Tikmēr Komunisms, Kompromiss, Komercija, Koma un citas lietas, iespējams, sākas ar vienu un to pašu hieroglifu



http://www.dailymail.co.uk/news/article-2236746/Road-built-building-couple-refuse-China.html


p.s. komantas atgādina:

– Come off it, mister Dent, you can’t win, you know! Look, there’s no point in lying down in the path of progress!
– I’ve gone off the idea of progress. It’s overrated!
– But you must realise that you can't lie in front of the bulldozers indefinitely!
– I’m game. We’ll see who rusts first.
– I’m afraid you’re going to have to accept it! This bypass has got to be built and it is going to be built. Nothing you can say or do -
– Why has it got to be built?
– Wha - what do you mean, “why has it got to be built?” It is a bypass! You’ve got to build bypasses!
--

lenora vaicāja, ko mēs darām Latvijā (atbildēju kaut ko tādu), bet, lai nebūtu pārpratumu, es ļoti labi atceros, ka aizbraukšanas pukstā ierakstīju “vismaz līdz vasarai,” un tā arī sanāca, viss ir eiforiski, 2 mēneši tur ir kā 6 šeit. 11:11 Yes, I’m a pussy for those

p.s. jauns http://enas.lapsas.lv/?p=282

http://www.flickr.com/photos/16843880@N03/sets/72157629509321138/with/7102167915/

(e) courtesy of Eminent

Katram jābūt savam Laimes lācim -- kam ceļu rāda tas, kam pa pēdām brien, kam blakus pa krūmiem lavās..., kam uz ausīm uzkāpis, kam ziemas miegā, kam vispār zoodārzā, utt. Apņēmos turpmāk biežāk atbildēt uz komentāriem, tāpēc, lai iesildītos (esmu atradis dzena pozu uz balkona, kurā noteiktos laika vai, es nezinu, kā, ētera caurlaidības, vai saimnieka lietojumintensitātes apstākļos notverams lēns un negribīgs internets, tas pats stūra eminents, lai gan datoram nedaudz par vāju) varētu piedāvāt godīgas atbildes par savas darbavirsmas saturu, bet no otras puses, kādu varbūt interesē, kādam varbūt vienalga, bet vēl kāds saviebsies blekmetāliskā nicinājumā par tādu ekshibicionismu, nu paskatīsimies

(e) courtesy of Eminent

Nav tas 3d, kas ar pilnmēnesi krustcelēs tagad, bet šorīt

Esmu vienā no ēkām augšējā bildē. Atrodi kameni

Mana pirmā darba vieta

Esam Schiedamā, kas ir tāda kā Roterdamas Mārupe pēc lokācijas, bet Mežaparks pēc ambiences, labas stundas gājiena attālumā no centra un katrā ziņā win, jo krietni glītāka, zaļāka un patīkamāka par pašu Roterdamu, kuras galvenais lepnums esot tās industriālā arhitektūra (neinteresē). Ieradāmies piektdien ar visu latvijas laiku līdzi, bet sākotnējo drēgnumu un īgnumu par to, ka pretēji cerētajam dzīvesvietā nav interneta (apkures arī, vismaz pagaidām, par laimi tikai termiskās ;) ātri kliedēja fakts, ka ir divi balkoni, no kuriem redzamas daudz, daudz debesu, jumtu, dakstiņu, mākoņu un savādu putnu, uz Roterdamas lidostu diagonāli lēnām slīdoši hroma pterodaktili to skaitā, septiņas vējdzirnavas, četri baznīcu torņi un divi minareti. Tikai 300 metrus no mājām ir varbūt pats glītākais parks, kādā esmu bijis, ar desmitiem ziedošu koku, puķēm, dievietes statuju (attēlā dibens), neesošu zvēru skulptūrām, harmoniskās pludlīnijās izraktu pīļu dīķi ar tiltiņu un 12 koku aplī 18 kolonnu pusloka ieskautu apjumtu sešu kolonnu objektu uzkalnā, kuru uzreiz nodēvēju par Panteonu. Kaut kā ātri un viegli te dodas nosaukumi vietām, cilvēkiem un fenomeniem, ir arī orku mežiņš, mincīšparks, etniskie šlāgertroļļi, tribal warfare un tautu draudzības krasts, pretnis un tetris, medniece, brālīši, jurītis un sveta, un vispār pietiekami iespaidu, par kuriem varētu rakstīt atsevišķi, taču pagaidām ar paroli neaizsargātus tīklus nākas zvejot uz ielu stūriem un dators vēl nešķiet prioritāte... No šodienas sāku strādāt divos darbos )

