Posted by [info]sirdna on 2014.10.20 at 12:40
Skat, pat Dalailama atzīst, ka laimīgas dzīves obligāta sastāvdaļa ir naudas čupa. "Lai dzīvotu laimīgi, vajag ne tikai naudu", saka vecais skinheds. Tobiš, vajag vēl šo to, bet bez naudas nekādi.

Posted by [info]viipsna on 2014.10.20 at 12:03
vakarrīt prātā sacerēju sūdzību rīgas siltumam, jo mums joprojām nav pieslēgta apkure. elektriskie sildītāji ir ieslēgti nepārtraukti, bet nevar piesildīt, jo te nu ir staļina laiku māju skaistums un posts - augstie griesti, lielās istabas, ne sūda nepiekurināsi.
un vakarā dabūju zināt, ka apkure mums nav pieslēgta, jo pavasarī lielākā daļa mājas iedzīvotāju uzrakstīja iesniegumu, lai apkuri atslēgtu agrāk (es neparakstījos), un rīgas siltumam tagad vajag extra iesniegumu, lai siltumu pieslēgtu. jo tagad šī sasodītā iesniegumu rakstītāja atkal skraidīja pa dzīvokļiem pēc parakstiem. es viņu gribēju iepļaukāt.

Posted by [info]martcore on 2014.10.20 at 12:22
darba dienas rutīnu spilgti iezīmē moments, kad kolēģis tevi atrauj no maskavas-gailīšu šķirstīšanas ar jautājumu, kāpēc uz tualetes papīra ir uzzīmēti ziedi

sākām apspriest

vispār, saku, raugoties no etniskās mērķauditorijas viedokļa, jautājums ir kontroversāls
no vienas puses, lūk, latvietis iet pa ceļu, un savajagas viņam pēkšņi paveikt operāciju numur divi. ko viņs dara? viņš skrien mežā. a tur tikai egles un priedes, katrs par sevi un dievs pret visiem. a vot būtu maijpuķīšu lauki...
no otras puses pēc visām tām dzirdētajām epopejām ar latvāņiem, khm.

nujā, nolemjam, etniskās mērķauditorijas viedoklis ir gaužām svarīgs. teiksim, varētu taisīt igauņu tualetes papīra dizainu ar uzrakstiem "līdz lāča atnākšanai atlikušas divas minūtes un četrdesmit piecas sekundes". var mēģināt tomēr pamēģināt iekarot bezcerīgo arābu tirgu - zīmēt uz papīra pamīšus roku un sešstūrainu zvaigzni. vai, teiksim, ierosinu, var palaist modernu trendu, apartamentu sanitārajos mezglos klasisko vaterklozetu vietā atgriežoties pie padomju stacijas tualešu dizaina principiem, tikai tur zelts ar marmoru, nu, bijušajām kriminālajām autoritātēm varētu patikt. vēl to zinātniski pamatot, tipa, lai cilvēki nebojā sev stāju, lasot uz poda grāmatas.

Posted by [info]perkons on 2014.10.20 at 12:26
Briesmīgi sāp mugura.
Domāju par jõgu.
Varbūt sākt nodarboties?

Eiropu iesūdz Eiropā

Posted by [info]black_data on 2014.10.20 at 12:24
Tags:
Iesūdzēt Eiropu Eiropas tiesā? Vot tas ir insepšens! Varētu jau teikt, ka tas ir ļoti pa krievisko... bet tad jau redzēs, vai pati sirmā Eiropa uz šito neuzkārsies.

