Posted by [info]morraa on 2016.12.10 at 15:01
Kādreiz bija tāds stāsts no krievu-japāņu kara laikiem, kur krievi japāņu bodes īpašniekam nēsāja cigāru lādes un viņš tās visas slavēja. Ļoti uzmanīgi, ar meistara cienīgu spēju atrast skaisto jebkurā mantā, viņa komplimenti bija vienmēr vietā. Vienreiz matroži jokodami atnesa bodesmeistaram nu ļoti acīmredzami šķību, pavirši iztaisītu lādīti gribēdami redzēt ko nu tas tagad teiks. Meistars to pagrozīja rokās un teica: "skat', kur izturīga lāde!".

Tā nu, pirms pāris dienām uzņēmuma saietā katrs prezentēja savu projektu, uz papīra uzzīmēdams tādu kā prezentāciju. Vienam prezentētājam ar zīmēšanu bija kā bija un papīrs bija patukšs. Nodaļas vadītājs prezentāciju noklausījies teica: "Tu nu gan tukšumu uz papīra izmantoji kā īsts lietpratējs!".

Matemātika, vektori, lidmašīnas, fizika

Posted by [info]eos on 2016.12.10 at 07:06
Šis būtu izcils video, ja es to visu jau... nezinātu

https://www.youtube.com/watch?v=LSxqpaCCPvY

Posted by [info]sakaarnis on 2016.12.10 at 06:17
Mūza: Spiritual front
Esmu pārdevies. Ejiet dirst.

Posted by [info]sakaarnis on 2016.12.10 at 05:47
Mūza: SA
Komatoza trauksme, galu galā anestēzija. Pudele pēc pudeles, mana dzīve izšķīst bezjēdzībā. Es gribu atrast ideālo draugu, kuram nebūtu noteiktā laikā jābrauc mājās, kurš mani paciestu ar visiem ekscesiem, dirst sūtīšanu un aizklātajiem piedāvājumiem tikt noslepkavotam.

Posted by [info]sakaarnis on 2016.12.10 at 05:36
Mūza: SA
Notīrīju palodzi un grīdu, kaut kāda hujovisma sajūta, bet nu viss ar laiku pāriet, un tā tālāk. Vodkas un cigarešu pietiks līdz devītai stundai. Šeit vismaz ir silti.

Posted by [info]monkeymind on 2016.12.10 at 03:55
That feeling when you know everyone is god,
and you feel like a dickhead for telling them how to live,
but they still fuckin up

Posted by [info]necrolover on 2016.12.10 at 02:51
Tas būtu tik smieklīgi, ja nebūtu tik bēdīgi. Un stulbi. Es vairs neesmu pārliecināts, ka jelkad spēšu mīlēt. Vai vismaz just ko tamlīdzīgu. Gribētos jau, bet jūtos pārāk apdedzis. Tā vien šķiet, ka vienīgā izeja dzīvē - dzert un drāzties.

Maizes pelnīšana pazemojošā veidā un kompromisi

Posted by [info]dombrava on 2016.12.10 at 02:33
Realitātes šovu tulkošana rada riebumu, ja iedomājas, ka kāds tos vēl skatās. Nezinu, vai gribētu dzīvot tādā pasaulē, kur vienīgā izklaide būtu lūrēt, kā cilvēki savā starpā gatavo ēst, cenšoties nopelnīt naudu un šķietamu slavu. Kaut kur lasīju, ka pielabināšanās nākotnei esot gļēvuma paveids.

Posted by [info]sirdsmiers on 2016.12.10 at 02:06
lieliem rakstniekiem raksturīgs
ir rakurss un raksturlielums
kas neprasa lielu raksturu
bet turēt rakstus lielus
lieloties par savu raksturu
rakstīt par kaut ko lielu

Posted by [info]sirdsmiers on 2016.12.10 at 02:06
citu prieka dzejoļi mūs padara priecīgus
bet citu vientulības mūs padara tuvus
jo klusēt nedrīkst viesībās bet nelaiž teikt runu

Meklējam dalībniekus folkgrupai!

