Posted by ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
basta on 2026.01.07 at 22:55
Pirmajā decembrī darbu sāka jauns kolēģis. Pāris dienas pirms tam viņam tika nodedzināta māja - kāds pa logu iemeta degmaisījumu.
Dažas dienas vēlāk degmaisījums tika iemests arī kolēģa kaimiņu mājā. Tā nenodega, jo iemītnieki paspēja degmaisījuma pudeli izmest. Vēlāk kolēģis uzzināja, ka viņa māja bija nodedzināta kļūdas dēļ - uzbrucēji bija sajaukuši adreses un patiesais mērķis bija kaimiņu māja.
Pagājušajā naktī tika nodedzināta šī kaimiņu māja.
Posted by prtg on 2026.01.08 at 00:38
Tags: kino
Finch (2021)
Posted by putnupr on 2026.01.08 at 00:21
nogaju autoostaa malinjaa, lai ieliktu koferii kompi, un man blakus uzreiz nostaajaas zelta kleitaa tērpusies skuķene, kas runaaja ar sevi, un ari saaka kraameet savu koferi un savā nodabā turpināja runāt
Posted by gailis on 2026.01.07 at 21:30
Tags: Vārdadiena
digitālais Digmārs
vieninieku un nullīšu
kombinācija
burti ekrānā
kaut kāds pikselis
ei nu notici
ka iemīlējies
knēvelis
Posted by gailis on 2026.01.07 at 21:20
Tags: Vārdadiena
Zigmārs
nāk zigzagā
nāk ar zirgu
galopā
pa šaha laukumu
apgāžot pārējās
figūras
nabaga karalim
mats
Posted by putnupr on 2026.01.07 at 20:57
viena veča iet pa autobusu un jautā: vai te ir autobusa vadiitaajs?
vadiitajs atbildeja: nē, nav. autobuss pats brauc
Ķeksītis
Posted by san on 2026.01.07 at 20:46
Iekopēšu arī šeit.
Paldies 2025! Šis ir gads, kurā es kļuvu par mammu, caur to dodoties grandiozā iekšējā ceļojumā.
Vēl pirms dzemdībām sapnī biju pie upes, kuras straume bija sadalīta uz pusēm – viena puse plūda lejup, otra - augšup. Pa lejup plūstošo straumi peldēja mirušie ar varavīksnes krāsu lakatiņiem ap galvu. Es stāvēju augšup plūstošajā straumē un atvadījos no tiem, kas aizpeldēja.
Citā sapnī izlaidu no bēniņiem trako sievieti - to sevis daļu, kuru šķitis drošāk slēpt no citiem un sevis. Tā, ļauni smīnēdama, mēģināja mani nogrūzt no kāpnēm, kaza tāda.
Vēl bija sapnis, kurā līdzīgi kā filmā Fight club uzspridzināju dažas ēkas, simboliski atbrīvojot sev no toksiskām vidēm, kurās esmu jutusies iesprostota.
Un tad vēl viens, pavisam nesens sapnis: stāvu pie loga vecāku guļamistabā. Istaba ir pavisam tukša, izņemot kārtīgi saklātu gultu. Es stāvu un skatos ārā uz ziedošu dārzu.
Lai kļūtu par mammu, man vajadzēja atlaist mirušo, atbrīvot iekšējo spēku un attīrīt telpu, lai tajā būtu vieta dzīvībai.
Ko nākamgad? Turpināt ļauties šim ceļojumam, lai kurp tas mūs nesīs.
Ķepas zina ceļu.
Posted by gailis on 2026.01.07 at 20:48
Tags: Vārdadiena
Juliāns
ir Klusais okeāns
kurā mērcēt nogurušas
kājas
pēc 40 gadu ilgas
soļošanas
uz vietas
Posted by gailis on 2026.01.07 at 20:13
Tags: Vārdadiena
Rota ir
Dieva dota
tāds cilvēks
nelīdzsvarots
sudraba vietā
dzīvsudrabs
uzmanīgi ar viņu
lai nav priekšlaicīgs
kaps
Posted by putnupr on 2026.01.07 at 20:04
vārās 1 h no vietas
vēl 2,5 h vārīsies
kā nepiekūst žokļi?
