Viss ir redzams

Cibas leitesti ir atgriezušies. Atveru, pirmais, kas ielec acīs - mušām esot apziņa. Pilnībā piekrītu, gluži kā visiem citiem dzīvniekiem.

Andēls

Sarkana Daugava

Jāatzīstās, ja grāmatu tulkojis Dens Dimiņš, pievēršu tai pastiprinātu uzmanību.

Vainojiet skudras.

Ciba arī gatavojas civilizācijas bojāejai? Vai ir jēgas Denisam atkal rakstīt, lai pārstartē, jo latesti u.c. lietas atkal nestrādā.

Saņēmu info no paziņas, kas studē par bērnu psihoterapeitu RSU.

Gan no viņa, gan no viņa mentores, Dr. B, kas docē bērnu psihiatriju RSU.

Viņu prezentācijās par bērnu antisociālu uzvedību ir praktiski tas pats, kas ASV kolēģu (obviously), taču saskare ar LV
realitāti arī iztrūkst.

Tomēr man tas ir ļoti, ļoti atbalstoši, ka man ir šāds kontakts, kam varu prasīt palīdzību, ja klasē ir bērni, kas traucē stundas norisi. Man pat telefona nr. iedeva.

Ja man būs kaut attāli līdzīgas problēmas RCHV, es vērsīšos pēc palīdzības.

Šeit ir prezentāciju materiāli no nesen notikušās konferences.

https://jpskvaldeka.lv/starpdisciplinara-konference-pedagogiem-uzvedibas-traucejumi-bernu-un-pusaudzu-vecumposma-4i-izprast-izglitoties-iesaistities-ieklaut/

ļoti traucējoši, ka manus ierakstus var izlasīt mans vīrs.
tāpēc par jebkādu izdomātu vardarbības veidu jāklusē. pagājušajā 5dienā nosaucu sevi par maitu. laikam sāku ticēt tam kā mani sauc.
Kā sauc, tā atsaucas!

esmu nogurusi

sāku kļūt greizsirdīga uz bērnu, jo viņam sāk interesēt tētis. tas jampadracis, kurš ir ārprātīga dauzīšanās. viss būtu ok, ja tēvam ar reakciju viss būtu ok, bet tā ir bremzēta. ja, nedod Dievs, kaut kas notiktu, tad vainīgs būtu nevis viņš, bet vieta, istaba, tās iekārtojums, dzīvoklis, māja, pagalms, parks, koks, iela, pilsēta; noteikti, ne bremzētība.

jā, es pārspīlēju!

esmu atlaidusi sevī stresiņu par neizdošanos. tam vēlētos ticēt. bet, kāpēc nē? man ir akadēmiskais, es varu "atļauties" neizdarīt kaut ko, kas bremzē un nekustas, jo jau pašā saknē ir samocīts.
nesaprotu, kāpēc, no vietas puses nodaļa grib, lai koncentrējamies uz ilgspējīgu dizainu, bet tajā pašā laikā vēlas NOZĪMĪGU konceptu? kāpēc? kāpēc nedrīkst darī, kā jūt un patīk, koncepts no tā arī radīsies. nepievilkts. brīvs.

šobrīd nodaļā ir skandāls. komisija izlēma, ka visur, visur nodaļā būs novērošanas kameras. domāju, ka tas ir tikai sākums, pēc tam tās būs visā LMA.

ir lielas pārdomas par pagātni un tagadni. kas es esmu? kā cilvēks, kā sieviete, kā bērns, kā māte...

man skauž, ka bērna tēvs var pieslēgties visam tad, kad to vēlas. salīdzinoši ar mani, ka tas ir "nolaupīts" laiks man pašai (drausmīgi izklausās), kuru es nevaru ieslēgt, kad vēlos. man vnk ir jābūt.

jau sen šķiet, bet nekad neteicu skaļi, ka Brekte atdarina Marilyn Mensonu. bet tas jau tikai aklajam nav bijis redzams...

ļoti nepatīk privātais pii Sparģeļu ielā, jo šķiet, ka jebkuru progresu tas noved uz regresu. un, lai arī dl ir līdz pl.19, ja atnāc vēlāk par 17.40, esi slikts vecāks.

vissideālāk būtu, ja būtu divi draugi nevis viens, vai trīs.

