Posted by [info]lenorad on 2016.05.04 at 04:31
To vape or not to vape?

Posted by [info]jimmy on 2016.05.04 at 03:08
Plaukst visos zaros pumpuri
kad maijā nāc man pretī.
Es labprāt tevi cienātu
ar vārītiem spagetti.

Bet prātā vāru viedokļus
un gatavoju tēzes.
Cik tevi pašu apēstu.
tāpat. Bez majonēzes.

Math as it is

Posted by [info]begemots on 2016.05.04 at 01:40
И, наконец, главный вопрос. «Какое место по своему значению занимает любовь в жизни современного человека?»

Считаем. Сон в жизни человека занимает тридцать три процента времени, зарядка — один процент, работа — тридцать пять процентов, еда, дорога, отдых — по восемь процентов, то-се — четыре процента, остальное по праву принадлежит любви!

Это будет три процента.

Недаром, товарищи, говорят, что любовь в жизни современного человека занимает не последнее место. Последнее занимает зарядка, а любовь по своему значению стоит между зарядкой и то-се.

Я надеюсь, что теперь в вопросах любви вы подкованы хорошо.

// Анатолий_Трушкин, 208_избранных_страниц

EViews cutting edge technology

Posted by [info]black_data on 2016.05.04 at 01:34
Tags:
Galvu reibinoša reklāma.

https://youtu.be/z1Fwg0MZIdw

Posted by [info]santech on 2016.05.04 at 00:32
Crimson peak ir garlaicīga. Tik vien kā tie specefekti un smukumi. Ir ķeksītis.
Bet smukumi smuki.

Posted by [info]devour on 2016.05.04 at 00:12

cxxop

Posted by [info]universflora on 2016.05.04 at 00:07
Sestdien atkal sanāca palikt pie Viņa. Bija doma par revanša maču novusā, bet sanāca noskatīties Yip man 2, nograuzt vairākus saldskābus ābolus, sakasīt dredlokus un pamatīgi paaugstināt testosterona līmeni. Nezinu gan cik ilgi tā turpināsies, vai drīzāk kas turpināsies. Man patīk mīlēšanās daļa. Man patīk arī sarunas un vienkārša klusēšana, bet there is something missing in all that. Man šķiet, ka man vienmēr superātri sanākt pieķerties, kas vēlāk, man liek justies emocionāli sagrautai par visu notiekošo.
https://www.youtube.com/watch?v=5soixb2U6xM

Posted by [info]chrono on 2016.05.03 at 21:20
Chemtrails. Ticība šīm ir interesants fenoments un katru reizi, kad redzu izmisīgus savas FB paziņas centienus pievērst publikas uzmanību tām un "big valdībai", kas mums melo. Pat HAARP netiek likts mierā un tiek aicināts to aizliegt, nodēvējot par ieroci. Izrādās, chemtrails ir vainīgas pat pie viņas vairākas nedēļas nepārejošā klepus. Es ieteicu, ka varbūt vispirms ir jāaiziet pie ārsta un jāizvērtē lietas, par kurām ir zināms, ka tās var izraisīt klepu un jutīgu kaklu (vīrusi, alerģijas, kuņģa problēmas, kuru rezultātā skābe apdedzina kaklu). Man ieteica atvērt acis. Man ir aizdomas, ka man vienlaicīgi arī nāktos šo to aizvērt šīs atvēršanas laikā.

Franču "r" burts ir pretīga, gārdzoša skaņa, uz ko man ir dusmas pašlaik, jo es to nespēju normāli izrunāt. Kamēr es ar to mocījos, M. tieši bija Francijā, kur bija nokļuvusi kaut kādas nekurienes mājoklī, kuras pārstāvji bija vikāniski un organiski noskaņoti ļautiņi, kas par brokastīm uzskatīja kafiju ar apelsīnu un par vakariņām pāris karotes ķirbja un tofu (neesmu pārliecināts, vai pa vidu bija arī pusdienas). Man bija dusmas, ka pēc tā garā ceļa viņai bija jācieš bads un jādzīvo uz ģībšanas robežas, jo apkārt ir pārpilnam alkohola toties ēdiens ir gandrīz vai luksusa prece. Bet nu, tas ir pagājis un jau esmu sācis nepacietīgi pētīt kalendāru, jo esmu sailgojies pēc brauciena uz LV, kur satiktu viņu. Varbūt vēl jāaiziet uz Warcraft, pirmizrāde tieši datumos kuros esmu Rīgā. Koks?

