Kale.
Viss ir redzams
Virs zemes, debesīs un internetā
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
methodrone on 2026.09.01 at 11:32
Interesanti kapeec Notting Hill karnivaals ir vienmeer (by far my loves by far) viskriminaalaakais un destruktiivaakais pasaakums UK.
black_data on 2026.09.01 at 12:36
Es domāju, vai man nevajadzētu atrast jaunus hobijus, kas būtu saudzīgāki pret manām saitēm. Stundu skaits nedēļā gan pa šiem gadiem nav palielinājies, un tas mazliet kaitina.
Tas laikam nāk ar gadiem, kad cilvēkus sāk uztraukt lietas. Esot uzskatā, ka partiju programmu lasīšana ir dumjš veids kā tērēt savu laiku, sanāk būt ar viedokli nelasot :D. Interesantais ir, kā programmās nav, nevis kas tur ir rakstīts, jo atmazoni par to, kāpēc rakstītais nav izdarīts ir diezgan vienkāršs lingvistisks vingrinājums ("koalīcija", ziniet).
1. Kad tiks izbeigts 3 mēnešu garais skolēnu vasaras brīvlaiks? Valstī esot ap 60K skolotāju, lielākā daļa tur ir dēļ stabila 2 mēnešu, bet praktiski vēl ilgāka, apmaksāta atvaļinājuma. Runā, ka to maiinīt būtu partijas pašnāvība. 60K skolotāju skandālu toč uztaisīs, bet tos pāris simtus tūkstošus vecāku, kuriem tas dzīvi atvieglos, neviens nepamanīs. Mani tas vairs neskar, bet to sajūtu vēl tīri labi atceros, kad mazo klašu skolēnu mājsaimniecībā jāžonglē ar atvaļinājumiem, vecmammām un neganti dārgām nedēļu nometnēm, lai nosegtu 3 mēnešus skolas neesamību. Starp citu, runā, ka tas 3 mēnešu brīvlaiks ir plānošanas ekonomikas izgudrojums, lai varētu nosegt superneefektīvas lauksaimniecības darbaspēka trūkumu ar skolēniem.
2. Kad pensiju 2. līmenis atgriezīsies sākotnēji plānotajā procentpunktu līmenī? Seni plāni saka, ka tam procentam jākļūst par 10, un viss gāja pēc plāna līdz 2008. gadam, kad bija sasniegti 8%, bet tad tie kļuva par 2%. Un tad atkal auga līdz 6, tagad atkal ir 5. Kāpēc tas svarīgi? Nu, vispirmām kārtām, katram ar krietnu darba stāžu, nenovēršamā nākotne sāk izskatīties jau tīri sasniedzama. Klišejas par "mums tāpat pensijas nebūs" brūk, ja vien valsts spēj pensijas 2. līmeni noturēt pienācīgā stāvoklī. Par to gan velti daudzināt mileniāļiem, bet tiklīdz sadzirdam signālus par 2. līmeņa izmaksāšanu vai (pasargdies) nacionalizēšanu, tā balsojamo partiju īsais saraksts stabili saraujas. Te lūk problēma, ka pensionāri ir liels un aktīvs elektorāts, kuram saprotamu iemeslu dēļ tālāka nākotne neinteresē. Tāpēc par šo partijas programmmās diez ko neraksta.
3. Kad beigsies izlikšanās, ka ar bērnu pabalstiem iespējams jel ko sasniegt demogrāfijas labā? Par pabalstiem uzskatāmi arī bērnudārzi, brīvpusdienas utml., ne tikai skaidrucis. Nu tur, dzimstības līmeni virs 2.15, piemēram sasniegt. Ja jau to verētu ar naudu dabūt gatavu, zviedri, vācieši, briti, angļi, u.c. ņudzētu no bērneļiem un imigrācija būtu apturēta saknē. Tā tas nenotiek, un diez vai jelkāds visekstravagantākais politiskais spēks piedāvās ņemt piemēru no valstīm, kurās vēl dzimstība ir līmenī. Neviens arī skaļi nesaka, ka par demogrāfijas bedri nav vērts uztraukties, bet rādās, ka izņemot labākus pabalstus, neko jaunu nav piedāvājis. Tas tad sanāk rafinēts populisms, piedāvāt populāru lietu ("par bērniem!"), zinot, ka tas nedos kāroto rezultātu. Bet šī jau izskatās pārāk globāla lieta, un velti jau cerēt, ka tieši pie mums viedais atradīsies. Tas gan laikam ir speciāls viedoklis, ka novecojoša sabiedrība ir arī norietoša sabiedrība, bet tas ir manējais.