Agrimatco var iegādāties sparģeļu stādus !

"Failu nepieejamība tika skaidrota ar to lielo apjomu - tos nebija iespējams pārnest uz zibatmiņu, tādēļ tie saglabāti "Blu-ray" formātā, kura nolasīšanai nepieciešamā aparatūra esot pieejama tikai prokuratūrai."

Mad Max Fury Road vai Mad Max High Octane Collection?

pirms 20 gadiem šajā dienā rakstu:

01:04
dvēselē klavieres..
(ir doma)

01:04
miers un klavieres
(ir doma)

01:05
uz klavierēm netīras salvetes
(ir doma)

01:05
taukainas rokas
(ir doma)

01:05
lai nogrābstās

Skatos uz vakar uzņemto Zemes bildi, un domāju, ko tie muļķi uz tās planētas var cepties par sūdu

DELFI. Sarucis Līvu akvaparka apmeklētāju skaits

Uzņemos atbildību par to, ka esmu rādījis ļoti negantu piemēru!

Esmu daļēji vai pilnībā vainojams pie tā, ka skola tagad ir spiesta klausīties jauniešus trenējamies rīkles dziedājumos.
Arī es to skaitā - šodien man bija jāklausās, kā tualetē aiz mana kabineta sienas pagāni savākušies defekācijas rituālus pavadīt ar ziemeļniecisku vokalizēšanu. Tas nešķita pieņemami, ka tādas kultūras izpausmes notiek bez manis, tāpēc aši paķēru savu kafiju no galda, atvēru tualetes durvis un mans skatiens atdūrās pret trim sejām, kas, ieraudzījušas pieaugušo, mazliet satrūkušās rādījās:
- *iemalkoju kafiju, ievēroju māksliniecisku pauzi* Es nāku priekšnesumu klausīties, lūdzu turpināt! Gribas labāk dzirdēt to cīņu ar Brūno lāci!
*jaunieši rājiena vietā dabūjuši ko citu, apjukuši sāk rēkt*
- Turpiniet, turpiniet - izklausījās pēc diezgan episkas epizodes! Noteicu un tad vēlreiz sniedzu aplamo piemēru, kura dēļ skolā tagad nekārtības - demonstratīvi uzmetu visiem labi zināmo divpirkstu kombināciju, lūpas izvērpu invertētā smaidā un ar krūšu balsi nogrowloju, pieliekot klāt mazliet rīkles dziedājumu galu un teatrālisma.
*jaunieši rēc vēl vairāk un es ar savu kafiju izeju no tualetes telpas*

Pirmo reizi šo slikto piemēru sniedzu skolas Svētku zālē, gatavojot tehniku pasākumam un laika gaitā ir bijušas problēmas sevi savaldīt - epizodes ir atkārtojušās. Apņemos šādi mazāk nerīkoties!


P.S.
Zem zilā džemperīša man šodien ir Saturn's Husk krekliņš, bet galvā skan Rob Zombie - F.T.W. 84, kas skaisti enerģizē un vēsta:
"Fuck the world, fuck it all - is this what you're waiting for? Fuck the world, fuck it all - this is 1984!"

Metāls \m/

P.P.S.
Paldies par spoguli komentos! Tas gan man par izbrīnu izrādījās divpusējs - parāda gan manu (kritika uztverta), gan arī pašu spoguļa turētāju portretu MI tehnoloģiju laikā :)

Katrs jaunais Windows Feature Update (23H2, 24H2, 25H2...) ir iespēja vērot kā ikdienā iemītā taciņa vērpjas, kropļojas un transformējas, kā parādās sānceliņi un tūdaļ maldugunīs tie pazūd, kā nezaļo vairs koks, kas vakar zaļoja un deva augļus... Tur tajā šmiglā neskaidrajā redzams milzis apjucis. Tas mušmiru novilkumā turētas driģenes sarijies - skatās uz savām rokām pilnīgi skaistā neizpratnē - kā tas nākas, ka labā roka nezina, ko kreisā dara un kas vispār notiek?

