Posted by [info]iive on 2016.02.09 at 04:22
Kāpņutelpā dūmi, saskrēja arī dzīvoklī. Izsaucām ugunsdzēsējus. Izrādās, dedzis koplietošanas elektrības skapis kāpnēs. Ugunsdzēsēji teica - līdzīgi esot bijis citā mājā netālu. Laikam ļaunprātīga dedzināšana.
Āsholi.
Slikta dūša.

Posted by [info]klusais_okeans on 2016.02.09 at 02:49
laikam jāievieš kaut kāds savu itāļu sieviešu fetiša tags

Posted by [info]teja on 2016.02.09 at 01:02
raised to be an excluder of herself

Posted by [info]saccharomyces on 2016.02.09 at 01:46
šonakt man visai ļoti pietrūkst mana mirušā kaķīša. drusku saraizējos par to, kā šonedēļ atrisināšu socializēšanās apjomu un darba/mācību dzīves balansa potenciālo problemātiku, jo pēkšņi visā blīvi aizbāztajā grafikā jāietilpina vēl arī vecāki. bet rīt agra un gara diena, izmisīgas plānošanas vietā nolikos gulēt.

pasaucu magoni, bet viņa tur kā parasti nervozi trinās un bakstījās, taču man gribējās kaut ko nomierinošu, un es aiz inerces pasaucu kanēli un sāku raudāt. tā nu tagad izskatās, ka šonakt sevi miegā iešņukstēšu. viņš bija tik rāms un apgarots, ai.

Posted by [info]iguaana on 2016.02.08 at 23:18
bllaaviens, kaapeec cilveeki ir tik debili? vai tieshaam katrs nevar njemties savaa jomaa un nebaazties par korkji visaam pudeleem? es neko nejeedzu no ekonomikas un par to nediskuteeju, meegjinot kaadu paarliecinaat par savu taisniibu, jo neesmu spechuks. taapat mani kaitina, ka kaadaa balliitee tiek apspriestas mediciiniskas teemas galiigi greizi. nu tak cilveeki, domaajiet pirms izsakiet publiskas domas un apvainojumus!!

The Great Race (1965)

Posted by [info]anonymous on 2016.02.08 at 22:30
Tags:


Uzaicināja uz RL filmu skatīšanās pasākumu Splendidā parādīt kādu mani interesējošu filmu. Izvēle neprasīja vairāk par minūti. Tā vienkārši ir filma, kuru redzēju kā pirmo kino savā mūžā. Tagad jau, protams, zinu, ka tā ir t.s. slapstick comedy, bet tajā reizē - 3-4 gadu vecumā - man bija tik šausmīgi bail, ka lielu daļu filmas griezos prom un neskatījos. Taču pārsteidzošā kārtā daudzas ļoti spilgtas ainas bija palikušas atmiņā ļoti precīzi. Tagad gan arī bija bail - bail no tā, ka varētu nebūt nedz smieklīgi, nedz bail. Bet bija labi, un par filmā iekļauto feminisma apspriešanu man, protams, vispār nebija nekādas jausmas.

Posted by [info]saldumi on 2016.02.08 at 22:29
Tags:
"(..) Why do you think she's scared of anything? She's a grown-up, isn't she? Grown-ups and monsters aren't scared of things."
"Oh, monsters are scared, " said Lettie. "And as for grown-ups..." She stopped talking rubbed her freckled nose with a finger. Then, "I'm going to tell you something important. Grown-ups don't look like grown-ups on the inside either. Outside they're big and thoughtless and they always know what they're doing. Inside they look just like they always have. Like they did when they were your age. The truth is, there aren't any grown-ups. Not one, in the whole wide world."

(Neil Gaiman "The Ocean at the End of the Lane")

Posted by [info]tvarj on 2016.02.08 at 22:42
L: mammu, kas tev galvā?
E: laikam muļķības
L: nē, tev galvā ir labības!

dziive liidz shim

Posted by [info]pleeka on 2016.02.08 at 21:20
Skatos atpakalj un nevaru saprast (varu, bet nevaru., t.i., ar logisko praatu saprotu) kaa es vareeju sajukt praataa. Un arii kaa es vareeju taa dziivot, kaa dziivoju. Kaadas lietas mani balstiija, kas virziija uz priekshu. Nosodiijums, patiesa briiniishanas un, cerams, kaada dalja arii patiesi saprast kaapeec, un ko tas deva, nesa, aiznesa un samainiija. Jaa, jaa, un uzlikt veel ziimogu `labs`. Kam var taadu ziimogu likt nevis, ka ar vienkaarshi `bija` no kaa guust pieredzi.
Kliegt, raudaat un sarauties mazinjai vienlaiciigi. Vai varbuut arii kaut kaa seciigi.

