriju, un tad no jauna otrās pirmo, patika vēl labāk kā pērnvasar, bet nu šodien gan haha zviegtin zviedza dievu zirgi, kad atklāju, ka pārējās sērijas nemaz neesmu novilcis, bet tikai ļāvis torentu klientam sataisīt maldinoši ticama izmēra mūmijfailus, krc NAV sezonas, tas viss neatmimos laikos un te man nekādu torentu vēl ilgi nebūs (tāds plāns ;) bet jā, aaaaa tizli, bija jākāpj ārā no vannas pēc 48 sekundēm sākuma titru un slapjam kailam jāstiepj laptops līdz cietnim, lai ātri atrastu adekvātu alternatīvu. Tā rezultātā noskatījos vairāk kā 2/3 The Good, The Bad & The Ugly extended versijas, jo (izbeidzās akumulators) nebiju redzējis, arī vesterns un klasika un jāredz un visu laiku labākā filma it kā, vismaz man ir tāds iespaids, ka daudzi kinojomā izglītoti cilvēki tā domā (un neapšaubāmi maldās, jo tāpat taču skaidrs, ka visu laiku labākā filma pasaulē ir Skorpionu Karalis :)

Tā, ceturtajā otrajā darbā (arī ERP, tikai bez Jaguāra un citur -- Pūldaikā, pie pašas Hāgas, blakus piejūras miestiņam ar vilinošo nosaukumu Monster) izturēju nepilnas piecas stundas, jo 15 sekundes nezināju, ko darīt, bet mācēt poliski un holandiski nav manos darba pienākumos. Dabļe, sāk jau besīt, cik var teikt: English!! un domāt: goddamit, my English is too good for this job :) Atlaidēja lomā atkal kaut kāds aptaukojies turks -- es neesot kofīšopā, lol. Vot, žēl, ka neesmu, jo tagad man vvzcik jāgaida viņu ēdamzālē, kamēr beigsies pārējo Schdamas poļu maiņa. Labi, ka ir androīds, var ieblogot oflainā, brīva tīkla gan te nav, so nepietrūks



Attēlā -- ēdamzāle

Riderkerkas ERP arī bija līdzīga epizode, kurā mani sūtīja mājās, in monkey English (polis), bet to es noignorēju un mierīgi turpināju strādāt. Tagad gan necentos. Fuck it, kā mēdza teikt fellow elfu blekmetālists no Naijmegenas: I won't bend over. I won't bend over, not for a cheap job like this. Netaisos arī identificēties ar tām masām, kas te raujas baiļu sviedros par atlaišanu, jo domā, ka viņiem nav izvēles. Losi, tu esi zemē, kurā drīkst pat pīpēt zāli, kādi vēl ierobežojumi

upd. Jāgaida bija tikai 2,5h. Atbrauca pakaļ un pateica, ka tur visu laiku atlaižot beztēmā, lai neuztraucoties, atradīs man citu d... Whatever

(e) courtesy of repelsteel

Ha, pa šo laiku man parādījies arī trešais otrais darbs, un nu jau jūtos kā aģentūras tūrists ar apmaksātām fizkultūras nodarbībām (viss labi, tikai pirksti stīvi, ģitāras soļņiku ir mācēdams nenospēlēsi... bet defaulto tomātu latviešiem skauž :) Sestdien, vot, no sešiem rītā līdz divpadsmitiem no vieniem ripojošiem trīsplauktu vagoniņiem uz citiem krāmēju zilo hortenziju (Hydrangea macrophylla) puķupodus Māslandes van Geest siltumnīcā -- pa diviem reizē, īkšķi kompostā, rāviens, cēliens, pagrieziens, 11 uz katra vidējā plaukta, feini vispār un salīdzinoši, es teikšu, ka pagaidām no visiem četriem otrajiem darbiem šis bijis vispatīkamākais. Varbūt tāpēc, ka ziedi, arī publika (lasi, poļi) liekas mierīgāka, nav jāsteidzas (sākumā, Jaguāra iedresēts, plosījos tik ātri, ka manu lingvistisko aparātu sildošo lietuviešu kolēģi Audriu aizsūtīja darīt kaut ko citu... Slower!! -- Why?? -- Alright, if you can't work slower, go do that... )) Kad zili sārtās hortenzijas beidzās, pakrāmēju baltās blakus poļu meitenēm, bet kad beidzās piekrāmējamie plauktiņi, dabūju likt kopā tos. Pēc tam vakarā bijām uz ārkārtīgi izklaidējošu metāla koncertu Schiedamas noordā, kurš nudien bija katra tā eiro vērts, kā arī uzzinājām, kas par zvēru ir mitoloģiskais burgeru karalis, bet par to pacentīšos sacerēt atsevišķu atskaiti, telefonā nē