Posted by [info]neraate on 2014.10.20 at 12:12
burkās šogad neko daudz nesabāzu, tagad toties saldējamos trauciņos stūķēju Briseles kāpostus. viss būtu jauki, ja ne puse no lielā rimi maisa, vākti sestdien un starp mazmazītiņajām lapiņām mikroskopisku gliemežu slienas, vēmekļi un ekskrementi. normāla izmēra gliemezis starp tādām mazām lapiņām nekādi nevarētu iestūķēties. un tad vēl daži miniatūri (izmērā apmēram milimetrs) pelēcīgi sarmaini zirneklīši? salīduši ziemot. ziemosiet miskastē, es viņiem saku

bet es priecājos, galu galā tas ir ekskluzīvi - oktobra vidū novākt kāpostus (lai arī diametrā līdz pieciem centimetriem) no pašu dārza

Posted by [info]_serpentine_ on 2014.10.20 at 11:54
Biju sasniegusi to brīdi, kad iepriekšējās mīļās smaržas gandrīz izlietotas (man vienmēr patīk paturēt nelielu daudzumu īpašiem gadījumiem un, ja nu vienkārši gribas tās atkal sajust), pasūtīju jaunas un citādas. Šodien tās pienāca un ir instant love. Es pat neesmu droša, vai tas ir tas, kā gribu smaržot, bet tiklīdz tās uzpūtu, man pāri brāzās vesela skaistu atmiņu jūra un tagad, kad vien nejauši sajūtu to smaržu, uzreiz pārņem mājīga sajūta un ir galīgi jāsmaida. Kopumā tā ir MANU Ziemassvētku smarža.

Laukos, kur parasti ar ģimeni kopā pavadām Ziemassvētkus, ir vecs ādas koferis, pilns ar svecītēm, bumbuļiem, zvaniņiem, eņģeļmatiem. Ilgu laiku koferī glabājās arī padomju laiku slēpju vasks, ar kura smaržu pievilkusies auduma odere. Un jā, tās smaržas smaržo kā brīdis, kad, pie svaigi no āra ienestas eglītes, blakus istabā gatavojoties cepetim, smaržojot ķimenēm un iekurtajai malkas maizes krāsnij, tiek atvērts Ziemassvētku koferis. Un ir vēl arī citas atmiņas, par ko šīs smaržas man atgādina, visas no bērnības un visas tik sasodīti īpašas. Jā, tās smaržas vedina ļauties maigam sentimentam, kas nav tīri priecīgs, bet kas ir daļa no manis un kas atgādina par tik ļoti daudz ko.

Parasti man patīk smaržas, kuras pārsteidz ar kaut ko neparastu un nebijušu. Šīs smaržas mani pārsteidza ar to, cik tuvas un pazīstamas tās ir. Tās ir kā brīdis, kad tu satiec sen neredzētu un mīļu cilvēku un, apskaujot viņu, sajūti to ļoti pazīstamo un sen nejusto Viņa smaržu. Sajust tās ir kā apskaut sevi no sen pagājuša laika.

Posted by [info]martcore on 2014.10.20 at 11:59
jā, par ekstremālajiem ziemas sporta veidiem runājot
nezinat, kāds vēl tirgo čukus un gekus
kamēr stilīgākā tautas daļa aizraujas ar bodīdaivingu kaitsērfingu plastmasas zābakos, mums nav lielāka prieka, kā intoksikācijas augstākajā pakāpē sašķaidīt kārtējo mehānisko spēkratu pret kādu celmu astoņdesmit astoņu kilometru ātrumā

Posted by [info]tapetes_puksts on 2014.10.20 at 12:00
uztaisīju lielo tīrīšanu, atsekoju kādiem 60%. nekā personīga. droši atsekojiet atpakaļ, jo tāpat visu lielākoties rakstu zem atslēdziņas.

Posted by [info]balerina on 2014.10.20 at 09:46
Tags:
Un ārprāts cik meita pati var smuki un superātri apēst to rīsu galeti :)! Nekādas rīstīšanās nekā. Jāsāk laikam vēl kaut kas piedāvāt pašai. Bet ar augļiem tur ir tricky, griezt tādos gab., lai var turēt rokā vai gabaliņos un ņem pati. Hm

Posted by [info]iive on 2014.10.20 at 11:50
man sāp vēders un ir slikta dūša. vakar domāju, ka pie vainas ir popkorns un kola, izvēmos, palika labi, aizgāju gulēt. bet šorīt atkal slikti un sāp. temperatūras nav, tā ka droši vien tas nav nekāds vīruss. vai ir iespējams, ka tas ir no pārstiepšanās (as is nest, nevis staipīties)?

reperi

Posted by [info]ingmars on 2014.10.20 at 10:38
Visi citi reperi ir caurspīdīgi, es redzu tiem cauri.

