the impeccable pecks

Posted by [info]neoplasm on 2016.09.29 at 07:05
Doom: :)
Mūza: kriss, liec mani mierā
katru dienu meklējot jaunu dzīvesvietu un čekojot labāko tam paredzēto saitu, es regulāri redzu arī džō sludinājumu, kur viņš meklē meiteni manai bij.istabai un es katru reizi ņirdzu. visskaļāk es ņirdzu pāris dienas apukaļ, kad viņš uzsita cenu uz 600 mārciņām, par tādu piķi šejienē var dabūt 2- vai 3-istabu māju, pat mana istaba londōnas centrālajā torņkalnā maksāja 500. vēl arī tas, ka tādām debilām narcisēm kā viņš nepielec, ka neviens nespēj ar viņu neko ilgi nodzīvot. alsō, viņš sludinājumā melo par savu vecumu, that's all you need to know to know him.

pēdējā laika mazās sakritības, kas sākas manā prātā, bet tad izsprūk pēkšņi realitātē. viendien gaidīju vienas mājas saimnieku uz ielas un pīpējot paspoguļojos kādas noprakotas mašīnas logā. pēc tam nodomāju, ka no malas tas izskatās itkā es veiktu fiksu salōna satura inventerizāciju kā pirms ielaušanās, bet tad sevi nomierināju, ka neviens tā nekad nepadomātu, jo sievietes nemēdz zagt mašīnas. tās, protams, ir muļķības, bet es vienkārši par to nekad neesmu ziņās dzirdējusi, ka nozīmē, ka sievietes moš tiešām nezog vai arī zog tik profesionāli, ka nekad nav pieķertas. pie sevis panīrdzu par stulbu domu un aizmirsu all about it līdz aizvakar, pēc tūres pa smukpuisīša apartamentiem, kriss man vēlāk mašīnā stāstīja, ka smukpuisīša mašīnu, kamēr es tūrēju, bija atnākusi apgrmamstīt ārkārtīgi aizdomīga sieviete. paskatījusies pa logiem, paraustījusi visus durvju rokturus un tad, krisu ieraudzījuse, metusies bēgt. now i know :)

otra mazā sakritība. atcerējos visus savus izbijušos partnerus, bet nespēju atcerēties visus, ar ko esmu bučojusies [neesmu gluži vieglas uzvedības, procesōrs švaks vienkārši]. tā bija pilnīgi nesvarīga doma un es par to aizmirsu līdz man feisbuķī iekrita uzaicinājums no vienas tādas dzēruma kļūdas. atpazinu pec vārda, starp citu, nevis pēc sejas, jo daudzi gadi jau paskrējuši. declined, but had a good chuckle.

invest

Posted by [info]ingmars on 2016.09.29 at 08:29
Invest in Remarkable Indonesia.

"Par maniakālo depresiju"

Posted by [info]eos on 2016.09.29 at 09:25
Svarīgi ir, lai pacients apzinātos savu stāvokli. Protams, labāk ir visu atrisināt jau saknē - ar sarunām, darbiem, stabilitātes sajūtu.

Svarīgākā ir stabilitāte.

Jābūt pilnīgai drošībai par iztikas līdzekļiem, par savu pozīciju darba tirgū, par morālo atbalstu, kas pieejams katru dienu.

Protams, ir psihiatri, psihoterapeiti, psihoanalītiķi, taču tie vairāk nodarbojas ar seku analīzi - saknes meklēšana ir garš process.

Ja ir epizodes saasinājums - jāmeklē pēc iespējas vairāk nomierinošu un atslābinošu nodarbju. Pastaiga pie jūras, pa mežu. Izsvīšana skrienot svaigā gaisā. Der arī sporta zāles apmeklējums, svaru cilāšana, kaut gan tā paaugstina testosterona līmeni, kas padara vēl agresīvāku.

