Viss ir redzams

Šitas lipīgais muzikālais materiāls, savukārt, tādā man topā, ka iet pa riņķi dienām cauri:
https://www.youtube.com/watch?v=LY2L_xxp284


P.S. Atgādiniet, lūdzu, kā varēja te ievietot te bildes un kā bija ar to lj cut?
Danke

Jā, jā, rakstu, rakstu, jau,pa bišķim, rakstu par to ļohu un mandarīniem, fonā un zem actiņas,...

šorīt es tikai atnācu pateikt, ka das experiment ar ziemošanu laukos pagaidām ir kaifīgs.

Šobrīd fonā šņākuļo krāsniņa un pie muguras maigi piegūlusi Baltā Dāma (tas mans sunīts), vakar iekārtojām, pareizāk, atbrīvojām vietu, lai es varētu iekārtot darbistabu/darbnīcu savai potenciālajai "mazai sveču fabriciņai", redzēs vēl, kuda poņesjot - stiklā vai porcelānā, bet kaut kur ir jānesas, ibo, a ja nu kaut kas man tomēr šai dzīvē sanāk. Karočīt, liels, stabils darba galds pie loga, ar skatu apsnigušās eglēs, man ir.

Šodien braucu uz pakomātu pēc lodšķidruma, patinas un vara bantes, jo jāatjauno trenāža ar kvalitatīviem izejmateriāliem.

Kopumā, tā mājīgi lielā mājā sāk palikt, krāsoju durvis un pēčāk stenderes apzīmēju ar viskādām trafaretu puķītēm. Darba vēl daudz, bet ciemiņus pieņemts tagad, toč, var, vink vink.

Depresīvā ziņā, pilnīgi noteikti ir tūkstotkārt labāk kā Rīgā, socfobijas - sliktāk, nedodies tās bodes un cilvēkus bez narkozes.
Var jau būt, ka tomēr ceļas tas d vitamīns, kuru man gādīga družka no medicīnas sfēras atklāja 4.4, no minimālajiem 30it, esam. Tagad nu ecepšu ampulas jaudīgas iet iekšās regulārīgi, aptiekā ar prasīja vai negāžos no kājām ar šitādu analīzi.

Vārdsakot, esmu meža sanatorijā un kaifīgi staipos, konkrētā muzikālā materiāla pavadījumā: https://www.youtube.com/watch?v=rjdYViLgqJM
Ja atdzimt, tad tikai šeit.
Turiet īkšķus.
Bučas

no dusmām bļāvis
visus ko sastapis
salamājis
pēc tam saritinājies
embrija pozā
un aizmidzis
Dāvis

nakts nav nedz klusa
nedz svēta
nemaz nerunājot
par Dāvidu
viņš modīsies ap dienas vidu
ar vīnu pielaistīs grīdu
un dejos

Daniela grib būt mājās
pie sava spaniela
kas skatās glāžainām acīm
no prieka laiza tai seju
sola uzticību līdz kapa malai
un tālāk
pavisam tālu no mājām

Ilgona tik ļoti ilgojās
ka ar savām ilgām
aizbiedēja no sevis
visus dzejoļus
jāiztiek ar savām
pasakām

Paskatos pie izlietnes, protams – viss pludo.

Poll #21742 Garšīgākie veikalā nopērkamie skābētie kāposti
Open to: All, results viewable to: All

Garšīgākie veikalā nopērkamie skābētie kāposti

Solveigai uzmanības deficīts
traukus mazgā epizodiski
viss ir pārāk prozaiski
un Pērs Gints vēl ne reizi
nav redzēts

kā latviski sauc Beaker people vai Bell Beaker culture?

ok, pēdējo atradu - zvaniņtrauku kultūra (LOL), bet kā sauc tos cilvēkus?