Nu ar šitiem jautājumiem es "pie urnām!"
1. Kad tiks izbeigts 3 mēnešu garais skolēnu vasaras brīvlaiks? Valstī esot ap 60K skolotāju, lielākā daļa tur ir dēļ stabila 2 mēnešu, bet praktiski vēl ilgāka, apmaksāta atvaļinājuma. Runā, ka to maiinīt būtu partijas pašnāvība. 60K skolotāju skandālu toč uztaisīs, bet tos pāris simtus tūkstošus vecāku, kuriem tas dzīvi atvieglos, neviens nepamanīs. Mani tas vairs neskar, bet to sajūtu vēl tīri labi atceros, kad mazo klašu skolēnu mājsaimniecībā jāžonglē ar atvaļinājumiem, vecmammām un neganti dārgām nedēļu nometnēm, lai nosegtu 3 mēnešus skolas neesamību. Starp citu, runā, ka tas 3 mēnešu brīvlaiks ir plānošanas ekonomikas izgudrojums, lai varētu nosegt superneefektīvas lauksaimniecības darbaspēka trūkumu ar skolēniem.
2. Kad pensiju 2. līmenis atgriezīsies sākotnēji plānotajā procentpunktu līmenī? Seni plāni saka, ka tam procentam jākļūst par 10, un viss gāja pēc plāna līdz 2008. gadam, kad bija sasniegti 8%, bet tad tie kļuva par 2%. Un tad atkal auga līdz 6, tagad atkal ir 5. Kāpēc tas svarīgi? Nu, vispirmām kārtām, katram ar krietnu darba stāžu, nenovēršamā nākotne sāk izskatīties jau tīri sasniedzama. Klišejas par "mums tāpat pensijas nebūs" brūk, ja vien valsts spēj pensijas 2. līmeni noturēt pienācīgā stāvoklī. Par to gan velti daudzināt mileniāļiem, bet tiklīdz sadzirdam signālus par 2. līmeņa izmaksāšanu vai (pasargdies) nacionalizēšanu, tā balsojamo partiju īsais saraksts stabili saraujas. Te lūk problēma, ka pensionāri ir liels un aktīvs elektorāts, kuram saprotamu iemeslu dēļ tālāka nākotne neinteresē. Tāpēc par šo partijas programmmās diez ko neraksta.
3. Kad beigsies izlikšanās, ka ar bērnu pabalstiem iespējams jel ko sasniegt demogrāfijas labā? Par pabalstiem uzskatāmi arī bērnudārzi, brīvpusdienas utml., ne tikai skaidrucis. Nu tur, dzimstības līmeni virs 2.15, piemēram sasniegt. Ja jau to verētu ar naudu dabūt gatavu, zviedri, vācieši, briti, angļi, u.c. ņudzētu no bērneļiem un imigrācija būtu apturēta saknē. Tā tas nenotiek, un diez vai jelkāds visekstravagantākais politiskais spēks piedāvās ņemt piemēru no valstīm, kurās vēl dzimstība ir līmenī. Neviens arī skaļi nesaka, ka par demogrāfijas bedri nav vērts uztraukties, bet rādās, ka izņemot labākus pabalstus, neko jaunu nav piedāvājis. Tas tad sanāk rafinēts populisms, piedāvāt populāru lietu ("par bērniem!"), zinot, ka tas nedos kāroto rezultātu. Bet šī jau izskatās pārāk globāla lieta, un velti jau cerēt, ka tieši pie mums viedais atradīsies. Tas gan laikam ir speciāls viedoklis, ka novecojoša sabiedrība ir arī norietoša sabiedrība, bet tas ir manējais.
Nu ar šitiem jautājumiem es "pie urnām!"
lavendera on 2026.09.01 at 10:14
Lasu šito, ka elektrības trūkuma dēļ centās cilvēkiem atdot pienu.
https://www.tvnet.lv/8537404/video-vetr
Eh, nu kāpēc es nedzīvoju blakus fermai. Normālam siera ritulim vajag kannu piena. Pārtaisītu visu sierā un noliktu kaut kur vēsumā vai knapsieriņus kaltēties.
A citādi es pie siera taisīšanas netieku (nu kurš gan pirks kannu piena Rimi).
https://www.tvnet.lv/8537404/video-vetr
Eh, nu kāpēc es nedzīvoju blakus fermai. Normālam siera ritulim vajag kannu piena. Pārtaisītu visu sierā un noliktu kaut kur vēsumā vai knapsieriņus kaltēties.
A citādi es pie siera taisīšanas netieku (nu kurš gan pirks kannu piena Rimi).
ulvs on 2026.09.01 at 10:05
Gaismas ātrums ir šīs simulācijas maksimālais refresh rate / procesora ātrums.