Kopumā - ideāli būtu cilvēku maniakālajā fāzē ielikt citā vidē uz kaut vai nedēļu. Uz kaut trim dienām.
Tajā posmā jāveicina pašrefleksija, jāmudina pacients rakstīt dienasgrāmatu. Sliktākajā gadījumā šī nedēļa paredzama slimnīcā.

Posted by [info]chimera on 2016.09.29 at 09:09
o, kamēr es kuro gadu domāju, moš tomēr saņemties, pashēmot un ielīst mikromaksātāju kategorijā (bet traucē, espatnez, slinkums, mīzīgums, pohujisms, ideālisms?), tikmēr mikronodokli atceļ kā sugu un man vairs nav šādu problēmu, paldies

Google Allo Smart Replay

Posted by [info]black_data on 2016.09.29 at 08:58
Tags:
"But where Allo differs is with Smart Replay. Mostly messages you will receive will have suggestions on what you should send next. It's pretty useful if you don't know how to keep the conversation going."

Tas viss ir ērti un forši, un kādam šādas telefona fīčas izstāsta ka "nav jēgas", bet konkrētajā formulējumā ir kaut kas biedējošs. Mierina, protams, ka es neesmu vienīgais, kam ir grūtības izteikties.

Posted by [info]neraate on 2016.09.29 at 08:58
būtu gulējuši līdz deviņiem ja ne zvans pie durvīm. un tad man sākās panika, jo ir jauns skapis priekšnamā un nebija atslēgu. tikmēr uzstājīgi zvanīja, es nobijos, ka tiešām kādas instances izsauktas. izrādījās pastniece ar ierakstītu vēstuli no bankas cilvēkam, kas šeit nemaz nedzīvo

viss būtu jauki, bet man no vakardienas pastaigas pa pusi Lāčplēša un visu Ģertrūdi tā sāp mugura, ka paiet gan var (ar jostu) bet vienalga apsveru domu noteipoties no galvas līdz kājām. vai arī atrast normālu masieri, bet cik atceros no draudzenes, kam nesen bija identiska problēma, viņai veicās tikai vienā centra salonā par 60 ērikiem. šim es morāli neesmu gatava (jo es neesmu tā vērta.lol)

un vispār es šonakt sapņoju par Streiča jubileju, mēs bijām kkādā pasākumā, viņš mani nosēdināja kkur tālu no sevis un pēc tam dusmojās, ka bērnu dziesmiņas nedziedājām sinhroni (vai man vispār esot dziedamā dzirde?!) jo man blakus un aiz muguras kliedza zīdaiņi

Posted by [info]zirka on 2016.09.29 at 08:43
Tags:
ilgi nevarēju piecelties, tāpat kā pēdējos 4, nē, 400 rītus, taču šoreiz man traucēja atvērt acis sapnis, kurā mēs ar tevi atkal bijām draugi, vai vismaz ceļā uz to pusi. bija neveikli, bija drusku muļķīgi, bija daudz ne pārlieku ērta klusuma, taču, kad beidzot patiešām pamodos (nospiedusi modinātāja atcelšanu reizes 8-10), sajūta bija krietni siltāka nekā citos rītos
izstāstu sapni, lai piepildītos

Posted by [info]biezpientaure on 2016.09.29 at 08:21
Kā bija paredzams, notika kārtējā infokauja, sak, izpētīts ir tas un šitas, bet Krievijas vainu komisija neapstiprina, uz ko kaimiņš atbild ka nesaskata savu vainu un seko kārtējās teorijas no raķešu ražotāja puses un nezināmi ineta robinhudi uzklūp bellingcatiešiem (protams, tā ir tikai sagadīšanās). Var jau būt, ka izmeklēšana cilpu savelk ļoti lēni, ļoti uzmanīgi, esot gatavībā to pārtraukt pie sadarbības mēģinājumiem, bet man tomēr šķiet, ka tie naivie cilvēki, kuri vēl tic pasaku neizbēgajamajam taisnīgumam, tomēr nesagaidīs mediju sākotnēji uzzīmēto ainu ar tribunālu, apsūdzētajiem un Temīdas triumfu. Pārāk ātri iet laiks, pārāk daudz iesaistīto, pārāk liels mērogs. Pēc gadiem 20-30, pēc Pū demisijas +10..20 bufergadiem, diskusiju paneļos tiks verbalizēts "iespējams, tie tomēr bijām mēs" kā ar Krimu. Pa to laiku daļa radinieku būs apmiruši, daļa cietīs no Stokholmas sindroma un parakstīs publisko vēstuli ka vainīgie jau ir izcietuši sabiedrības nicinājuma sodu un vēl daļa sagrauti skatīsies TV, bet tie daži kurus tas vēl skars, būs pārāk vāji un vientuļi. Pasaule nav pasaka.