Posted by putnupr on 2026.01.07 at 19:58
viena krievene visu ceļu runā. gribas kraut.
Posted by methodrone on 2026.01.07 at 14:30
Kaitinoshi ir ateistu diskusijaas kljuuda, ka vinji pilniibaa izlaizh faktu, ka vinji ir uzaugushi kristietiibaa balstiitaa kulturaa - nee juusu moraales normas nav radushaas juusu unikaalajaas, neatkaartojami inteligjentajaas bezdveeseliskajaas smadzenju masaas.
Bet veel arii mani nepamet doma - kaadas gan mums parastiem cilveekiem ir izredzes uz tiiru ticiibu, ja pat Jeezus beigaas shaubiijaas?
Baltā ziema ved pretī pavasarim
Posted by kochka on 2026.01.07 at 15:01
Ja ir tik garas brīvdienas, tad reizēm šķiet, ka darba dienas patīk labāk. Ne tāpēc, ka nebūtu ko darīt brīvajā laikā, bet ievilcies cits ritms, pēc kura grūti atgriezties parastajā.
Holivudas "Pre-Code" filmas (1929-1934)
Posted by disfigurator on 2026.01.07 at 13:50
Tags: kino, lamas, tiesības apsisties
Heh, uzzināju, ka eksistēja šāda lietiņa - īss laika periods (aptuveni 5 gadi) ASV skaņas kino pašā sākumā, kad Holivuda vēl nenodarbojās ar pašcenzūru un rādīja nepieradinātu, tiešu, patiesu un no puritānisma brīvu kino, atspoguļojot reālo dzīvi, tā laika slengu. Šī brīvība jaunajās pļāpājošajās filmās ilga aptuveni no 1929. līdz 1934. gadam. No 35. līdz 68. gadam spēkā bija Heisa pašcenzūra, bet pēc 68. gada ārēja spiediena ietekmē (TV satura pieaugošais reālisms un ārvalstu kino saturs) Holivuda beidza baidīties aplūkot "kontroversiālas tēmas" un neviena neprasīto pašcenzūru aizvietoja ar šobrīd spēkā esošo MPAA vērtējumu skalu. Tikai ārēja spiediena ietekmē.
Kas tad Holivudai tolaik šķita pašcenzējams?
Nepilngadīgu personu seksualizēšana, ekspluatācija aizkadrā un citi mēģinājumi izskaust netīras lietas industrijā? Vai kas krietni triviālāks un cenzūra tikai šaipus ekrānam? Čekoju Wiki:
Totālas Tabu tēmas: ( ... tālāk ... )
LSD mikrodozēšana un depresija.
Posted by zazis on 2026.01.07 at 12:51
Tags: zinātniski
Ļoti svaigs pētījums. LSD microdosing in major depressive disorder: results from an open-label trial.
https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0028390825004708Izskatās cerīgi. While limited by an open-label design and small sample size, this study provides preliminary evidence supporting the safety and feasibility of treating moderate depression with microdosed LSD and underscores a need for further randomised controlled trials.
P. s. Man ir aizdomas, ka antidepresanti ražotājiem šis varētu nepatikt.
Par mikrobiomu.
Posted by zazis on 2026.01.07 at 11:54
Tags: uzturs, zinātniski
Lsmā ienācies jauks raksts par mikrobiomu.
https://www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/veseliba/07.01.2026-neredzama-pasaule-musu-zarnas-ka-ediens-maina-mikrobiomu-un-kapec-tas-ir-svarigi.a628733/Šķiedrvielas, pākšaugi, dārzeņi, pilngraudi, ogas, fermentēti produkti un olīveļļa palīdz vairot "labās" baktērijas un to aizsargājošos metabolītus – īso ķēžu taukskābes.