Tagad, kad uz savu galvu veicu ieskatu sisadmina pienākumos (spēlējos ar Windows pielāgošanas un izplatīšanas oficiālajiem, bet jau norietā esošajiem risinājumiem), jau daudz plašākā līmenī redzu, kā laika gaitā mainās Microslop politikas un kā tām tiek pielauzti produkti, kas būvēti uz citu politiku pamata, vienam gan paliekot nemainīgam: Microslop vēlmei savos produktos agresīvi ieviest kofeīnā un kokaīnā slīcinātu ideju brāķus. Kaut kas šiem pakaļu plēš un neļauj veidot kvalitāti tur, kur to sagaida.
Cilvēki sagaida stabilu produktu ar ierastu vidi, lietu sakārtošanu, optimizēšanu, vienkāršošanu. Sagaida konkrētu virzienu, stabilitāti. Nevis šaudīšanos no A uz Z, tad Ž, tad Y, tad B, Č un Ŗ. Bet Microsoft - šie laikam rīkojas pēc ļoti sliktu sisadminu rokasgrāmatas - jaunumus ievieš uzreiz dzīvajā, netestē atsevišķi, backupus netaisa, citus nedzird, "zina vislabāk" un šīs "zināšanas" nekautrējas uzspiest, rīkojoties ar savu šķietamo visatļautību. Realitātē gan viņi neko nezina un vienkārši kā tas sliktais sisadmins - sadomājušies kādā jēlā sēdē lietas, neciena savus kolēģus un random eksperimentus pa taisno uzgrūž gala patērētājam vienkārši prikola un ieskata pēc. Jo tā var izdarīt, jo tagad tak mākoņa laiks... Un tad ir konflikts: vecmeistaru prasmes un tikums Vs AI Slop. Programmēšana Vs jūtiņas. Lokāla rēķināšana Vs mākoņjaudu īrēšana.

Katrs jaunais Windows laidiens sagādā man vairākas dienas darba, pētot, kurš tad nu reģistra un lokālās politikas iestatījums tagad aizbraucis mākonī un pārvaldāms tikai no Intune gala... Izrauts no sastingušajām sisadmina rokām! Pa jaunam jāveido un jāpielāgo Windows setupu ar ieceptiem settingiem, progām un politikām, lai man pēc Windows uzstādīšanas būtu pēc iespējas mazāks darbs, lai Windows galā izskatītos pēc iespējas tukšāks, klusāks un sagaidošāks, nevis pavēlošāks. Lai būtu instruments darbam, nevis tā tēlošanai.
Tagad ir kārtējais šī darba veikšanas cikls un man - man sagribējās pārvaldīt vairāk, uzzināt precīzāk, pabakstīties. Nav arī plikas vēlmes jautājums - Feature Update viena otru aizstāj. Kas nozīmē to, ka vienā brīdī visi pielāgotie iestatījumi var pazust, Microslopam palaižot apdeitu tirgū, kas pārraksta visu Windows mapi, uzvedas kā jauninstalēta sistēma, kas atmetusi visu veco...

Garlaicīgi nav - Microslop rūpējas par sisadminu labklājību, izglītību un emocionālo stāvokli.
Sēž tas milzis tur miglā, skatās uz savām rokām un nesaprot. Nesaprot, bet zina - tagad labajai rokai būs jālabo to, ko kreisā savārīja. Un tikai tāpēc, ka maciņam sāk sāpēt - Microslop Winblows strauji zaudējis savu dominanci, cilvēki atsakās ieņemt upuru lomas, pārvācas uz Linux, atstājot Microslop jautrības tikai Enterprise sektoram. Uz visiem laikiem!
Vai tik nākotne nebūs tāda, ka lielais Microslop Winblows nebūs tikai Enterprise risinājums, bet cilvēciņi lēnām sēdēs savās Linux un MacOS mājās? Tikmēr Microslpo šobrīd mēģina "salabot" savas attieksmes un atkāpties no dažas labas agresīvas politikas. Tāpēc nu - Windows 11 26H2 noteikti atkal sagādās rotaļlaukumu daudzām padziļinātām atklāsmēm par vardarbīgām un izmantojošām attiecībām. Atņemšu "vīrietim" siksnu un šņabi - iešūšu Windows Update settingu, kas atsakās no Feature Update, bet pieņem būtiskos - drošības atjauninājumus.