Posted by [info]saccharomyces on 2016.09.29 at 08:31
Tags:
sapnī man nodega māja

Nepieskaitāmība

Posted by [info]po on 2016.09.29 at 08:28
Tags: , , , , , ,
Tāds aizdomīgs tas jaunais baņķieru valsts jautājums – "Vai kāds no jūsu radiniekiem ir politiski nozīmīga persona?" Vai tad mēs katrs pats neesam visdemokrātiskākā valsts pasaulē, un vai tad ikkatram vismazākajam pie mums nav visaugstākās politiskās nozīmes kopš Gaja Jūlija?

Tad ko mūsu politiski vienlīdzīgākā šķira grib panākt? Lai kāds viņu vai arī suverēnu darījums paliek nepamanīts?

Ir neatsverami būtiski ierobežot korupciju un terorismu! Kā nekā, šīs lietas ir asā pretrunā ar mūsu demokrātisko valsts režīmu! Korupcija nozīmētu varas izmantošanu savtīgās interesēs - pasarg' dievs! Sanāks vēl kopā kādi, teiksim, simts cilvēki un sāks lemt, kā pakārtot visus pārējos savām interesēm! Jā, un terorisms – vardarbības izmantošana politiskajā cīņā. Mēs nevaram pieļaut, ka cits no cita kaut ko pieprasītu, pamatojoties fiziskā pārspēkā. Viens, otrs neizanalizēts darījums, un aizies džihādisms – sāks intelektuāli vājākie staigāt apkārt bruņojušies, braukāt busiņos un bruņmašīnās, aplaupīt un ieslodzīt citus, lai finansētu savu politisko grupējumu un ierobežotu brīvību kontroles vārdā. Nepieļaujami!

Viss jau ir vienkārši un skaisti – analizēt vajag katru un visus, un ne tikai naudas darījumos. Tikai nevajadzētu nolaisties līdz tam, lai kāds paliek neuzraudzīts un zaudē savu politisko nozīmību.

Posted by [info]scorpse on 2016.09.29 at 08:21
Es vakar sataisīju interneta vadu, tas bija ārkārtīgi interesanti, tur bija jāsakārto astoņi vadiņi dažādās krāsās noteiktā secībā un tad jāiebada tajā mazajā plastmasas daiciņā, kas saka klik, kad interneta vadu iebaksta datorā, un tad jāsaspiež ar īpašām knaiblēm, tā ja, un tagad mums televizorā ir NBA TV, vai nav smalki, es saku. Un, ja man jautātu, ko mēs skatāmies, tad es teiktu, ka skatāmies NBA training campus, The Great Gatsby pa 20 minūšu fragmentiem, kamēr nomizo kabačus un sīpolus, board game apskatus un Gordon Ramsay Ultimate Cookery Course.

Posted by [info]pljecka on 2016.09.29 at 08:02
A mēs šogad nepiedalīsimies projektā "sadirsīsim dārzeņus kompozīcijai"!

scepsis

Posted by [info]dooora on 2016.09.29 at 06:06
https://youtu.be/8aw1oyqSKH0

Filnu murgi.

Posted by [info]vilksskabais on 2016.09.29 at 03:37
Tik daudz interesantu filmu noskatijos,pa pāris dienām,ka tagad pārdomas asocatīvas pārdomas ar reversīvu paša pieredzi.

Tas,tev..

