Viss ir redzams

Greatflu Dead

Rasela Branda gadiijums, manupraat, ir kaut kaadas shausmas. Lai arii vinjsh bija/potentially ir pretiigs tipinjsh, kas man vienmeer ir shkjitis like a tricksy and false snake that just uses words in a really unfair, lie-y way, tas ka vinju tagad ieliek cietumaa par kaut ko, ko taam alleged victims vairaak par dekaadi bija pietiekami vienalga, shkjiet absurd. Jo lai arii vinjsh bija loxs, vinjam tagad ir 3 beerni un gjimene un at least superficially baushlji, so two wrongs don't make a right. Am I completely false here? Es parasti iestaatos par visaadu hrenju upuriem. But this just seems like a complete - exageration. Jebkura sieviete, that is actually being raped or asaulted paarveerstos niknaa vilkaa un par sevi iestaatos, te tachu nav nekaada Afganistaana, plus ietu uzreiz uz policiju vai radiniekiem. As opposed to wait almost 2 decades and then decide that in retrospect they did not fancy to have sex and be touched. Anyways, I guess ja vinjsh tieshaam ir atradis Dievu, then he probably should welcome this reckoning for all his abundant sins, so all is well. Shis man vienkaarshi lika aizdomaaties par visaam taam sieveiteem, kas piekriit seksam un intimitaatei, just out of some random circumstance, kaut vai majority of adolescents, or tradwifes vai religious beibes, and it just feels like at least back in the day, a good portion of husbands would end up in prison if looked at it though nowaday lens.

Mana problēma ar veselīgo dzīvesveidu ir tāda, ka Es gribu paturēt savas tiesības rīkoties spontāni, pašdestruktīvi un būt resna un slima. Bet vienlaikus gribu būt arī stipra, vesela, ar mirdzošām acīm un labu ādu. Un gērbties gan slutty gan arī oversize hoodijā. Valkāt pārspīlētu meikapu un nekrāsot neko. Būt hetero un gay af. Būt hiperseksuāla un aseksuāla. Reizē. Un pilnīgi nevienam nepiekrist un visus neprātīgi mīlēt. Es nezinu kurā klubinā es varētu iestāties.

Esmu tiiiik nenormāli pārgurusi...
Otrā ned ar AD pārdzīvota. Blakusefekti nebija tik traki, kā doks brīdināja, bet vēl gaidu, kad actually sāks darboties. Pirmās 2 grupas terapijas sesijas ar izdzīvotas.. Diezgan patīkami dzirdēt, ka neesmu vienīgā, kam problēmas ar ikdienas normālām lietām/darbībām. Kopumā atmosfēra tur laba un iedrošinoša, so that's good. Three months more to go...

Bija forši helovīni, bet tik daudz sociālo bateriju noēda, ka joprojām tukša. Rīt čomam pārsteiguma dz.d. atzīmēšana. No vienas puses gribās atteikt, no otras, kopš viņiem sīcis piedzima, praktiski nav iespējams satikt..

Es jums neizstāstīju sapni, ko redzēju pirms pāris dienām, kad iemigu, klausoties radio1, bet vispār man bja jādodas uz radio piedalīties vienā sarunā, citiem vārdiem sakot, es aizmiegu un redzu, ka esmu iesaistījies, pareizāk sakot, vadu kaut kādu kaujinieku grupējumu, kura uzdevums ir ieņemt Latvijas Radio, kaut kur zemapziņā ir nojauta, ka mēs to darām cēlu mērķu vārdā - lai pārbaudītu drošības dienestu reaģēšanas spēju vai pierādītu, ka tie nekam neder, taču mums ir automāti un maskas, mēs ienākam radio telpās, pirmo paņemam apsargu, tad dodamies pa lielajām kāpnēm augšup, mūsu mērķis ir izdzīt no ēkas visus darbiniekus, bet viņi neko nesaprot, neņem mūs pierē, pretojas, un mums ir dažs labs jānogrūž lejā pa pakāpieniem, gribas izšaut griestos kā filmās, es mazliet uztraucos, jo negribu nevienu savainot, bail arī, ka mani pazīs un teiks: "Ā, Dienasgrāmata, tas tu?!", es visu laiku piekārtoju masku, kas nav nekāda maska, bet vienkārši šalle, ko es aptinu ap muti un nosedzu pieri, beigu beigās misija daudzmaz izdodas, mēs visus esam izdzinuši uz ielas, pēdējo izgrūžam apsargu, kurš no ārpuses piekarina durvīm lielu piekaramo atslēgu un ieslēdz mūs, fak, un te mēs saprotam, ka netiksim ārā, kamēr neieradīsies kaut kāda specvienība Alfa vai Omega un nenošaus mūs visus uz līdzenas vietas.

