Posted by [info]shelly on 2014.09.01 at 21:26
Ziniet tos pašus lielākos plastikāta iepirkuma maisus? Nu, tādus, kur var sakrāmēt vidēja izmēra bērnu? Nupatiņās esmu piekrāmējusi tādus divus (maisus, nevis bērnus) un beidzot esmu maķenīt nomierinājusies. Lauva ir gatavs bērnudārzam! Lai nāk, kas nākdams!
// tas šķiet, bija [info]martcore, kas senos laikos visai trāpīgi apsmēja manu bagāžu, braucot velotripā - tā esot tāda, it kā es taisītos piedzīvot kuģa katastrofu un tikt izskalota uz vientuļas salas.

Posted by [info]honeybee on 2014.09.01 at 21:30
Šausmīgi mulsina, ka tie bērnu rakstnieki izsakās, ka tipa saprot bērnus, bērni taču visi ir tādi paši, kādi bija viņi, bērniem taču visiem ir līdzīgas vajadzības un vēlmes.

Tu taču tā neteiktu par pieaugušajiem, tipa "visi cilvēki ir vienādi, visiem ir vienādas vēlmes, es viņus visus saprotu, tas nemaz nav grūti", ja vien tev nebūtu kaut kāda baigā Teorija apakšā, kas to visu pamato (piezīmēsim, diezgan ciniska un vienkāršota teorija droši vien). Tad kāpēc kaut ko tādu teikt par bērniem?

Vēl jo vairāk - kāpēc būt bērnu rakstniekam, ja tu tā domā par bērniem?

Posted by [info]martcore on 2014.09.01 at 21:20
un kas tas par izteicienu "šis ir zvans skolotājam"
iznāk, ka skolniekam vispār nekāda zvana nav
iznāk, ka skolēnam visu laiku ir jāmācās, un ka tad viņš varēs trakot un ārdīties pa gaiteņiem, jāceļas sešos no rīta un jānāk stundu pirms pirmās nodarbības vai

Posted by [info]petrovichs on 2014.09.01 at 21:05
Kauč kā esmu pamanījis, ka mātes ļoti mīl un lutina savus dēlus. Ja ir dēls un meita, meita bieži vien jūtas kā sērdienīte, jo mātes uzmanība un visādi ikdienišķi labumi vairāk tiek dēlam.
It kā jau tas nebūtu pat pieminēšanas vērts, bet zinu vairākus gadījumus, kad dēli ir tik izlutināti, ka zaudē saiti ar realitāti un viņiem dzīvē iet grūti, jo visu laiku jau māte klāt nenostāvēs.
Bet meitas? Apdalītās meitas pašas lauž ceļu dzīvē un sasniedz vairāk nekā lutinātie dēli.

Ja gribam saviem puikiem labu darīt, pret tiem drusku vairāk stingrības vajag un vajag viņiem drusku mazāk dot un drusku vairāk no viņiem prasīt.
Vot tāds ir mans šībrīža uzskats.

Nu jā, un meitas atkal manipulē ar tēvu sirdīm un maciņiem. To jūtu pie sevis ;-)

Posted by [info]platformene on 2014.09.01 at 20:52

ja jau visi, tad es ar sēņot

Posted by [info]nxn on 2014.09.01 at 19:46
sekojot trendam, mums vakar arī bija sēņu mērcīte...mmmm....
tā neko šampinjoni bija nopirkušies ;)

Posted by [info]deloveja_kundze on 2014.09.01 at 20:22
in other news, lielā atklāsmē šodien un vakar pie pašas savārītas biešu zupas, jo es beidzot esmu atsākusi gatavot mājās ēst, nu, vārdsakot, uztaisīju biešu zupu, izmazgāju drēbes ar rokām, visu ko izdarīju un galu galā nonācu pie atklāsmes un dažāda veida saprašanas, ka es joprojām uzvedos tā, it kā no visas sirds domātu, ka mana klātbūtne citu dzīvēs ir šausmīgs apgrūtinājums. te tev nu bija, tikšana vaļā no tarakāniem galvā.

un vēl pavisam citās ziņās ir tā, ka šī te bargā priekšnojauta par notikumiem man vienkārši liek uzrotīt piedurknes un strādāt vēl vairāk. eskeipisms un citi tarakāni galvā.

domājamā līnija kartē

Posted by [info]po on 2014.09.01 at 20:17
Tags: , , , , ,
Ja Baumaņu Kārlis būtu rakstījis par saprātu, nevis "Dievu", tad moška - moooška - būtu kripatiņa cerības, ka Latvija var nebūt šausmīgai nelaimei nolemta cūcība, kā jau katra "valsts" vai cita noziedzīga apvienība.