Posted by [info]tethys_ on 2016.12.10 at 00:16
Kā jau bieži grupas sākumā, mums mainās un pazūd dalībnieki. Šobrīd sastāvs ir tāds, ka ir kokle, blokflauta, šamaņbungas, ģitāra un visādi tā saucamie "mazie" instrumenti, kā vargāns, kociņi, tamburīns, buļļabrēciens (nav ne jausmas, kā latviski sauc) un plānā ir vēl tādi, bet rokas kopumā palikušas tikai sešas, stipri nepietiekami, lai varētu šos instrumentus spēlēt.
Meklējam cilvēku, kam ir dzirde un ritma izjūta, ļoti vēlama balss, bet var arī nebūt. Protams, ja pieteiksies kāda nopietnāka instrumenta spēlētājs/a, tikai priecāsimies, bet mums interesētu arī vienkārši entuziasts/e, kas var reāli veltīt laiku mēģinājumam vienreiz nedēļā, ļoti vēlams ar vietu Rīgā, kur var darboties.
Esam vēl pašā darbības sākumā, materiāls kaut kāds ir, bet, mainoties sastāvam, vienmēr kaut kas mainās arī dziesmās. Pagaidām spēlējam tautasdziesmas un instrumentālas improvizācijas, bet ir doma varbūt kādreiz arī taisīt savas dziesmas.
Stils mums interesē vairāk uz folk ambient, bet der visādas inovācijas un piedāvājumi.
Saprotu, ka neizklausās ļoti nopietni, bet tas vairāk ir cilvēku mainības jautājums, ne negribēšana vai nevarēšana no manas un vēl vienas biedrenes puses, kas esam jau no paša sākuma. Ja atrastos cilvēki, kas nopietni vēlas darboties, es ticu, ka mēs kaut ko sasniegtu. Vismaz labi pavadītu laiku, ja ne vairāk.

Posted by [info]id on 2016.12.10 at 00:21
It's cold. Also dark.

Posted by [info]paarpratums on 2016.12.10 at 00:13
The Power Of Now (Official Audio) - Steve Aoki & Headhunterz

***

Posted by [info]konstruktors on 2016.12.09 at 22:42
Bērnība, bērnība, bērnība.

Māksla un kaķīši

Posted by [info]jim on 2016.12.09 at 23:29
Poll #20896
Open to: All, results viewable to: All

Iedomājies, cibiņ, ka tu uztaisi radošu pienesumu pasaulei publiska produkta formātā (filma, dzejolis, stāsts, izrāde, skaņdarbs, performance, raksts, zīmējums, stendaps utt.), paveicot to tik labi, cik nu tobrīd iespēji un no dzīves saprati. Tu pazīsti daudzus citus radošus cilvēkus. Kādam no tiem (ne obligāti tavas jomas kolēģim, taču kādam, ko tu cieni) šķiet, ka tavs darbs nav labs. Kuru no realitātes pagriezieniem attiecībā uz tavu mākslas darbu tu izvēlētos?

View Answers

A
3 (7.7%)

B
27 (69.2%)

C
9 (23.1%)



A: Gribētu, lai viņš patur savu viedokli pie sevis, tāpat kā es paturēšu savu kritisko viedokli par viņa nākotnes slikto mākslu pie sevis - uzskatu, ka tas tāds vārdos neizteikts, taču pašsaprotams nolīgums. Izjutīšu cieņu pret viņa iejūtību pret manu iespējamo pašapziņas trauslumu un vēlmi nesabojāt mūsu savstarpējās simpātijas.
B: Gribētu, lai viņš katrā ziņā dara man savu viedokli zināmu, jo man šī informācija būtu svarīga, taču zem četrām acīm; šādā gadījumā pastāv potenciāls ar vai bez kopīgas iereibšanas palīdzības sarunu izvērst, iedziļināties viņa sniegtajā kritikā pamatīgāk, apspriest visu to, ko viņš, iespējams, nav pamanījis, kā arī parunāt par radoša darba nozīmi visa pastāvošā jēgas vai bezjēdzības kontekstā.
C: Gribētu, lai viņš publiski pauž savu viedokli par manu darbu, lai cik tas nesaudzīgs nebūtu, pat ja tas man rada sarežģītu izvēli par to, kā un vai vispār izskaidrot vai atspēkot viņa apsūdzības, kā arī, iespējams, sabotē mūsu sociālās vai profesionālās attiecības.