kur ir dzejnieki?
arī tikai mīzali palikši,
kas gaida, ka producentes viņiem sataisīs tāmes.

dejot - vaidēt
skaityti - lasīt
bauda - sods
smags - jautrība
viltus - cerība
briedis - alnis
elniai - briedis
moksla - zinātne
laiva - kuģis
atvars - atloki

( ... tālāk ... )

Sveika, krīzes brīze

"World's first" parasti var saīsināt uz "Worst"

Novocaine (2025)

Liidz ko maajaas temperatuura nokriitas uz konstantu ap +16, saacies gada posms, kad vienkaarshi negribas neko vispaar vairaak vairs dariit. Smiekliigi atcereeties, kaa vasaraa temperatuura maajaas nenokritaas zem 28C un tad arii vispaar vairaak vairs negribeejaas neko dariit.

Shodien briivajaa laikaa vienkaarshi seedeeshu uz kaapneem un dzershu kafiju un eediishu batoninju izzagtu no apocalypse stockpile plauktinja.

Grūti ir saglabāt pozitīvu skatu uz dzīvi, esot Latvijas galvaspilsētā - vietā, kurā koncentrējas teju trešdaļa Latvijas. Nākas ļoti pārdzīvot par saviem latviešiem, just līdzi.


Grūti ar redzi
Viņi redz tikai vilciena pirmo vagonu, pārējie neeksistē. Redzamajā daļā koncentrējas visi neredzīgie un kāpj viens otram virsū, bakstās, taustās un apgrābstās. Un šo drūzmēšanos viņi taisa platformas šaurākajā vietā, vēl ciešāk sevi spiežot siļķu mucā. Nabadziņi.

Grūti ar garīgo veselību
Stresaini šiem, kad viņu redzeslokā pēkšņi nez no kurienes iekāpj cilvēki 300, kas vienkārši ņem un veļas virsū kā ceļarullis. Stress, mīņāšanās, berze. "Vai šajā īsajā vilcienā ietilpst tik daudz cilvēku?", šie, iesprūduši cilpā, mēģina izprast realitāti - gadiem ik rītu un nesekmīgi. Nav tur prāta gaismas diemžēl, nav! Nabadziņi.

Sevišķi grūti ir daiļajam dzimumam
Grūši ir sievietēm skaistām, kuras, tūdaļ kā sāk nez kur spraukties uz ieeju, acumirklī kļūst par baisu izdzimumu. Baigi spējā transformācija, bail skatīties šo šausmu šovu! Bet nu - tas atkārtojas tikpat uzticami kā ziepju operas seriāls. Cik gan skaistu sieviešu aizgājušas nebūtībā!


Ehh, nabaga ļaudis, tik tiešām žēl! Kaut nu viņiem viss izdotos!

Japāņu komponista Rjūiči Sakamoto (Ryuichi Sakamoto, 1952.g.-2023.g.) klaviermūzika aptver plašu spektru — no minimālisma un neoklasicisma līdz impresionistiskām harmnijām un nostaļģiskām cine-tēmām. 

Interesanti apzināties, ka mēs, bradātāji, ieradāmies ne par vēlu un ne par agru, bet tieši laikā, lai pamestajos objektos savām acīm redzētu visu Industriālo revolūciju Latvijā. No vāciskās latviešu valodas pirms Endzelīna līdz tehniskajai literatūrai krievu un modernā latviešu valodā.
No elevatoru kausu lentām, tvaika katliem un pamatīgām ēkām līdz padomju rūpniecības pēdējai ķepļep skrūvei un mūsdienu stiklotajām reģipša kastēm, kas kā meli piesedz sūro patiesību.

Tagad, kad Rīgā jauc nost Piensaimnieku un STASC - nākas vien paziņot, ka šur un tur ir paspēts! Ir būts, fotografēts, elpots un justs. Industrija ir baudīta pamatīgi un procesā iegūti forši draugi, kā arī pats esmu kļuvis par tēlaina virziena hobijfotogrāfu, kura iecienītākais žanrs - pamesti objekti - no Latvijas ir galvenokārt aizgājis un vaļaspriekam nu ir jāatrod kas cits.
Paspēts sniegt interviju vai divas, paspēts pafilmēties amatierdoķenē, piedāvāti arī diaprojekcijas vakari ij telpās pamestās, ij kafejnīcās smalkās... Ir!

