Viss ir redzams

https://music.youtube.com/watch?v=_sFDbeedMUs&list=OLAK5uy_lQRQFd_zQNlMOh5X9tXlnSlFlwqMtRFAU

Pavīdēja ziņa, kuras autentiskumu es neņemos novērtēt, ka Disnejs ir atlaidis kaudzi Marvel darbinieku. Nav pārāk sarežģīti iedomāties, kas izraisījis šādu lēmumu. Domāju, ka kustīgas bildītes mākslīgais intelekts varētu saražot gana labi no jau radītā Disneja intelektuālā īpašuma. Varētu teikt, ka skatītājiem ir iespēja protestēt pret šādu rīcību, boikotējot mākslīgā intelekta radītās filmas, bet tad iedomājos, kāda ir varbūtība, ka to darītu Marvel auditorija? Ja man jāmin, tad ne pārāk liela.

Bet jā, šī nebeidzamā diskusija par rīku un sociālekonomiskām pārmaiņām, pie kurām noved cilvēku lēmumi. Cilvēki ir tie, kas pieņem lēmumus par to, kā attiekties pret saviem darbiniekiem, un cilvēki ir tie, kas pieņem lēmumus par to, vai būvēt datu centru kaut kur tuksnesī, vai blakus kādas esošas kopienas ierobežotiem resursiem.

Pierakstījos pie zobārsta 12.05. plkst. 12.35

Daudziem joprojām ir bailes no zobārstiem, kas velkas līdzi no deviņdesmitajiem, divtūkstošajiem gadiem.

(Man arī būtu bail, ja man trīsdesmit gadus vilktos līdzi zobārsts)

Vismaz reizi gadaa es zvanu GP un uzskaitu savus simptomus. GP tad man uztaisa asinsanaliizes, pasaka ka viss ir OK and I should just take it easy and get some sleep. That sustains me for another year. Then repeat.

Es biezhi juutos kaa tas viirietis no Synecdoche, New York. Tad es domaaju, ka es aptuveni varu sadziivot ar saviem simptomiem, ja vien es izdziivoju vismaz liidz vecumam, kad mani beerni ir patstaaviigi. Kopsh vinjiem man ir added level of EXTREME FEAR izdziivot deelj vinjiem.

Šodien jāstrādā no mentālā sāls apļa

pat pirksti kustās atpakaļgaitā pa tastatūru - kaut kāda smaga retrogrāda situācija.

jāpadzer kafija, jāaizminas pie Rudaka un pa ceļam jāsakrāmē mēbeles darbistabā, lai var uzelpot


58 - tad manam bērnam būs 18 = diez tas būs tikpat grūti kā šomēness?

vai tad jau es būšu nomierinājusies?

izgulējusies noteikti esmu pietiekami

Man tomēr šķiet, ka, ja to kā iegūst kādu konkrētu pārtikas veidu nevar rādīt bērniem, jo traumatisks skats, tad varbūt kaut kas īsti labi un kārtībā ar šo pārtikas iegūšanas veidu nav.

upd. piemēram.
https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/373795/aizliegtais-panemiens-tresas-skiras-vistas

Gribēju sakārtot māju. Izrādījās, tas ir full-time job.

Draugi, tad tiekās nirvanās un pukšķīšos.

mamma, kāpēc mēs dzīvojam tieši trešajā dimensijā?

No rīta vadīju lekciju LU.

Lekcijā studentiem bija jādiskutē par šādiem jautājumiem:

* Kādas prasmes trenē matemātika 7. – 12.klasē, kas ir noderīgas gandrīz visās profesijās? Kāpēc ir vērts apgūt matemātiku 7-10 ballu līmenī, lai izkoptu šīs prasmes?
* Kādas prasmes trenē pierādījuma uzdevumi?

* Kādas zināšanas skolēni iegūst no matemātikas stundām, kas ir praktiski pielietojamas pieaugušo dzīvē?

* Ko konkrēti dzīvei dod Matemātika II modulis tiem, kas neplāno savu dzīvi saistīt ar STEM, taču vēlas «asināt prātu» ?

* Ar ko atšķiras matemātika, ko māca skolā, no matemātikas, ko māca augstskolā? (Tiek uzskatīts, ka, lai tiktu galā ar augstskolas matemātiku, ir jābūt labiem skolas matemātikas pamatiem)

* Kā domā matemātiķis?