***

Posted by [info]kz on 2014.10.20 at 11:36
Pēdejā laika lielākā sāpe: kolēģiem dzimšanas/vārda dienās no kolektīva naudas nopirku dāvanas, kas man tik ļoti pašam tīk. Tizli ibio.

Posted by [info]au on 2014.10.20 at 11:23
visu dienu trīc kreisais plakstiņš.

Posted by [info]neraate on 2014.10.20 at 11:19
aiz loga liels laukums ar zālāju, kur regulāri sunīši staigājas. diezgan daudz šķirnes suņu. šorīt pa gabalu atkal redzu sievieti ar trīs levretēm. tik ķēmīgi tuvumā, bet tik graciozi un eleganti pa gabalu. 'ar kājiņām trīcošām kā želē'

idealizejot

Posted by [info]iguaana on 2014.10.20 at 11:08
īres dzīvokli, kuram:
2 vai 3 īstabas. Virtuve + studio.
Logi uz pagalmu, pa tiem redz debesis un koku galotnes.
Vanna
Krāsotas sienas, bez liekām detaļām
Iebūvēta virtuve
Koka grīdas
Nav mēbeles
Bieži iespīd saule
Dzīvoklis atrodas centrā
Tuvumā normāls pārtikas veikals, sporta klubs.
Normāla kāpņu telpa, durvju kodi.

Viss minētais man ir šeit, bet tā kā jāizvācās, meklēju savu jauno miera ostu.

Posted by [info]tadeuszcysewski on 2014.10.20 at 11:04
dienu valdnieki saprot mūsu apceres bagātību. atrasties starpstaciju kūdrās. vienos vārtos mandarīna grīdas laidās. mēs radām viņam radus. rada atkala. gaisma pavilkusies uz austrumiem mēs. redzam gaismas paviljonus un iekšas. baravikas ksenijas. mēness sastiepis mājās kūdru. kāds augstāks auguma pērtiķis. no pastariem atnestas gaismas klaviatūras gaida skaidro partizānu lietu. gaismas likvīdās drukas manieres. taisnivirziena gaismas klavieres. tauta rakstīja saviem brāļiem manas prasmes. tauta raksta, ka tai vajag dziesmas tekstus. tauta rakstīja saviem brāļadēliem dziesmas kalaviatūras. manas prasmes jau no pašiem gaismas skaidiņu vīreļiem. manas prasmes nekad nav bijušas augstākās domās par partizānu guliveriem. mēs redzam - šiem skudrupūžņu cilvēkiem labākas augstumu paražas. ir viens taustiņinstrumentālists rakstījis dižas dziesmas. tagad tam bija sava veida gaismas klaviatūras.