Ļoti iepatikās R. Brieža izteikums, ka dzeja var aizvest uz vietām, kur vēl neesi bijis. Taču nav jābēdā, ja dzeja nepatīk vai ir vienaldzīga, jo tad uz šīm neparastajām vietām var aizvest kas cits. Un tādā gadījumā var saprast, kā var rasties nostalģija vai ilgas pēc pavisam nezināmas pasaules vai neiepazītas zemes.
alefs on 2026.08.31 at 22:27
Atkarībā no tā, kura māsiņa tajā dienā dežūrē, fizikālās terapijas kabinetā mēdz būt radikāli atšķirīgs skaņas fons. Varianti ir trīs: vai nu klusums, vai lifta mūzika, kas izliekas par džezu, vai arī versija par to, kas varētu skanēt pa Latvijas Radio 2, taču, spriežot pēc džinglu un ziņu neesamības, tā drīzāk ir kaut kāda spotifaja pleiliste.
Reizēs, kad ir LR2 variants, es guļu, klausos un domāju: tāds trešs. Šo efektu vēl vairāk pastiprina tas, ka procedūras laikā tuvumā nav ļauts turēt elektroniskas ierīces, kas nozīmē, ka nav variantu prātu novirzīt kur citur. Vienkārši guli un domā: tāds trešs.
Taču kādu reizi dzirdēju kaut ko, kas piesaistīja uzmanību. Rokmūzikas dziesma, kurā aizdomīgi precīzi un paredzami integrētas visas žanra klišejas. Džeks ar spēcīgu vokālu, pieņemama melodija un klasiski ģitārsolo. Taču dziesmu teksts, piemēram – “tu mana lielākā vērtība, tu mana vienīgā mīlestība” radīja spēcīgu sveškaunu. Kas tie varētu būt par cilvēkiem, kuri māk dziedāt un spēlēt, bet kuriem nav neērti kaut ko tādu izmantot par liriku?
Atbilde uz šo mistēriju gan šķita acīmredzama: acīmredzot tā ir ar MI ģenerēta lirika (pat ja man līdz galam negribējās ticēt, ka tieši šis ir tas poētiskais līmenis, kas sanāk, ja savāc visus pieejamos dziesmu tekstus, sagremo un atvemj).
Taču, kad procedūra beidzās, tomēr iegūglēju tās dziesmas tekstu un par zināmu pārsteigumu atklāju, ka pēc kaut kā tik dženerik tomēr izdodas grupu atrast. Lielākais pārsteigums gan sekoja, kad izlasīju šī muzikālā projekta pašaprakstu: “Manis rakstīta dzeja ar vārdiem un ar mākslīgā intelekta radītu mūzikas skaņu, kas apvieno industriālu elektroniku, nostalģiju, dzīves pārdomas un romantiku par dzīvi pēc manas iedvesmas.” (Tajā, ko dzirdēju, no “industriālas elektronikas” gan nekā nebija, bet nav nekādas vēlmes iepazīties ar vēl kaut ko no šī projekta.)
Tātad viss ir otrādi. Tas teksts ir dzīva cilvēka rakstīts, un acīmredzot tas viss ir nopietni. Tik ļoti nopietni, ka viņam šķiet, ka šo nu noteikti vajadzētu izmantot mūzikā. To, ka autors pats neprot mūziku, viņš acīmredzot zina, tāpēc to rada MI. To, ka rakstīt šādu liriku ir lielāks trešs nekā ģenerēt mūziku ar MI, savukārt laikam nesaprot vis. Bet nu skaitās, ka dzīvojam laikos, kuros katrs var justies kā liels ārtists.
Reizēs, kad ir LR2 variants, es guļu, klausos un domāju: tāds trešs. Šo efektu vēl vairāk pastiprina tas, ka procedūras laikā tuvumā nav ļauts turēt elektroniskas ierīces, kas nozīmē, ka nav variantu prātu novirzīt kur citur. Vienkārši guli un domā: tāds trešs.
Taču kādu reizi dzirdēju kaut ko, kas piesaistīja uzmanību. Rokmūzikas dziesma, kurā aizdomīgi precīzi un paredzami integrētas visas žanra klišejas. Džeks ar spēcīgu vokālu, pieņemama melodija un klasiski ģitārsolo. Taču dziesmu teksts, piemēram – “tu mana lielākā vērtība, tu mana vienīgā mīlestība” radīja spēcīgu sveškaunu. Kas tie varētu būt par cilvēkiem, kuri māk dziedāt un spēlēt, bet kuriem nav neērti kaut ko tādu izmantot par liriku?