Posted by [info]ulvs on 2014.09.01 at 20:09
Mazliet papisāmies ar bijušo draudzeni Juglas mežā, nez, kādus 40 metrus no ietves un auto ceļa. Mēreni kaifīgi un tā, bet mani nepameta sajūta, ka mani novēro koki. Jā, tieši tā. Nevis cilvēki, bet faking koki. Flora. Daba. No psychedelics included btw. Tik jokaina izjūta, ka nācās pārtraukt un iet uz lielveikalu pēc saldējuma.

banku sistēmas nāve

Posted by [info]ulvs on 2014.09.01 at 19:59
Bļaģ, nedēļas laikā padirsu jau otro kredītkarti, pateicoties sasodīti ģeniālajai DNB (drum and bass, yeah!) bankomātu karšu ēšanas un atvemšanas sistēmai, kur nauda tiek izsniegta vispirms un karte pēc tam. Protams, ka es, priecīgs paķēris žūksni, aizsvilpoju katru reizi prom nahuj uz neatgriešanos, jo ko gan man vēl vajag. Katrā ziņā esmu ļoti nelaimīgs, jo man vairs nekad nebūs karte ar tik burvīgu pinkodu - 2424. Tas ir bijis skaistākais piespiedu pinkods manā dzīvē (piespiedu as one that you can't change). Kāds ir tavs burvīgākais piespiedu pinkods iz dzīves, ko esi zaudējis?

Vispār kādus 3 gadus mierīgi dzīvoju bez kredītkartes. Bet tas laikam tāpēc, ka tika veikts spēcīgs bijušās draudzenes Švēdpank kartes abjūzs (konsentuāls, nepārprotiet!).

Posted by [info]augsne on 2014.09.01 at 19:57
Tags:
Šodien uzzināju, ka man pirmo studējošā kredīta naudiņu ieskaitīs pēc mēneša-pusotra. Pizģec! Un es neatvainojos! Ok, man ir visvisādi atbalstiņi, gan jau, ka intīmpakalpojumu sniegšanu varēšu atstāt tikai teorētiskas izmisuma apceres plauktiņā, bet, es domāju, gan jau studijas šogad uzsāk arī jaunieši, kuri atrodas vēl čābīgākā situācijā nekā es šobrīd. Un IZM (jo tieši tur notiekot šī papīru aizkavēšanās) ir pilnīgi vienalga, ka šīs naudas kavēšanās kādam varētu nozīmēt reālu badu vai problēmas ar dzīvesvietas atrašanu/apmaksāšanu.

Posted by [info]ulvs on 2014.09.01 at 19:58
Es pašpasludinu sevi par bijušo aizraujošāko sviestotāju-cibotāju. Tas arī viss šajā postā.

Posted by [info]biezpientaure on 2014.09.01 at 19:26
Civilisti tiešām var palīdzēt armijai.

http://gordonua.com/news/war/Volontery-otpravili-Aydaru-25-tonny-gumanitarnoy-pomoshchi-v-Luganskuyu-oblast-39221.html
http://vk.com/ukrainianliberal
http://vk.com/club75874977 <-- CELOX для Нацгвардии. Друзья, извините за задержку отчета. Вот первая его часть: фото чека (в злотых, 30 упаковок по 160 злотых), фото купленного celox.

Posted by [info]virginia_rabbit on 2014.09.01 at 19:19
vēl ir pievienota obligātā līdzņemamo priekšmetu liste:
- crocs
- kleenex
- scottex
- bottes en caoutchouk
- tasse incassable
- un doudou

Posted by [info]platformene on 2014.09.01 at 19:05
Doom: wtf
spriezhot pec L. jaunaakaa darba, shii joprojaam nav tikusi paari tam, kas notika pagaajushovasar? eu, man galva kuup! shovakar piipeeshu.

Posted by [info]safe on 2014.09.01 at 18:58
rudens ir bijušo draugu parāde Rīgas ielās //
viņi ir visur, un ne tikai tie, ar kuriem gulēts vienā gultā, bet arī tie, ar kuriem pirms gadiem 2/4/6/10 sēdēts pie alus // tas pat kļūst bailīgi,
un tad viens nesenāks bijušais te cenšas mani sasniegt ar savām "kā tev klājas?" ; "piedod, ka biju tik bērnišķīgs" utt. vēstulēm. ir pagājis gads un mana ieinteresētība tajā visā ir nokritusi līdz -5 \\ un man arī negribas sveicināties ar visām tām aizmirstajām sejām, man vispār gribētos tos visus cilvēkus no pagātnes izgriezt tā kā mazas papīra lellītes un salīmēt kaut kur tālu kosmosā.