Posted by [info]martcore on 2016.05.03 at 23:40
ieslēdzu uz pēdējām divdesmit minūtēm, nu tas ir atletiko, ko tur daudz, pat ja fernando torress neliek kreisas pendeles

aizspraud karoti aiz padebeša pats, kārli skalbe

Posted by [info]barbala on 2016.05.03 at 23:08
Šādās dienās es noteikti palieku par labāku cilvēku, kaut gadās, ka tas notiek pēc nelielām neiecietības lēkmēm, bet ir kaut kas ļoti attīrošs ir tajā dienaskārtībā, kad (trenējot iecietību) jāklausās gan absolūts sviests no Praudes/Beļečkova grāmatas "Mārketings" 1985. gada izdevuma, gan, daudz uzmanīgāk – stāstos par kuģu fraktu niansēm un beramo kravu transportu dažādjūru ūdeņos. Sanāca skaists un saulains tuvējās zemgalības loks, monamūrie sērūdeņražsmerdošie Ķemeri, Tukums un Jelgava, horizzzzonti ar miļonus vērtiem kombainiem līdz mākoņiem.

Saltās ievas zīmīgi uzsmaržoja Jelgavas Nestē, kopā ar dīzeli no Somijas vai kosmosa un vēsums, saulē stāvot iestājās vienlaikus ar smeldzi pēdās, jo

viens no maniem talantiem ir īpaši rafinētas fizioloģiskas reakcijas un to izgūšana.
Piemēram, metrostaciju un muzeju diskrēta pievemšana aprakstīta šīgada marta numurā un, skatos, citēta arī citos prominentos žurnālos, campers divsiksnu sandalēs
milzu tulzās ieberztās pēdu velves citās jaukās ārzemēs – par to daiņojām citgad,
visumā pikantais žokļa izmežģīšanas stāsts allaž palīdz saīsināt garas rindas uz publiskajām tualetēm, jo noklausītāji smieklos nepamana diskrētu aizlavīšanos garām,

bet šodien žēlabu grāmatas šķirklim "kā man tā gadījās" piedāvāju sāpošas tulznas uz pēdu otro un trešo pirkstgalu spilventiņiem, kas iegūtas no zeķu purngalu vīlēm īpaši augstos un šauros apavos. smalki, ne?

Pazemīgi lēšu, ka tas man par to, ka esmu pulgojusi atsev. indivīdus par (manuprāt) ņerkstīgo mīksmiesību, žēlojoties par apģērbu birciņām, kuras tiem grauž un kož un maniakālu to visu noārdīšanu, brīžam izraujot caurumus jaunajā ģērbā.

Tad nu, konsolidētā veidā to vīļu zākāšanu šodien atsrādāju, Rīgā iebraucu ar basām kājām spiežot autpedāļus.

Priecē, ka iekāpjot kedās šī nomācošā trauma izzuda, jo vabūt nevajag ar 10 cm augstām šaurām papēžkurpēm doties uz derīgo izrakteņu objektiem īpaši atbalstāmajās teritorijās, kur arī dāmām ir džentmeniski jākāpj pār sētu. Bet varbūt, tekstilindustrija, paprovē uzadīt visas zeķes ar plānāku vīli purniņā, jo kāpt pār sētu reizēm vajag arī skaisti, galu galā – tam piemērotus apavus es valkāju tikai sporta sacensībās!

maijs

Posted by [info]inese_tk on 2016.05.03 at 23:25
Doom: jātaisa maizes rītdienai
Mūza: laukā rej suņi
Tags: , ,
labvakar, mani sauc Inese un es drīz dzīvošu Āgenskalnā.

kursinga bildes

Posted by [info]neraate on 2016.05.03 at 23:15
http://klab.lv/users/scope/264625.html?#cutid1

Posted by [info]penny_lane on 2016.05.03 at 23:13
foto )

Posted by [info]roskild on 2016.05.03 at 20:42
Tags:
Eksāmeni uzrakstīti. Bija tik ļoti briesmīgi, ka jau paspēju to visu izdzēst no savām atmiņām. Atliek vienīgi gaidīt rezultātus maija beigās un cerētu uz minimālo punktu iegūšanu lai nebūtu jāpārliek jūnijā. (fingers crossed)

Pēceksāmenu dzīve ir iesākusies ar diezgan lielu uzdzīvi. Ar diezgan lielu alkahola patēriņu un pavisam maz atpūtu. Bet tieši tas man bija vajadzīgs vissvairāk.

Tagad man ir uzradies tik daudz laika, ka pat nezinu kā lai to visu piepildu un ko lai ar to visu daru. Tāpēc šodien atnākot no darba devos pusotru stundu garā skrējienā lai patīrītu savus tarakānus. Visas tās nejēdzīgās crush un citus sūdus. Un jo vairāk es kustos un daru, jo mazāk laika domāt visādas nejēdzības.

