Viss ir redzams

man jūs pietrūksiet, aitas

Sestdien mums bija atvērtā radošā diena Sēņu projekta izstādē un darbnīcās. Visu pēcpusdienu pasākumi, uz kuriem bijām saaicinājuši cilvēkus, cik vien spējām ielūgtu un apziņot. Piektdienas vakarā muižā pazuda ūdens. Ar galiem. Nav un viss. Jau naktī halātā skraidīju par visu māju, grozīju krānus, zvanīju tēvam uz Rumāniju, sūtīju ziņas, bet ūdens spītīgi netecēja.
Nākamā diena pagāja krīzes apstākļos. Mums savā ziņā paveicās ar to, ka tā bija tik lietaina diena - mobilizēju katlus un spaiņus, savācu lietus ūdeni vismaz tik daudz, cik tualetēm un tehniskajām vajadzībām. Dzeramo ūdeni savedu bunduļos no avota. Izmēģināju arī veco, gadiem nelietoto aku. Vinda sapuvusi, nestrādā, nācās vilkt ūdeni tāpat ar ķēdi no akas dziļumiem. Uz adrenalīna viļņa izvilku no akas dzīlēm diezgan daudz ūdens. Pasākumam pietika.

Pats atvērtās radošās dienas pasākums sanāca apbrīnojami harmonisks un labs. Mums pat sabrauca publika necerēti daudz. Biju domājusi, ka atbrauks labi, ja pāris cilvēki. Bet bija krietns bariņš, un cilvēki arī iesaistījās aktivitātēs. Liels prieks un gandarījums, visi apmierināti.

Vakarā ūdens uz brīdi parādījās, mēs vismaz nomazgājām vīna glāzes. Citādi vīna paliekas piesaista baismīgus drozofilu tūkstošus. Muiža ir drozofilu apsēsta. Viņas ēd pat maizi. Bet vīns viņām laikam liels kārums. Visapzinīgākā vāciete šodien sasūca virtuves drozofilu civilizāciju putekļu sūcējā. Bet viņas dzīvo arī citur - piemēram, uz manas istabas griestiem.

Arī šī diena, svētdiena, pagāja bezūdens apstākļos. Bet vismaz ir atgriezies tēvs un organizē palīdzību. Šodien vēl noturējāmies uz lietus ūdens krājumiem. Mums pat sekmīgi notika ekoprinta audumu batikošanas darbnīca un papīra liešanas darbnīca. Visu dienu ar māksliniecēm dzīvojāmies pa āru, vējā pie ugunskuriem, uz kuriem tvaicējās audumi. Laba sajūta tā visām kopā darboties. Viena no vācu māksliniecēm uzbūra grandiozas vakariņas ar vairākiem ēdieniem. Bijā traki izsalkušas. Jāatzīst, ka arī vīns plūst maigās tērcītēs. Vēl bija nākotnes plānošanas sapulce un pavisam vēlu - sautēto bumbieru ballīte.

Šovakar zobus skaloju ar gāzēto minerālūdeni un seju arī mazgāju minerālūdenī. Tagad sēžu halātā satinusies, dzirdu, kā blakus istabā Gundega plosa audumus rītdienas pasākumam. Šķiet, ka viņa šuj kleitu. Pagalmā ir koša viņas konstruēta telts, kura mums rīt no rīta kopīgiem spēkiem jāaiznes līdz Malai, kā arī jāpievieno teltij čuguna krāsniņa. Rītvakar mums notiks Apokaliptiskās pirts performance rezidences dalībniecēm. Neviens vēl nezina, ko nozīmē Apokaliptiskā pirts, pat ne autore. Bet mēs visi ceram, ka tas būs kaut kas lielisks.

Ceru, ka rīt ūdens atgriezīsies, citādi mēs palēnām tomēr zaudējam cīņā ar netīrajiem taukiem, drēbēm, matiem, grīdām utt. Kā arī ar smakām.

Vācu-austrāliešu māksliniece sasautēja bumbierus vīnā, un ēdām ar saldējumu. Šādi tikām vaļā no pusmaisa saldo bumbieru. Savam saldajam vēl uzlēju pa virsu nedaudz Vana Tallinu, un tad vispār bija ekselenti. Lai arī patiesībā visgaršīgāk bija vispār bez nekā - tikai tāds sautēts, vesels bumbrieris. Klāt neliek neādus cukurus, bar uzbērt kanēli, muskatriekstu, kaut ko tādā garā.
Desmitos vakrā pēc nopietnas sapulces sēdējām rezidences virtuvē, ēdām bumbieru saldo ēdienu un smējāmies par muļķīgiem interneta jokiem. Šī bija laba diena, šī ir laba dzīve. Salds vakars.

mums ar vīru PTSD. katru reizi, kad šodien sīki dauzījās un jautrība un frekvences sasniedza noteiktu robežu, stresījām, ka atkal kkas negadās.
izrādās, ka kustās divi priekšējie zobi, vienam gandrīz visu sakni var redzēt, bet to raušanu lai tad menedžē cilvēks pats, es nevaru, man riebj

Aizvakar beidzu lasīt skaistumu un nemieru un jāatzīst ka šī grāmata man ļoti patika. Un vispār priecājos ka esmu atsākusi daudz daudz lasīt, jo aptuveni gadu pēc kara sākuma palasīt nevarēju vispār neko, tagad pārgājis

Ko darīt ar diviem Rimi maisiem pilniem ar saldiem, jau drusku pamīkstiem bumbieriem? Tik daudz apēst nespējam. Kā tos ātri un nesāpīgi, bet ļoti garšīgi pagatavot tūlitējai apēšanai?