Posted by [info]vilksskabais on 2016.09.29 at 03:09
Doom: crazy
Mūza: Moby - Music From Porcelain (CD-2)
Guļot ar diviem prāviem suņiem gultā,sajutu ka rudens drēgnums mani nebaida.
Visu dienu kamēr lija lietus,brāzmaini sitoties logā,gulēju mazajā istabiņā ar abiem suņiem gultā.Suņu meitene sildija kājas līdz viduklim,bet mazais puika sildija krūtis."Loti silti",lai neteiktu,ka mīlīgi.Bužinot mazo Bosiku sajutu to paļāvīgo uzticēšanos,ko pats esmu pazaudējis.Kaut kur starp Rīgas džungļiem reiz pazuda.Tagad te laukos ir atpakaļ,tik caur suņu mīļošanu.
Skan Enigma uz "Abola",miegs ir izgulēts,zinu drīz mainīšu formātu."kermenis vairs nebūs ierobežojums.Tas pārvērtīsies par mēslojumu,vai pelnu trauku,ko varēs izkaisīt vējā.
Procesus kas norisinās kermenī izjūtu pastarpināti.Tādā pusapziņā.
Pēkšņi vairs nav bail iet prom,nav..žēl arī nekā nav.Tik daudz liekā nobira kā lapas no kokiem, ar izdzīvošanas vējiem.
Esmu pēdējais savā dzimtā, laikam tā tam jābūt.Kādam tā šķiet nasta,man arī šķita tikmēr kamēr no manis gaidīja pēcnācējus.Tad visi manējie nomira,un nasta aizgāja tiem līdzi.es uzelpoju viegli,jo tagad man ir tikai rūpes par suņiem.Par dzīves telpu ,kuru jāceņšas saglabāt līdz brīdim kamēr vēl būšu spējīgs parupēties par sevi un savu animalu paradīzi.
Tagad būs tas fantastiskias laiks,kad ārā īsti darīt nav ko, atliks tik saulainās dienās grābt sētā lapas,vest tās uz dārzu,lai sedz aveņu rindās zemi,sildot to sakņu tīklojumu ziemas laikā.Vērot,kā mazie zīļuki plosās ar barotavu,knābājot visu ko saberu.LAiku pa laikam pacīnoties ar mizložņas pāri,kas nu jau trīs gadus rudeņos fenderīgā uzvedībā čiepj auzu pārslas no barotavas,ļoti smieklīgi izpaužoties.Lai tās sabakstītu turpat netālu mirušajās gobu mizās.Cik paveroju pavasarī pēc lietiem auzupārslu driskas nobirst gar stumbru zemē.Tās tik zvirbuļiem.
Nekad nebiju domājis,ka laukos dzīvojot sajutīšos dzīvāks par dzīvu, ar visu to ka nīkstu ārā.
Tagad jau sāku atskaites daļu kas saucas: rudens paņēma mani ar lapām kopā,lai aiznestu debesīs.
Kamēr tev rakstu šo visu,dzirdu sune lamājas uz nakts bridējiem pie mājas.Strādā,lai no rīta ienākot istabā ,svētlaimīgi nopūstos gu'ot manā vietā,pat precīzāk ieņemot manu vietu.Svētlaimīgi noliekot galvu uz spilvena.Nopūtā,kas manī raisa smaidu.
Viņai ir bail no meža cūkām,viņa skaļi to baili izpauž rietdama ar sievišķīgu hstērijas toni ,bet ja eju skatīties uz piemājas lauku,tad atļaujas nākt blakus,tā uzliekot man par pienākumu būt drosmīgam.
Tā mēs papildinamies,viņa paļaujas uz manu cilvēkveiklību, bet es uz viņas izdzīvošanas instinktiem.Kuri paģer balstīties uz ožu,skaņu,kas man nav tik jūtigas.
Toties brīdī kad eju uz lauku,man ir koks rokā,pudele ar urīnu,ko saliet uz "baiļu stabiem"Mietiem kuros savilktas mezglos uz naglas,alusbundžas kuras vējā grab,Bet bezvējā smako pēc cilvēka amonjaka.
daba,daba..visu iezīmēto respektē;-)
Man nu vairs nav bail iet ,nav vienkārši pazuda..Paris gadi baiļu, un nu tās pazuda.