Tas uzreiz paceļ jautājumu - kuru versiju saldēt?
Jo Windows 25H2 ir diezgan netīrs palags un MS tik turpina solīt to izmēzt. Sola un sola, bet kā nenāk mazgāt, tā nenāk. Līdz ar ko šīs versijas netīrās problēmas un traipus saldēt rītdienai būtu aplami, vajadzētu stabilāku lietu tādam mērķim. Bet nu, hahaha - stabilitāte un kvalitāte šobrīd nav Microslop prioritāte. Un reality check: MS dara visu, lai kontroli izrautu no tavām rokām, ieliekot to savā mākonī un prasot abonēšanas maksu par kontroles atgriešanu.

Jo Microslop zina labāk!

līgavas māsas
kazas
kazeņu krāsas
kleitā
savãs kāzās
ar āzi

Plan your exit from the body.

Nezinu, vai tā pa īstam spēju saskatīt pagātni tagadnē vai to, kā iekšējais laiks pamazām ir sašaurinājies lielā ātruma dēļ. Pēdējā laikā šķiet, ka galīgi neko vairs nesaprotu, bet vismaz ir pazudusi nomāktība un smagums, kas vilkās līdzi visu iepriekšējo mēnesi un grūda iekšā smagā bezcerībā. Vairs pat īsti necerēju, ka tikšu no tā melnuma ārā un spēšu priecāties, veikt pašu svarīgāko darbu - saskatīt brīnumus šeit. Varbūt tiešām jābūt uzmanīgākai ar to, ko rakstu, un par savu bazaru ir jāatbild?

lietuve naktī
visu laiku līst
pārdūra
nesadzīst

Vai kāds, kam ir pa rokai Konstantīna Karuļa LV etimoloģijas vārdnīca, man nevarētu atsūtīt nofočētu vienu šķirkli no šīs vārnīcas?

Atslēga uz laimes sajūtu ir pateicība par visu, kas bijis, ir un būs.

man bija diezgan labi paveicies ar to, ka, kad mana vecmāmiņa pārdeva savu dzīvokli, lai pārvāktos uz pansionātu, es vēl dabūju tur paviesoties, un salasīt sev mīļas lietas
neko materiāli īpašu, drīzāk bērnības atmiņu lietas, pavisam triviālas, kā zupas kauss, piemēram
tagad es savus svētku gladus klāju ar vecmāmiņas galdautiem, kurus atceros kopš bērnības
un tas ir labi, un mīļi, un pareizi

Ja nav dzīvs, ir miris. Nevis dzīvs bez dzīvības pazīmēm. Jebkas, kas reiz bija dzīvs, bet vairs nav, ir miris.

PK (2014)

Vairākas reizes mēģināju pietaisīties ārā ko padarīt, nesanāca. Līdz vakaram tālu, kaut kas jāšeptē, lai pēc tanī vakarā var mierīgi nosēdēt un ir kāds nebūt gandarījums.
Nolēmu, ka taisīšu plauktiņu hermētiķiem, kas spainī ir pārāk nepārredzami. Parakājos pa dēļu galiem un atradu dažus, kuru biezumi un platumi ideāli saliekas kopā. Tādu tur bija tieši tik, cik vajag. Un, ja nu ar to ir par maz, garums tāds, kurā precīzi ietilpst 13 hermētiķu tūbas. Tik, cik man šobrīd ir mājās, pārskaitīju.
Kā man patīk, ka šitā sanāk, es to saucu par zīmi.