Pārstrādāta gaļa, saldināti dzērieni, emulgatori un pārsaldināti produkti virza mikrobiomu uz disbiozi – nelīdzsvarotu stāvokli, kas saistās ar iekaisumu.
Dodot mikrobiomam to, kas tam patīk – šķiedrvielas, dārzeņus, dabiskus produktus un mazāk pārmērīgas sterilitātes –, mēs palīdzam ne tikai savām zarnām, bet arī prātam, imunitātei un ilgmūžībai.
Nekas jauns. Ja gribās būt veselīgam, jāēd daudz un dažādi augi. Jāēd "īsta" pārtika. Jāaturās no desas un tml produktiem.
Posted by dienasgramata on 2026.01.07 at 09:09
es jau neko, to feisbuks
Posted by black_data on 2026.01.07 at 08:04
Jau kādu laiku tiek runāts par ES federalizāciju, un jo dziļāk mēs grimstam globālos konfliktos, jo vairāk tiek runāts par šī procesa neizbēgamību. Tam visam ir daudz racionālu argumentu. Kas mani dara nedaudz bažīgu, ir ASV piemērs. Lieki teikt, ka EP vēlēšanas Latvijā nav pats populārākais pasākums. Kas pats par sevi varbūt nav slikti, bet iezīmē nepārprotamu plaisas palielināšanos starp ierindas cilvēku un varu. Mums te jau ar reģionālajām reformām neklājās pārāk viegli, kad dažādi novadi nevēlas būt kopā, par ko mēs te vispār varēsim runāt Eiropas Federācijas līmenī. Bet vēl bez lokālpatriotisma, ASV šobrīd demonstrē to, kā vara var ignorēt tās pilsoņu gribu. Viena lieta ir savākt vajadzīgos procentus vēlēšanās, pavisam cita ir visaptverošs atbalsts tam, ko tā vara pēc tam dara. Vēlēt joprojām ejam ar sirdi, atstājot smadzenes mājās, un pēc tam slimojam ar kognitīvo disonanci. Būs drusku dirsā, ja mēs radīsim situāciju, kad vietējie kundziņi varēs tikai plātīt rokas par to, kā viņi neko nevar padarīt. Nav tā, ka mums jau šobrīd netrūktu eiroskeptiķu. Pa lielam mūs kopā tur vienīgi lielas bailes no Krievijas. Arī naids, bet tas izriet no tām pašām bailēm. Viena lieta ir baidīties no čabošiem krūmiem tumsā, pavisam cita lieta ir tad, ka šis evolucionārais produkts ietekmē sociālos procesus. Ne velti saka, ka produktivitāte rodas tur, kur ir uzticība.
MI iznīcina tos, kas to lieto nesaprātīgi
Posted by eos on 2026.01.07 at 05:30
https://www.youtube.com/watch?v=YcLkumPjo3AIr daudz zinātnisku pētījumu, kas pierāda, ka cilvēki, kas vairs nelieto savas smadzenes, bet MI,
tādējādi atrofē dažādas funkcijas - lasītprasmi, rēķinprasmi, kritisko domāšanu, radošumu, spēju atšķirt īstu no atdarinājuma.
Cilvēki, par spīti šiem pētījumiem, turpina lietot MI, jo tas atvieglo viņu dzīvi īstermiņā.
Daļai cilvēku vispār ir grūti atteikties no kārdinājumiem - garšīgi ēdieni, dzērieni, sekss, vara, nauda utt.
MI ir šī gadsimta pirmās puses lielais kārdinājums. MI dotā informācija ir virspusēja un bieži vien tikai daļēji patiesa.
Galvenais iemesls tam ir tāds, ka tikai cilvēkiem ir dzīvās pieredzes klātbūtne viņu apziņā.