Tējiņa

Posted by [info]nyamo on 2016.09.28 at 23:17
Mūza: Trace - Heavy Shoulders
Sāk palikt auksts, bet drīkst mazliet krāpties vāļāties pa jauno paklāju. Nedēļas pazūd un rīsi arī.
Tāpat vienmēr pilns ledusskapis. This must be adulthood.

tech

Posted by [info]217 on 2016.09.28 at 23:16
"Moscow is ditching Microsoft Outlook and Exchange Server in favour of a home-grown variety as Putin cracks down on US tech.

Artem Yermolaev, Moscow's technology chief, explained that the city will begin by dropping Microsoft Exchange Server and replacing Outlook with an email system developed by state-run carrier Rostelecom on 6,000 computers. This will be expanded to 600,000 computers in the future.

Yermolaev hinted to reporters that Windows and Microsoft Office may also be replaced.

Moscow's authorities have already replaced Cisco networking software with a domestic equivalent, and Oracle databases have been ditched for PostgreSQL at the city's regional government and state-owned media firm Rossiya Segodnya, according to Bloomberg ."

George Orwell on Belonging to England's Lower Upper Middle Class in the 1920s

Posted by [info]artis on 2016.09.28 at 23:23
"It was this that explained the attraction of India (more recently Kenya, Nigeria, etc.) for the lower-upper-middle class. The people who went there as soldiers and officials did not go there to make money... they went there because in India, with cheap horses, free shooting, and hordes of black servants, it was so easy to play at being a gentleman."

http://www.bradford-delong.com/2010/12/george-orwell-on-belonging-to-englands-lower-upper-middle-class-in-the-1920s.html

Posted by [info]saldumi on 2016.09.28 at 23:59
Tags:
A peculiar timidity, however, takes hold of anthropology when the moment comes to extend this methodological skepticism to our own cosmology, either because it is thought implicitly that it is shared by all and that humans everywhere can distinguish between a matter of nature and a matter of society, or because it is believed that the dissociation between these two orders of phenomena is a scientific tool as transhistorical as the periodic table of the elements. But this is wrong on both counts: only in the last third of the nineteenth century did the dualism of nature and culture take shape in Europe as an epistemological device allowing a simultaneous discrimination between distinct orders of phenomena and distinct means of knowing about them. Admittedly, the idea of nature took its first faltering steps in ancient Greece and formed the pivot around which the scientific revolution unfolded during the seventeenth century. This revolution legitimized the idea of a mechanical nature, where the behavior of each element can be accounted for by laws within a totality understood as the sum of the parts and interactions of these elements. But opposite this nature, at once an autonomous ontological32 domain, a field of inquiry and of scientific experimentation, an object inviting practical exploitation and amelioration, there was not yet a collective counterpart. For singular communities, differentiated by customs, language, and relations-what we now term "cultures" -to emerge as scientific objects susceptible of being opposed to the field of natural regularities, it was necessary to wait until the end of the nineteenth century and the intense debates that, particularly in Germany with philosophers like Heinrich Rickert, lead to the distinction between the methods and objects of the sciences of nature and the sciences of culture. There is therefore nothing universal about this contrast. Nor is there either anything properly demonstrable about it. Distinguishing among the objects of the world those that are a matter of human intentionality and those that stem from the universal laws of matter and of life is an ontological operation, a hypothesis and a choice with regard to the relations that beings maintain with one another as a result of the qualities which are ascribed to them. Neither physics, nor chemistry, nor biology can provide proof of this, and it is furthermore extremely rare that the practitioner of these sciences, in their everyday use, actually refer to the abstraction that is nature as their domain of investigation. (I explore these issues in Chapter 3 of my book, Beyond Nature and Culture.)
Anthropology, no doubt because it is in great part the daughter of philosophy, has thus been averse to questioning the universality of the Modern cosmology. It is true that it has not gone so far as to claim that all cosmologies are similar to ours-this would not be very plausible. Simply, we see others, the non-moderns, through the distorting lens that structures our own cosmology, and thus as so many singular expressions of culture in contrast with a unique and universal nature. In other words, we do not envision non-Western civior even pre-modern Western ones, as complete systems of conceptualization of the world alternative to our own, but as more or less exotic ways of accounting for the state of a world that our own system of conceptualization has established (this idea brilliantly developed by Roy Wagner in The Invention of Culture). Making modern dualism the template for all the states of the world has thus lead anthropology to a particular form of academic eurocentrism, which consists in believing not that the realities that humans objectivize are everywhere identical, but that our own manner of objectivizing is universally shared.