Betas Dziesmiņa

man jau kādus ~divus gadus ļoti neiet ar svētkiem. man vispār patīk svētki. man liekas, ka dzīve ir pārāk īsa, lai nesvinētu, ja var svinēt. bet kaut kā šajā periodā atkal un atkal notiek kaut kas un svētki ir dirsā. kašķi un raudāšanas, kāds nomirst vai nokļūst slimnīcā, ir kaut kādi nepielūdzami praktiskās un kapitālistiskās dzīves apstākļi, utt.
vakar sajutos kkā ļoti low. kaut kad rudenī biju pieprasījusi, lai K man sagādā vecās elektriskās ērģeles. tās vispār laikam pieder lj user presiite, bet ilgus gadus stāvēja pie mums Saļikā, tad nokļuva Ā ielā un mētājās tur čupā. tās ir vecas, patizlas, ļoti smagas un neskan tonī. bet man patīk tā skaņa. es uz tām sacerēju visas Duetas Kjū dziesmas. nu izņemot tās, kuras sacerēja Digna. man likās, ka gribu viņas tāpat vien klimperēt un man tas sagādās prieku. K manu iegribu izpildīja un ērģeles sāka dzīvot uz lielās istabas apaļā galda. visu šo mēnešu laikā es viņām nepieskāros NEVIENU reizi. vakardien man salikās, ka tās tikai bāž man sejā visas manas ilūzijas par radošumu un radīšanu, es taču esmu tikai kaut kāds kultūras ierēdnītis. so es sadusmojos, nocēlu tās no galda un aizbāzu aiz dīvāna (dzīvesbiedrs bija devies pastaigā tajā brīdī + beigu beigās bija mazāk smagi, nekā man likās, ka būs). vēl vakar bija tas suņa laiks, visu dienu nevarēju saņemties iet ārā, bet vakarā domāju, ka esmu taču veca un resna un man vajag manu stupid walk, for my stupid mental health, tāpēc nolēmu, ka iešu ārā tumsā, lietū un vējā, bet vismaz nopirkšu sev mazās narcisītes podiņā un tad man šorīt brokastīs būs prieks. biju redzējusi, ka topiņā ir. nogāju savus 5 kilīšus, brīžam vējš trieca sejā lietu tā, ka likās, ka kontaktlēcas izskalosies no acīm. un tur nebija to narcisīšu.
šon pēc vientulīgām bročām bez narcisītēm, bet ar manām ļoti skaistajām oliņām, gribēju rakstīt Martai ziņu, vai negrib iziet apvidū. labi, ka neuzrakstīju. aizbraucu uz stalli, satiku Martas tēti un uzzināju, ka nomiris Legro. viņš tieši tikko bija sarunājis ekskavatoru apbedīšanai. Legro gulēja vecā laukuma vidū, Marta sēdēja pie viņa un laikam raudāja. es nepiegāju viņiem tik tuvu. domāju par to, ko Pols teica pēdējā Shrinking sērijā - ka mēs nezinām, ko iesākt ar cilvēkiem, kas sēro. pati apraudājos, paņēmu savu zirgu un stundu nostaigāju pie rokas. bija tāda nereāla sajūta, jo es aizvakar satiku Legro, viņam viss bija kārtībā. viņš bija dažus gadus jaunāks par Radi, laipns, draudzīgs, ar lielu auru un bez nekādām veselības problēmām. man patika ar viņu patērzēt. atnācām no pastaigas un man gribējās aiziet pie viņa atvadīties. bet es neaizgāju. man nezkāpēc bija kauns. man negribējās, lai kāds to redz, lai gan visi tobrīd laikam bija sagājuši iekšā (kad ierados, tur bija Martas parastā + paplašinātā ģimene). kauns arī, ka nepiegāju pie Martas sākumā. viņa vēlāk zirgdraudzeņu čatā ierakstīja kas un kā noticis. uzrakstīju kkādas banalitātes tur.
pēc tam man nezkāpēc ļoti gribējās satikt Ieejas galvaskausu. tas ir, visdrīzāk, briedēna galvaskauss, ko atradu, kad atklāju takas, kas vēlāk kļuva par Ieejas maršrutu. tas mētājās turpat netālu no takas un es to noliku uz ciņa takas malā un tā tas tur visu laiku stāvēja. es ļooooti sen nebiju gājusi pa Ieejas takām. man bija bail, jo aizpagājšruden tur parādījās viens ļoti grūti pārvarams izcirtums (slapja vieta un iespēja nogrimt ārprātīgā dubļu/zemes slānī, ko vairs nesatur kopā zemsedze) un man likās, ka gan jau ir/būs vēl. pagājšgad bija viena interesente, bet es atteicu, jo bija arī pārāk slapjš. šon izgāju lielu daļu no maršruta. satiku vēl nāvi (vienu apēstu putnu un vienu apēstu kko ar gaišu kažoku). satiku briedēna galvaskausu - diezgan ieaudzis sūnās, bet joprojām turpat. ir lērums jaunu izcirtumu, bet nekur vairāk tie zampainā vietā neaprauj taku. var iziet! sajutos vienlaikus ļoti mājās un arī feiks un failure, jo man nesanāca to projektu kkā uzturēt dzīvu un piesaistīt interesentus.
arī šodien nedabūju narcisītes. topiņa puķu veikalā, kas vakar vakarā jau bija ciet, ar nebi.