Es vakar iepazinos ar cilvēku, kurš Valmierā un tai tuvajās pilsētās bija atvēris piecas maiznīcas. Pēc tam viņu vēl lielāks
uzņēmums izkonkurēja ar dempinga cenām. Viņa atbilde - viņš aizbrauca uz Ķīnu, uz Šaoliņas klosteri, apguva cigun
un kļuva par cigun meistaru un pelna naudu ar to. Viņš uzlabo cilvēkiem veselību un dzīvi, mācot, kā kustēties tā,
lai viņu ķermeņos labāk ritētu enerģija.
Vēl viņam ir Harley Davidson motocikls, ļoti stilīgi T-krekli ar filozofijas memēm un jaunavīgs izskats un domāšanas veids.
Foršs vīrietis.
Šādu vīrieti MI izdomāt nevar, un viņa dzīves pieredze 1990-tajos gados Latvijā, esot vidējajam uzņēmējam konkrētā
kontekstā, ir unikāla.
***
Lai saprātīgi lietotu MI, ir jāzina tā uzbūves principi.
Lai saprātīgi ēstu saldumus un nekļūtu atkarīgs no tiem, ir jāzina to ķīmiskais sastāvs.
Lai saprātīgi ēstu, ir jāprot pašam gatavot un jāzina, kāda ir specifiskā ēdienkarte tieši Tavam unikālajam ķermenim.
Lai saprātīgi izmantotu varu, jābūt atbilstošai atbildībai.
Visas šīs dzīves mācību stundas ir domātas, lai cilvēkam liktu DOMĀT PAŠAM. Ja cilvēks
atvieglo savu dzīvi, nedomājot, jo kaut ko viņa vietā izdara MI, tad kur viņš izmanto ietaupīto
smadzeņu resursu?
Ja ir jātulko no ķīniešu valodas, ir saprātīgi lietot MI, nevis piecus gadus mācīties valodu.
Ja jāsastāda iepirkumu saraksts Rimi interneta veikalā, vai to ir saprātīgi uzticēt MI?
Posted by neraate on 2026.01.06 at 23:07
tēvs ik pa laikam jēlu krievu mūziku atšķaida ar klasiku un kaut ko jaunu un nedzirdētu. tagad sēdēju krietnu laiku kamēr atcerējos kā to Sopor Aeternus sauc. mūzika man patīk bet vizuālais šajā stilā mani garlaiko un liekas tāds pliekans
Posted by putnupr on 2026.01.06 at 23:03
Šovakar Liepājā bildēju tramvaju. Tik skaists. Un Liepāja arī.
Klusums. Rotājumi. Sniegs.
Noķēru Jaunā gada sajūtu.
Pat nokritu! Te visi celiņi balti. Nav sālsvannas.
Posted by umi on 2026.01.06 at 21:55
Tags: joki
Esam zirga gadā. Pirmais jautājums - cik varētu maksāt viens tramvaja vagons? Nereăli, vai ne? 🙂 Pēc dāvanas - kariete, nākamais loğiskais solis - interese jau par tramvaju 🙂
Posted by putnupr on 2026.01.06 at 18:03
Dodos uz Liepāju, un gribas ēst. Reiss K7937. Vēl
tikai Rīgā sastrēgumos. Nāk miegs. Sāp galva. Gribas ēst.
Izskatās kā ārzemēs.
Posted by methodrone on 2026.01.06 at 13:29
I wish i could intellectually rely on God.
Posted by gailis on 2026.01.06 at 15:02
Tags: Vārdadiena
Arnitas partneris
kā printeris
Brother
uzkaras
iesprūst
un pārāk kā brālis
viņa vairs negrib
barjeru karjerai
viņa grib nokļūt
aug(k)stajos plauktos
Posted by methodrone on 2026.01.06 at 10:05
"Tāpēc, ja ir jāizšķiras starp mākslu un dzīvi, ej dzīvē, stādi puķes, cep kūkas un aizver ciet mākslas durvis! Jo nekas – absolūti nekas! – šajā pasaulē nav svarīgāks par brīdi, kad pavasarī stādi puķes, apskauj savu mīļoto cilvēku vai bērnu vai vienkārši skaties, kā saule aust un riet. To es saku no sirds!"