(Philippe Descola "The Ecology of Others")

Posted by [info]ulvs on 2016.09.29 at 00:10
Cabin in the Woods ir ļoti viegla, pastulba, taču patīkama stoner šausmu komēdija (kas reti mēdz būt aizraujošas) ar burvīgu Lovkrafta inspirētu settingu. Tik asprātīga un visas sienas graujoša šausmu filma, kas ļoti labi apzinās sevi, nav redzēta. Onlainā var noskatīties ļoti labā (720p un 1080p) kvalitātē. 

Posted by [info]klusais_okeans on 2016.09.29 at 00:12
aww, netīšām uzdūros Krievijas vīriešu tiesību aktīvisma mājaslapai: http://mentales.ru/

Mazā Londona. Kabatas izmēra lidls

Posted by [info]217 on 2016.09.28 at 21:41
Tiko uz darbu ar overgroundu braucot cauri Rotherhithe stacijai uz pretējās platformas redzēju Džeju, kolēģi no Lidla laikiem.

Āā, pavisam biju aizmirsusi, ka tur vēl ziemā strādāju, smago maisu cilāšanu, kasē zombijskanēšanu un nolādēto hako mašīnu :D labi, ka neesmu tur vairs.

žēl, ka viņš nepamanīja, būtu labprāt caur logiem pamājusi :) bet palika smaidīga sajūta

Pasaulē vēl ir cilvēki ar humora izjūtu

Posted by [info]dunduks on 2016.09.28 at 23:12
Priekš BBC ražotā seriālā, kur savu roku pielikuši ar zviedri, viņā krastā izpeld laiva ar diviem beigtiem bandītiem no Latvijas - uzvārdi Kalns un Leja. Abi divi etniskie krievi.