mēs no jūsu mēteļiem gatavojam skandināvu pudeles. mēs ar gaismas paviljoniem iepazīstinām savus viesus. no manas prasmes neko nevarēja iegūt. tauta rakstīja iegarenajiem gaismas gurķiem un taustījās ar gaismas kalaviatūras gaistošajiem dziesmu puduriem. iegarenās iesmu pūdētājās. es redzu, pūdētājiem sieriem maksts ir veidota. no partizānu zelta tauta raksta saviem gaismas klavesīnistiem. mans prasmes jau no dienas vidus ir saziepētas. tauta raksta saviem brāļiem, lai tie būtu vistīrākie skeleti. naktstaureņi baidās no manas prasme. ar gaismas lakstīgalu sīvajiem gaismas kalvesīnistiem. manas prasmes jau dalīja saviem brāļiem gaistošo augmentācijas gūstu. nemaz ne tik daudzas gaisma spaviljoniem piederīgās pēdas. gaistošajos pūderos lakstīgalas bija veidojušas nakts taureņus. tauta rakstīja saviem brāļiem. gaismas paviljona dziestošajos augumos iemantots kāds paprāvāks iegansta aromāts. un tagad manas prasmes jau devās zuduma pēdās un aizgaiņāja dziestošo revolūciju. skaidrības praviešos gaismas klimati. manas prasmes jau nebija gaistošajā akronīmā liegušas saviem brāļiem naksnīgo augumu liekto skaidrības patību. sniega praviešiem manas prasmes neko tādu nebija iemantojušas. jo tauta rakstīja saviem brāļiem, lai tajos augstumos, ko es par viņiem rakstu, manas prasmes jau tagad būtu bijušas raksturīgas. kāds bravūras spīdīgais auskars. un tauta rakstīja saviem brāļiem dziesmusvētku paģiras. tagad manas prasmes jau bija gaistošas un neko nebija viņām devušas. ja tam bija apgulties liegts. skaidrības purvā bija arī kāds skurstenis. manas prasmes tam nebija likvīdajos gaismas paviljonos nesušas neko lieku. un tagad manas prasmes jau devās uz augšu. un starpbrīdī manas prasmes jau devās iegarenos iemuļļātos skopajos austrumu puduros. un tauta rakstīja dziesmas. un tagad maksts bija sausa un taisījās augmentēt. tauta rakstīja, ka tai nebija pieticis skaidrības. un tagad manas prasmes jua bija radījušas divas vienvietīgās pēdas ar gaismas klaviatūras mēģinājumu telpu. un tauta rakstīja skursteni no manas prasmes. jau kāds bija apgūlies un nenesa neko pēdīgiem spēkiem. manas prasmes no tā nebija gandarījuma pēdas lauzušas. un tagad tam bija vairākas dricelīgas pēdas, ko apņemt. un nakts bija viņam likusi skarbajos austrumos nenest neko no patmīlas grēdām, jo tām bija vairs tikai skaidrības puduris. manas prasmes no tā apgalvojumiem neko nebija gaidījušas. un tagad manas prasmes jau tautas lakstīgalās bija viņam likušas darināt saviem brāļiem skaidrības pūpolus. arī no pašiem iesmiem manas prasmes nebija gandarījuma pēdas liekajos austrumos saziepējušas. un tagad arī tāds gadījums, kad naksnīgais austrums neko nebija viņam liedzis. tauta rakstīja paduses. un lakstīgalas rakstīja dziesmusvētkus. un stabules rakstīja nakts augmentētos austrumu pudurus. un tauta bija slieka ar skarbo patvāri. un tagad manas prasmes jau bija vairākas naksnīgās dziesmas. iementi bija viņam likuši burkānos piecelties. bija arī kāds gurķis ar skarbo stāvlampu. tauta bija vairākas reizes laidusi prom šo skarbo starpmanieri. tauta ir raksturīga brīžiem. maksts ir viens pats. tagad nakts ir galvenais. nakts skarbajos auskaros. tauta raksta saviem brāļiem, lai tie nenes saviem brāļiem piesolītos auskarus. un tauta raksta. ir viens tāds drūmais auskars palicis pāri no piepes. tagad tam bija atnests arī kāds pūpols. taustīties pa pravieša pēdām. gandarījuma varā. es biju vairākas reizes nesis saviem brāļiem pūpēžus. tauta rakstīja saviem brāļiem naksnīgos auskarus. tauta raksta saviem brāļiem laika apstākļus. nenesa neko no pravieša raksturīgā marionešu auguma. bija viņam likts no postulātiem iznest saviem brāļiem gandarījuma sēklas un taustīties pretējā virzienā. manas prasmes jau daudziem laikapstākļiem bija radinājušas nekur nepiesieties. kāds negauss slīkoņu burkāns. manas prasmes jau tagad bija vairākas reizes līdzīgos naksnīgos drosmes laikapstākļos un murgainos dziesmusvētku augļos. nakts bija mani sapratusi. nogulsnes manas prakses skaidrajās akācijās. auskaru tautas lakstīgalas. es arī redzu, dziesminieki nāk kā prāta apkūkotie. skarbais pravieša dziesmkukulis manas prasmes jau tagad lakstīgalās piedzīvojis. manas prasmes jau tagad nesa saviem baranku durkļiem muskuļus, lai tie praviešu skursteņos iemarinētu dzīves lakstīgalu auskarus. skaidrības labad nestu savu brāļu pēdas uz miertiesnešiem skursteņos un dainu aizgaldos.