* Kādas ir viņa domāšanas stiprās puses, kas tālāk noder dzīvē?

///\\\

Studenti nebija diez ko gatavi šādai diskusijai, jo daudzi no viņiem, tā izskatījās, bija pieraduši rēķināt, nevis domāt par jēgu.

Diskusija iesprūda pie jautājuma "Kā atšķiras augstskolas un skolas matemātika?". Viņi, iespējams, nebija par to domājuši.

Vēl diskusija iesprūda pie jautājuma "Kā domā matemātiķis?". Lai arī auditorijā bija topošie matemātikas skolotāji un matemātikas bakalauri, viņi nemācēja droši
pateikt, kā vispār tie matemātiķi domā. Viņi atzina, ka vēl nedomā kā matemātiķi, kad beigās es pateicu, kādas ir tipiskās matemātiķa domāšanas pazīmes.

Arī par to, ka matemātiķa domāšanai vispār ir kādas stiprās puses, kas noder dzīvē, viņi bija ļoti skeptiski. Teica, ka matemātiķi tik būvē savas teorijas, kam ar reālo dzīvi ir maz sakara. To dzirdēt bija ļoti bēdīgi.

///\\\

Es ceru, ka šiem studentiem atlikušajos studiju gados tomēr parādīsies apjausma, ko matemātiķis kā profesija un zinātnieks dod cilvēces attīstībai.

Vēl es varu domāt, ka, ja diskusijā būtu maģistrantūras un/vai doktorantūras studenti, atbildes būtu citas.

https://www.la.lv/video/vai-musdienas-ir-vajadziga-matematika Andrejs Ērglis runā ar fizikas doktorantu.

man riebjas vārds "pilsētvide"

Nu, ja, tātad, šodien devos vispirms uz Visionette, uz redzes pārbaudi, tad laipna pārdevēja izkrāmēja manā priekšā 5 jaukas mazas brilles (tik tālu es biju izdomājusi - ka man vajag mazas brilles, jo man, izrādās, ir maza seja - pati izmērīju ar kredītkarti). Palauzīju rokas, izvēlējos 2, kas man patika vislabāk, un tad vilku mugurā pufaiku un teicu, ka man vajag padomāt. Aptaujāju kolēģes un dēlu, un devos pēc favorīta. Bet nolēmu paklausīt arī veselajam saprātam un Gemini, kas bija ieteicis vispirms aptaujāt vairākus veikalus, un tīri ķeksīša pēc pa ceļam iegriezos arī cibas un kolēģu ieteiktajā Fielmannā.( ... tālāk ... )

Stroodely

Desperately interesting

https://www.youtube.com/watch?v=k38-JjzDCy0

Es esmu sasniegusi taadu faazi, ka liidz ko gribas kaut ko komenteet par pasauli un taas notikumiem, es uzreiz sevi apshaubu jo: it could be AI, it could be just content, it could be unreal, it could be lizzid ppl, all of it is irrelevant to my 4 walls.

Bet mostly, ka it could just be content or AI.

So man vienkaarshi vairs nedomaajas par sensaacijaam, my interest has collapsed completely and it is a strange state.

I have enough content in the sink and laundry basket and in the folder of future fears and anxieties.

Karoche jo vairaak tu kaut ko miili, jo skaudraaks wreck tu kljuusti to meegjinot saglaabt un frishinaat un notureet. I just lament that I cannot enjoy any bit of this pure paradise I am in due to crippling FEAR.

Mēs ar kolēģi šo dienu pavadījām ērģelēs.

Reta iespēja satikt mani realitātē. Rītvakar uzstāšos šajā experimentālajā pasākumā. Tas ir interesants ne tikai audiāli, bet arī no radošās psiholoģijas skatu punkta- viens mūziķis godprātīgi vērsies projekcijā un reaģēs uz to muzikāli 1:1, bet cits pat nepacels aci!