Es ļoti gribētu uzzināt, kādas ir jūsu *sajūtas* par vēlamo atbildi, nevis ideālie morāles standarti; man pašai galīgi nav skaidra atbilde uz šo jautājumu, tālab arī vaicāju.

Posted by [info]pietura on 2016.12.09 at 23:18
ne pleci ne azotes.
tikai elkoņi un paceles.

Ko es esmu izdarījusi?

Posted by [info]tethys_ on 2016.12.09 at 23:02
Atkal Krēsla. Tava grāmata atgādina Krēslu. Un tad vienmēr rodas tās pārdomas, vai tā saka tikai tāpēc, ka tā ir grāmata par romantiku un vampīriem (vienīgā līdzība, ko es spēju saskatīt, bet ok, esmu tikai filmas redzējusi), vai arī es tiešām esmu sev izrakusi drausmīgu, dziļu kapu?
Jo man ne vismazākajā mērā neliekas, ka mana grāmata ir līdzīga Krēslai, cik spriežu no filmām. Darbība notiek ar pieaugušajiem, galvenajiem varoņiem ir 23, 27 un 33 gadi, tā nenotiek skolā, nav runa par pusaudžiem, ok, ir, bet ne centrālajā vietā. Labi, es rakstu par to, ka kāds jūsmo par kāda izskatu un nespēj nolaist acis, un, ko gan tu neteiksi, beigās izrādās, ka tas ir bijis tikai hormonu un tiešām objektīvi ļoti skaista izskata raisīts juceklis, un beigās šie cilvēki nemaz nav kopā. Vēl jo vairāk, ko tu neteiksi, manam mīlas trijstūrim beigas ir tādas, ka kopā saiet nevis skuķis ar vienu no vīriešiem, bet gan viens no vīriešiem kopā ar skuķi un vēl otru vīrieti piedevām. Sākotnējā romantika izrādās kaut kāds juceklis un skuķis ar pirmo vīrieti paliek tikai draugi. Manā grāmatā vēstījums tieši ir tāds, ka monogāma savienība uz mūžu ir pārāk ilgi vampīra mūžam (nu, cilvēka varbūt arī). Jēziņ, nu tur taču VISS ir citādāk!!!!!!!!
Kāpēc man tas ir visu laiku jādzird??? Vai viņi visi ir jukuši vai arī es esmu jukusi un esmu uzrakstījusi Krēslu2??? Kā to var nepamanīt?
Jebal. Krēsla ir derdzīga radība, es tās filmas noskatījos tāpēc, lai man būtu kaut kāds viedoklis, un tāpēc, ka smagi slimoju, un nespēju neko normālu sagremot. Ja man būtu jālasa, es laikam trieku ķertu procesā.
Vai es neķeru trieku no savas grāmatas tikai tāpēc, ka tā ir mana, un esmu sev aizmālējusi acis?
Ja tas nebūtu jau ceturtais cilvēks, kas man kaut ko tādu saka, es neapsvērtu to, ka esmu jukusi, bet tagad man tiešām sāk likties, ka kaut kas man nav ar saprātu kārtībā. Kuram te ir taisnība???
:(

Cik moderns ir tavs hiperteksta pārlūkotājs?