Atbilde uz šo mistēriju gan šķita acīmredzama: acīmredzot tā ir ar MI ģenerēta lirika (pat ja man līdz galam negribējās ticēt, ka tieši šis ir tas poētiskais līmenis, kas sanāk, ja savāc visus pieejamos dziesmu tekstus, sagremo un atvemj).
Taču, kad procedūra beidzās, tomēr iegūglēju tās dziesmas tekstu un par zināmu pārsteigumu atklāju, ka pēc kaut kā tik dženerik tomēr izdodas grupu atrast. Lielākais pārsteigums gan sekoja, kad izlasīju šī muzikālā projekta pašaprakstu: “Manis rakstīta dzeja ar vārdiem un ar mākslīgā intelekta radītu mūzikas skaņu, kas apvieno industriālu elektroniku, nostalģiju, dzīves pārdomas un romantiku par dzīvi pēc manas iedvesmas.” (Tajā, ko dzirdēju, no “industriālas elektronikas” gan nekā nebija, bet nav nekādas vēlmes iepazīties ar vēl kaut ko no šī projekta.)
Tātad viss ir otrādi. Tas teksts ir dzīva cilvēka rakstīts, un acīmredzot tas viss ir nopietni. Tik ļoti nopietni, ka viņam šķiet, ka šo nu noteikti vajadzētu izmantot mūzikā. To, ka autors pats neprot mūziku, viņš acīmredzot zina, tāpēc to rada MI. To, ka rakstīt šādu liriku ir lielāks trešs nekā ģenerēt mūziku ar MI, savukārt laikam nesaprot vis. Bet nu skaitās, ka dzīvojam laikos, kuros katrs var justies kā liels ārtists.
kbrgs_ on 2026.08.31 at 21:27
inese_tk on 2026.08.31 at 20:05
man liekas, ka dievi ir no manis novērsušies
Pat ja nav čika laika, bet tikai 19.mēness diena, var izmantot tādu taktiku kā čika laikā -
tīrīt māju, pļāpāt, lasīt grāmatu, atpūsties un ēst šokolādi. Un paliek vieglāk.
tīrīt māju, pļāpāt, lasīt grāmatu, atpūsties un ēst šokolādi. Un paliek vieglāk.
black_data on 2026.08.31 at 16:51
Čau, klau, ja šitā turpināsies, man tūlīt arī nebūs vairs par ko balsot. Bezmugurkaula karjeristu pieplūdums nu jau atgādina 2018. gadu.
rkktzd on 2026.08.31 at 15:16
atgaismība
riepu salīmēja. bija kaut kas ass iedūries aka nagla/skrūve.
prasīju vai tam var būt kāds sakars ar konkrētajām riepām (pārāk nobrauktas?), bet Andris teica, ka pilnīgi normālas riepas ar pietiekamu protektoru.
ērkšķiem kaisīts mans ceļš.
prasīju vai tam var būt kāds sakars ar konkrētajām riepām (pārāk nobrauktas?), bet Andris teica, ka pilnīgi normālas riepas ar pietiekamu protektoru.
ērkšķiem kaisīts mans ceļš.
teja on 2026.08.31 at 12:03
bļe visi priecājās par to kā mēs uzvarejām Izraēlu, bet kāpēc mēs vispār spēlējām ar Izraēlu, kāpēc ne ar Baltkrieviju
basta on 2026.08.30 at 22:55
Pirms trīs gadiem vētras un visādu citādu iemeslu dēļ neuzkāpu kalnā. t. i., uzkāptu, bet neizgāju visu cilpveidīgo maršrutu.
Ilgi nevarēju izlemt, vai vispār vēl kādreiz tur atgriezties, taču tanī pašā laikā gribēju parādīt to bērniem. Pirms gada biju noskatījis dienu, bet uznāca lietus. Nākamā iespēja bija tikai šodien. Prognozes vēl vakar bija sliktas, bet šorīt redzēju, ka varētu būt 3–4 h sprauga starp divām pamatīgām lietusgāzēm. Nolēmu riskēt.
Plāns bija pieiet pie ezera un tad pretējā virzienā aiziet līdz vietai, kuru sasniedzu pagājušoreiz (bija vētra un mākonis, neko nevarēja redzēt, tāpēc precīzu vietu tikai nojautu), kas arī izdevās.
KC
Ilgi nevarēju izlemt, vai vispār vēl kādreiz tur atgriezties, taču tanī pašā laikā gribēju parādīt to bērniem. Pirms gada biju noskatījis dienu, bet uznāca lietus. Nākamā iespēja bija tikai šodien. Prognozes vēl vakar bija sliktas, bet šorīt redzēju, ka varētu būt 3–4 h sprauga starp divām pamatīgām lietusgāzēm. Nolēmu riskēt.
