Viss ir redzams

starp citu, man jau no paša sàkuma šķita, ka Kambalas šķirsies, jo, kaut kà, neizklausìjás veselìgi, ka Olgai patìk braukt ar lieliem auto, bet Kaspars gan nebrauc. Nu nav norm., ja nebrauc😀 P.S.Tas tikai mans tàds neliels koment.

taisos doties uz kino, gaidu Inesi no komandèjuma😀

atvaļinãjums no oktobra beigām, lai tiktu pie pèdèjà atv. pabalsta pirms jaunã 2027.gada, kad, it kà, viss tiks nogriezts😀 Nē, nu plānoju nomazgàt lampas, izmazgàt aizkarus (3 m augstumà nav joks); ir paredzēa aktìva darbìba un, protams, miers

Ou, Lupin un Omar Sy no 23.10. 4.daļà, bũs Netflix

Forum Cinemas atkal rāda Labirintu!!! <3

vakar Placebo bija wow! pirmā dziesma Pure Morning, jau raudāju un pēdējā Running Up That Hill, kad atkal raudāju

Piefiksēts, ka jaunieši aug mums baigi dīvainie, neredz citus sabiedrības locekļus, nedod ceļu smagumu nesējiem.

Skolā ikdienā.
Nesu printerus, nesu kompjus - man visu laiku jākontrolē, vai kādam, kuru neredzu zen nestās kravas, tūlīt neuzkāpšu virsū, jo viņi paši nebūs devuši ceļu. Nebūs un viss. Pa kāpnēm arī skrien virsū tā, it kā pieaugušais tur vispār neeksistētu.

Neviena cita paaudze šobrīd zem saules tā īsti neuzvedas - vismaz lietu nesējiem dod ceļu, lai gan redzams, ka īsti netiek domāts par iešanas pusi. Auto brauc pa labo pusi, uz taciņas cilvēkam arī nekas jauns nav jāizdomā - ej pa labo pusi un būsi gan visdrošāk, gan savā vietā. Bet nē, ir putra.

Vakar pilsētā.
Nesu kokskaidu granulu maisu no veikala. Metri 400 līdz mājām vai kas tāds. Nesu un eju cauri parkam. Tur jaunieši sporto un es eju viņu virzienā. Pretim skrien meiteņu bariņš, es turpinu iet pa labo pusi. Skrien man pretim un skatos - netaisās dot ceļu pieaugušajam ar kravu - skrien virsū. Jau ar vienu kāju zālājā kāpju, paskrien cieši garām tā, ka mati sejā man trāpa. Tiešām? Meitenes?

Vilciena peronā. ( ... tālāk ... )

ar Bosu. Vai Brēgelu.

https://nmstudio.ru/puzzles?fbclid=IwY2xjawU_Pw5leHRuA2FlbQIxMABwZG9mAWJyaWQRMFJ1QkpKdVBqT3hUNG41WWhzcnRjBmFwcF9pZBAyMjIwMzkxNzg4MjAwODkyAAEe-ZLN57rBV7g9jod-AMzfCQaA1G1cHaR_TKrdEocs1eHRTK2Nnbu1nGG1kP4_aem__hca7blZiL21qrptFc9MXQ

Кто сможет глубже оценить замысел художника, чем тот, кто 40 минут искал маленькую детальку с чьей-то голой задницей?

Izrādās, šiem ir noliktava Rīgā.

Vēlies uzzināt, ko jaunu (īpaši patiks Ulvim, zinu). 

Jaunais Fontaines D.C. ļoti labi izklausās no blakus istabas. Tāda kā tāla balss no pagātnes.

Kur lai internetveikalā meklē melnbaltu džemperi? Pie baltiem vai melniem? Vai varbūt pie daudzkrāsainiem džemperiem?
Nekā tamlīdzīga. Izrādās, ka melnbaltus džemperus jāmeklē pie krēmkrāsas džemperiem!

Viens savdabīgs veids, kā savā prātā flagot AI mūzikas saturu, ir piefiksēt, ka dziesma strauji un negaidīti beidzas. Ne tā, ka dzīviem māksliniekiem tā negadās, bet tās ir tā netipiski. Man jau pēc albuma vāciņa bija aizdomas, bet pēkšņā dziesmas apraušanās lika nočekot. Tidal par laimi arī marķē AI saturu. Jāiet mekēt iestatījumi, lai izvāktu pavisam.

Pašcenzūras gadījums:

kad tu raksti recenziju par Žebera krājumu un pēc īsām pārdomām tomēr neizmanto frāzi "čerez Ž", kas, starp citu, būtu pamatota tekstā, bet nu labi, neesam jau pusaudži

Man dzīvē vislielākā alerģija ir pret cilvēkiem, kuri konstanti izskatās īgni. Ej ka tu būt morbid bastard kaut kur telpas stūrī vai sazin kur, kur tevi neviens nevar pieredzēt. Jo nevienam nav jāskatās uz tavu nolaisto purnu.

Man jau kuro reizi nokrīt no flīžu sienas, secinu, ka vai nu magnētiskais nažu turētājs ir par garu (un smagu), vai divpusējā līmlente ir sūds. Šāds nažu turēšanas veids man ļoti patīk, bet ko darīt? Koka statīvs ar šķirbām man nepatīk un turēšana atvilktnēs arī ne. Vai ir kāda iespēja tomēr to magnētisko lenti piestiprināt, neurbjot flīzēs caurumus un nemēģinot tās noskrāpēt ar kaut ko abrazīvu?
Varbūt tā biezā turētāja vietā nopirkt magnētisko līmlenti (aliexpresā)?