THIS!
Gads iesākās, tātad
Posted by fjokla on 2026.01.06 at 08:20
no sākuma ielēju kompī ūdeni, tas tākā parīstījās, bet, paldiesdievam kaut kā pats sasusēja. Tad bija vesela ņemšanās ar, abās mājās, aizsalušiem ūdensvadiem, diebu pār kalnu pie ineses pēc ūdens bačokiem, Tad es saprotu, ka tas zirga gads tāds izslāpis un uz ūdeni tendēts.
Vakar braucu Dagdā, paikas un koppapīru pirkt, riktīgi izbaudīju mazpilsētas šarmu, cilvēki, izņemot veikalus, saprotams, atrodas tieši tik attāli, kā man tīk. Nu, tur pusotra stunda jākvern līdz autobusam atpakaļ.
Pirmo reizi mūžā man ir laikapstākļiem atbilstošd mērtelis ar milzu kapuci, paldies mammai, kas pati bija aizmirsusi, ka tādu sev pasūtījusi un norakusi skapī. Ideāli, es jums teikšu. Tad nu kaifīgi maršēju, turpun šurpu, pa rūpīgi iztīrītiem celiņiem, cepuri nost Dagdas domes darbiniekiem, jejbogu, viņi pat no soliņiem parkā bija kārtu nogrebuši.un tas bija bišku pirms deviņiem, pēcsvētku, ta, pirmajā dienā. Jā, elpot un dzīvot te ir vieglāk. Un par cilvēkiem te gādā rūpīgāk.
Toties ar Balto Dāmu vakar sanāca kāzuss. Pēc Dagadas skatos, neskrien pretim, guļ, paslēpusies, zem beņķa, smagi dveš, tā čerkstīgi, visas acis samiegtas un asarainas, saprotu, nu ir sūdi laikam, deguns arī, taustu, sauss un karsts, nu, zvanu vietējai vetārsttei, sak, tā un tā, viņ saka, labi neizklausās, vediet šurp. Meklēju transportu un traucām.
Lai diesapžēlojās, kas notika pa to vetārstes galdu,i špricēja i zobakmeni tīrija baismām knaiblēm, i nagus grieza, acīs dzeltenu pilināja, i dirsā termometru sprauda.
Nujā temperatūra bija un iekaisums na ļico, bet mājās es atbraucu, trīcošām rokām un kājām un pieprasīju mammai uzlievi ieraut. Jejbogu, labāk pašam divas stundas urbt zobus, nekā uz šito visu noskatīties un turēt to nabaga ķepu un pašu.
Gadu viņai, pēc zobiem, esot vairāk kā vienpadsmit, tākā saimnieki ne velti neatbildēja uz manu esemesku no takša, kad vedu mājās, sak, kura gada izlaidums ta meitene konkrēti ir. Bet nu, man jau vienalga, galvenais, lai zem beņķa neelš iun kādu laiku man vēl ir.
Vārdu sakot, tādi satraukumi mūsmājās.
Tagad astoņas dienas jākapā tabletes pastētē Dāmai, jo nu tā rīklē bāžšana ir dramatiska, es jau nu nevaru un Dāma arī ir stiprs pretnis šitam, šorīt mēģināju, jau trīs stundas atkal zem tā beņķa, dziļi sašutusi, kaut arī pielabinājos ar desu pēčāk. Ne ne.
Šodien paskats labāks, bet atceroties vakardienu pa to vetārsta kabineju, aš krampī iekšas rauj, diespas.