Bet taa pa lielam man iet labi (laika). Bez panikas ljaudis. Zeme joprojaam griezhas un es tai harmoniski liidzi.

Posted by [info]lenora on 2016.02.08 at 22:11
Mūza: Rome - Le Vertige Du Vide
Tags:
Eh šīs sanāksmes

Sanāksme nr.1

(Visi cītīgi lasa konvencijas pantu)
-Un kā tas izskatītos?
-Kā sludinājums "pārdodu lētas nieres... vairumā"?

Sanāksme Nr.2

Dienas otrajā pusē eju uz virtuvi pēc ūdens, no sanāksmju teplas atskan satraukts:
-Pieņemsim, ka es pieļurbājies pa nakti braucu no disenes...

Nav brīnums, ka nihiliste vairs nav tik uzkrītoši izdalāma. Nav iespējams.

Posted by [info]az on 2016.02.08 at 21:00
what happened to the dreams of a girl president
she's dancing in the video next to 50 cent
they travel in packs of two or three..
..where, oh where, have the smart people gone

gan jau tieši te. mana pasaule šobrīd ir pilna ar skaistām un gudrām meitenēm. un sirsnīgiem puišiem.

šodien traks vējš.

bet tā dziesma, ai, vispār viņai laikam visas tādas
cos

Posted by [info]little_black on 2016.02.08 at 22:06
Mūza: krep
Tags:
cilvēki savu dzīvi vienkārši izsāp.
citi vienkārši, citi sarežģīti.

Posted by [info]mindbound on 2016.02.08 at 21:43
Doom: working
Mūza: Funker Vogt - Blutzoll: My Innermost
Tags: , , , ,

Kārtējo reizi akūti izjūtu diennakts stundu nepietiekamību (vai iespēju uz laiku pavairot sevi vairākos eksemplāros).

BTW, vietējie bio/neiro cilvēki ([info]panacea?) – kā jūs tulkotu “dendritic spines”? “Sariņi”? “Dzelksnīši”? “Izaugumi”? Ja arī eksistē akceptēts latviskais tulkojums, tad līdz šim neesmu tādu atradis. Pats pagaidām sliecos uz “izaugumiem”.


Posted by [info]gedymin on 2016.02.08 at 21:11
Uz četriem mēnešiem esmu oficiāli kļuvis par zinātnieku LV. Aizdomājos, ka it kā jau zinātne - tas ir labi, bet labus selling pointus zinātnei LV vispārējās globalizācijas laikā atrast ir grūti. Zinātne ir dažāda - motivācija attīstīt inženierzinātni un citus praktiskos virzienus ir daudzmaz skaidra, tāpat kā arī tas ir skaidrs ar letoniku un citām lietas, ko neviens latviešu vietā nepētīs, bet par fundamentālo zinātni sabiedrībai vienmēr ir jautājums.

Izlasīju Stradiņa runu "Vai Latvijas Republikai ir vajadzīgi zinātnieki?", bet īpaši gudrāks nekļuvu. Kā politiķa runā, pateikts daudz kas, īsti nepasakot neko.

"Arī mazai valstij nedrīkst būt maza zinātne, sīka zinātne, dažos sektoros jāuztur pasaules līmeņa zinātne, bet atcerēsimies arī, ka dižkoki, lielās priedes neaug bez pameža, kuru laiku pa laikam paretina." - ok, pamatojums? valsts prestižs? iespējams, ka tā celšanai būtu finansiāli izdevīgāk ieguldīt sportā vai eirovīzijā, neesmu rēķinājis, galu galā, no patriotisma viedokļa nav īpaši svarīgi, vai citu valstu vidū izceļamies, piemēram, ar īpaši ātru šļūkšanu pa ledus reni vai jauniem atklājumiem obskūrās nozarēs.