Plāns bija pieiet pie ezera un tad pretējā virzienā aiziet līdz vietai, kuru sasniedzu pagājušoreiz (bija vētra un mākonis, neko nevarēja redzēt, tāpēc precīzu vietu tikai nojautu), kas arī izdevās.
KC
prtg on 2026.08.30 at 23:52
Draudzigais AIcinājums
Paliec savā komforta zonā, jo tā ir Tavs saules zaķītis
Posted bycitaantonija on 2026.08.30 at 22:52
Pirms pāris gadiem arī vairākas reizes mēģināju rakstīt vēstules pagātnes sev, bet vairs nevienu nevaru atrast. Turklāt tās diez vai sanāca tik labas kā baltkrievu rakstniecei Evai Vežnavecai. Laikam līdzīgi kā viņa arī ieteiktu palikt komforta zonā, ja vien dzīves mērķis nav pilnīga iznīcība. Lai gan, protams, cilvēki var būt dažādi un iešana pretī bailēm varbūt citus iedvesmo.
es jau sen gribēju šito ierakstīt, bet laikam labi, ka neierakstīju, citādi būtu jāraksta papildposts. lai gan tāpat iespējams būs.
karoč man liekas, ka manas automašīnas kaut kā manifestē manu pēdējo gadu iesprūduma sajūtu, virziena trūkumu vai varbūt nepareizību. nu kaut ko.
par volvo elektrodēmonu es jau te esmu daudz skuļījusi. bet volvo devās uz šrotu un es sāku jaunu tīru lapu (vismaz tā man likās) jūlija beigās iegādājoties škodu.
lūk aptuvens taimlains:
24.07. iegādājos škodu
29.07. braucu mājās no staļļa, iedegas riepu spiediena lampiņa, atbraucu mājās, nekas neliekas mīksts
30.07. jābrauc uz Rīgu. mīksta riepa (aizmugurējā, vadītāja pusē). ievedu servisā labot. braucu ar zapasku
31.07. jābrauc uz servisu pēc riepas, bet nosēdies aķis (vēlāk atklājas, ka palikusi ieslēgta salona lampiņa). tiek ielikts cits aķis, bet kopš likšanas panelī rādās visādas lampiņas. AI saka, ka tā varētu būt, bet vispār vajadzētu pēc brīža pazust. nepazūd. riepa salabota. esot bijis kaut kas iedūries un izkritis aka nagla/skrūve.
8.08. Keita atver priekšējo pasažiera logu. mēģinot aizvērt tas iesprūst apm 10 cm vaļā. spiežot pogas - klusums. esmu VVTF darbos un ik pa laikam līst. izpētu drošinātājus, bet tur viss kūl. uzmaucu maisu. naktī pēc pirmizrādes braucam mājās. dzīvesbiedrs interesējas priekškam maiss. nospiež podziņu - logs atveras pilnībā vaļā. un atkal vairs nekust. nākamajā dienā (kas 7diena) dzīvesbiedrs izjauc durvis, saprot, ka netiek īsti klāt mehānismam, bet uzceļ stiklu augšā un atslēdz elektrību, lai atkal nejauši neatveras
10.08. vakarpusē braucu uz Savvaļu ar pilnu bagažnieku pārtikas, skaļi klausos Junior Kimbrough Feels So Good. iegriežu no lielās grantenes Savvaļas pagriezienā, sadzirdu jocīgu, nepatīkamu skaņu. nobraucu līdz meža celiņam, apstājos - mīksta riepa (priekšējā, pasažiera pusē)!!! velkos uz bāzi, informēju, ka vakariņas nebūs laikā, dabūju palīgā Akselī. izkraujam pārtiku, izvelkam zapasku. eju atkal uz bāzi - meklēt dēli, jo domkrats grimst zemē. skrūves ritīgi ierūsējušas, nelīdz arī vd40, kas man ir pieejams bagažniekā. eju vēlreiz uz bāzi pēc āmura. pusotra stunda - 4 skrūves ir, piektā nekādi. tad brauc Ģirta tētis, kuram ir drusku advancētāki instrumenti. karoč, man bagažniekā vajag ne tikai zapasku, bet arī spare dad.
11.08. aizvedu riepu uz servisu, pažēlojos, par lampiņām panelī. tūlīt noņemšot. noņem, samaksāju 15 eur, nobraucu 200 metrus. visas lampiņas atpakaļ. šo riepu nevar salabot, ritīgi uzplēsts uz kaut kāda dzelža vai ļoti asas šķembas. par laimi ir kaut kādas forda riepas šķūņaugšā. uzliek priekšā divas tās. pierakstos servisā - par logu un lampiņām.