Ceļojot pa pasauli, trāpīt Bogotā uz atvadām no Botero! Nu tas ir apmēram tikpat šķietami neiespējami kā ierasties pāri visai pasaulei vienreiz mūžā un trāpīt uz Raimonda Paula bērēm. Nu jā — maģiskais reālisms te ir gaisā, kā nekā.

Sajūta tāda, kā kad es būtu sviestiņš uz maizītes tajā laikā, kad nebija naudas un sviestiņu smērēja tik plāni, ka tas nebija redzams, tikai maizīte bija drusku mīkstāka un garšīgāka
Un citi cilvēki ir tā maizīte

Tikai bioloģijas apteksnējumā man rodas bārda un mati. Atomārija perēklis lokās aiz visu stūru kopsummas. Paciņa zaļās eļļas. No pūdētā cukura atskaitēm noņemot ūsaino kungu. Sēņu smaidiem jaudas paciņas.

Ganību dālija, kas atvēl garmatainajiem grumbas. Viss ir ielīksmots un nodrukāts buļļos. Aiviekste regulē, kā aizvakardiena iekarinās piena kannai. Izrobītas malas ar kapļa actekiem. Gareno salvešu kopmītnēs. Zoss pieglaudēja. Ar lieveni pie deguna. Druknās peles ap acīm. Atglaust matus pret precēm. Dod tai piesūkties sklandraušus medicīniskos nolūkos. Nekontrolēti atlabt pēc milicijas reidiem un bardaka.

Ateljē biļjo nodalā laiž paskraidīt kaziņu. Ar piena rāceņiem aizlipina caurumiņus. Avota ūdens pie vāciešu kapiem. Mēs ar draugu izrakām bedri un ieguldījām tur spilgtus tekstus. Mēs esam silti ievārījumi, kas glāsta smaganas. Burkānu terakota salutēja ar pieckāršu gaumi.

( ... tālāk ... )

Episks pārgājiens.

23. septembrī tiek atzīmēta biseksualitātes redzamības diena. Jūs kādu pamanījāt?

es neatbildēšu katram atsevišķi, par asv. ir sociālkulturālās saderības un sliecieni. mēs krītam uz rietumiem, var pievērt vienu aci. zin kur beidzas absolūtās taisnības cīnītāji? bedrē.

LSM. Burku nēsātājām Šveicē piemēros naudas sodu

DELFI. Rīdziniece inscenē savas bēres un vairākus gadus sekmīgi izliekas par mirušu

nr.1 izrāva nr.3 zobus. t.i. viens aizlidoja pa gaisu, otrs pie saknes riktīgi kustas un asiņoja. dauzoties viens mutē ielicis frotē halāta jostu, otrs rāvis. puņķi, asinis, asaras gāja pa gaisu un gandrīz nokavēju krāsns pieņemšanas-nodošanas faktu
baterija nosēdusies. nepanesu es ka manam bērnam straumēm gāžas asinis

vispār jābrīnās, ka seši (8) gadi pagāja līdz kāds kādam ko šitādu, bet nu aaaaaa!

neatbildot uz kādu čiepstu, - tēvs Kauns un māte Vaina, ir kas satur latvietību rokās.

Inuītu valodās. Īsi teikumi, vārdi paplašināti, lasa, kā raksta, raksta daiļi. Dialektu dažādība gandrīz kā uz Soro 11.

Paldies Mātei Zemei par iespēju izdejoties lietū.

I am always so devastated to see how such goodness and such malevolence coexist in life and world. Dažreiz es vakaros domāju par visām tām šausmīgajām lietam, ko degradēti daily mail cilvēki dara visādos pagrabos un nolaistās telpās visur Londonā un pasaulē. Un tad atnāk it kā svētā dienas Dieva gaisma, bet tikuntā ļaunums lavās un slapstās renstelēs un nostūros un gaida un medī un ņirgājas.

Oh well, if anything, tas sapurina un atgādina arvien spējāk, cik svarīgi ir pieslieties Dievam un labajam un gaišajam - dabai un svētībai. Neatļaut ļaunām domām un ieradumiem ar sevi izdarīties kā tam Pītersona neķītrajam kaķim. Neieaicināt dēmonus un vieplīgo tumsu.

I sometimes wish that I could just escape to a lovely, humane and honest fantasy paradise like Virgin River, where people are diligent, conscientious, wise, respectful, hard working in life and with themselves, and follow nature and God and stick to each other. Yet I am stuck in an unstable world, where you never know if/what evil will jump at you, peoples minds are scattered, fried, frenzied and lost. I can only pray God to give me same strength as to Jesus to confront and endure malevolence, jo basically it is not as real as God, bet vairāk tāda kā slikta ilūziju cilpa nosvērtā un perfektā laiktelpā.