Posted by [info]phz on 2016.12.09 at 23:10
Tags:
http://🏉👊🐯👍🐙🎷🗻😜.🍕💩.ws

(iedvesmojos te)

Posted by [info]punkts on 2016.12.09 at 23:00
man darbā pretī sēž trīs cilvēki. šodien izdomāju pielikt viņiem priekšā zirnekļu tīklus. tad padomāju, vai tā būs labi, un nolēmu tos aizstāt ar works of art. sētnieka amats ir izpatikt.

Kārkli

Posted by [info]inese_tk on 2016.12.09 at 22:25
Doom: besis
Tags:
nu tā, pirmais "Kārklu" bloks ir laimīgi beidzies. es esmu nogurusi. godīgi sakot, īsti nesaprotu, ko es par to izrādi domāju. sākumā bija baigi bail, ka būs kkāda žurka kornēlija, tomēr šķiet, ka ir augstākā plauktiņā. bet es vienā brīdī sāku baigi dzīvot līdzi aktieriem un, tad paliek ļoti grūti kaut cik objektīvi paskatīties uz izrādi no malas. neskaitot to, ka jebkurā gadījumā ir ļoti interesanti no folkloristikas viedokļa, jo labi uzburta mītiski maģiskā realitāte un tādā, sapnim līdzīgā veidā salikta kopā pasaka ar īstenību. un, man ļoti patīk scenogrāfija.

Posted by [info]punkts on 2016.12.09 at 22:44
kad raksti adresi, paskaties, kas ir aiz punkta, piemēram, .af.

Posted by [info]punkts on 2016.12.09 at 22:23
nopirku tos ametistus, tiešām iedarbīgi akmeņi, nopirku tos rotu lādītē un kasē vēl izdaiļoju ar aromātisko tēju un tad visas tās čakras tās visas bija man vispilnīgākajā kārtībā pēc tiem ametistiem kad es viņus iemetu logā tā visa tā pils pārvērtās par ametistu māju un tur tai mājā balles bija katru vakaru tā ka tā būtu tāda kā tīrākā baļļu māja nevis saviesīgs vakars tad vēl tās kaklarotas tās visas bija mūs apbūrušas un neļāva nostāvēt kājās mēs klupām pa trepēm viena otrai virsū un tad visas sakūleņojām ēst after eight un dzert olu liķieri it kā mūsu līķi būtu mums aiz zeķubiksēm un es vēl tās savēru uz augšu un ar skrotīm mani sacaurumoja tavs skatiens es izliecos kā arka un mana pērle bija tieši tavās rokās.

Posted by [info]decembris on 2016.12.09 at 21:59
https://youtu.be/fErOq9JJEec

Obama proclaimed, "It's been a long time coming, but...change has come to America."

Remonts, remontiņš

Posted by [info]tethys_ on 2016.12.09 at 21:53
Istaba ir jūtami siltāka. Tumši zaļā sienu krāsa ir tieši tāda, kādu es gribēju. Tonis ļoti skaists. Sienas nav perfektas, bet tomēr ir patīkami. Logu rāmji balti, tāpat kā griesti, piestāv baltajai krāsnij un piedod nedaudz konvencionālāku skatu. Nav jau tā, ka mēs te drīkstētu pilnīgi visu darīt, kā gribam. Ja drīkstētu kā gribam, sienas būtu tādas pašas, bet griesti un logi melni. Griestus varētu apgleznot ar tumsā spīdošu krāsu. Vai varbūt visus griestus noklāt ar zvaigžņota debesjuma fototapeti.
Esmu kļuvusi par lielu fanu ļoti tumšām sienām. Nu nesamazina tas telpu. Lieli, kontrastējoši un spilgti raksti samazina, bet ļoti tumšas sienas tieši paplašina. Nu jau vairs tikai grīda jāieliek un šis tas vēl jāpieskrubina, un tad varēs likt atpakaļ melnos aizkarus un mēbeles ar melnajiem plediem. Es noteikti jutīšos telpā daudz labāk.
Ļoti gribētos tikpat smuki arī visu izremontēt, bet tas nu gan paliks uz tālāku laiku. Vispirms viesistaba, tad kaut kad virtuve, un pēc tam jau redzēs.