"zinātne dod sabiedrībai kritisko domāšanu, dod sabiedrībai spriedumus, ne aizspriedumus, ir sabiedrības brieduma un profesionalitātes garants, ir savā ziņā demokrātijas un brīvdomības, kopā ar reliģiju arī ētikas garants, vismaz tam tā būtu jābūt. Tā ir aksioma – katrai civilizētai valstij ir jāuztur kaut neliela, bet sava zinātne." - šis šķiet ir tuvākais pamatojumam, bet arī būtībā ir emocionāls apgalvojums, kas maz pamatots faktos (ASV zinātne ir pati krutākā, bet tauta balso par Trampu, un ar zinātni nodarbojas pamatā imigranti).

BTW, Gnidrologam patiks šis citāts: "Zinātne būtībā ir amatnieka darbs [..] inovatīvā zinātne ir smalka, augstākā stila amatniecība šī vārda ideālajā nozīmē."

Kaķu hronikas

Posted by [info]wensdy on 2016.02.08 at 21:20
No rīta biju pie ārstes - nekur mani nelaiž, jāveseļojas, tikai uz mani tas daudz labāk darbotos, ja man dotu konkrētāku rīcības plānu, kā izpaužas veseļošanās. Pilnīgi nobirdināju dažas asariņas kā tāds niķīgs, visumā vīlies bērns. Nevis tāpēc, ka es gribu iet uz darbu, bet tāpēc, ka atkal jau nav skaidrs, kas man noticis. Rūtiņa arī bija pie ārsta. Tikai tāpēc, ka Olivers ir pārāk bailīgs un viņu nav iespējams iedabūt kastē bez miesas bojājumiem (pagājušoreiz viņš manā celī izkoda caurumiņu un saskrāpēja rokas). Tā kā diemžēl upurēju mazāko un uzticīgāko zvēru. Rūtiņas zobi tika atzīti par ļoti labiem priekš viņas vecuma, tikai jāpalieto sprejs. So tagad es kaķus spiežu lietot spreju. Sākumā Rūtiņai tecēja tādas divas milzu slienas. Olivers pēc pirmās reizes visu dienu nelīda ārā no segas. Bet tagad jau ir labāk. Vispār lielākais slimošanas jeb ārstēšanās ieguvums ir mājās gatavots ēdiens. Tas arī ir labs veids kā izvairīties no nāves garlaicībā, pieņemu.

Posted by [info]neraate on 2016.02.08 at 21:13
nedēļa ar bērnu citā valstī? ja jālido ar lidmašīnu? traki un sarežģīti un briesmīgi gribas. jo ja tas izdotos, tad pat ar niķīgu bērnu svešā vietā, nedēļa Parīzē.. pavasarī..
drīkst taču pasapņot

Posted by [info]veed_logs on 2016.02.08 at 20:29
Meteņu laiks. Tīri piemērots laiks, lai vismaz vienā lietā atcerētos, kas pa iepriekšējo gadu ir sadarīts. Par citām lietām šoreiz nē, tikai par šmotkām. Iepriekšējais gads ir bijis iezīmīgs ar to, ka esmu sācis labāk ģērbties. Un tas ir forši.

Gada nogalē iegādājos gaumīgu uzvalku klasiskā krāsā, kas man der vienkārši brīnišķīgi. Es to jau esmu paspējis uzvilkt vismaz piecas reizes, tas ir apmēram tik pat, cik uzvilku savu iepriekšējo uzvalku, kas man bija vismaz vienu izmēru par lielu. Par laimi, vecais uzvalks ir devies uz citiem, daudz labākiem medību laukiem (atdevu kādam, kam tas der). Ja godīgi, kad es uzvelku savu foršo uzvalku, smukās kurpes, labo kreklu un gaumīgo kaklasaiti, tad es ļoti tīksminos pats par sevi. Es sev tiešām patīku un es tiešām nesaprotu tos, kas par mani nav sajūsmā. Godīgi.

Otrs zīmīgais pirkums arī aptuveni ap to pašu laiku ir "pea coat" mētelis. Latviski tas laikam būtu jūrnieku mētelis. Nopirku, jo vajadzēja kaut ko uzvilkt virs sava smukā uzvalka. Mans standarta klasiski klasiskais brīnišķīgais vilnas mētelis šim nolūkam bija noderīgs, bet mazliet par ciešu un mazliet par klasisku, kā arī tam ziemas laikā krūteža ir vaļā un ir vienkārši auksti (bija tāds laiks šoziem, kad ārā bija auksts). Bet varbūt, ka es vienkārši jau sen sev tādu mēteli biju alcis iegādāties. Jā, tieši tā - "alcis iegādāties". Principā, tas ir mans šī brīža mīļākais apģērba gabals. Ļoti neparasti, bet es pat esmu saņēmis vairākus komplimentus par šo mēteli. Tiešām neparasti. Bet laikam jau nav par ko brīnīties.