man liekas, ka es pēdējos ~divus trīs gadus dzīvoju kaut kādā tumšā priekšnamā. nu jau trešo. es saprotu, ka man kaut kāds tāds vecums, kad laikam piedienas pusmūža krīze, bet nu tie jautājumi, kas man ir aktuāli, tādi ir vismaz kopš kādiem 25. vienkārši šobrīd liekas, ka atbildes uz tiem kļūst aizvien degošākas. bet to nav.
+ sāk likties, ka manas attiecības ar nāvi, sāk palikt drusku pārāk familiāras.

ja par to, kas jauks, tad Lielajā piektdienā ar zirgu pa jokam dzināmies pakaļ pieciem briežiem pa lucernas lauku. tas bija tiešām jauki. ja redzēt stirnu manā pasaulē ir apm tāpat kā redzēt zvirbuli, tad pieci brieži tomēr ir kaut kas. un man nenormāli patīk kā kliedz dzērves. nenormāli.

ā un vēl, dzīve ir ne tikai pārāk īsa, lai nesvinētu, bet arī pārāk īsa, lai izliktos, ka viss ir kārtībā. ja nav.

sāpinājums
skatiens tramīgs
dzīvnieks
tramadols
dievs palīdz

runājot par savu daiļi izkrāsoto oliņu attēlu publicēšanu internetos, manlieks - ir laiks to nostiprināt, kā must have rituālu darbību un iekļaut to obligāti Lieldienās darāmo aktivitāšu sarakstā, nostiprinot ar ticējumiem. piemēram - ja Lieldienās neieliksi internetos savu olu bildes, tad nākamgad nevinnēsi VID loterijā.
palūdzu AI izdomāt vēl dažus, bet man neviens nepatika.

man vispār šogad sanāca ļoti smukas oliņas. vēlāk ielikšu arī internetos.

+
17360. Cilvēkam, kas svētdienā dzimis, jāiet Lieldienas rītu uz kādu augstu kalnu. Tur viņš redzēs, kā saules stari dejo, un būs laimīgs visu mūžu.
/J. Cinovskis, Snēpele./
es esmu dzimusi svētdienā. bet mums te ir ļoti apmācies šorīt. laime, protams, noderētu.

7.aprīlī oficiāli iesniegšu prasību tiesā pret vardarbīgu vīru (Krievijas ārzemnieku pilsoni), kas vairākkārtīgi ir uzvedies ārpus sarkanajām līnijām (zilumi, saspiedumi, nieru darbības traucējumi upuriem, kuri krituši zem viņa smagās dūres utml.). Mūsu laulība no mīlas pārvērtās naidā viena fiziska kautiņa laikā 02.02.2022. - 20 dienas pirms kara Ukrainā. Laikam jāsāk rakstīt romāni, nevis whatsapp ziņas.

Varbūt šeit ir kāds cilvēktiesību advokāts, kas to vēlas uzņemties?

latvju raibās

Jūtams, ka tūlīt izplūdīs kāds tāds teksts, ko es pati no sevis nebūšu gaidījusi.

Tas viss liekas tik privāti, ka varbūt labāk atkal paklusēt?
Bet cik ilgi es vēl klusēšu.
Varbūt vēl kādus 5-7 gadus?

Mikrotonālajiem kvebekois kanādiešu milžiem Angīnai de Poitrīnai jauna relīze. Pasaule ir izslāpusi pēc nepieradinātākām tekstūrām un garšām! Bundzinieks, ģitārists/basists ar dubultinstrumentu, kas bāzēts 24-TET skaņojumā (kur katrs pustonis tiek dalīts uz pusēm - var izspēlēt 1/4 toņus nevis tikai pustoņus kā Rietumu mūzikas 12-TET mīlulī).