Copy paste no avota:

TABULA RASA VS. SUNSSTUDIO kārtējais pasākums būs 29.aprīlī plkst. 19.00 SunsStudio, Āgenskalnā, Magoņu ielā ielā 9a.
...
Vakara programma 5 daļās:
Sound Meccano (mūzika)
Madara Ozoliņa (mūzika)
Ulvis Urtāns (mūzika)
K-Sils (mūzika)
Vecā Druka & Lai Tsung-Yun (mūzika)
Kristīne Brīniņa (performance)
Andris Fedotovs (8 mm kino)
...
Tabula Rasa vs. SunsStudio ir pasākumu sērija, kurā skatītāji gūst unikālu pieredzi, klausoties un vērojot, kā eksperimentālie mūziķi, performances un avangarda kino mākslinieki ļaujas spontānai ideju plūsmai inspirēdamies no arhīvos atrastiem kinoamatieru filmu materiāliem, ko priekšnesumu laikā ar speciālu analogo tehniku projicē uz kinoekrāna.
...
Apmeklētājus gaidam no 18.00, ieeja aptuveni 15 eiro ziedojums (baumo, ka var ielikt mazāk; reti cilvēki izliekas neredzam šo sistēmi, un neviens uz viņiem nedusmojas!)

Jau vairāk kā nedēļu cenšos pieķerties pašpalīdzības programmai, kas palīdzēšot uzmanības un koncentrēšanās grūtībām... Es nevaru uzsākt un nokoncentrēties ilgāk par pāris min, lai izietu cauri tam materiālam XD Jeeeebaaaaal! XD

Anyways, šon pierakstījos gym grupu nodarbībai. Būs vismaz kkas ko nākamned psiholoģei pateikt, ka darīju/mēģināju...

drīz būs klāt vasara un autokabrioletu laiks

vienmēr interesanti, a kā kabrioleti parkojas
zem brīvām debesīm - lietus var sākties
zem koka - vārnas piekakās salonu

taču atrodas cilvēki, kas grib braukāt kā floridā vai kalifornijā

Dāmas un kungi, kur jūs pērkat brilles?
Obligātajā veselības pārbaudē apstiprināja to, ko es jau zināju - redze ir pasliktinājusies. Tuvumā redzu labi, bet tālumā - ne pārāk.

Es neko neatceros, man ir demences pirmās pazīmes un epilaptīvais šoks

No reklāmām: “ Dāvana, ko mamma patiešām vēlas. Izrādiet mīlestību ar Ceramic Apricot šajā Mātes dienā.”

i'm serious as cancer
noch byla tjomnoi kak um dvojeshnika
vispaar mees atrodamies nepaartrauktaa naktii, jo vakardien ir vakars, bet riitdien- riits

und peec 20g piebilst var dzeiniekvaardiem: eto vremja pohozhe na splashnuju noch- ja nashu shapku i shershchanye noski

Cilvēki ir kā bērns smilškastē - lūk, dažādas figūriņas un katra no tām smuki der tikai savā specifiskajā vietiņā - nekas labs nesanāks, ja savā prāta gaismā bērns mēģinās aplīti padarīt par trīsstūrīti un abus ar varu dabūt sirsniņā - kaut kas lūzīs.
Tad viņi izaug no smilškastes un frustrācijā uz visām pusēm lido jau dūres un granātas, ne smiltis: pieauguši un neko iemācījušies par pasauli nav. Joprojām mēģina kvadrātu dabūt ovālā un zvaigznītes šiem arvien pēc taisnstūrīša izskatās.

Skaidrs ir tikai tas, ka ulvs man teica, lai neuzbāžos ar savu realitāti - bet mums taču tā ir teorētiski viena un tā pati.</span>

Silti pasmaidīju par dejas horeogrāfes optimismu, trīs soļi uz priekšu, viens atpakaļ. Liekas, ka manā dzīvē viss ir otrādi. Un tas solis uz priekšu varbūt ir tikai labajās dienās.

Ready to give a s&*t about organics found on Mars

Laukos, kur es izaugu, neviens krieviski nerunāja, un mēs skolotājus saucām par skolotājiem. Tas neliecina par pieklājību, mēs visādi, bet nemaz ne tik bieži, spokojām viņu uzvārdus. Vārdā saukt vispār bija neiedomājami.
Vēlāk, pilsētā, es uzzināju, ka viņus sauc par učukiem.
Un kā skolotājus saukā tagadējie skolēni, kuri krieviski vairs nerunā? Učuks mūžam dzīvs vai tomēr atkal skolotājs?

Par sarežģītu darbu pirms 20 gadiem- štrunts par pišu, galvenais, tikt galā. Tagad- nu tiks jau galā, bet būs jāāpišās...
Slava arī vairs īsti nerūp, svarīgāk, lai interesanti. Diemžēl, interesanti reti mēdz būt vienkārši.