Margarita Epatko:

Nesen uzgāju veselu žanru ar mākslīgā intelekta radītiem ķīniešu seriāliem. Tā ir pilnvērtīga industrija: jums tiek parādīts seriāla fragments, un pēc tam piedāvāts doties uz vietni, lai noskatītos pārējo – par maksu. Tomēr liela daļa šo seriālu ir pieejami bez maksas, un tajos netiek pārdoti vai reklamēti nekādi produkti – vai vismaz, ja tajos ir kāda slēptā reklāma, tā ir ļoti prasmīgi nomaskēta. Turklāt tie ir visai darbietilpīgi veidojumi, kas sastāv no 40–70 īsām, dažas minūtes garām sērijām. Tajos risinās asaraini sižeti par krāpšanu, nodevību un neuzticību.

Taču tie nav tipiskie stāsti par nabadzīgu, nelaimīgu meiteni no laukiem, kura apprecas ar bagātu ragulopu. (Starp citu, Ķīnā tāda veida sižeti ir oficiāli aizliegti.) Tas nav arī sentimentāls stāsts par daudzcietušu, svēta rakstura sievu, kura pacieš neuzticīgu vīru, izlutinātus bērnus un radiniekus, kas dzīvo uz viņas rēķina, vienlaikus lolojot neskaidru cerību, ka karma, dievišķa iejaukšanās vai kāda grandioza katastrofa beidzot visu nokārtos. Nekas tāds šeit nenotiek. ( ... tālāk ... )

šogad atkal paspēju uz to MentorShow, patika arī tas vakardienas seminārs, šodien Marissa Peer, tagad tik atcerēties citas dienas arī (un nenokavēt piektdien) un gribas izaugt lielai un iziet to 90 dienu kursu. bet nu to, kad izaugšu liela. atcerējos arī, ka andelemandele nopirku Gabora Matē grāmatu pa lēto. nīkst kastē zem gultas

staigā te viens cilvēks pa māju sūkādams marinētu sīpolu. t.i. es sagriezu sīpolu, uzspiedu drusku citrona sulu, uzkaisīju sāli. esot ļoti garšīgi. es nezinu, ko es te esmu sadzwmdējusi, mežoņus kaut kādus - ēst pliku jēlu sīpolu!! :D

nav jau grūti un veselīgi

Bezgalīgs vampīrismiņa rersurss ir uzdirst teilores griftas faniem. mmmm. ņom ņom ņom

https://www.youtube.com/watch?v=e82_unfEDJw

kaķa acs miglājs ( katarakta) (atbilstība militārajam dienestam)

DADDY NEWS

jo vairāk tu skaties uz patriarhātu jo mazāk tas meiko sensu, piemēram, uzbrukums Irānai. pilnīgs wtf wtf wtf. kāpēc? tāda sajūta, ka pašiem uzreiz aizmirsās, bet bumbas jau bija palaistas

Es nespeeju noticeet cik rupjsh bija tas jaunais Michigenas senators runaajot ar Sky zhurnaalistu onkuliiti. Es domaaju, ka tikai Tramps civilizeetajos rietumos ir taads kas ljechii uz zhurnaalistiem ne par ko. This just trumps it.. by far.

Kill the somatic freeze.

Pirms nedēļas iemēģināju jyska spilvenus, noskatīju vienu, kas tobrīd ar atlaidi maksāja 49 eiro. Tā arī nesaņēmos iegādāties. Šobrīd uz melno piektdienu tas pats spilvens turpat maksā 19 eiro. Man būs jauns spilvens.
Bet spilvenu sakarā – vai jums ir viedoklis par pretgrumbu spilveniem? Tie ir tie dīvaino formu izstrādājumi, sākot ar X formas plakanajiem un beidzot ar tādiem, kam četri vertikāli ragi. Tādi spilveni, kas guļot nesaspiež vaigu. Lūru uz dažiem vintedā un nevaru saprast, vai internetā bez pielaikošanas var riskēt kaut ko tādu iegādāties, ja nav nekādas saprašanas, kā uz tiem dzīvē jūties. (Piemēram, apavu pirkšana internetā man 70% gadījumu beigusies ar vilšanos.)

Nesaistīti: kurš privātais treneris Myfitness ir labākais, lai sastatītu sev efektīvu programmu trenažieros?