Starp citu - ja online sanāk izvairīties no PayPal un tā produkta Honey lietošanas - stipri iesaku to darīt.
Bez krāpnieciskiem kuponiem varam iztikt kā visu mūžu līdz šim un vairumā vietu - norēķināties ar bankas karti ir ērti. Ja bail kartes datus atstāt random interneta lapā - varam iekš Revolut kaut 100 kartiņas taisīt vienreizējiem darījumiem ar ierobežotām summām. Ja sākas ziepes - dzēs ietekmēto kartiņu un krāpnieki paliek ar garu degunu, bet tev - nekādu seku. PayPal šādu drošību nepiedāvā, bijuši iesaistīti nevienā vien skandālā. PayPal ir shady uzņēmums kopš 1. tā dienas un krāpnieciskais Honey pārlūka paplašinājums - vien pēdējais otas triepiens portretā. Ieberzās čaļi, tiekot pieķertiem naudas izkrāpšanā un cilvēkdatu tirdzniecībā.

Gudras galvas izzondēja PayPal Honey kodu, secināja krāpniecību dižos apmēros, informēja par to sabiedrību caur YouTube un krāpnieciskais uzņēmums uzreiz jūtas apkāsts, šobrīd mēģina apklusināt šīs gudrās galvas/neatkarīgos žurnālistus ar draudiem. Jo nauda, svēta ir tikai nauda un patiesība šodien ir bīstams ierocis.

Jo lielāka šī video aprite, jo PP būs grūtāk dirst tukšu un tīt ap pirkstu sabiedrību.
https://www.youtube.com/watch?v=wwB3FmbcC88

Pusmūžam tuvojoties, mēģināt sākt apgūt RPG spēles? Ko ne, smadzeni vajag pabakstīt. Pirms X gadiem uz šāda potenciāla bāzes iegādājos Vagrant Story PS1 spēli. Tā tur man ilgi krāja putekļus un tagad jā, mēģinu saprast visas mehānikas un lietiņas.

Salīdzinoši ar citiem žanriem - šķiet debīli rakāties pa Menu visu laiku, lai pareizai problēmai piemeklētu pareizo risinājumu. Atnāk cits naidnieka tips, ver atkal vaļā, rocies, pēti status un skaties, kas niknāk tam ērmam kodīs - sitiena spēks viens pats neko nedara, ja nav pareizais Affinity un nav pielikts klāt dārgakmens, kas sāp tieši konkrētajai klasei - šķiet baigi saraustīti, neveikli, vērtējot iz Action/Adventure spēļu puses. Pusi spēles iekš Menu pavadi - laikam jāpierod. Un to, ka stiprāks zobens nepareizo klasi slāna daudz mazāk par zobbakstāmo nazīti ar pareizajiem statiem - pieleca tik pēc vairākām stundām izmēģināšanas : D

Bet nu, darbā iestājoties rāmajai sezonai, prasās smadzenes kustināt - apgūt līdz šim ignorētās RPG lietas diezgan labi čīkstina smadzeni un tieši prasās mēģināt citu žanru, jo pret iemīļotajiem studijas izturas vienkārši slikti, biznesa modelis mainījies no dodoša uz ņemošu.

Vērtējot pēc sajūtām ķermenī - visas tās sarežģītās, savstarpēji mijiedarbojošās lietiņas apgūt diži neatšķiras no tā, ka tevi darbā iemet neapzinātā frontē un tad no viena gala jāsāk bakstīt, lai saprastu vidi un lietiņas, citādi progress nebūs.

Aizvakar pasūtīju jaunus cimdus, jo vecajiem kreisajā plaukstā ir pamatīgs caurums. Ir arī nopietns vecums - ~40k km.
Bet, pēc to piemērīšanas vajadzēja pārbaudīt vai akumulators vēl stradā un pēc pozitīva apstiprinājuma, ģērbos prikidā un devos kalnos. Nosala tikai rokas, un mazliet seja, jo pinloks atkal un vajadzēja visu laiku turēt vējstiklu pavērtu.
Vēl, tā kā kalnos nepārtraukti parslēdzos (2-4), dēļ nepārtrauktās sajūga spaidīšanas sāka mazliet sāpēt kreisā roka. Tas ir kas jauns, bet viegli novēršams.

Ingeborgai no smiekliem
rīklē gandrīz iesprūda vīnoga
gadījums beidzās laimīgi
tagad ķersies pie riekstiem

Irvita uzraksta
ivritā
dzejoli
atcerēdamās
kā iepriekšejā dzīvē
pa Jeruzalemi
klejoja

Ivita piesita
pie koka
3x
grib dzīvē iztikt
bez visa slikta

iesēdās auto
Inga
un pameta Rīgu
devās tumsā
kaut kur pavisam
prom
attapās Porto
viņa ir savdabīga

Atvainojos, ja bilde par lielu, rakstu no telefona, nemāku uztaisīt mazāku. 