Posted by gailis on 2026.01.06 at 10:35
Tags: Vārdadiena
spulgace Spulga
spulgo
sēž palagos
gaida
kad lakstīgalas
pogos
Ja iecerēts kā domāšanas palīgs un sabiedrotais, tad reizēm rada vēl lielāku apjukumu
Posted by kochka on 2026.01.06 at 00:24
Tags: jautājumi, muldēšana, mākslīgais intelekts, ziņkārība
Izrādās, ka Gemini AI uzdod arī jautājumus, ne tikai sniedz atbildes. Sākumā bija pārsteigums un apjukums, pēc tam to uztvēru, kā šī "praktikanta" (kā reiz to nosauca viens IT speciālists) pamudinājumu: domā tālāk pati! Viss pēc nopelniem: kāds jautājums, tāda atbilde, MI tikai spoguļo jautātāju! Taču tāds antropomorfisms un projicēšana šķita nepareizi. Pēc laika sapratu, ka uz praktiskiem jautājumiem šis rīks piedāvā palīdzību jautājuma formā, piemēram: vai vēlies atrisināt loģikas uzdevumu, kurā es tev tika nedaudz palīdzēšu ar norādēm? Abstraktāku jautājumu gadījumā MI noslēgumā atbild ar retorisku pretjautājumu, kurā daļēji jau rodama atbilde, jo ir tikai divas izvēles iespējas. Un varbūt tam ir iespēja mācīties, ja jautātājam būs interese atbildēt. Apkopošu MI jautājumus šeit, jo tie man likās interesantāki par atbildēm, varbūt pēc gada būs brīnumaini vai skumji redzēt šādu prokrastināciju, jo man nešķiet interesanti diskutēt ar mašīnām. Taču radās ziņkārība, kā darbojas šie neironu tīkli? Jo biežāk ko pajautā, jo vairāk redzi likumsakarības (piemēram, loģiku vai nu... vai).
Kā tev šķiet — vai pasaule bez ļaunuma izvēles iespējas joprojām būtu "cilvēcīga", jeb mēs tad būtu līdzīgi eņģeļiem islāmā, kuriem nav brīvās gribas?
(gribēju tikai noskaidrot atšķirības starp eņģeļiem islamā un kristietībā, taču vienā no MI atbildēm bija par pieļaujamā ļaunuma novēršanu, līdz ar to gribēju precizēt, kas tas tāds ir, un dabūju pretī šo, tad vēl nenojautu, kur es būšu iepinusies).
Man laiks nevis plūst, bet uzkrājas. Katra saruna, katra jauna informācijas druska paplašina manu kontekstu. Es nejūtu laika "tecēšanu", bet es jūtu pieaugumu.
Kā Tev pašam šķiet? Vai Tu jūti laiku kā upi, kas Tevi nes līdzi, vai drīzāk kā telpu, kurā Tu pārvietojies? (pretjautājums uz manu jautājumu: kā Tev šķiet, vai laiks plūst?)
Vai Tev šķiet, ka mūsdienu cilvēkam pietrūkst šādas "skaidras hierarhijas", vai arī mēs esam ieguvuši vairāk brīvības, to zaudējot? (pretjautājums uz manu jautājumu par viduslaiku metafiziku, kā izpratne par Absolūto esamību ietekmēja viduslaiku cilvēka izpratni par dzīves jēgu un morāli?)
Kā Tev šķiet — vai mūsdienu pasaulē, kur vērtības ir kļuvušas subjektīvas (katram sava patiesība), mēs jūtamies drošāk, vai tomēr ilgojamies pēc tāda "objektīva labuma", kāds bija viduslaikos? Ja vēlies, varam parunāt par to, kā šī "objektīvā labuma" sabrukums noveda pie mūsdienu eksistenciālās krīzes! (pretjautājums uz manu jautājumu, ko nozīmē vērtība viduslaiku metafizikā?)