In other news - Man aizvien tik ļoti nepatīk tas iekšējais naivums un tas, ka es tik ļoti pieķeros lietām, cilvēkiem, sajūtām, vietām.. Es nevēlos neko no tā visa just, lai cik tas cilvēcīgi arī nebūtu. Es īsti nezinu kā lai ar sevi tieku galā un kā lai es nomierinos. Manī ir tik ļoti liela emocionālā gamma un es nezinu kā to savaldīt. Nekad patiesībā neesmu to zinājusi. Es domāju par citu cilvēku dzīvēm un par to kā citi cilvēki spēj sapurināt sevi un neļauties nejēdzīgām iedomām, domām, sajūtām. Bet vienkārši dzīvot. Es agrāk biju tik ļoti pašpietiekama. Ok, muļķības, es aizvien tāda esmu man patīk būt vienai un man nepatīk pārāk daudz socializēties... bet tas nemaina faktu, ka kaut kur iekšā ir tas big little urge būt gribētai, būt vajadzīgai. Tā nemanāmi un nedaudz. Tāpēc man nepatīk, ka man neatbild uz īsziņām sarakstes vidū. Man nepatīk, kad lietas apstājas nemaz nesākoties tā īsti. Labi, ja godīgi, man nepatīk, ka es nespēju kontrolēt situāciju virzienā kurā vēlos. Un jā, es saprotu, ka tas nav iespējams pilnībā nekad un ir vienkārši jāļaujas un jādzīvo tam brīdim, cause its all we have... Un varbūt tas viss ir vienkārši pēc principa - grass is always greener on the other side. Un stāsts par to, ka cilvēks vienmēr vēlas to, ko nespēj dabūt. Un mana loģiskā,racionālā puse to tik ļoti saprot. Bet tā emociju pasaule netiek tam līdzi..

Manšķiet, ka visām real lietām, cilvēkiem, attiecībām, notikumiem ir jānotiek tā viegli un natural nevis ar mind games un dzīvošanu kā uz asmens. Bet tā jau ir vairāk mana problēma nevis citu cilvēku. Un ar to man arī ir jāstrādā.

Tāpēc es mācīšos sevi mazliet pieklusināt. Atlikt visas tās emociju gammas malā un būt ļoti racionāla un loģiska un neļauties nekādiem vājprātiem, kas man domās notiek. Thats all.

Posted by [info]dunduks on 2016.05.03 at 22:20
Tags:
Pretī jauns un perspektīvs starptautiskais meistars. Pirms partijas visi saka, ka principiāls, iet uz galvenajām līnijām, bla bla bla. OK, pret cilvēkiem varbūt, bet pret mani хуй вам - sicīlene ar 3.Lb5 (protams, no viņa puses tas bija ļoti pragmatisks un pareizs lēmums). Dabūju stabīli sliktāk, pareizo ideju ar bandinieka nomešanu, bet skābekļa iegūšanu redzēju, bet nenoticēju. Nu un pēc tam vienos vārtos. Beidzās ātri un (nedaudz) amizanti - sen nebiju figūru vienkārši nolicis. Vienīgais saules stariņš, ka tā nolikšana notika, kad tāpat bija truba, nevis tad, kad viss iespējams.

Posted by [info]martcore on 2016.05.03 at 22:17
vārdsakot, armagedons ir brīnišķīgs
minimums ouena vilsona, maksimums līvas taileres
ko lai vēl šovakar paskatās no kino, man asociāciju rindas mēģina galvā darboties, lūk, teiksim, melanholiju pārskatīties

V2

Posted by [info]virginia_rabbit on 2016.05.03 at 21:55

par kāzām

Posted by [info]lord on 2016.05.03 at 21:44
Mūza: The Divine Comedy - Something For The Weekend
Tags:
precamies nākamvasar šajā kapellā, ja sanāks

uzrakstīju, lai var vēlāk pārbaudīt, cik tālu realizācija atšķirsies no sākotnējā plāna un kad tika pieņemts lēmums

Posted by [info]koks on 2016.05.03 at 21:32
Vēl viens EBM/electro-industrial dārgums, ko biju piemirsis.
https://www.youtube.com/watch?v=GLFV4WCLNrI

Posted by [info]lemurs on 2016.05.03 at 21:15
Tags:
paldies simim un kalevalai par jaunas trases ierādīšanu! pavisam drīz tur varēs nopietni intoksicēties ar ievām. un zin, tur ir tā kā pie mums laukos, proti, skrējēji visi cits citu sveicina, nevis tā kā šite, centra Uzvarošo Nopietņu Arkādiskajās trasēs, kur skrējēju uz kvadrātmetra ir tik daudz, ka neviens nevienu ni un ni.
knišļus gan dabūju pilnu muti un pilnas acis.

eu, bet tas veloceliņš, tad kad viņš iziet uz Dauguļu ielas, vēl kaut kur smuki turpinās? es tur drusku paskraidelēju pa asfaltētām ielām, novērtēju padomju rindu mājas utml. un griezos atpakaļ. bet varbūt vajadzēja laist vēl kaut kur tālāk?