Posted by [info]guru on 2014.09.01 at 18:43
Tie, kas ir apprecējušies, nokārtojuši visas formalitātes, izgājuši cauri organizēšanas, ielūgumu, datumu, vecāku, īsto un nesīto kleitu, vīzu, vīzu ielūgumu, lidmašīnas biļešu, rezervāciju, ēdienkaršu, fotogrāfu virpulim. Pēc tā visa palikuši kopā un vēl ir laimīgi, ir pelnījuši apbalvojumu.
Tie, kas to visa paveikuši ārzemēs ir pelnījuši medusmēnesi uz kāda cita rēķina.

femme. homme. pomme.

Posted by [info]neoplasm on 2014.09.01 at 15:53
Doom: ok
Mūza: Bauhaus - She's In Parties
man bija ļoti jauka nedēļas nogale. izdauzījāmies, atstiepām pilnas mugursomas ar biezpiensieriņiem un kondensēto pienu, aizskeitojām uz savu tālo spotu - policija mūs ieraudzīja un uzreiz aizlaidās :)) bija īsts vasaras laikapstāklis, gar velōceliņu salkani smirdēja jūkejas fauna un flōra, gandrīz dabūju balodi sejā. tur vispār ir kaut kādi džungļi un nevar saprast, kurš labdaris tādā nekurienes vidū izbūvējis tik pirmšķirīgu skeitojamo virsmu [muhosranskas kokaīna ceļš?]. un tur ir tik kluss un pamests, un vakaros aizdomīgs. pēc dušas, slapji un pidžammās, nokāpām ap stūri uz restorānu. also, novilku vairākas spēlītes, 2 spilgtākās ir max gentlemen un depression quest [haļavnās steam'ā pieejamās]. džentlmenī uz galvas jākrauj un jābalansē visādas glaunas cepures kamēr tev met ar aluskausiem vai tās mēģina taranēt baloži, ļoti jauka spēlīte - sevišķi, kur lokālā fōnā pizģījas puspliki 19.gs. beigu bokserīši un bļaun "to the Queen!" :)) depresijas kvestā, savukārt, jālasa par depresīva cilvēka dzīvi, jāpieņem viņa vietā viskādi ikdienišķi lēmumi un jāklausās skumjā klaviermūzikā, thoroughly enjoyed the experience.

noskatījos beidzot to blue is the warmest colour. tāds jauks, itkā neuzfrišināts lovstōrijs. bet mani nogalina tās adeles mūžam pusatvērtā mute. es saprotu, ka viņai jābūt franciski autentiskai un seksīgai un viss tāds, bet es visu filmu iekšēji bļāvu "turi savu fokin' rijamcaurumu ciet!!". man ir pašai savs kaut kāds kompulsīvais uzkāriens vai kas, ka es nespēju uztvert nopietni [un cienīt] cilvēkus, kas nemāk savākties, nemāk savākt savu ķermeni - nu, tur ēdot čāpstina, netur ciet muti, staigā puņķaini u.tml., tā ka adele man bija nopietns izaicinājums un principā izpurgāja manām trauslajām estētiskajām jūtām visu filmu. sevišķi tā drausmīgā, mūžīgā un neapstādināmā, puņķu niagāra pa taisno viņai mutē katru reizi, kad viņa ņuņņā, agdiefs, jēziņ un zomg. fuck this sort of art, guys. noskatījos farinelli [1994], tur gan viss čotka.

Posted by [info]piii on 2014.09.01 at 18:29
Mūza: Vasco Rossi - Anima fragile
kādā brīdī, kad biju uzsēdusies uz Vasco Rossi, spotify ir izlēmis, ka esmu itālis. tagad reklāmas skan itāliski. patīk un der. nesaprotu ne vārda un varu pieņemt kā mazliet trauksmaināku un skaļāku dziesmu, nevis
reklāmu.

Posted by [info]psihs on 2014.09.01 at 18:31
pietiek tos čurūdeņus pļumpēt, paņēmu šovakar kā normāls cilvēks šņabi

Palīdzi man??