Ūūn... trešais zīmīgais ģērbšanās notikums ir tāds, ka tas laikam bija aizgājušais gads, kurā pirmo reizi devos pie šuvējas, lai pāršūtu savu kreklu, kurš bija mazliet par lielu. Tagad tas der vienkārši perfekti. Izmaksāja man tas 5 EUR. Bet es arī noskaidroju, kur to var izdarīt pa 2-3 EUR. Brīnišķīga atskārsme par šuvēja noderīgumu. Vieni no jēdzīgākajiem notērētajiem 5 EUR attiecībā uz apģērbu. Kas vispār liek vairāk piedomāt par to, ka viena no vērtīgākajām lietām attiecībā uz apģērbu ir sajēgt, vai konkrētais apģērba gabals tev der vai tomēr neder.

Vēl bija arī citi apģērbu notikumi, bet mazliet noejot sāņus no tēmas ir jāatzīmē, ka beidzot iegādājos sev gaumīgu rokas pulksteni. Te gan uzreiz jāpiezīmē, ka iegādājos veselus divus, bet tas jau ir cits stāsts. Šobrīd runa ir par klasisku laikrādi ar mehāniski-automātisko mehānismu. Brīnišķīgs aparāts. Relatīvi nedārgs, bet gaumīgs. Man tiešām patīk. Sākuma līmenis, bet, kad paaugšos un līdz tam nobriedīšu, tad iegādāšos vēl kādu skaistu aparātu. Noteikti mehānisko automātiku. Visticamāk japāņu. Līdz Šveicei laikam nepavilkšu, bet japāņiem pilnībā uzticos. Nereti pieķeru sevi pie domas, ka lūru uz savu pulksteni nevis tāpēc, ka gribētos uzzināt, cik ir pareizs laiks (mehāniskie pulksteņi nemaz nav tik precīzi, kā izrādās), bet gan tāpēc, ka vienkārši man patīk tā manta - smalks, gaumīgs, labi nostrādāts, skaists aparāts. Par šo pulksteni jau esmu dzirdējis dažas atsauksmes no draugiem, ka tas īsti nepatīk. Bet mani tas ne mirkli neskumdina, man tas tiešām patīk.

Kopumā iepriekšējā gadā esmu ne tikai sācis ģērbties labāk, bet līdz ar to arī justies labāk (vismaz attiecībā uz apģērbu, ja ne kā citādi). Ja līdz šim man likās, ka nav svarīgi, kā cilvēks ir ģērbies, ka tik sirdī cieši labs cilvēks, tad esmu nācis pie atziņas, ka tā īsti nav, cilvēki tomēr ļoti daudz vērtē pēc ārējā izskata un manierēm. Kā daudzas lietas dzīvē, arī šī atziņa nāk nedaudz par vēlu. Bet nekas, labāk ir vēlāk, nekā vispār nē.

Posted by [info]martcore on 2016.02.08 at 20:59
klausos nirvanas albumu "bleach"
pagājušo reizi es laikam viņu videnes laikos klausījos. vai arī aukstskolas
upd: savādi, bet es gandrīz visas dziesmas zinu, negative creep tur, to es točna zinu

Posted by [info]martcore on 2016.02.08 at 20:39
reizēm, kad es klausos, kā manu pasaulē mīļāko popmūzikas dziesmu ir kaverējis beks, es domāju, nu, čuvak, tu visu pareizi dari, es laikam izdarītu kaut kā līdzīgi, nu, vismaz, tajā virzienā arī domātu, pēc tam vēlreiz paklausies oriģinālu, un saproti, ka starp mums ir mums ir melns un ledusauksts kosmoss
un it kā tev ir izaicinājums ierubīties, bet tad iestājas atvieglojums, oh, ka ir vēl viena dziesma, kuru es nesaprotu, kā spēlēt

Posted by [info]rubija on 2016.02.08 at 20:02
Mūza: Beyonce - Formation

widcbu

Posted by [info]ingmars on 2016.02.08 at 19:41
What is done cannot be undone.