dažos teikumos par nesvarīgo

Posted by [info]telefontubbie on 2016.09.28 at 22:41
Šis vakars ir pirmais īstais rudenīgais vakars, jo bija knapi nojaušama migla virs salu tilta un trūdoša, sen neostīta smarža.Gribējās jau aizriteņot uz Šķirotavu paklausīties čukčukbāņus,bet somā šķindēja alus un desa,kuru saprāts gribēja pēc iespējas ātrāk nogādāt puncī un ledusskapī.
***
Vakar biju ekskursijā uz Vecmīlgrāvi. Ar Raynell nopirkām litru sidra (lai būtu tuvāk Vecmīlgrāvja realitātei) un devāmies uz Laivenieku ielas pusi, kur atrodas Rīgas viens no bumsi-bum-bum-pizģets objektiem jeb Neste/Statoil naftas termināls, kam blakus ir titty-shaped minerālmēslu glabātuve. Ak jā, par to minerālmēslu glabātuvi presē tagad ir aizdomīgs klusums, vēl pirms gadiem trim bija gari raksti IRā, SestDienā un Latvijas avīzē u.c. drukātajos medijos.
Uz sētas bija apmēram 8 dažādu veidu aizliegumu zīmes, tai skaitā fotografēšanas aizlieguma zīmes. Enīvej,ko nu tur fočēt, ja jau objekts daļēji bija nofočējies no 9stāvenes jumta vizītes kopā ar Disfigurator tālajā 2013.gadā? :D
Aizgājām piesēst pie Vecdaugavas līcīša. Tur atmosfērīgi. Plus, fonā visu laiku skan kravas vilcieni un citi agregāti. Industriālas skaņas ar skatu uz tādu kā dabas stūrīti? y not.
P.S.
Biju arī Kaijas zivju fabrikas ēdnīcā. Tā vieta ir 95% Soviet autentika!!Atlantijas iela 7, welcome visiem adventure-time-istiem. Pusdienlaikā visas iespējas!
***
Ak jā, biju uz Helēnas Kozlovas koncertu. Vot, lai nožēlo tie, kam patīk Helēnas zemā balss - viņai mūzikas ritmiņu piesita dejotāja ar stepa kurpēm plus, vienu vai divus skaņdarbus palīdzēja veidot Nabaklab šaurajā koncerttelpā esošie cilvēki. Kruta!! Ar minimāliem līdzekļiem maximāls efekts!
D.ierēca, ka ja pirmajā rindā kā klausītājs stāv Šubrovskis un Joņevs, tā ir koncertu kvalitātes zīme "būs labi". :D
***
Ledusskapī vēl aizvien stāv eos nestā melone. Derētu šovakar norīt pusi no puses. Tā kā vakariņās ēdu desmaizes ar alu, tā melone varētu būt balanss.

spēlēju, dancoju

Posted by [info]pikaczu on 2016.09.28 at 21:49
http://naba.lsm.lv/lv/raksts/zibens-pa-dibenu/23100-ilgi-albums-speleju-dancoju-2002.a74606/ - Iļģi stāsta, kā tapa mūzikls.

*

Posted by [info]multisulinj on 2016.09.28 at 22:21
Mūza: IC3PEAK - COLLAPSE
rudens un witch house ir neatdalāmi subjektīvi objekti. tāpat kā pavasaris un Arcade Fire.
mans jaunākais mīļākais skaņdarbs atrodams šī ieraksta Music kategorijā.
šodien slapja ar riteni airējos mājās. jocīga tā riteņbraukšana vispār. ārā auksts, braucot karsts, iekštelpās kaut kas visam pa vidu, sanāk iemest kādu jaku līdzi somā un braukt mētelī.
pagājušajā sestdienā ar brāli, I un vecākiem aizbraucām līdz Šauļiem. protams, vislabāk jebkāda veida ceļojumos doties bez pievienotās vērtības vārdā vecāki, jo viņi nebūs īpaši lieli staigātāji, ātri nogurst un tā tālāk. bet tāpat bija diezgan jauki doties ārpus. vairāk tāds kā iepirkšanās brauciens, bet pa ceļam Krusta kalnā arīdzan uzkāpu, nebija būts.
uzzināts arī jauno jaunumu papildinājums. ak, tik jauki tas vispār ir. jocīgi

E ir pilnīga taisnība. par to pašu..veco. grūti, ļoti
pārdomas pārdomas pārdomas

movie

Posted by [info]methodrone on 2016.09.28 at 20:18
es visu zinu, bet es neko nejuutu. es redzu visas likumsakariibas un saprotu visus dabas likumus, bet manii tas neizraisa neko. es veelos saglabaat sho staavokli, un taa iztureet dziivi un apmaaniit lielo garu. arii psihopaati ir dieva radiibas, vinju dveeseles skaitaas, vinju bezjuutiigums ir dieva dots, un lietderiigs kontrastfons paareejiem kas dziivo un juut. lai es esmu visruugtaakais, bezemocionaalaakais dieva dveeseliites stuuriitis, kuru pats dievs ir pametis novaartaa, pasleepis no visa un visiem, jo tam nav drosmes pasham sevii ieskatiities. perfektaa droshiibaa, perfektaa komfortaa, atrodas pirms laika un telpas un gaismas, un nekad netiek iejaukts dziives nepieluudzmajaa straumee, vistipraakais cietuminjsh, kam nekas netiek klaat, ko nekas nespeej izniicinaat