14.08. meistars saka, ka folksvāgen grupas mašīnām logu motoriņi esot nenokaujami. gan jau būs trosīte satrūkusi. bet nekā - ir tomēr nomiris motoriņš. saka, lai meklējot šrotā, jo jauns maksā ap 200 eur. Valmieras šrotos nav.
18.08. serviss panelī mirdzošajām lampiņām. izrādās viņas ir īstas un ir sakorodējis gultni. ok, šis kopumā sūds. maksā viss ap 60 eur. gultnis nomainīts, lampiņas vairs nemirdz.
kaut kad posmā pēc šī nejauši atklājas, ka mašīna visu laiku stāv neaizslēgta. pareizāk sakot - daļēji aizslēgta. izrādās atslēdzot no elektro loga mehānismu, kaut kur tur ķēdē ir arī durvis, attiecīgi aizslēdzot mašīnu abas pasažieru puses durvis paliek vaļā. good to know.
29.08. izbraucam mežu un ezeru ar Andretu. bez problēmām atbraucam mājās. vakarpusē gribu aizlaist līdz topiņam. sāku braukt, tieku līdz kaimiņmājai, saprotu, ka atkal ir ļoti nepatīkama skaņa. jes. MĪKSTA RIEPA (aizmugurējā, pasažiera pusē)!!!!!!!
vedīšu rīt uz servisu.
es tā saprotu, ka tas ir tikai laika (un ne pārāk ilga) jautājums, kad būs mīksta arī ceturtā riepa, ja? tā vispār es neatceros, kad es iepriekš esmu pārsitusi riepu. manliekas man pēdējā reize bija braucot pie Amandas uz Stiebriņiem vēl laikos, kad dzīvoju Āgenskalnā - t.i. kādā 2017.
un nepārprotiet - man ļoti patīk mana jaunā mašīna, viņa ir visādā ziņā forša un dara, ko var, lai to manu hvz ko manifestētu šādos nosacītos un saprotamos sīkumos, nevis kā volvo ar gaisīgu, netveramu, bet negantu elektrodēmonu.
bet nu jebal, tomēr!
karoč man liekas, ka manas automašīnas kaut kā manifestē manu pēdējo gadu iesprūduma sajūtu, virziena trūkumu vai varbūt nepareizību. nu kaut ko.
par volvo elektrodēmonu es jau te esmu daudz skuļījusi. bet volvo devās uz šrotu un es sāku jaunu tīru lapu (vismaz tā man likās) jūlija beigās iegādājoties škodu.
lūk aptuvens taimlains:
24.07. iegādājos škodu
29.07. braucu mājās no staļļa, iedegas riepu spiediena lampiņa, atbraucu mājās, nekas neliekas mīksts
30.07. jābrauc uz Rīgu. mīksta riepa (aizmugurējā, vadītāja pusē). ievedu servisā labot. braucu ar zapasku
31.07. jābrauc uz servisu pēc riepas, bet nosēdies aķis (vēlāk atklājas, ka palikusi ieslēgta salona lampiņa). tiek ielikts cits aķis, bet kopš likšanas panelī rādās visādas lampiņas. AI saka, ka tā varētu būt, bet vispār vajadzētu pēc brīža pazust. nepazūd. riepa salabota. esot bijis kaut kas iedūries un izkritis aka nagla/skrūve.
8.08. Keita atver priekšējo pasažiera logu. mēģinot aizvērt tas iesprūst apm 10 cm vaļā. spiežot pogas - klusums. esmu VVTF darbos un ik pa laikam līst. izpētu drošinātājus, bet tur viss kūl. uzmaucu maisu. naktī pēc pirmizrādes braucam mājās. dzīvesbiedrs interesējas priekškam maiss. nospiež podziņu - logs atveras pilnībā vaļā. un atkal vairs nekust. nākamajā dienā (kas 7diena) dzīvesbiedrs izjauc durvis, saprot, ka netiek īsti klāt mehānismam, bet uzceļ stiklu augšā un atslēdz elektrību, lai atkal nejauši neatveras
10.08. vakarpusē braucu uz Savvaļu ar pilnu bagažnieku pārtikas, skaļi klausos Junior Kimbrough Feels So Good. iegriežu no lielās grantenes Savvaļas pagriezienā, sadzirdu jocīgu, nepatīkamu skaņu. nobraucu līdz meža celiņam, apstājos - mīksta riepa (priekšējā, pasažiera pusē)!!! velkos uz bāzi, informēju, ka vakariņas nebūs laikā, dabūju palīgā Akselī. izkraujam pārtiku, izvelkam zapasku. eju atkal uz bāzi - meklēt dēli, jo domkrats grimst zemē. skrūves ritīgi ierūsējušas, nelīdz arī vd40, kas man ir pieejams bagažniekā. eju vēlreiz uz bāzi pēc āmura. pusotra stunda - 4 skrūves ir, piektā nekādi. tad brauc Ģirta tētis, kuram ir drusku advancētāki instrumenti. karoč, man bagažniekā vajag ne tikai zapasku, bet arī spare dad.