Tavs lielākais prieciņš:
a) kādam kaut kas izdevās
b) kāds pelnīti dabūja ciest
Tavs lielākais kreņķis:
a) kāds mēģināja izdarīt labu, bet ne tā, kā tu saproti labu
b) kāds mēģināja izdarīt kaut ko nejauku

Tad, kad krimiķī vienā laidā jālasa, kā slepkava vairākkārt spiež pistoles gaili un līķim sirdī ir iešauta patrona, un vēl citas dumības, tas mudina pagūglēt, kā gan izskatās tas tulkotājs... Ieskatīties viņam sejā.

Jackson Lamb brining down Claude Whelan was easily one of the highlights of my year.

Es diezgan daudz laika pavadu sociālajos tīklos, dodot cilvēkiem padomus lietās/diagnozēs, ar kurām es esmu ticis galā. Es
to uztveru par brīvprātīgo darbu.

redditā

r/autism
r/ ADHD
r/ detrans (tiem, kas pārstāja gribēt būt transseksuāļi un nu meklē izeju)
r/ asexuals (tiem, kas mēģina saprast, vai aseksualiāte ir iedzimta vai traumas dēļ izveidojusies)
r/ healthygamer (tiem, kam bijusi/ir atkarība no datorspēlēm)
r/ latvia (tiem, kas vēl dzīvo Latvijā)


Šajās brīvlaika nedēļās secinu, ka cilvēku pateicība par maniem padomiem katrā no soc. tīkliem atšķiras.

Aizvien vairāk nākas domāt par teicienu "nebaro pērles cūkām".

Visvairāk tas saistās ar upura sindromu. Ja cilvēks čīkst, bet neuzņemas atbildību par savu dzīvi, viņam, patiesībā, palīdzību nevajag.

Ar laiku mans bs detektors šādus čīkstētājus atpazīst aizvien labāk, taču ne vienmēr.

Visbiežāk ir vērtīgi dot dzenbudisma tipa atbildes uz jautājumiem. Tas jautātāju izsit no līdzsvara, respektīvi, toksiskās domāšanas pašam par sevi.

F1 The Movie (2025)

"Kādā sapnī Viņš bija pie gudra vīra ar sirmu bārdu. Vīrs teica, ka Viņš ir ieradies uz šo planētu kā polārpētnieks uz Antarktīdu. Apkārt ir ledus un okeāns. Tie ir cilvēki un cilvēku kultūra. Taču viņš ir ieradies, lai pētītu planktonu un mikroorganismus, kuri ir okeāna dzelmē. Viņš sēž un sēdēs visu mūžu savā laboratorijā, apkārt nebūs nevienas dzīvas dvēseles, vien saule pie debesīm, kura, kā viņš reiz sapratīs, arī ir mākslīga, un viņš visu mūžu pētīs likumsakarības, kāpēc pie tādiem sākuma nosacījumiem – pie tāda DNS, pie tādas ekosistēmas, pie tādas “ūdens” kvalitātes ir izveidojusies tāda cilvēku civilizācija, kāda tā ir 19. – 21.gs uz planētas Zeme. Viņš būs antropologs, bioloģijas filozofs, cilvēces psihoanalītiķis, taču tā arī nekad nesajutīs patiesu siltumu. Siltumu viņam būs jāiemācās radīt pašam. Viņu neviens nemīlēs, izņemot Dievu un sevi, un arī tas būs jānopelna.

Viņš šajā sapnī klausījās vārdos un juta, ka tie kā lāstekas sasalst virs viņa galvas. Nekurienes vidū, starp putniem, kas nelido, starp okeānu, kas neaizsalst, visaukstākajā, lietainākajā un visaugstākajā kontinentā. Dzīve -80 C grādos ir tik skaista, cik redzīgas ir acis.

Visas viņa slimošanas ar depresijām pusaudža gados bija nieks pret to, ko viņam bija jāiemācās. Visi viņa līdzcilvēki nomirs daudz agrāk par viņu. Zeme zem viņa kājām izkusīs, un viņam būs jābēg kalnos, lai saglabātu stabilu pamatu.