Posted by [info]usne on 2016.02.08 at 19:25
šķiet visa ir par daudz
reāli daudz interesanta un visādu datu un notikumu darbā, tā ka ir sācis buksēt mans fīdbaks, tomēr divu turpmāko dienu laikā to var sakārtot, ja nespēkā neizrubas.
pirmdien jāiesniedz konkurss. kādu laiku tad varētu būt atelpa no tiem, jo gana daudz uz kādu brīdi būs paveikts, lai varētu nedaudz paklusēt un pastrādāt piezemētāk un mierīgāk.
privātajā dzīvē pati parakstījos parauties zem ūdens, bet ir izdevies no tā izrauties un īstās skumjas vairs neliekas tik bezcrīgas un mēs ar A pat spējam uzturēties vienā telpā un atvadoties paspiest roku. gaidu, kad tas pāraugs vienkāršā līdzāspastāvēšanas eksistences priekā.
kas vispār ir visas šīs jūtas? ko es pati patiešām vēlos? pagaidām zinu, ka vismaz ir prieks, ka uz pasaules ir daži tuvi cilvēki, ar kuriem varētu vismaz spēt lieki nekasīties, lai kas arī beigās mēs viens otram izrādītos.
savukārt pagātnei, kura vienreiz jau tevi ir izmetusi miskastē, nav vērts ortreiz sniegt roku, lai kāda būtu motivācija.
saņēmu pārēķināto elektrības rēķinu un skaidrs, ka jāmaina dzīvesvieta uz finansiāli paceļamāku, lai gan žēl un ne pārāk gribas.
daudz pārdomu, reāls iekšējās transformācijas laiks.

Posted by [info]virginia_rabbit on 2016.02.08 at 19:23
Tags:
es nezinu pat ar ko salīdzināt, liekas, ka patiešām man nekas neriebjas vairāk par galda dziesmām. vissliktākā - "es zinu, ka kādreiz man dārziņš būs" (mani pārņem šermuļi drukājot šos vārdus). viss tas repertuārs, kas kādreiz skanēja vecvecāku saviesīgajās pasēdēšanās, ieskaitot zilo lakatiņu, šalc zaļais mežs, ak, Izabella un žēli ķērc nav vērts nav vērts. un vissliktākie - marši (tad, kad ievas ziedos plauks, ja nenošaus) un vēl vārds "polšs".
ar tautasdziesmām, lai cik nodreijātām, man šādu riebuma sajūtu nav. droši vien tā jūtas Ingmārs, klausoties darbā STAR FM.

feminism 2

Posted by [info]martcore on 2016.02.08 at 19:19
kaut arī, protams, ir Viņu sievietes, un ir Mūsu sievietes
lai viņi dara, ko grib
ja kaimiņu mājā vīrs alkougārā mēģinās nogalināt savu dzīvesbiedri - tā ir Viņu ģimenes darīšana
šajā pēkšņi mazajā, mazajā pasaulē, vai ne
lai arī sievietes nav vispār nekā, ne viņu, ne mūsu, pašas par sevi, un kā viņām palīdzēt

---

Posted by [info]meness_berns on 2016.02.08 at 19:14
No Zeltene.lv. Piedodiet, ka gari, bet teksta krāšņums labāk atklājas kopainā.

=========

Ir divas pavisam bieži sastopamas rīcības, ko mēs gandrīz katrs darām ikdienā, bet par kurām nenojaušam, ka tās mūs ietekmē pat ļoti negatīvi. Tās ir sevis salīdzināšana ar citiem cilvēkiem un negatīva runāšana pašam par sevi.

It īpaši sieviešu starpā ir sastopama salīdzināšana. Cita vienmēr būs skaistāka, cita vienmēr būs gudrāka. Un, nemaz nemanot, šādi rīkojoties mēs sākam definēt pašas sevi.

Tu nespēsi piedzīvot kaut ko patiešām labu, līdz pats sevi līdz galam nepieņemsi.

Tu neesi tāds kā kāds cits – bet tas ir pilnīgi normāli un..labi! Tev ir jāpārzina savas labās īpašības, nevis jāmēģina saskatīt negatīvais. Mēs par sevi domājam trakāk, nekā viss patiesībā ir un kā to redz citi cilvēki. Jo vairāk sevi nosodīsi, jo sliktāk par sevi jutīsies un kļūsi galu galā par tādu cilvēku, kā pats par sevi uzskati.