Ja gribi izcilu skaņu savās mājās un noliedz moderno miniaturizēšanas trendu, kas nenoliedzami skādē skaņai - iesaku šo pārdevēju ss.lv platformā: Ritvars vārdā, ja pareizi atceros. Krietnas audio mantiņas par labu cenu!

Es no viņa pirms gadiem 4 nopirku savas izcilās Dali 109 skandas, kas man liek smaidīt katru dienu.
Uzzvanīju, pateicu, ka gribu pačekot tās un tās skandas - aizgājām 3 draugi kopā nosēdēt viņa salonā kādu stundu. Cilvēks pieslēdza man interesējošās skandas, bet kaut kas neštimmēja. Pieslēdza citas - arī ne tas. Pieslēdza trešās un tas pats... Viņš acīmredzami nolasīja ķermeņa valodu - klusībā aizgāja uz stūrīti un izvilka milzīgās Dali 109, pieslēdza tās. Mūsu sejā parādījās smaids - pārdots! Budžets bija ~300, bet Dali 109 skaņa no mana maka izdzina arī pēdējo soķi - nenožēloju ne sekundi!

No lietotām skandām nav jābaidās. Labi būvētas un/vai restaurētas tās kalpos visu tavu mūžu!
Topi brīdināts - ja esi pircējs, būs ļoti grūti pamest viņa kantori bez skandām mašīnā! Būs grūti nākotnē pie kādas audiovajadzības neiedomāties uzreiz par Ritvaru. Cilvēks rubī fišku un to redz no piedāvājuma.

Mērījumi ar REW? ( ... tālāk ... )

Noslēdzu sezonu ar "Stirnu buka" lielo finālu Priekuļos. Bija skaisti, solītā lietus vietā spīdēja saule. Takas vijās gar Gauju. Uz beigām gan tika piešķirta jautrība kārtīgu dubļu izskatā, bet pie tiem jau biju pamanījies pierast 2 nedēļas iepriekš skirienot Siguldas kalnu maratonā pa dubļauinām slēpošanas trasēm. Lielisks sezonas noslēgums ar divām 35kilometrīgām sacensībām ar 1.5 un 1km kopējo kāpumu divu nedēļu laikā.

Traumas.
SKM skrienot pār gājēju tiltu, kas pār Gauju, zem manas kājas salūz dēlis, rezultātā kāja iekrita starp dēļiem un ļoti stipri sasitu augšstilbu. Atlikušos 28km katrs 2. solis bija sāpīgs, bet ne tik ļoti, lai nevarētu turpināt. Pārsteidzoši ātri pārgāja jau 4 dienas vēlāk atsāku skriet.
Stirnu bukā kādus 15km pirms finiša dabūju acī egles zaru, kurš izrāva kontaktlēcu un viegli satraumēja radzeni. Skriet pa dubļainām takā augšā lejā, redzot tikai ar vienu aci, bija jauna interesanta pieredze.

Sezonas personīgie sasniegumi.
Salīdzinot ar pagājušo sezonu likās, ka šogad nav ar ko palepoties, bet. 5km noskrieti zem 20 minūtēm. Pirmo reizi noskrēju 50km ultramaratonu. Uzkāpu uz pjedestāla Latvijas čempionātā triatlonā. Vispāŗ nav par ko sūdzēties.

Tagad mazliet jāatpūšas un lēnām jāsāk domāt par nākamo sezonu. Starpsezonā plānoju atsākt iet uz boksu un biežāk apmeklēt peldēšanas treniņus baseinā. Nākamgad noteikti gribēšu skriet ultramaratonus.

The Wrecking Crew (2026)

Jēbaķ padusē - nākamgad šī ar Samsung digitālo ziepīti tapusī Tallinas/Valdemāra apkārtnes jumtu bilde sasniegs pilngadību!
Kā tas laiks skrien!!!


Atcerējos par vecajiem Flickr kontiem, kurus nācās pamest viņu support faktiskās neesības dēļ.
Tolaik fočēju ar mobilo > digitālo ziepīti > pārgāju uz krāsu diapozitīvo filmiņu un atpakaļ neesmu skatījies, netaisos nemaz. Visi šie kadri zemāk - projicējami un dzīvi. Tikpat dzīvi, cik pirms gadiem padsmit. Te var uzskatāmi redzēt, ka digitālās fotogrāfijas krāsas sūkā joprojām. Skat, kas par toņu bagātību un piesātaninājumu bez clipping - skat augstāk to jumtu siluetu, cik tur viss pliekans un plakans! Skat citu cilvēku digitālās bildes, cik tām krāsa zaudē toņus, reducējoties uz tuvāko pamattoni, vļeh!
Uzreiz gan jāsaka - šī tehnoloģija ir faktiski mirusi un tas ir pasmags zaudējums. Digitālais ir uzskatāmi sūdīgāks krāsās - solis atpakaļ attīstībā. Ne viss jaunais ir labāks par veco.

( ... tālāk ... )

So ir padsmitais Oktobris un aaraa ir patiikams vasaras vakars. Putninji dzied.

nopirku ceptas zivs gabaliņus

uzcep reņģes

gribu ceptas zivis

Armandam aizvēries

https://youtu.be/smSuFjJez1o

jo visi ir tie paši, kas bija

goldija ir forša, un yga arī

livu netradicionālais

ja man ir 1 personība, tad ir depresija
ja esmu vairākas personas, tad depresijas

par čornij zinu vien šo:

https://youtu.be/o9TsnCWD0ps

no pseidonefolka iemācījos, ka jāpērk atejas papīra lielais iepakojums

pasauciet mazocyku