Viņš nemirs ilgi, ilgi. Paaudzes nomainīsies, taču tās viņš uzlūkos kā mikroorganismus akvārijā, kas paši nezina, cik īsa un iepriekš paredzama ir viņu dzīve. Viņš vēros, vēros, līdz sāks atpazīt cilvēka dabu, kas nemainās cauri gadu tūkstošiem. Tikai tā viņš pavirzīsies savā darbā uz priekšu, sāks just gandarījumu par esību pilnīgā vienatnē.

Citi cilvēki uzskatīs, ka viņa darbam nav jēgas. Ka viņš dzīvē neko nav sasniedzis. Viņam nebūs draugu, domubiedru vai līdzgaitnieku. Arī pēc viņa aiziešanas no šīs dzīves nekas nemainīsies, un viņa atstātās liecības tiks izmantotas iekuram.

Taču tās nedegs, un cilvēki brīnīsies, kur viņš atradis tādu papīru uz kā rakstīt, kas nedeg krāsnī. Šo nekam nederīgo papīru tad izmetīs gružu kastē un par to aizmirsīs tikpat ātri kā par viņu."

Like it's the saddest thing, bet es tagad saprotu, kaapeec paariem peec beernu piedzimshanas ir gruuti. Jo pirms beerniem, juus viens otru saprotat. Labi - viirieshi, sievietes, bet vienalga - juus esat kopaa jo jums ir kopiigas intereses un liidziigs gars. Juus vieno pasaule un darbs un izklaides un idejas.

Bet liidz ko piedzimst beerns, taa vismaz sievietes dziive dramatiski mainaas, un vinja pati arii. No aarpuses vienkaarshi izskataas, ka vinja tagad vnk njemaas ar beernu, like visu laiku, vinju ziida, un doma apar visaadaam beernlietaam, un ciinaas ar general beernu atstaato haosu. Teeti protams arii to dara, bet ja vien tu neesi stay at home teetis, tad visticamaak mamma visu dara pa 70-90%.

Tagad, kad esmu stay at home mom, no manas ieprieksheejaas dziives nav palicis nekas. Un ja pienjem, ka dziives apstaaklji veido cilveeku kaut kaadaa meeraa, tad es esmu diezgan citaadaaks cilveeks. Visu manu laiku aiznjem beerni, man nav citu intereshu (un es to nesaku kaut kaa slikti, jo mani interesee mani beerni).

Long story short, mana psihe ir kaut kas pavisam cits, ko viirietis nemaz nespeej aptvert. Piemeeram, es R visu laiku meegjinu varbuut paaraak nonshalanti, bet paust, par ko mani ir padariijusi 4.5 gadu ilgaa ziidiishana. It sevishkji 2 stundu bedtime beigaas, vai kaarteejaas neguleetaas nakts laikaa. Vinjsh nekad nesapratiis, ko noziimee buut touched out vai mentally drained.

Veel viens ass kontrasts ir beernu nekaartiiba un tantrumi - mana psihe pie taa ir pielaagojusies, un i am just rolling with it mostly. Bet R tas katru reizi naakas gruuti, jo pieaugusho tantrumi vinja darbaa ir daudz izturamaaki. Un tad es uz vinju dusmojos, ka man vienai ir jaapanes shii nekaartiiba un tantrumi, tikai taapeec ka es pie taa esmu vientuliigi pieradusi, kameer vinjsh to nespeej iztureet un kaut kur nozuud. Es vinju nevainoju pie taa, jo zinu kaa tas juutaas, es taa varbuut jutos motherhood saakumaa, and it is a genuinely desperate feeling. Bet tajaa pasha alaikaa es juutos tik vientulja tajaa ka man vienai tas viss ir jaanes.

Long story short, man biezhi shkjiet ka mums ir divas dazhaadas dziives un vinjsh nekad nesaprot/nesapratiis kaa es juutos, par ko es vinju nevainoju, but still it feels freaking lonely. Varbuut senaakos laikos, sievietes vareeja suudzeeties citaam sievieteem - savaam mammaam, vecmaaminjaam, maasaam - jo sieviete sievieti, maate maati saprot pilniibaa. Bet muusdienaas ir tikai izolaacija.