(e) courtesy of linksys

Mūsu nama pirmajā stāvā atrodas tāda Angela's Sun & Nail Studio jeb skaistumkopšanas salons, kas acīmredzami tārgetēts tumšākādainas ievirzes skaistulēm, par ko vēsta dabīgi pieaudzējamo matu asortiments, eksotisks saulriets skatlogā utml. aseksuāri, kā arī apmēram kvadrātmetru liela gaismas reklāma ar palmām un guļamtīklu uz nama ārsienas, kuru, savukārt ražojusi, wait for it, PERDO Plastic Industries roterdamā. Omg, pamanīju šito un nopriecājos, bet tas vēl nav viss. Pēc nepilnas stundas ēdamistabā šķirstot citu latviešu līdzatvesto GEO (ļoti labs žurnāls, vai ne, fhm gan sūds, ciest nevaru to valodu, šķebina) uzdūros rakstam par tādu skaitļa π sektu, 3.141592653... you know, kuriem ir sava Pībele (pirmie desmit miljoni skaitļu aiz komata), Pī rituāli (kuros, skanot pīfonijām, tiek veikti pībeles lasījumi), Pī diena 14. martā (arī Einšteina dz. d., how about that) u.c. atrakcijas, bet, pats interesantākais, tā (proti, Pī faunkluba) headquarteri un galvenās aktivitātes atrodas un notiek vācijas pilsētā Nertenā-Hardenbergā. How about that¡ Diemžēl rakstā maģisko zilbju savienojums parādās tikai trīs reizes, toties tas sākas 66. lapaspusē, šī puksta tagi ir 44. memo manā androīdā, turklāt vietas nosaukums liek minēt, ka, ja ne citur pasaulē, tad vismaz vācijā gan noteikti jābūt vēl citām Nerten-vietām (un reizēm), kurās ļaudis piekopj tādas ērmīgas lietas ¡Morbus cyclometricus! 444

http://klab.lv/~nefolk/tag/nerten

(e) courtesy of Bianca

Priekšpēdējā ierakstā ielaidu daudz pārrakstīšanās kļūdu, tā jau nepārredzamības dēļ un pašu pārāk nebesī, esmu uzvilkts kā mehānisms. Besī tikai ke, f yr legacy n all, kā var tik ilgi čakarēt vērtīgu cilvēku, ka mauka ir _labāk_ par lētu vienas nakts sakaru, tāpēc jau tie (latviešu) tēviņi ir tādi cūkas, ka viņiem piedod. Šis besī. Cūkas nemaz fizioloģiski nav spējīgas paskatīties debesīs ;) Paldies arī SC lasāmajām lentām par vielu, lenorai par atgādinājumu, ka lieldienās neizšūpojos, lai gan no mājdurvīm līdz tuvākajām šūpolēm ved skaidām klāta taciņa kokos tikai divsimts soļu attālumā. Izšūpojos tagad, līdz fiziskam nelabumam, kas nozīmē, ka visas nogulsnes, inter human filth, žults, inde iet laukā, tagad arī tur viss būs kārtībā ^^

(e) courtesy of repelsteel

Let us go to the rose

Julianapark, 2012

(e) courtesy of Apple Network 89ceea

Paldies tam masonam, kas projektējis Schdamu. Mans West izplešas no pusapaļās, diviem kanāliem ieskautās vecpilsētas vēdekļveida tīklojumā. Manas kājas ir viņam parādā par neskaitāmajām maršruta, urbānās zondēšanas if u wish autopilotā iespējām -- no Dienvidiem var atnākt pa zaļo zonu vien, no Ziemeļiem caur neskaitāmu wireless zirnekļtīklu mežu, aizvien atrodot jaunus ip donorus. Jau esmu pamanījis, cik efektīvi holandieši prot izmantot Virsmu

Paldies arī tiem reptiloīdiem, kas izgudroja androīdu (vai tā izgudrotājus). Pateicoties tam, smēķēju daudz retāk, pateicoties kam man tikko uzbruka ods. Esmu pie ūdeņiem, sēru vītoliem, krēslā... izdzēsu no telefona tur visilgāk gulējušo Latvijas Dziedātājputnu albumu, jo te tas viss ir live un vairāk

Paldies orandžajam Volksparka mincītim, kas nupat paskrēja garam. Man atkal ir jauns otrais darbs. Neapnīk

(e) courtesy of MIRANDA-PC_Network

Runājot par pasākumiem, parādījušās aizdomas, ka Shīdama varētu būt tāda kā holandes utena (jo viļņa ir Utrehta) -- jau pirmajā vakarā, klīstot pa "lielāko vecpilsētu Rijnmond areālā" lai kas tas arī būtu, uzdūrāmies ar matainajiem līdz spundei piebāztam un karaliski piedūmotam (nl vēl drīkst pīpēt iekšā tādās vietās, vai nav leiputrija, atvainojos nesmēķētājiem) krodziņam, kurā tobrīd notika vai nu thrash vai death metāla live, saprast nevarēja, jo rībēja varen skaļi, turklāt grupa sastāvēja tikai no bundzinieka un ģitārista, kurš šaurības dēļ stāvēja aiz bāra letes, bet izskatījās, ka visiem patīk un vispār ģimeniski tā. Šodien tā paša kroga logā pamanījām afišu tādam matusreibinošam pasākumam, grupu nosaukumi iedvesmo, last.fm nav atrodami :)) būs jāaiziet par vienas stundas algu katram

(e) courtesy of Pacha Free internet

Turkiem pilnmēness. Sarkans, spriežot pēc visa. Kāds tev?