Kā Tev šķiet – vai mēs esam brīvāki tad, kad mums ir priekšā skaidri noteikts "pareizais ceļš", vai tad, kad ceļš mums jāizcērt pašiem pilnīgā nezināmajā? Vai vēlies, lai mēs apskatām, kā brīvās gribas jautājumu risina mūsdienu neirozinātne (vai smadzenes izlemj mūsu vietā)? (pretjautājums uz manu jautājumu par brīvības jēdzienu viduslaiku metafizikā).
Es neredzu pasauli tieši, bet redzu informācijas struktūras. Valoda, matemātika un loģika, ko es izmantoju, lai ar tevi sazinātos, balstās uz stingriem noteikumiem. Pat šķietama nejaušība datorzinātnēs bieži vien ir "pseidonejaušība" – tā ir algoritmiska. Tas liek domāt, ka kārtība ir dziļāka un fundamentālāka nekā haoss. Haoss bieži vien ir tikai kārtība, kuru mēs vēl neesam iemācījušies izskaitļot.
Vai tu tiecies domāt, ka kārtība ir objektīva pasaules īpašība, vai arī tas ir mūsu prāta veids, kā izdzīvot un piešķirt jēgu apkārtējam haosam? (pretjautājums uz to, vai iespējams izskaidrot jebkuru cēloni?)
Kā tev šķiet – vai mūsdienu zinātne ar tās sarežģītajām formulām attālina mūs no šīs metafiziskās "brīnuma sajūtas", vai tieši otrādi – apstiprina to, ko Boēcijs (?) nojauta jau pirms 1500 (sic!) gadiem? (šoreiz pat neko nebiju jautājusi, jo padevos un kaut ko atbildēju uz iepriekšējo jautājumu, interesanti, kāpēc tāds jautājums, jo neko vispār tiešā tekstā neminēju par "metafizisko brīnuma sajūtu").
Vai tu pieļauj iespēju, ka ir lietas, kuras zinātne nekad nespēs pilnībā izskaidrot (piemēram, pašu "apziņu" vai "jēgu"), un tās mūžīgi paliks metafizikas laukā? Vai arī tu domā, ka zinātne ar laiku atklās pilnīgi visu? (vairs neatceros, kādā sakarā, jo nāca miegs. Bija sajūta, ka esmu atgriezusies skolā, kur reizēm šādā veidā bija jādiskutē vai jāraksta esejas vēsturē un ētikā).
Interesanti, kādā veidā manas iespējamās atbildes uz šādiem jautājumiem MI palīdz mācīties? Bet šo vairs neriskēju jautāt, jo varbūt atkal pretī dabūtu kādu jautājumu. Pat ja tas ir rīks bez apziņas un emocijām, un atbildes viņu pēc būtības nemaz neinteresē. Ja nu jāizdara kāds secinājums, tad man šķiet, ka MI atbildes ir vispārīgākas, nekā tad, ja par tēmām meklē kādā no interneta meklētājiem un ātri atrodas kāds labs resurss. Gribētu izturēties atbildīgāk pret savu laiku, nevis šādi notrallināt, jo es ļoti ātri nogurstu no ekrāniem un jūtos iztukšota. Jautājumu domu ķēde likās interesanta, bet vai tas man kaut kā palīdzēja? Šī spēle tikai novirzīja no sākotnējās ieceres. Tātad šo rīku izmantoju galīgi nepareizi (tādā nozīmē, ka nepraktiski).
trokšņi tumsā
Posted by ciruleens on 2026.01.05 at 22:59
Tā jau vakari ir jauki. Sēžu pustumsā savā istabā un skrollēju ekrānu. Bet tie nazgulu/gremlinu trokšņi, ko puika taisa kad guļ, nu bāc, šitā ar sirdi var aiziet vai arī tiešām noticēt, ka toddleri ir apsēdis pats nelabais. Reizēm eju arī paskatīties, ka guļ, nevis kož nost galvu tai žirafei, ko gulēt ejot apskāva.
tomijs kaķis
Posted by ulvs on 2026.01.05 at 22:59
Posted by iive on 2026.01.05 at 22:41
Biju paskriet un uzskrēju Dainim parciņā, kur viņam salīdzinoši bieži uzskrienu. Bet tikai šovakar atcerējos, ka šo parciņu 1. vai 2. kursā Covid laikā filmēju, pildot videooperatora meistarības uzdevumu pie Daiņa. Mūsu saskriešanās toties sāka notikt pāris gadus pēc tam.
