- Kurmji
- 3/27/12 02:22 pm
Pavasaros ap šo laiku, kad nokusis viss sniegs, man nereti rodas doma pārsaukt mājas par Kurmjiem, nešaubos, ka ne man vienīgajam, citi noteikti cieš vēl trakāk. Tas, ka kurmji pa ziemu neguļ ir uzskatāms, bet to, kāpēc tiem jārok jaunas alas, es varu tikai minēt, neriskējot dabūt pa ausīm no kāda zoologa, un minu, ka tāpēc, lai būtu ko elpot, tātad ziemā kurmji elpo caur sniegu, feini, ne. Īstenībā gan jau tāpēc, lai atrastu svaigas sliekas. Kādu laiku domāju, kā kurmjus ierobežot, jo indēšanu neatzīstu, zemes drebinātājs neesot efektīvs, piedāvājums ierakt zemē subvūferi :D nenopietns, bet ūdeni tajās alās var liet, cik uziet, viņi elementāri izraks jaunas, kamēr neskatīsies. Galu galā secināju, ka visoptimālākais risinājums būtu sākt ar sevi :) jeb mainīt viedokli un turpmāk uzlūkot viņu rakumus kā kaut ko nekaitīgu un skaistu, jo ir jau arī, saproti, mākslas darbi, mātes zemes aklo pabērnu zikurāti, ezotēriski ergonomiskas struktūras utt., bet... no otras puses, tumsā ar zemajiem apaviem tādā mākslas darbā iekāpt nav nekas patīkams un ir gadījies pārāk bieži. Pašlaik esmu jau noracis (placināt, kā mācīja vecmāte, nav labi, jo cauri tai pankūkai vēl ilgi nekas neaug) un kopā ar lapām likvidējis kādus trīsdesmit, palikuši vēl tikpat, pārējie ir pārāk tālu to care
- Music: Bacio di Tosca
- 16 complimentsLeave a compliment
- 3/27/12 03:52 pm
-
Man, piemēram, dārzu sākot no pavasara līdz pat vēlam rudenim mauro ūdensžurkas. Ar tām salīdzinot kurmīša rakums nudien ir nekaitīgs un skaists. Ūdensžurkas rok reālas tranšejas, tā ka mauriņš ir uzrakts nevis vietumis, bet konkrētās rindās bez atstarpēm starp rakumiem.
- Reply
- 3/27/12 05:01 pm
-
Te ir arī peles vai žurkas (ūdens ne) vai citi grauzēji, kas rok tādus pāris metrus garus tuneļus, kuri virs zemes biežāk izpaužas tikai tādos apaugušos uzbērumos ar neko apakšā, kad nav zāles, tad gan labāk redzams
- Reply
- 3/27/12 04:24 pm
-
adinkra
Pilsētā bieži var redzēt, ka ceļa/ielas vienā pusē viss norakts pa melno, a otrā pusē nemaz. Laukos, drošvien, visur. MUms dārzā arī neviena rakuma.
- Reply
- 3/27/12 05:06 pm
-
Tur, kur ir pārāk jāiespringst uz rakšanu (cieta zeme, grants, pamati, akmeņi :) viņi neiet, bet principā vadmotīvs ir skaidrs: rok turp, kur ir visgaršīgākās sliekas; es priecājos, ka mans dārziņš arī pagaidām badger-free, lai gan slieku tur ka mudž, bet tikai tāpēc, ka nav parakušies zem vecās kūts pamatiem
- Reply
- 3/27/12 04:59 pm
-
Nav runa par indēšanu. Saber pelnus alās.
- Reply
- 3/27/12 05:02 pm
-
Saki? Pelnu man ir mucām
- Reply
- 3/27/12 05:34 pm
-
Mhm! Pelni, jā!
Man piejūras mājās kādreiz kartupeļu lauks esot ar grūtībām iestrādāts bijis un no tiem laikiem palikusī pedantiski koptā melnzeme tagad ir kurmju paradīze. Vismaz bija. Tad atklājām, ka kurmju saulē iznesto melnzemes čupiņu vajag savākt spainītī (kā Tu minēji, nolīdzinātā pļeckā ilgi zāle neaug) un nekas labāks dārza apmīļošanai nekur nav atrodams, jo tas ir nācis no padziļāka slāņa, turklāt smuki apbridināts, izrušināts — puķu saknītēm ļoti patīk elpot caur šo.