Posted by [info]neraate on 2016.05.03 at 21:17
šonakt stādīju dārzā augļu kokus un krūmus un raku zemi un sēju burkānus un pamodos pārgurusi un atvieglota, ka varu atpūsties. un tad sākās diena :D

Posted by [info]kristiana on 2016.05.03 at 21:03
Pēdējā nedēļa paiet kā tāds burvīgs, gaišs un saulains bērnības sapnis. Mēs, divi pieaugušie, draiskojamies, ākstāmies un smejamies kā tādi bezrūpīgi bērni.

Un par prozu (jebšu WiFi)

Posted by [info]black_data on 2016.05.03 at 20:26
Tags:
Lieliski! Nopērku NAS atbalstīto WiFi dogli, bet izrādās viņu nemaz nav iespējams iespraust tanī dzelzī bez pagarinātāja. Sīkums, bet... savdabīgi?

Anyway, datoristi, AES vai TKIP? Gūgli pazīsti, ja rodas jautājumi.

Posted by [info]bozena on 2016.05.03 at 20:35
Kapos ļoti glīti pašlaik, taisni vai prasās piesēst pie Barontēva vai pie obeliska Latveeshu juurneekeem un uzvilkt kādu dūmu. Vienīgā neraža, ka nevelku dūmu. Un vispār te viss jau aizņemts. Te dzied strazdutēvs un smaržo papeles, un tā ir brīnišķīga smarža.

Posted by [info]beatrixe on 2016.05.03 at 20:13
no septiņām brīvdienām piecas totāli sadirstas. atguvos tikai tad, kad sestdien tiku pie mammas, viņas brūgāna un maniem superbračkām. it kā braucām atpūsties, apskatīt vietas un izklaidēties, tā vietā dabūju izdrāztas smadzenes no cilvēka un viņa visu varošās māsas, pārliecību, ka manai intuīcijai ir vērts ticēt, ka nav jēgas tērēt laiku cilvēkam ar kuru kopīga nav nekā, kurš ir agresīvs pat pret laika apstākļiem un zvaigžņu stāvokli. kurš neciena valsti, kas nodrošina viņa iztiku un labklājību, pat ne cilvēkus, kuri ir tādi paši kā viņš- iebraucēji, laimes meklētāji un viesstrādnieki.

bāaaaah, man ir tik pilna galva, ka nesaprotu, kur likties. cilvēks saka, ka darīsim visu, ko gribu. es stāstu, ka gribu uz jūru, uz klintīm, pie dabas, gribu redzēt visu, ko var, ka puišelim patīk braukt un puišelim patīk ūdens. un? laiks slikts. vietas tālu. pilis un visi citi apskates objekti dārgi. ok, dabūjām no visuvarošās māsas apskates objektu bezmaksas kartes. aizbraucām uz pili (trešajā dienā). no pils redzams, ka turpat jūra, iznīdēju, aizbraucām, tur tieši bēgums, kilometri bez ūdens, fantastika! skriet, meklēt gliemežvākus, krabjus un smukus akmeņus! bet cilvēkam- auksti, vējš... no konkrētā punkta redzams, ka pāris kilometru attālumā ir grandiozas klintis. saku- braucam, gribu redzēt! cilvēks saka, ka tālu un viņš nezin, kā tur aizbraukt. labi, man nav tiesību, ar auto braukt neprotu, bet nu skaidrs, ka braucot uz priekšu pa ceļu, pa kuru atbraucām pie jūras, tiktu arī pie tām klintīm. tā vietā neko nepaskaidrojis- aizved mūs mājās. jo- auksts, tālu. 10 km ir tālu?