Aukstā zupa

Posted by [info]217 on 2016.09.28 at 20:18
Moth


Murgoju pa dienu guļot par darbu. Mums visiem vajadzēja piedalīties ēst gatavošanas konkursā ābeļu dārzā, kur zem ābelēm bija mūsu datorgaldi, abi menedžeri bija žūrija. Es taisīju auksto zupu, bet man nebija kefīra, tikai krējums, tāpēc viņa nebija šķidra. Izmisīgi meklēju kefīru, neatradu, paralēli tam grillēju nezkāpēc jēlas vistu ādas, fui. Pamodos brīdī, kad pēc zupas nogaršošanas, viens menedžeris dziļdomīgi klusēja un teica, ka nekad nebrauktu uz Latviju.

Toties patīk jaunā Metallicas dziesma :) kaut kas ļoti vecs, tuvs un pazīstams, itkā dzirdēts, bet jauns :)

Posted by [info]iio on 2016.09.28 at 22:20
Izskrēju "svētceļojumā" pa veco rajonu.

Posted by [info]penny_lane on 2016.09.28 at 22:08
cilvēki, kam nav naudas, un kas mēģina izlikties, ka viņiem tāda ir, pat viņi nav tik uzjautrinoši kā tie, kam ir nauda, un kas mēģina izlikties, ka viņiem tādas nav. vieni ārda birkas, otri instagrammē.

Skola

Posted by [info]sirena on 2016.09.28 at 21:53
Man te tagad jāzīmē 15 galvas 30 acis 15 mutes un deguni un frizūras (katra savādāka) un tad vēl elipses cilvēks, vai manu vai. Es domāju ka mācēt zīmēt ir superkruta, bet es nemāku un sākās tas pats kad ar šūšanu agrāk. Es zinu kā jābūt zinu kā es gribu lai tas izskatās bet nesanāk un uzreiz trīc rokas (man vispār nekad netrīc rokas) gribas raudāt un palīst zem galda

Posted by [info]virginia_rabbit on 2016.09.28 at 21:44
Simoniņš ir izdzēsis manī mazā Eiženiņa failu. Es vairs nevaru atcerēties, kāds bija mazs E. Mēģinu saķert to sajūtu kā sapni pēc pamošanās, bet slīd laukā. Liekas, bija apmēram tāpat kā tagad, es jutu to pašu. Es mīlu E, tādu, kāds viņš ir tagad - delveri, vampīru, bet man vienmēr licies, ka es viņu mīlu kopā ar visu milzīgo satikšanās, sagaidīšanas sentimenta bagāžu, bet nē - tam celiņam pa virsu tagad rakstās Simoniņš, it kā divām bēbīšsajūtām savietoties nav iespējams, tās ir tik lielas. toties ir skaidrs, ka sajūtas par bēbīti nav atkarīgas no bēbīša, tās ir manas sajūtas, tās ir manas bēbīšalkas un bēbīšbailes. un tās ir atkal tieši tādas pašas, es ar viņu runāju tāpat, saku tās pašas muļķības. Un S tikai pamazām piesaka savu personību un kaut ko atšķirīgu attiecībās, kas līdz šim ir ļoti līdzīgas attiecībām ar E.

Posted by [info]deloveja_kundze on 2016.09.28 at 21:45
Tags: ,
Did you think i was a city big enough for a weekend getaway?
I am the town surrounding it,
the one you've never heard of
but always pass through
There are no neon lights here,
no skyscrapers or statues
but there is thunder,
for i make bridges tremble
I am not street meat i am homemade jam
thick enough to cut the sweetest
thing your lips will touch
I am not police sirens, i am the crackle in a fireplace
I'd burn you and you still
couldn't take your eyes off me
cause i'd look so beautiful doing it
you'd blush
I am not a hotel room i am home
I am not the whiskey you want
i'm the water you need
Don't come here with expectations
and try to make a vacation out of me

// rupi kaur

Atpakaļ 33