Tagad, kad es beidzot esmu noskatījies Andor, sāku skatīties Disclaimer. Pirmā sērija šķita diezgan nekāda, bet es nolēmu uzticēties atsauksmēm, un jāsaka, ka atsauksmēm ir taisnība. Varbūt drāma man šķiet mazliet vecmodīga, bet empātija labi ieslēdzas. Manuprāt tā ir laba pazīme, ja tu vari just līdzi pilnīgi unrelatable stāstam. Mazliet neparasts šķiet tas narration, kas pēc situācija pārslēdzas no iekšēja uz ārējo, bet ne sliktā nozīmē, man vienkārši nenāk prātā citi piemēri.

I don't think it's the war, I think it's the gas prices. People agree with what I'm doing on Iran but they really, probably weren't willing to do the short term consequence of paying more for gasoline. And, you know, I understand that. I don't agree with it and I would say to people, it's a short term problem but for long term gain.

1870. gadā Rīgas Politehniskās augstskolas padome apsprieda iespēju pielaist sievietes kā brīvklausītājas, tomēr tā tika noraidīta, lai sievietes akadēmiskajā vidē neienestu "nekārtības vai vēl ko ļaunāku". Interesanti, ko viņas vēl ļaunāku varēja ienest? Triperi?

Vakar, braucot satikties ar bijušo kursabiedreni, redzēju retu skatu.

Autobusa pieturā pie Rīgas robežas stāvēja 6 gadus jauna meitenīte. Viena. Pulkstenis bija 14.55

Viņa viena pati iekāpa, pēc tam pārsēdās uz Purvciema trolejbusu, lai brauktu pie draudzenes Purvciemā.

Viņai bija uzsista zila acs. Viņai, pēc tās kārtības, kāda ierasta Latvijā, vajadzētu būt pavadonim, jo skaitās, ka
bērniem, jaunākiem par septiņiem gadiem, vieniem pašiem kur doties esot bīstami.

Viņa bija normāla auguma, apmēram 1.20m. Mazi svārciņi, zeķbikses, jaciņa. Ārā bija +8 grādi. Apģērbs pietiekami silts.

Visneparastākais bija skatiens viņas sejā. It kā viņa būtu redzējusi ļoti daudz. Gandrīz visiem bērniem 6 gadu vecumā, ko Rīgā
pēdējo gadu laikā esmu redzējis, acīs ir prieks, naivums, azarts un ziņkāre.

Viņai acīs bija spīts izdzīvot. Tā, it kā viņa būtu izlīdusi no kāda geto, kur slepkavības, narkomānija un ielu dzīve
ir tik pašsaprotamas lietas, ka policija geto brauc garām vai tikai simulē, ka uzrauga to.

Varēja spekulēt, ka mājās viņu kāds sit. Jo grūti iztēloties, ka šī meitene kautos ar kādu, kas varētu uzsist zilu aci,
un kam pašam būtu tikpat gadu, cik viņai.

Es prasīju, kāpēc viņa brauc viena. Viņa atbildēja, ka nav neviena, kas viņu pavadītu, viņa nerūp.

***

Aizdomājos, kā ir dzīvot Latvijā, kad mājās Tevi sit tēvs vai patēvs, bērnudārzā ir troksnis un bezjēga, un klimt apkārt gaišā dienas
laikā ir labākais, ko vari iesākt ar savu dzīvi.

Bērniem, jaunākiem par 7 gadiem, Rīgā sabiedriskais transports ir par brīvu.

Sabiedriskajā transportā ir novērošanas kameras, to padarot par relatīvi drošu vidi.

Skatoties uz pēdējo politisko rīvi Saeimā, man izskatās, ka lielburžuāzija nolēmusi stūrēt bez ierēdniecības atbalsta. Nu-nu, saulainu taciņu. No otras puses, viņi varbūt vienkārši trampiski vispirms cenšas atgādināt, kurš te ir treknāks un uz tā pamata slēgt atbilstošu dīlu.

ironiski, ka vasarā nopirktajam krūšturim (Pepco, 6€), ko pirku jo mugura esošajam stīpa pārlūza uz pusēm (!!) un man pēc darba bija jābrauc uz mazpilsētu un bija tik karsts, ka bez nav komfortabli, kur nu vēl ar drošības jostu.. izlīda stīpa no vīles. vispār jau malacis turējās godam, dūšīgi lietoju. tik tagad atkal man vajag pupu bruņas un man besī pirkt krūšturus, turklāt vajag ar stingru polsteri (lai kaķis nevar izkost cauri.lol)

Naoto Yamagishi - percussion, Lauri Hyvärinen - electric guitar @Aleponija