Un tad, kad derīgā melnzeme savākta, tad tik uzber pelnus pa virsu, arī iekšā caurumā. Tagad jau maz to rakumu, bet tā teikt notiek apmaiņa — viņi mums zemi dod un mēs tos pelnus tik mājas tuvumā beram, ja kāds atnāk, pārējie lauki atstāti mierā no cīņas un pļaušanas, lai ir dzīve jāņuzālēm un kurmjiem (kaut arī kurmji jau sen tādā mazumā, ka netraucē).
Un ar tām mucām pelnu — nav dabā nekā labāka kā ščeloks. Nezinu latvisko nosaukumu, bet kad karstu ūdeni pusspaini pelniem uzlej, ļauj trīs vai vairāk dienas nostāvēties un nosmeļ plasmasenēs — labākais universālais mazgāšanas līdzeklis ever. Traukiem, sev, vannai un ja ilgāk iemērcē — balināšanai. Ļoti forša manta. Bet gan jau, ka zini. :) - Reply
- 3/27/12 05:46 pm
-
Nezināju! Laucinieks no manis īstenībā sanāk tikai pašmācības ceļā. Paldies par izsmeļošo informāciju! tagad zināšu, ko ar tām mucām darīt :)
- Reply
- 3/27/12 05:59 pm
-
Lūdzu. Var droši man jautāt. Iespējams vēl kādas pērles man prātā ir.
Dārzā arī var pelnus lietot. Puķēm patīk. Uzber pa virsu dārzam, it īpaši pavasarī, kad viss sākas un aug griezdamās. - Reply
- 3/27/12 06:02 pm
-
Nu, līdz šim zināju tikai, ka pelni palīdz pret sūnām (vai otrādi, bet man paļubomu patīk sūnas :) un ir labvēlīgi kauliņkokiem (man te ir gan ķirši, gan plūmes), bet vienalga no 4 krāsnīm paliek pāri tik, ka maz neliekas
- Reply
- 3/27/12 05:55 pm
-
tas, kas rodas pelnus aplejot ar ūdeni ir sārms - kālija, litija un nātrija hidroksīdu maisījums. proporcijas atkarīgas no tā kas tapis sadedzināts ;o)
- Reply
- 3/27/12 06:04 pm
-
Paldies. Būšu informēta.
Parasti laukos iegūtās zināšanas man strādā = "it's an ancient recipe! It's magic! It works!" līmenī, jo vienkārši pārmantotas no radiem jau bērnībā. Nav ne jausmas par zinātnisko skaidrojumu aiz 80% no viņām. Pat īsti nav bijis intereses intersēties, jo tas liekas tik pašsaprotami, jo strādā. :D - Reply
- 3/27/12 06:14 pm
-
nu vispār jau šo māca pamatskolā - neorganiskajā ķīmijā...
/es vispār arī ļoti daudz dažādus senču knifus lietoju un atzīstu par labākiem, nekā visādi tur izreklamētie labākie par parasto. esmu dzimtā jaunākais un pastarītis - nav man daudz iespēju no veciem cilvēkiem ko uzzināt; apmiruši jau, bet toties man ir "zelta mājasgrāmata" (apm simtgadīgs izdevums), tad nu tajā arī atrodu visādas brīnišķības. pat nespēju iedomāties kā būtu bez tās grāmatas dzīvot. padomi bez maz vai jeb kurai dzīves situācijai un pie tam vēl tādi, kas tiešām perfekti strādā (brīžiem, gan tur ierakstītā saprašana jau ir detektīva cienīgs darbs, kas ne vienmēr vainagojas panākumiem). - Reply
- 3/27/12 06:34 pm
-
Pamatskola, ak, pamatskola. Tas bija sen.
Oho, tādu grāmatu es gribētu savās rokās dabūt. Paveicies Tev. :) - Reply
- 3/27/12 06:58 pm
-
jā. mūsu dzimtā grāmatas vienmēr ir bijušas tās vērtības, kas īpaši jāglabā un jātaupa. līdz ar to mājās man ir viena otra vienkārši fantastiska pērle, par ko es varu pateikties saviem senčiem vairākās paaudzēs.
- Reply
- 3/27/12 06:00 pm
-
es pret kurmjiem nedaru neko. tēvs gan dārzā regulāri stampā tos rakumus atpakaļ, bet jēgas nekādas - no rīta čupa ir savā vietā. lops kaudzi atjauno tieši tur, kur bija un tēvs ar idiota neatlaitību stampā to zemi atpakaļ... bet manā dārza daļā zvērs tos rakumus izveido un kādu pusgadu nevienu jaunu netaisa ij manas nezāles var mierīgi un netraucēti augt. laikam lopam ir pietiekami daudz ko darīt, cīnoties ar manu tēvu ;o)
- Reply