Atlikušos kurmju rakumus izspārdīju ar kājām, tālākos arī, zemi pielīdzināju, no pagalma vidus līdz ozolam un ugunskuram lapas nogrābu, vējā kritušos zarus un mitruma mazināšanai paredzēto sienu aizvācu, traktora sastumtās velēnas sagāzu atpakaļ caurumos, pa vidu sabēru vēl pāris laukakmeņu vezumus un piemīdīju, kūtsaugšā pretlietus spoku dārzu iespēju robežās sataisīju, piekārtoju šķūnīti un priekšnamus, šūnas stropos saliks tēvs, iekštelpām cauri iet atļaušos tikai pēc saulrieta, bet vispār esmu bijis samērā kārtīgs un to sīko entropiju, kāda te valdīja pirms manas ievākšanās, tāpat jūtos ievērojami mazinājis. Motivācija iepriekšminētajām (un citām) darbībām ir galvenokārt viena – sagatavot pēc iespējas patīkamāku vietu, kurā atgriezties. Rīt, pretēji gājputniem, to pametu, lai dotos uz siltākām zemēm (Holandi) vismaz līdz vasarai

( Vēsture )

Pavasaros ap šo laiku, kad nokusis viss sniegs, man nereti rodas doma pārsaukt mājas par Kurmjiem, nešaubos, ka ne man vienīgajam, citi noteikti cieš vēl trakāk. Tas, ka kurmji pa ziemu neguļ ir uzskatāms, bet to, kāpēc tiem jārok jaunas alas, es varu tikai minēt, neriskējot dabūt pa ausīm no kāda zoologa, un minu, ka tāpēc, lai būtu ko elpot, tātad ziemā kurmji elpo caur sniegu, feini, ne. Īstenībā gan jau tāpēc, lai atrastu svaigas sliekas. Kādu laiku domāju, kā kurmjus ierobežot, jo indēšanu neatzīstu, zemes drebinātājs neesot efektīvs, piedāvājums ierakt zemē subvūferi :D nenopietns, bet ūdeni tajās alās var liet, cik uziet, viņi elementāri izraks jaunas, kamēr neskatīsies. Galu galā secināju, ka visoptimālākais risinājums būtu sākt ar sevi :) jeb mainīt viedokli un turpmāk uzlūkot viņu rakumus kā kaut ko nekaitīgu un skaistu, jo ir jau arī, saproti, mākslas darbi, mātes zemes aklo pabērnu zikurāti, ezotēriski ergonomiskas struktūras utt., bet... no otras puses, tumsā ar zemajiem apaviem tādā mākslas darbā iekāpt nav nekas patīkams un ir gadījies pārāk bieži. Pašlaik esmu jau noracis (placināt, kā mācīja vecmāte, nav labi, jo cauri tai pankūkai vēl ilgi nekas neaug) un kopā ar lapām likvidējis kādus trīsdesmit, palikuši vēl tikpat, pārējie ir pārāk tālu to care

Tas ir kaut kas neticams... es māku valodu izlocīt visādi, kā vajag un kā nevajag, bet nemāku pateikt, kā reizēm doma par viņu (sajūta, es nezinu, kas) liek sajusties – sākumā tas bija kaut kas aristokrātisks (“19. gs. krievu romāns”), pēc tam kaut kas kosmisks un mežs, un mājas, un dzīva uguns, un pasakas no bērnības, un... pirmoreiz mūžā tā, ka ne no galvas tas nāk, pat ne no kaut kā dziļāka, piemēram, sirds (...kas ir sirds? that which drives), bet it kā no ārpuses, kaut kā virs manas būtnes, ne pārāk tālu, tepat virs galvas, vai blakus tai, tepat telpā, varbūt tas ir gars, varbūt nekad agrāk nav bijusi tik nobrukusi psihe, bet vienalga, galvenais, lai darbojas :)

Ja liekas, ka redzi kaut ko aizdomīgu, tad tā noteikti ir Krājbankas Latvija! 2012. ir garais gads, tādēļ kopš marta derīgi (proti, tādi, kur datumi atbilst nedēļas dienām) pēkšņi kļuvuši salīdzinoši daudzi no vecajiem, te uzkrātajiem kalendāriem, pateikšu priekšā – ja tev kaut kur mētājas sens 1990., 2001. vai 2007. gada kalendārs, vari droši likt pie sienas, ja nav nekā labāka un vajag, protams, tāpēc, ka tev tāpat ir androīds un internets, kurš pasaka priekšā mēness fāzes, ja tev tas vispār ir vajadzīgs, jo vienmēr taču var paskatīties debesīs ar neapbruņotu aci, vai ne, ar cilvēku shēmām un kalendāriem gan mēdz būt grūtāk. Man liekas, es tūlīt būšu pārsniedzis dienas klabēšanas normu. RevolūcijaDieviete, nāc