dziesma izrevidē arī skaidro saprātu. manas prasmes jau no pašiem dziesmusvētku akvalangiem manekenēja dziesmu paviljonus. muguras skaidrais saprāts. gaismas lakstīgalas nekad nebija vairījušās iznest maskavas skudras. un skudras beidzot bija gaidījušas smieklu lēkmes. un nekad nebija rakstījušas dziesmu paviljonus. un miers nekad nebūtu varējis dziesmas apvienot muskuļu dzidrajos pūpēžos. skaidrs ir tikai pats austrumu cikls, kas ar skaudību vēro naksnīgos dziesmu pavilojonus. miesnieks nebūtu varējis iestiprināt saviem brāļiem gaistošo auskaru pūpēžus. tauvas bija vairījušās ienest miesniekiem piemērojamos pudurus. tauta rakstīja saviem brāļadēliem muskulatūras iedzimto skarbo austrumu puduri. saprast saviem brāļiem piemērojamo skudrupūžņa ieskandinātāju. tauste arī palika tāda pusvirus. vairīšanās manierēs bija iegarenais, skaidrais pauzeris iestidzis gudrības prāvajos auskaros. tauta rakstīja dzīves makulatūru un iededzināja skurbuli. atvedināt miesnieku skudru puduros. atnest makaronu grēdas atkal un atkal. un atvedināt makaronu gammas. tauta rakstīja mierniekiem gandrīz tik pat daudzas reizes. mēs nebijām rakstījuši makaronus. uz jūsu makarona bija pavīdējis kāds skudrulācis. un tagad tam bija vajadzējis uzprišināt skaidro tematiku. miega lakstīgalās miers jau tagad būtu varējis skaidri saprast smieklu jūras. miegs jau tagad rakstīja saviem brāļiem muskuļu praviešiem. tagad daudziem bija skarbajos auskaros skurbulis. manas prasmes nekad nebija aizvadījis mierīgos putekļos. tauta rakstīja miegainajam auskaram. miegs jau bija radījis tikai skurbuli. tauta skurbulī bija aizvadījusi auskaros miegainos dziesmusvētkus. skaistumā makarona grunti. un atkal tas bija vaicājis skaistajam bravūras grādam. miegainajos skaistumos skurbulis bija dziesminiekiem pavilcis makarona grādus. miegs jau tagad bija vaicājis biezajiem brāļiem. taustāms miegs ir pavisam skurbulī. dziesmusvētku skarbajos auskaros. tagad bija tikai pats laikapstāklis un miegs. un tagad tas bija rakstīts ar prāvu radikālo skursteni. uzkundzēt skaistumu un kaklasiksnas. auskaros un taustes luksoforos. un taustījās arī pašos auskaros. taustes luksoforos manas prasmes nekad nebija radušas atkailināties. manas prasmes jau tagad būtu varējušas atkailināt savas dziesmas un sktaigāt skursteņos un makulatūrā. kundzītes makulatūras grēdas. mierīgajiem skursteņiem manas prasmes jau atkailinātājās un taisīja dzīves luksoforos un miegainajos auskaros, stiedzīgajos prieka lakstīgalu auskaros. muskulatūra uzvaras miegainumā. bija arī kāds rakstvedības prieks palicis pāri un taustīja prieka rakstvežus. mazais, skarbais skaistuma paviljons. un tauste jau atkal raksta saviem brāļiem, lai