I literally wish to cry whenever I get to speak to a person that is sane and good and a real human being.

Džodi Pačoli pagrūda durvis bundžiņu mājā.

Vakar pirms/pēc treniņa satikās divi mazi zēni. Ierastā sveiciena vietā viens paklanījās un teica Koņičiva! Otrs pamāja ar roku. Droši vien apmeklē aikido nodarbības vai ko tādu. Pēc tam laikam sākās daiļslidotāju treniņš. Mūzika izvēlēta ļoti liriska un melanholiska: Robijs Viljams - Angels, Selīna Diona - My heart will go on, Savage Garden - To the moon and back. utt. Šķiet, tāda visur skanēja, kad vēl mācījos skolā.

interesanti, kā āfrikā dažas valstis aizstāv krieviju, runājot par pretnostatījumu imperiālismam, kaut krievija ir pēdējā imperialistiskā ģeržava pasaulē un nekaunas par to. es paplašināšu savu uzskatu, par to ka vajag noasfaltēt visu no šejienes, līdz urāliem. Ar no marokas līdz dienvidāfrikai. moš ja ir resursi tad var slalomselektīvi, nevis carpettarmac. bet nu jāsāk ar congo. un es speciāli rakstu ar mazo burtu, jo viņiem ir nebūt.

- Ilmārs, nepilnas nedēļas laikā, ar savu 26 gadus veco yamahu no Spānijas pašiem dienvidiem aizbrauca līdz Priekuļiem, kas ir >4k km. Kopā divās nedēļās ciņš nobrauca >7k km. Pec 2.5 mēnešiem viņam paliks 69 gadi. Pa ceļam bija visadi piedzīvojumi, bet nu to te nerakstīšu. Klātienē kādreiz.
- Tž-tž.

Terminator 3: Rise of the Machines (2003)

In Vitro (2019)

Maģiskais reālisms te, saprotams, ir jūtams jau ar to, ka 2600 metru augstumā elpošana kļūst īsāka un neiespējami aizmigt, jo šķiet – ar katru nepabeigto ieelpu nomiršu kā tāds dzīves kaislību nokausēts Buendija. Bet, piemēram, ja pastaigājas agrā rītā pa pilsētas ielām, tad mūsu bērniem uzreiz piedāvā piedalīties liela metāla uzraksta BOGOTA burtu pārkrāsošanā. Tas arī ir maģiski.


Šī:

https://www.google.com/maps/place/Hippies+Park/@4.6454199,-74.0618655,3a,75y,90t/data=!3m8!1e2!3m6!1sAF1QipNpQgFJeBhBSSCxDINANX1znKaDX9CCb5q4YDZl!2e10!3e12!6shttps:%2F%2Flh5.googleusercontent.com%2Fp%2FAF1QipNpQgFJeBhBSSCxDINANX1znKaDX9CCb5q4YDZl%3Dw152-h86-k-no!7i3264!8i1836!4m7!3m6!1s0x8e3f9a388bf0c3a5:0x581ee2531e5cd0a3!8m2!3d4.6454199!4d-74.0618655!10e5!16s%2Fg%2F1tf5r8hz?entry=ttu

Angliski ir tāds interesants vārds, unhinged. Burtiski tas nozīmē "izkritis no eņģēm", bet lieto to lai paskaidrotu ka kāds uzvedas dīvaini, runā dīvaini, vai pats ir dīvains un bīstams. Latviski, tuvs jēdziens būtu "nojūdzies". Bet interesanti par to kas runā: ka ikdienā tev ir jābūt savās eņģēs, jāvirinās kā durvīm, kā logam, tikai uz priekšu un atpakaļ, un nekur citur.

Jeb, jābūt iemauktam, apaušos un ilksīs, un jāskrien tur, kur tevi ir iejūguši skriet.

vakar ielidojām Bogotā, Kolombijā.
pirmie iespaidi ir apbrīnojami - laipnība mīlestība iecietība pret bērniem krietni pārsniedz DĀzijas līmeni.

vai kādam ir ieteikumi ko darīt/redzēt/apēst Njūkāslā, UK?

Nekādu piedzīvojumu. Tikai drošība, skaidrība un precizitāte.

LSM. Serbijā ceļmalā atrasts pamests lauvu mazulis

Vakar tikos ar Filipu. Filips ir tas džeks ar ko iepazinos uz Turcijas - Iranas robezas un dažus mēnešus vēlāk pāris nedēļas kopā ceļojām.
Kovida laikā esot sācis nodarboties ar riteņbraukšanu. Vienreiz esot sešās dienās pieveicis 1300km ar kopējo altitude gain 20km. Pēc tam kādu laiku neesot varējis noturēt rokās karoti, jo dēļ nepārtrauktās ātrumu pārslegšanās, bija pārpūlējis pirkstu muskuļus.