Atbraucu no vietas, par kuru augstāki šķiet tikai bezpersoniski skursteņi un baznīcu torņi, uz savu balto namiņu sniegos, kura iekštelpās temperatūra ierašanās brīdī svārstījās no -7 līdz -11 °C (tagad ir subj.) Lai neatdzistu, klausos enerģisku ēbēemm un ritmiski ņemos pa virtuvi (blogoju, ieliecies ceļos (c) lj-user texti), kurinu trīs no četrām krāsnīm, bet laikam būs jāpiešķiļ arī ceturtā, par virsdrēbju novilkšanu līdz vēlam vakaram nemaz nedomāju, nav jau pirmā reize. Ūdensvads, protams, aizsalis, kausēju katliņā iegrābtu sniegu, taču nekas ļauns tuvākajā redzeslokā nav atgadījes, pat ceļš notīrīts, vienīgi saplaisājušas divas stikla burkas un ledusskapī atkal dancojušas peles. Pirms izkāpšanas no autobusa sabļāvu uz vadītāju un viņa drugānu (nācās kliegt DAVAI LAID ĀRĀ! un nokristīt par seniliem lohiem, jo “autobuss ir bojāts” ejietgalīgi es taču nekāpšu tāpēc puskilometru kalnā... detaļās neiedziļināšos – izbrīnīja tas, cik spontāni tas notika). It kā sīkums, bet patīkami (skorpions) :))

- I hope you miss me.
- Me too...
- I will

Par apstākļiem galvaspilsētā (mazāk telpas, bet arī krietni mazāk laika aiziet apkurei), tomēr vakar jaunā Konana laikā aizmigu.

Pamodos, attinu simts gadus atpakaļ... un atkal aizmigu. Atceros, ka pietrūka romantikas, kameras darbs labs un aktieri smuki



( Interjers )

Šorīt no rīta telpās jau +18 grādi (kad ierados te no kopšvecāgadanebūšanas, bija +2) – patīkams sasniegums, uz kuru bargākās ziemās jāiet ilgāk par 3 diennaktīm... patīkami arī apzināties, ka nemaz neizmantoju visas iekšējās un ārējās apkures opcijas, arī Vidzemes augstienē nekas nekūst kā Rīgā, stabili -4, var gan sniegavīru velt, gan slēpot. Vienīgi, cik pa dienu noroc (deju placi mājas priekšā un stratēģiskās taciņas), tik pa nakti uzsnieg vietā. Toties uztaisīju gaismu šķūnītī un nu varu zāģēt uz nebēdu arī tumšajā laikā. Kad iedomājos par pilsētu, saprotu, ka tur ir ārprāts, te – iekšprāts. Ir zināmas priekšrocības gan vēl dziļākai iesnigšanai, gan izkļūšanai no tās. Šeit man neviens netraucē darīt ko un kad vēlos un ne ar vienu nav jārēķinās, toties realitātes sajūta pazūd krietni ātrāk un izteiktāk (es jau neiebilstu, bet pabarot, sasildīt sevi un nolikt gulēt tomēr vajag samērā reāli un regulāri). Savukārt pilsētu drīz vajadzēs medicīniska un juridiska rakstura jautājumos (grasos kļūt par mikrouzņēmumu, un jāaiziet beidzot pie ģimenes ārstes pēc kaut kā nomierinoša, varbūt arī to regulāro blekmetālu zobiem izveikt, neesmu darījis 3 gadus). Nepaņēmu līdzi kalendāru jaunajam gadam, tāpēc meklēju starp vecajiem tādu, kam sakristu dienas ar datumiem, par to, ka Mēness fāzes man jau ir androīdā (visu pērno te karājās glīts 2005.ais), bet atradās tikai diezgan brutāla paskata 1995. gada Lauku Avīzes variants ar Ulmaņa portretu un citiem brīnumiem. Pie viena (īstenībā pie otra, bet kāda atšķirība ;) paskatījos uz meiteņu vārdiem un secināju, ka man vislabāk patīk šie – Lauma, Elfa, Maija, Lelde, Sniedze, Austra, Lāsma, varbūt arī Undīne, Silv(ij)a, (fonētiski ne tik ļoti, kā...) un Marta (šai gan pilnīgā bezsakarā vārda diena jūlijā), no tradicionālākajiem – Daina, Laura, Valda (nebūtu Madaru jau pilna pasaule, tas arī patiktu :), no krievu – Vera un Svetlana, bet tie mazāk

Pateicoties chimera par iespēju izpausties tekošās cibas draugdzeņu lentas dinamikas (kā arī krievu, reptiloīdu, pīpmaņas strēlnieku u.c.) sakarā: http://klab.lv/users/chimera/1117804.html

Es nopietni negrasos te neko rakstīt zem atslēgas – un ne jau tāpēc, ka slēdzenes ikona estētiski nepiestāvētu žurnāla ādiņai (nepiestāv), slepeno politiku nafig, tikai tiešus un konkrētus apvainojumus :] Bet vispār ceru bez tā iztikt un, ja nu reiz būs kas privāts sakāms inerserkel, to tev ar atsauci no šejienes pateiks ae, man internetā viss ir izdomāts gandrīz vienmēr, ja

p.s. ja nav ko darīt, pameklē gūglē tilt