tie nekad nebūtu varējuši manas prasmes atkailināt. un ieradās ar prasmes gandarījumu aiz ādas. mazliet skaistāk kā purpura kaktusos. un tauste lakstīgalas sabēra dziesmusvētkos un atnesa arī man kartupeli, lai tas būtu varbūt kāds no makarona gammas tērētājiem. un aiznesa arī skarbajiem dziesmusvētku akordeoniem makulatūras dzinuli. skaidrajos partitūras austrumos manas prasmes jau no pašiem sākumiem bija vairākas reizes ganījušās apkārtmēra auskaros. un tauste nebija viņam liegusi atnest saviem brāļiem dziesminiekiem kurdu bērniņus. un darīja saviem ilgviļņiem makulatūras spīdīgos pompus. un akordeonos makulatūras dziesmu pavēlniecisko austeri. un aiznesa partitūras tālu prom no manas prasmju taustes. un tagad tikai pats skaistākais bija atnesis viņam lieveni pilnu ar gambītu. tauste nekad nebija dziesmusvētkos sakūlusi austeres tik tālu, lai tajās būtu kāds gurgstošs miers. taisīja skursteni tālu prom no manām pastmarku marša pēdām, ka es biju gandrīz jau gandarījuma varā. un taisīju dziesmas un lēcu pēdējos auskaros ar skarbajiem turku padarītājiem. manas parasmes neko nebija likušas viņam uzvandīt. taustīja gaidīšanas manieres. ar to arī bija gana. nekad nebija viņam likts tik daudzas reizes nest muskuļus. starpgadījumu pēdās manas prasmes jau tagad nenesa mierīgos auskarus. un starpbrīžos lakstīgalas bija viņam likušas apvemt savas pastarās tiesas. un atnest arī kādu klaigājošu burbuļvannu. un atveldzēties mierīgajos auskaros. tolaik manas pastmarkas jau stūros un gaidīšanas kambaros bija vairākas reizes redzējušas kūdras laukus. un nakts mierā bija arī kāds skursteņu papīrīts ienests un atmiekšķēts. manas prasmes jau tagad bija vaicājušas smieklu volāniem pēc gaismas klaaigājošajiem miegiem. un diegiem manas prasmes neko nebija atļāvušas. un tagad arī pašiem skursteņiem nekas nebija palicis pāri. ar to viņš arī atšūvās un taustījās tik tālāk. manans prasmes cikliski gaidīja gundegas āboliņas smieklu lēkmes, lai tajās atnestu sev skursteni. miegainais skaistums neko tādu nebija radījis. miegainajam cikla skurstenim, ja tam bija arī kāds gurgstošs spozmes mažorānis, ar to arī pietika vieglprātīgos skarbuma grādos. un tauste oda pēc maksts liekajiem guvernantiem un staigāja prasmju auglībā kā skarbajā skatu tornī. manas prasmes no tā dzīvīgākas nepalika, bet tikai garenākas. uznesa saviem brāļiem piemērojamos auskarus. un taustes gambītā es biju viņam paredzējis skursteņu vaboles. un aziātus ar skarbajiem burkāniem. manas prasmes jau tagad bija viņam redzējušas skurbuma pēdas. un pazīmes laidās apkārtmēra skaistumā. ja tam būtu bijis kāds paģiru laikapstāklis. un taustes liekajos gandarījumos manas prasmes jau tagad bija viņam.