Neļauj savām negatīvajām domām izveidot pašam savu skumīgo realitāti!

Tu neesi tas, kas ar tevi ir noticis pagātnē. Tu esi tas, kas esi izvēlējies būt šodien. “Balss, kas ir tavā galvā, neesi tu!”

Ja tava pagātne nav bijusi tā labākā, priecājies, ka esi izgājis tai cauri un nonācis tur, kur esi šobrīd. Neļauj gremdēties sliktās atmiņās, dzīvo uz priekšu ar domu, ka esi mācījies no visa negatīvā, kas ir noticis. Jo vairāk negatīvo domu būs tavā galvā, jo vairāk tās ietekmēs tavu dzīvi.

Neļauj nekam negatīvam ietekmēt tevis paša vērtību!

Posted by [info]saccharomyces on 2016.02.08 at 18:49
man ir diezgan skaidri arī patterns tam, kāda mūzika neizbēgami vienmēr pabaro manu dvēseli

patterns

Posted by [info]snauts on 2016.02.08 at 18:03
Meditation for C programmers:
When in a need of relaxation find a function without arguments and contemplate (void)

Rutīna

Posted by [info]annu on 2016.02.08 at 17:44
Tags: , , ,
Visu laiku cīnos ar to, ka ar dzīvi īsti kaut kas nav kārtībā. No otras puses, lai kaut ko mainītu un uzlabotu, negribas īsti arī izlīst no komforta/stabilitātes zonas. Rezumē? Nekāds. Sanāk dzīvot kā uz naža asmens - te jābesījas par to, cik viss slikti un nedzīvi, te atkal jāapbrīno un jāmīl viss, kas ir dots un kas ir man apkārt.
Klāt tam visam vēl nāk jaunpienākusī migrēna, kas šo dzīvi padara neciešamāku, kā arī mana ķermeņa izmaiņas, kas arī gluži nekādu patīkamu iespaidu nerada. Respektīvi jāmācās dzīvot no jauna/citādi, pie tam vēl mīlēt sevi tajā visā. Un mīlēt pasauli. Kaut kā.
Ko es varu darīt tā, lai izmainītu visu uz labo, tajā pašā laikā diži netraumējot komforta/stabilitātes zonu?
Hm.

Posted by [info]elpa on 2016.02.08 at 17:40
sestdien bija kolāžu vakars )

Posted by [info]martcore on 2016.02.08 at 17:35
palasīju materiālu par sieviešu apgraizīšanas tradīciju atjaunošanu dagestānā
es vispār nesaprotu, ne to, ka tas ir noziegums pret cilvēci un tā

bet laupot sievietei seksualitāti, džeki reizē nogalina arī savu
jo starp gumijas sievietēm tava seksualitāte vairs nevienam nav nepieciešama
atliek tikai smagi strādāt vai paņemt kalašu un aiziet kalnos, lai uzaudzētu tādu testosteronu, pie kura jau būs vienalga, ar ko stāties attiecībās
tajā visā pat kaut kādas dzīvnieku loģikas nav
dzīvnieki nekopojas ar manekeniem

Posted by [info]koks on 2016.02.08 at 17:18
Patīkami, ka darbs no mājām (vai vismaz darbs, kur es varu lielā mērā noteikt savu darba laiku) pēc vairāku mēnešu ilgas riktēšanās tomēr tiešām izrādās lieta, kas man strādā un tas, kas manu dzīvi tiešām ievērojami var uzlabot, arī par spīti tam, ka ir izveidojušies nelāgi blakusefekti (strādāšana naktīs) un darbaholisms, bet domāju, ka tas viss ir labojams.

Posted by [info]rr_rrr_r on 2016.02.08 at 17:16
sēžu paliela izmēra lekciju klasē. abos telpas galos ir pa sienas pulkstenim. tie tikšķ tā, ka ik pa pussekundei dzirdu tikšķi, tikai pamīšus no vienas, no otras puses.
laiks klibo garām.

лаб'а сп'а'ну ком'едийа

Posted by [info]norkoz on 2016.02.08 at 16:46
https://my-hit.org/film/353998/

Atpakaļ 33