Posted by [info]decembris on 2016.12.09 at 21:49
https://youtu.be/XKhqRdGJaJU

Posted by [info]decembris on 2016.12.09 at 21:44

tikai faaze.. varbuut gada tops

Posted by [info]methodrone on 2016.12.09 at 19:30
juutos kaa shkjiltavas, ko nevar nevar un nevar aizshkjilt nekad vairs un nemuuzham. varbuut man vairaak nav sirds? peedeejaas dienas es uzkraasoju sarkanas luupas un kliistu pa ielu, pa metro staciju, pa darba telpaam, pa veikalu, pa maaju, caur riita salto miglu, caur dienu svaigu, dzidru, caur saldu seeriigu peecpusdienas sauliiti, caur duumaku kreeslainu, maigu vakaraa ar baalu, akmenscietu seju, perfekti disciplineetu skatienu. mans kjermenis juutas viegls, stiprs, briivs, taa kaa sirds vairs nava. bet mans gars.. es juutos kaa shkjiltavas, kuraas nav palicis pat ne viens sprakshkjis.

Posted by [info]santech on 2016.12.09 at 21:31
Kaut kā saspaidījās telefonā nepareizās pogas. ieraksts pirms p.s. kaut kā paslēpās pa visam, ne tikai no nedraugiem.
Enīvei - būs man smuki zobi, varēšu smaidīt. Tikai - nebūs iemesla.
Galvenais tagad nedzert. Nodarīšu vēl pāri. Gan jau aizdzīšu skumjas ar geimiem, filmām, varbūt darbu.

Posted by [info]vinsents on 2016.12.09 at 21:06
Tags: ,
Visgrūtāk ir dzīvot un nekam neticēt. Tā, lūk, ir īsta vientulība.

Neprecīzs, bet tāpēc ne mazāk patiess, citāts no prozas lasījumiem.

Posted by [info]virginia_rabbit on 2016.12.09 at 21:03
Tags:

Posted by [info]psihs on 2016.12.09 at 20:56
Ir pieejami akmeņi. Lēti. Cena viens akmens. Vērša zīmē.

Posted by [info]saldumi on 2016.12.09 at 20:05
Tags:
Pēdējos gados es visvairāk jūtos kā šajā Ingas Gailes dzejolī.

Pamošanās

Pilīte nopilēs, notrīsēs, noskries lejup gar augumu klusi klusiņām,
vasaras raibumus dalīt uz pusēm ar klinģerītēm un gurķu miziņām.
Visu šo gadu es svēru sudrabu, pārliku lāses no rokas rokā —
āda man karsta, metāla izkosta, vēja appūsta,
ko darīt nu šorīt?
Vējš paplēš man matus, un aizskrien pār jūru visas sieviņas gaudodamas.
Paldies večiņas, ka bijāt ar mani,
paldies, ka aizejat,
sirds atsāk ritmu,
elpa ietin un iezīmē ceļu,
es esmu sieviete,
es esmu liela,
un es vēl dzīvoju,
un es vēl mīlu.
Cigaretēm un vīniem paklanos, vienas nakts kaislībām, miesas maigumam, gaumīgiem draugiem, kam patīk līmenis, paklanos, atvados —
man nu ir laiks,
palīdzējāt, jūs, dārgie, mīļotie, pavadījāt mani līdz liedagam, paturējāt man
roku un matus, kamēr debesis lūza gabalos, kamēr es baidījos, kamēr es
skatījos ikvienā kā spogulī.
Tagad es pamostos. Tagad es aizeju. Paldies, ka jūs bijāt, bet līdzi gan nenāciet.
Man ir jāiet sev par cilvēku —
man ir cilvēka izkostā āda,
man ir cilvēka saplēstā sirds.

(I.G.)

Un jums?

Posted by [info]bljanna on 2016.12.09 at 19:57
Vanna un vīns. Tagad.

Atpakaļ 33