Posted by [info]martcore on 2014.10.20 at 10:56
norčika vakardienas ieraksts un vispārējais noskaņojums ļauj pavadīt šo rītu kompānijā ar "maskavu-gailīšiem", interesanti, kāpēc man vispār ir vajadzīga grāmata, es tekstu, man liekas, jau sen no galvas zinu

Я был противоречив. С одной стороны, мне нравилось, что у них есть талия, а у нас нет никакой талии, это будило во мне - как бы это назвать? "негу", что ли? - Ну да, это будило во мне негу. Но, с другой стороны, ведь они зарезали Марата перочинным ножиком, а Марат был Неподкупен, и резать его не следовало. Это уже убивало всякую негу. С одной стороны, мне, как Карлу Марксу, нравилась в них слабость, то-есть, вот они вынуждены мочиться, приседая на корточки, это мне нравилось, это наполняло меня - ну, чем это меня наполняло? негой, что ли? - ну да, это наполняло меня негой. Но, с другой стороны, ведь они в И..... из нагана стреляли? Это снова убивало негу: приседать приседай, но зачем в И..... из нагана стрелять? И было бы смешно после этого говорить о неге... Но я отвлекся.

vot, vot. lasu, smejos.

Posted by [info]nulle on 2014.10.20 at 10:55
Nervozēju, jāpaspēj uz vilcienu. Strādāju darbiņā, tagad nervozēju. Ko rakstīt, ko ne?

Posted by [info]koks on 2014.10.20 at 10:41
Melna tēja un melns metāls.

Nejauši uzgāju, ka Kampfar šogad ir iznācis jauns albums. Izklausās klausāms, pat tāds smeķīgs.

Posted by [info]neraate on 2014.10.20 at 10:46
gribu saulīti, kaķīti, putnu barotavu aiz loga un balkona kasti ziediem. labi, ka būs vismaz pēdējie divi

pilsoniskie akīvisti

Posted by [info]barbala on 2014.10.20 at 10:37
Šodien ir pēdējā diena, kad var iebilst vai piebilst vareni baisajai Grēcinieku ielas 25 būviecerei.
http://www.rpbv.lv/pazinojums-par-buvniecibas-ieceres-viesnicas-ekas-jaunbuve-grecinieku-iela-25-riga-nodosanu-publiska

Pirms stundas iekš e-riga.lv bija 322 "balsis", domāju, ka mēs visi kopā varam labāk.



upd. tikai tagad piefiksēju, ka būvniecības ierosinātājs ir UAB "NEVERTEL". Never-tell? Stipri!

Posted by [info]sragde on 2014.10.20 at 07:25


What Famous Leader Are You?
personality tests by similarminds.com

mājas seriāls

Posted by [info]217 on 2014.10.20 at 10:16
Doom: dēm, kā viss viss viss besī
Mūza: Morphine - The Night
paņēmu elektrisko tējkannu, ielēju ūdeni un jau taisījos aizdedzināt gāzes plīti, lai liktu vārīties

Augstās izšķirtspējas vilinājums

Posted by [info]kautskis on 2014.10.20 at 10:14
Klau, biedri amatieŗfotogrāfijas entuziasti, pastāstiet man tādu lietu. Kā jūs cīnāties ar vēlmi pēc neaprakstāmi asām bildēm (ja cīnāties)? Lūk, mēs it kā saprotam, ka daudz vairāk no svara ir gaisma, tekstūra, toņi un kompozīcija. Tāpat mēs apjaušam, ka zemes atmosfaira — it īpaši mazliet lietainā dienā — neizbēgami padarīs neasas dažas detaļas, kas atrodas jo tālu. Un, skaidra lieta, mēs skatāmies, lai viss būtu fokusā un roķeles netrīcētu, tādēļ, ja kas ir mazliet neass, tas saistīts ar stikla un atmosfairas radītiem ierobežojumiem. Bet tomēr — atver tu tādu bildi uz augstās izšķirtspējas ekrāniem, viss nav pārdabiski ass, un tev gribas iekliegties sāpēs — nēnēnē, kāpēc, kāpēc viss tik izplūdis un miglains!!!

Posted by [info]au on 2014.10.20 at 10:10
draugi, vai jūs esat redzējuši Randiņu Belevillā?
Mēs esam. ar visām saldēto varžu laizīšanām, vecuma plānprātībām, vergošanām, ņiprām kundzītēm.
absolūta absurda slavināšana ar nelieliem, visu laiku klātesošiem nelabuma izraisošiem skatiem. apetīti noteikti neuzlabo, bet izdomas, kvalitātes, jēgpilnās asprātības un fantastisko tipāžu dēļ - lieliska filma.