11.08. aizvedu riepu uz servisu, pažēlojos, par lampiņām panelī. tūlīt noņemšot. noņem, samaksāju 15 eur, nobraucu 200 metrus. visas lampiņas atpakaļ. šo riepu nevar salabot, ritīgi uzplēsts uz kaut kāda dzelža vai ļoti asas šķembas. par laimi ir kaut kādas forda riepas šķūņaugšā. uzliek priekšā divas tās. pierakstos servisā - par logu un lampiņām.
14.08. meistars saka, ka folksvāgen grupas mašīnām logu motoriņi esot nenokaujami. gan jau būs trosīte satrūkusi. bet nekā - ir tomēr nomiris motoriņš. saka, lai meklējot šrotā, jo jauns maksā ap 200 eur. Valmieras šrotos nav.
18.08. serviss panelī mirdzošajām lampiņām. izrādās viņas ir īstas un ir sakorodējis gultni. ok, šis kopumā sūds. maksā viss ap 60 eur. gultnis nomainīts, lampiņas vairs nemirdz.
kaut kad posmā pēc šī nejauši atklājas, ka mašīna visu laiku stāv neaizslēgta. pareizāk sakot - daļēji aizslēgta. izrādās atslēdzot no elektro loga mehānismu, kaut kur tur ķēdē ir arī durvis, attiecīgi aizslēdzot mašīnu abas pasažieru puses durvis paliek vaļā. good to know.
29.08. izbraucam mežu un ezeru ar Andretu. bez problēmām atbraucam mājās. vakarpusē gribu aizlaist līdz topiņam. sāku braukt, tieku līdz kaimiņmājai, saprotu, ka atkal ir ļoti nepatīkama skaņa. jes. MĪKSTA RIEPA (aizmugurējā, pasažiera pusē)!!!!!!!
vedīšu rīt uz servisu.
es tā saprotu, ka tas ir tikai laika (un ne pārāk ilga) jautājums, kad būs mīksta arī ceturtā riepa, ja? tā vispār es neatceros, kad es iepriekš esmu pārsitusi riepu. manliekas man pēdējā reize bija braucot pie Amandas uz Stiebriņiem vēl laikos, kad dzīvoju Āgenskalnā - t.i. kādā 2017.
un nepārprotiet - man ļoti patīk mana jaunā mašīna, viņa ir visādā ziņā forša un dara, ko var, lai to manu hvz ko manifestētu šādos nosacītos un saprotamos sīkumos, nevis kā volvo ar gaisīgu, netveramu, bet negantu elektrodēmonu.
bet nu jebal, tomēr!
az on 2026.08.30 at 20:20
lasu par vides aktīvistu rīkoto protestu pret metro 88.gadā, ar ko daļēji aizsākās atmodas kustība, protesti kā tādi.
atcerējos vienas mūsdienu aktīvistes teikto, ka cilvēkiem ūdens ir dzīvībai kritisks resurss, bet datu centriem, kas to piesārņo un aprij, tikai lētākā alternatīva.
atcerējos vienas mūsdienu aktīvistes teikto, ka cilvēkiem ūdens ir dzīvībai kritisks resurss, bet datu centriem, kas to piesārņo un aprij, tikai lētākā alternatīva.
Kaada jeega vispaar jebko kritizeet, jo dievs jau taapat visu zina, bet kritizeejamais vienkaarshi nezina ko dara, jo saatans tomeer nezina - clearly.
Bet, kaa izvairiities no monumentaalaas sajuutas, ka tu teju viss esi nepareizs, vaajsh, nevariigs un nemaakuliigs. Pat ja tu taads neesi ar noluuku, taas ir fundamentaali nepatiikamas iipashiibas.
Bet, kaa izvairiities no monumentaalaas sajuutas, ka tu teju viss esi nepareizs, vaajsh, nevariigs un nemaakuliigs. Pat ja tu taads neesi ar noluuku, taas ir fundamentaali nepatiikamas iipashiibas.