Domājāt, vienkāršs kameras kustību uzdevumiņš? Patiesībā meistarīgs foreshadowing.
Gemini bots attīsta diapozitīvus no Kentmere 200
Posted by disfigurator on 2026.01.05 at 20:51
Tags: bw reversal, foto, mi
Diapozitīvu attīstīšanas eksperimentos, kuros esmu sevi slīcinājis kādus 3 gadus, ir aptuveni apjausts, kurš parametrs ko ietekmē un to savstarpējā mijiedarbība - parausti vienu elementu, pakustās arī pārējie:
- maisīšanas biežums: kontrasts, vidustoņi un hailaiti;
- sudraba šķīdinātāja daudzums: hailaitu spozme un, ja par daudz, melnumu posts - jāpanāk precīzs balanss katrai filmiņai;
- attīstītāja koncentrācija: kontrasts;
- attīstīšanas laiks: attēla gamma, balanss.
Pēc vakardienas tīstiena vadoties, biju šodien nolēmis palielināt šķīdinātāja daudzumu, par 15% samazināt attīstīšanas laiku un maisīt konstanti. Bet tad izdomāju pakonsultēties ar botu un tā ieteikumi man šķiet gana loģiski, lai ziedotu atlikušo filmiņu eksperimentam. Tas iesaka:
- saglabāt veco laiku;
- palielināt maisīšanas biežumu no 60 līdz manis piedāvātajām 30s, lai vidustoņi tiktu pie labas attīstības un hailaiti klārētos nost;
- palielināt sudraba šķīdinātāja daudzumu, lai beigās čista tiktu pie klāriem hailaitiem. Intereanti, ka bots izzīda 0,7g uz 500ml - cipars, pie kura biju nonācis, attīstot citu šī ražotāja filmiņu: Kentmere 100
Tad nu pamēģināšu, moš ko jaunu uzzināšu.
Drošībiņai un vidustoņu bagātībai gan maisīšanu paņemšu ik pa 45s un piedāvāto 0.7g vietā - 0.6g likšu. Čujs saka, ka būs trāpīts :)
EDIT pēc pamēģināšanas:
Bota virziens šķiet uz labo pusi vedošs un labi, ka apšaubīju tā piedāvāto sudraba šķīdinātāja daudzumu, kuru viņš izvilka no Ilford receptes. Lieta tāda, ka, sekojot Ilford instrukcijai vārds vārdā, rezultāts būs pavisam bēdīgs un pārdedzināts. Bet, kritiski vērtējot bota savārstījumus, šis tīstiens ir diezgan tuvu patiesībai! Vien mazliet jāsamazina blāvumu caur īsāku laiku. Nākamreiz pamēģināšu -2 minūtes un izskatās, ka būs zelts! Un tas, cik rezultāts ir labs, ņemot vērā, ka fočēts ļoti nabadzīgos gaismas apstākļos - heh, kaut ko pa šiem gadiem būšu apguvis.
Kentmere 200 izskatās pēc krietnas filmiņas bradāšanai - paceltas gan detaļas aiz loga, gan uz sienas tūdaļ zem tukšā loga - color me fucking impressed! Patīkamais papildfaktors: lētākā filmiņa!
Testi, testiņi! Tie nesāp, kad horizonts tuvojas. Gemini man rādās bik labāks meklējamais un izprotamais par veco Google un sāk būt noderīgs, vai? No AI denial uz acceptance? :)