Mans gada tops: IZOLAACIJA.

vētra uzplēš
Initas rētas
viņa pārsien
ar marli
un aiziet uz balli

Helmārs gribētu tā
kā Elmārs
neizdodas
nav naudas un stingras gribas
dzērumā kritis
un atkal salauzis ribas
guļ mājās viens pats
viņa labākais draugs
ir radioaparāts

omāri garneles vēži
mīdijas
glaunas lēdijas
Elmāra svētku kārumi
pieczvaigžņu viesnīcās
vienās izpriecās
pelēkā ikdiena
uz viņu
neattiecas

Varu sev jebkurā brīdī izraisīt tirpiņas/zosādu.
Pajautāju botam, cik tas ir bieži sastopams cilvēkos. Bots izspļauj 0,5-1% iedzīvotāju + neapzinātā daļa. Pazīstu vēl vienu šādu cilvēku un mūs vieno tikai forums un sieviete - mana bijusī, viņa tagadējā.

Forums: ankh.lv, kas savulaik nostrādāja kā vienīgais pareizais sociālā tīkla piemērs - visa draugu un paziņu bāze faktiski no turienes.
Plus kāds vecāks zvērs no bradajumi.lv

Tam ir termins pat: VGP (Voluntary Generated Piloerection). EDIT: pieteicās vēl viens cilvēks, tagad mūsu ir 3 un forums visiem kopīgs! :D

Man patīk braukt ar bulciņām, kad visas egles gaismās.

Pirms tehnoloģijas ierašanās mums uzticējās, mēs:

1
Dzīvojāmies visu laiku pa āru - pasaules izziņa caur maņām, dubļiem, asinīm, imunitātes kačāšana caur dubļu rīšanu, nokrītot no velo. Kaulu pieslīpēšana ar asfalta slimību un visas pārējās labās, raksturu rūdošās lietas. Bijām mājās līdz ar tumsu un tā bija pašsaprotama realitāte, kas ātri ieaudzina patstāvību. Viss sāka iet uz dirsu kaut kur ap "Safeguard" ziepīšu reklāmu laiku, kad pēkšņi sāka kaut kādu drošību un sterilitāti kačāt sabiedrībā, kļūstot garā un miesā mīksti, akūti no jelkāda riska mūkoši.
2
Visādi citādi daudz laika pavadījām bez vecāku uzraudzības - reiz pilnā ātrumā skrēju pa stroiku un ierāvu ar galvu betona sijā. Asins pušu, gaļa tek ārā. Nekas - slauku asinis no sejas, eju vēsi uz mājām aplaizīt brūces. Slimnīca, šūt? Slims, vai, man sūda pušums tikai! Citā epizodē - ments draudēja šaut, ja nelīdīsim no objekta ārā. Adrenalīns mani mega ātrumā pārsvieda pāri augstai sētai. Bratanu gan noķēra. Kopš tās dienas uz mentiem skatos kā uz licencēti bruņotiem psihopātiem - labāk pa gabalu, labāk neiesaistīt savā dzīvē nevienā pašā brīdī. Paši tiksim galā, dekorētais idiots lai labāk mēģina to meklēto personu sarakstu saīsināt...
3
Taisījām trasītes un tramplīnus, gājām uz sašķūrētajām smilšu čupām/tramplīniem blakus jaunceltnēm. Reiz es izdomāju - jāpamēģina to kalniņu izlekt. Liels, baiss, nekad nav darīts, sveša lieta. Bet kas tad tur tāds varētu būt, ne? Brīvi ripoju pa kalniņu, uzminu un lidoju. Nedalecu līdz nogāzei, sanāca augsti un nopļeckājos gar zemi, parubījos uz tramplīna augšas līdzenās daļas. Pamodies skatos - ričuks uz pusēm, man sasitumi un bik asinis. Pieceļos, noslaukos un ričuks pār pleciem, stiepju kilometru uz mājām - moš tomēr varēs sametināt?
4 ( ... tālāk ... )

Kāda ir jūsu iecienītākā taktiskā pildspalva?

nāvi žīdiem