Paldies Laurai (precīzāk viņas ex-) par dziesmu. Dievinu šādus "hedrūmīgos" miksus. Uh.
https://www.youtube.com/watch?v=DixgL1b
https://www.youtube.com/watch?v=DixgL1b
starp citu, mani var apsveikt
vakardien noskatījos kinofilmas harijs poters un nāves dāvesti abas daļas
tagad es arī zinu, ar ko viss beidzās!
nē, nu to, ka hermione satusos ar ņikuļinu jr, kuluāros dzirdēju
meitenei glābēja instinkts
pietika rižika priekšā pamaršēt franču kavalkādei no uguns biķera
kā viss, tu tiec izglābts no visādas pornogrāfijas
vakardien noskatījos kinofilmas harijs poters un nāves dāvesti abas daļas
tagad es arī zinu, ar ko viss beidzās!
nē, nu to, ka hermione satusos ar ņikuļinu jr, kuluāros dzirdēju
meitenei glābēja instinkts
pietika rižika priekšā pamaršēt franču kavalkādei no uguns biķera
kā viss, tu tiec izglābts no visādas pornogrāfijas
punkts on 2026.08.30 at 15:45
No sākuma atklāj jaunu poi uz skultas ostas mola un tad skaties uz trijstūri makšķere aukla horizonts.
Neviens mani neredzēja
lejam gaužas asariņas.
Piedurknīte tā redzēja,
asariņas noslaukot.
lejam gaužas asariņas.
Piedurknīte tā redzēja,
asariņas noslaukot.
black_data on 2026.08.30 at 10:02
Es tā iedomājos, vai šī brīža pasaulē ir kādas laimīgākas sugas par cilvēkiem? Šaubu nav, ka cilvēks ir dominantā suga uz šīs planētas, kas neizbēgami apdraud visas pārējās, bet domāju, ka nav jāpaskaidro, kāpēc dominance ne vienmēr korelē ar laimi. Pieņemsim, laimīgas sugas definīcijā mēs vēlamies ielikt inteliģenci un atrašanos barības ķēdes augšgalā. Bet tas joprojām iekļauj ļoti daudzas dzīvnieku sugas, piemēram, daudzus vaļveidīgos. Iedomājies, ja tev īsti nedraudētu bads vai netraucētu ārējo elementu ietekme, un tev uz "rokām" būtu viss pasaules laiks darīt to, ko tu vēlies. Nu jā, tur ir kāda dzīvnieku suga, kas atstāj savus zvejas tīklus neveiklās vietās, bet kuram gan no mums nevar uzkrist ķieģelis uz galvas?
2012 (2009)
iive on 2026.08.30 at 01:31
Bet varbūt, ja es aiziešu uz jūru, es uzrakstīšu atbildi Cēlana dzejolim.
Psihiatrija 8 / Par cilvēkiem ar paaugstinātu jūtīgumu un jutīgumu (HSP)
Posted byeos on 2026.08.29 at 21:24
https://www.youtube.com/watch?v=_4x0fRO
Mans iecienītais psihiatrs beidzot uztaisījis video, kā šādiem cilvēkiem palīdzēt.
Atslēgas atziņa -> cilvēki ar HSP dzīvo skalā 1 - 15, kamēr citi dzīvo 1 - 10.
Tas nozīmē, ka kairinājumi no āra ir jākompensē ar pārliecībām no iekšienes, lai cilvēks
liela stresa gadījumā nepazaudētu veselo saprātu.
Pārliecības no iekšienes ir gadu laikā jāuztrenē. Psihiatrs pats arī sevi pieskaita pie HSP un ir gadiem kāpis boulderinga
sienās, lai justos par sevi lepns un pašpārliecināts.
Mans iecienītais psihiatrs beidzot uztaisījis video, kā šādiem cilvēkiem palīdzēt.
Atslēgas atziņa -> cilvēki ar HSP dzīvo skalā 1 - 15, kamēr citi dzīvo 1 - 10.
Tas nozīmē, ka kairinājumi no āra ir jākompensē ar pārliecībām no iekšienes, lai cilvēks
liela stresa gadījumā nepazaudētu veselo saprātu.
Pārliecības no iekšienes ir gadu laikā jāuztrenē. Psihiatrs pats arī sevi pieskaita pie HSP un ir gadiem kāpis boulderinga
sienās, lai justos par sevi lepns un pašpārliecināts.
methodrone on 2026.08.29 at 18:44
Es nekad neshaubos par Dievu, bet es shaubos par sevi un saviem ieradumiem, spontaanaam domaam, nepaklausiibu.
Jo nav jau liinijas starp beerniibu un pieaugshanu.
Jo nav jau liinijas starp beerniibu un pieaugshanu.