Posted by [info]universflora on 2014.09.01 at 18:11
Ir pagājis ilgs laiks un tad nu sāksim.
Pirmkārt, vēlu Jums visiem produktīvu jauno mācību gadu. Nezinu kā Jums, bet es šogad atkal stāvu universitātes foajē un blenžu sienā, domājot, par to, kāpēc tieši tur ,kur atrodos.
Nezināmu iemeslu pēc, tā arī atbildi es nēesmu ne no viena sagaidījusi. Ceru, ka tā atnāks, ja vien kāds nav sajaucis adresātus vai dzīvojamās mājas kodu..
Daudz kas noticis, rudens patiesībā ir viens no maniem mīļākajiem gadalaikiem. Runājot, ka māksliniecisām dvēselēm tas ir auglīgs periods, lai nu tā būtu. Bet līdz ar to,ka rudens iestājas ar saviem noteikumiem, tas uzliek ,ko smagu uz tā jau grūtajiem ļaužu pleciem. Izdegšanas sindroms, jā man tagad jābūt vēl uzmanīgākai pret līdzcilvēkiem. Vecāku nāve ir kas ilgi nesaprotams un nepieņemams. Jo kas gan dzīvē vēl ir tuvāks un mīļāks kā mamma un tētis. Nu ja vien stabilas atiecības ar draugu/draudzeni. Man tās gan ilgi nenākās noturēt, vai vienkārši nesanāk( vairāk jau arī negribās).
Tad nu tā
Bija vasara, visai jauka. Iepazinos ar vienu puisi, tā nu pavadījām divus savdabīgus mēnešus.
Nebija gan uguns, bet patikt patika. Tad nu tā sanāca, ka pagājis ir viens mēnesis un šis jau paspējis bildināt citu meiteni. Nezinu gan par ko man vairāk uztraukties.. Par to ,ka cilvēku impulsīvā rīcība var atsāt pavisam smagas sekas un līdz ar to izraisīt mazu zemestrīci savā stabilajā pasaulē un psihē? Vai pie vainas vienkārši atkal esmu es??
Es laikam tomēr kravāšu mantas, braukšu uz Amazones džungļiem un negribot neuztraukšos par trako pasauli..

Izvarošana

Posted by [info]nomirusi on 2014.09.01 at 17:01
Šodien lūk kādas domiņas galvā. Un lai gan temats ir visai šausmīgs un nomācošs, bet toties man ļoti, ļoti fascinējošs un aizraujošs.

Viens no jautājumiem, kas mani nodarbina - kāpēc lapās, kurās ir pornogrāfiska satura materiāli (dēm! Vai es tikko atzinu, ka skatos pornogrāfiju?!) ir tik daudz reālu izvarošanas gadījumu no Krievijas un Japānas. Tieši šīs valstis. Japānā, cik saprotu vispār ir ļoti zems ziņoto izvarošanas gadījumu skaits, turklāt par viņu psiholoģisko veselību man nav labs priekšstats. No redzētajiem video slāvu sievietes pretojas, lamājas, raud. Japānietes vienkārši cieš.

Un vēl man interesanti cik ļoti ir izplatīta izvarošanas kultūra. Mīti, atrunas un stereotipi, kas visu pasliktina. Pati vainīga, nafig vilka īsus svārkus utml, bučoties taču atļāva, nav ko iet uz tusiņiem, kur dzerstās utml. Ir interesanti arī tas, ka ir tikai runas par to, kā sievietēm izvairīties no izvarošanas situācijām (ir izgudrota pat nagulaka, kas dzērienā spēj noteikt šajos gadījumos dāmai nevēlamas vielas), bet uz vīriešu publiku tendētu rakstu par šo tematu nav (attiecīgi kā tomēr ieklausīties sievietes nē, jo erm.. manuprāt tas ir jāiemācās). Bet tomēr - cik reāli un bieži ir šāda sabiedrības attieksme, no kā tas?

Ir vēl viena lieta, kas mani fascinē - pelēkā zona. Piekrišana nav dota, bet nav arī spēcīgas, aktīvas pretošanās kaut kādu apstākļu dēļ. Te man jāsaka, ka vērtēju vienādi nespēju pretoties vielu ietekmē un nespēju pretoties emocionālu apsvērumu ietekmē. Retāki ir gadījumi, kad izvaro svešinieks, bieži tas ir pazīstams cilvēks, kas brutāli pārkāpj robežu. Vai arī vēl sarežģītāk - pazīstamais, kurš pārkāpj robežu, bet ne brutālā viedā tā, ka upuris izskatās vairāk pēc muļķa, ja mēģina norādīt vai pierādīt, ka tas bij nepareizi.

Un būtu negodīgi nepieminēt falsificētos variantus. Ir reāli varianti, kad izvarošanas upuri nav upuri, bet gan labumu meklētāji/as, uztaisa tejāteri naudas vai atriebības gūšanai. Man šķiet, ka tas ir diezgan bieži, ka uz katriem n upuriem uzrodas viens falšais (un nav runa tikai par izvarošanu). Un šis ir ļoti, ļoti, bīstami. Jo reālo gadījumu tomēr ir vairāk un tie tiek diskreditēti un noniecināti ar šiem retajiem izņēmumiem. Un attiecīgi netiek reaģēts pienācīgi, kad upuris ir upuris.