Posted by [info]zirka on 2014.10.20 at 10:10
Tags:
rudens taču ir ārstējama kaite, galvenais, neielaist, ne tā?

Posted by [info]noisiite on 2014.10.20 at 10:08
Laiks skrien ātri un bērni aug vēl ātrāk.
Vilhelmīnei šodien jau seši mēneši. Pa kuru laiku?

Posted by [info]usne on 2014.10.20 at 10:01
Sapnī izlūza priekšzobs ar divām lielām šķembām. Diemžēl vēl nekad nav bijis tā ka pēc zaudētiem zobiem sapnī nāves ziņa ietu secen.
Bet domāt par to nav jēgas. Nepatīkami ļoti.

Posted by [info]puuce on 2014.10.20 at 09:59
Ilgi nevarēju saprast, kādēļ vienā no jocīgo leļļu katalogiem "Sniegbaltītes meita" nosaukta par "godīgāko no visiem" - bet tad apjautu, ka tulkotājam vecaki Sniegbaltīti priekšā nav lasījuši, savukārt pats vai pati tulkotājpersona "The fairest of all" par "visskaistāko" nav uzskatījusi.

Posted by [info]ikvakars on 2014.10.20 at 09:47
Zem atslēgas. Un kur ir palikušas visas Tavas simtusešpadmsit atslēdziņas? Temzas gultē? Ak nē, tur - Tu vēl neesi viesojusies.
Izskatās, ka tomēr, sākot ar nākamopirmdienu varēšu atkal ņemt dalību savā amatieru teātra trupā. Urā, jo ziniet, notur veselo saprātu ļoti- virs, vai normas robežās, visas tās emociju atgremošanas, situāciju manipulācijas ū tē tē.
Jā un vai zini, šodien atkal silti, zvirbuļi piečiepst Rīgu, un ja aizvērtu acis - varbūt varētu piedomāt pavasari šai dienai. Un jā, piektdien, beidzot beidzot - tikšu apstaigāt bodes un bodītes, un fotoaparāta servisu, un kinoteātri, un visu to, ko esmu nocietusies darīt. Un prieks, ka viens draudziņš tomēr ir atgriezies, uz nenoteiktu laiku, bet tomēr, tas jānosvin.

---

Posted by [info]meness_berns on 2014.10.20 at 09:48
Par godu tam, ka pēdējo dienu bija vaļā Stūra māja, mēs tur aizgājām un apskatījām izstādes (pagrabus bijām izstaigājuši jau agrāk). Un tā nu es ieraudzīju "Liktens lietu muzeju". Un tas nu gan ir viens pasākums, kurā savākušies visi dižākie "attention whores", kādi Latvijā pašlaik ir. Pilnīgi žēl, ka Dimiters pašlaik slimo ar valsts-nīšanu, jo viņa "liktens lieta" tur iederētos kā spilgts punkts uz i. Feivorīti man, protams, bija Lindas Abu Meri meitas kleitiņa, Ievas Aleksandrovas liecība ar visiem pieciniekiem un kaut kādas duras pašizdots dziesmu disks. Pārvērst Brūveres ideju par to, ka "sadzīves lietas simbolizē lielo vēsturi" pret "paskat, kāds es kruts/-a!", plus nolikt to visu čekas mājā blakus ekspozīcijām par baigo gadu, mežabrāļu sagrāvi un Astru... Well! Es tomēr mīlu manu pilnīgi dezorientēto arāju un sērdieņu tautu.

Posted by [info]au on 2014.10.20 at 09:40
sestdienā atklāju karstvīna maiguma un sildīšanas priekus, līdz vecrīgas vidienē brīnījos par milzumdaudzajiem cilvēkiem, kas virmoja pa pilsētu kā burbuļūdens. nopriecājos par augšupejošo ekonomiku, mēs paši bijām desmit un priecīgi, lai gan lokālus nomainījām pret veco laiku sentimentālo alberta laukuma akmens maliņu un malku balzāma.

tur kaut kas ir. tajā aizejošajā laikmetā.

Atpakaļ 33