Posted by [info]noisiite on 2014.09.01 at 18:16
Pierakstījos rīt pie zobārsta. Man jau tagad gribas raudāt. :(

Posted by [info]augsne on 2014.09.01 at 17:35
Mēs sēžam zālītē, pelnufeja mani pacienā ar pasaulē gardāko maizīti, taurenis liels un raibs paciemojas uz manu svārku malas; visu vasaru to gaidīju. Tad eju uz tramvaju, manas kājas stieg asfaltā, esmu lēna. Tādas skumjas nepazīstu. It kā pret mani tiktu pavērsti balonu ieroči.

Posted by [info]ld on 2014.09.01 at 16:32
Kā man šitā slimošana ir noriebusies!!!!!!! Pēc sajūtām liekas, ka Anna jau mūžību rokās karājas. Patiesībā tā lēnām tas sākās pirms 2ned. Ir bijušas labākas dienas, bet viss atkal un atkal atgriežas. Man vairs nervi netur. Rīt vedīšu atkal pie doka un pirms dos ab prasīšu analīzes. Cik var!

Posted by [info]iive on 2014.09.01 at 17:22
ai, tik pretīgi. ļoti negribējās iet vēl arī uz aptieku, tāpēc mēģināju maksimā iegādāties tinktūru pret klepu. atnāku mājās, atveru kārbiņu - bet pudelīte pustukša. izskatās atvērta, nevis iztvaikojusi. ko tas tagad nozīmē? nejūtos tik labi, lai bojātu nervus strīdos ar maksimas pārdevējām, kas tāpat droši vien nemainītu pret citu. un iet turp negribās. bet dzert to tinktūru arī kaut kā drusku riebīgi, ja nu attaisījis kāds no pudeļu nodevējiem, kas cerējis dažus grādus šādi ieķert?
atvēru - smird arī jocīgi.

FYI

Posted by [info]vistu_zaglis on 2014.09.01 at 16:56
25748566

Valīds līdz sestdienai.

tuvu pusnaktij

Posted by [info]pleeka on 2014.09.01 at 16:49
Baroja siļķes
Ar sīpoliem
Un majonēzi
Uzsēdinātu uz galda
Rokudzelžos

:)

pēc galda, gan prasīju, lai pārtrauc un salūzu

pārsteigt izdevās. patīkami. arī savaldīt. un parādīt, ko patiesi meklēju

Posted by [info]chimera on 2014.09.01 at 16:39
Tags:
spotted:
no muguras - kačoks, hipsterīgi izdzīti mati un uzraksts LATVIETIS uz t-krekla; no priekšas diemžēl paveras skats uz vīrieša cienīgu vēderu un regulāru paģiru izvagotu seju.

Posted by [info]nez_kas on 2014.09.01 at 15:57
Tags:

Posted by [info]virginia_rabbit on 2014.09.01 at 15:39
Audzinātāja iedeva lielu mapi ar skoliņas mērķiem un noteikumiem. Tajā interesantākais man šķiet punkts par visiem bērniem vienlīdzīgas sociālās emancipācijas nodrošināšanu un lai bērni kļūtu par pilsoņiem demokrātiskā, solidārā, daudzveidīgā un multikulturālā sabiedrībā.
par saliedētas un vidi saudzējošas sabiedrības veicināšanu šis dārziņš saņem papildus budžetu no Valonijas reģiona.
Bet uzvedības pārkāpumi tiek regulēti saskaņā ar karalisko dekrētu.

no kurienes uz kurieni

Posted by [info]pleeka on 2014.09.01 at 15:50
Dīvaini. Kad pirmo reizi lasīju: Where do you long to be free to invest your time, your energy, your attention? Touch base with yourself. When you know where you’re coming from, it’s a lot easier to figure out where you’re going.( - See more at: http://www.loveyourdesign.com/crazy-yet/#sthash.bREtqIvD.dpuf)
iztulkoju kā saišu saredzēšana starp vidi no kurienes nāku. Un traka paliku no tā cik daudz redzēju ar atvērtām acīm.
Nu pamanīju: Where do you long to be free to invest your time, your energy, your attention? Un paliek daudz vieglāk.
Ar tik atvērtu skatienu un spiedienu (ka ir jāsaprot, ka ir jāskatās) var tak' pesonīgās smadzenes uzkarināt un ne tikai

Posted by [info]lord_andrey on 2014.09.01 at 15:52
Tags:

Atpakaļ 33