nākamā diena. braucam skatīties fosīlijas. nu feini, skaista pilsēta, skaisti skati, it kā okeāns, bet nav jau nozīmes, jo ir tā, kā man patīk. daba, ūdens, akmeņi... un tālumā redzamas klintis, kurās es tiešām gribu uzkāpt!!! 15 min brauciens no vietām. saku, lūdzu, lūdzu! un- nē. tālu. visuvarošā māsa gaida ciemos, kūku cep un jāsteidzas. un- kā viņa māsa saka (un taisnība jau ir)- ilze, tu šeit esi visitor, tev nav tiesību, ja gribi ko kontrolēt, tad pako koferus un brauc dzīvot šeit. es zinu, es baigi nīdu tagad, bet es gribēju izbaudīt savas sūri grūti pelnītās brīvdienas un neizpildītos studiju darbus. kad aizbraucām pie māsas uz kūku- vēl nebija gatava, izcepās pēc stundas. labi, ka vismaz bija garšīga. māsa pieslēdzās uz 8 minūtēm, jo- pakoja mantas, lai brauktu ar savu dzīvesbiedru ceļojumā uz Velsu :) visas tās stundas, ko būtu varējuši kāpt un nokāpt... un es tiešām saprotu, ka viņš cenšas un dara, bet ir jāredz nedaudz plašāk.

pa vidu vēl vēl daudz visādi realitātes murgi, tur nav jāiedziļinās, jo pretīgi. mēs tikām pie Arno omes un opja, sestdienas vakarā. un maniem brāļiem. oi, tur ir humors, kilometri un spēks, Māris un Mārtiņš iemācīja šaut ar pistoli pa baloniem, Ivars parādīja Arno, kas ir datorspēles, Inta un mazais Arno brālēns- forši redzēt, kā mazulis aug.

un te nu ir mana skaidrība, nav jēgas izniekot laiku cilvēkam, kurš sevi mīl tik ļoti daudz, ka neredz, kas notiek apkārt. kurš nepilda solījumus. kurš neredz jēgu.

es meklēju prieku. es prieku arī arī atrodu!

Posted by [info]veidenbaums on 2016.05.03 at 18:06

Posted by [info]martcore on 2016.05.03 at 20:08
- call NASA, we all are astronauts!

Posted by [info]platformene on 2016.05.03 at 20:07
veļ dan, mai inner padiwan.
lotsa mjūzik dan, ņeu sōng.
kainda veird pop saund.
has set.
mač hepī.
mōr praktis tomorē, staf stey set ap.
yey.

Posted by [info]laielais in [info]acs on 2016.05.03 at 19:04
ap pulstens 18:15 uz Akmens tilta (aptuveni tilta vidū), uz ietves stikla kalna pusē sarunājās Ronalds Briedis, Iveta Ratinīka un Ronalda Brieža bijusī draudzene. Ronalds ar Ivetu līksmi un smaidīgi runāja, Ronalda bijusī nedaudz domīgi vērās tālumā caur abu sejām.

Posted by [info]martcore on 2016.05.03 at 19:02
vaig kaut ko pacilājošu iet paskatīties
piemēram, k/f armagedons, tik sen neesmu skatījies

Lielais Sems

Posted by [info]rubija on 2016.05.03 at 18:39

"Kam pieder valsts" dibināšana

Posted by [info]texti on 2016.05.03 at 18:27
Artusa Kaimiņa partijas “Kam pieder valsts” dibināšanas kongress bija īpašs notikums. Kongress sākās otrdienā 14:00, skaidri norādot, ka partijā sevišķi ir aicināti bezdarbnieki un frīlanceri. Ierasties nevarēja kurš katrs – gaidīti bija ļaudis, kas grasās iestāties partijā vai arī saņēmuši žurnālistu akreditācijas. Jā šī būtu parasta partija, tas būtu pretlikumīgi – partiju kongresos ir jālaiž jebkurš. Tomēr jebkura partijas dibināšanas kongresa sākumā partija vēl nav partija, jo nav dibināta. Tāpēc arī uz to neattiecas šādi noteikumi. Un dažkārt politiskie grandi izvēlas dzimt slepenībā. Piemēram, Latvijas Vienības Partijas vai Zatlera Reformu Partija, kas bija nolīgusi krāšņu apsardzi, lai izdzenātu salašņas.

Mēs – EK un AK – godīgi pieteicām savas žurnālistu akreditācijas. Interesanti, ka, lai reģistrētos pasākumam, bija jānorāda arī personas kods. Tas ir neparasti, jo personas kodu nedrīkst prasīt kurš katrs. Šāda privilēģija ir jānostreļī Datu valsts inspekcijā. Tādas tiesības ir, piemēram, bankām, lai tās pa gabalu atpazītu ļaudis, kas prasa kredītu, lai segtu citu kredītu. Inspekcijas mājaslapā gan neatradām informāciju, kas liecinātu par to, ka biedrībai “Kam pieder valsts” tas būtu ļauts. Gan jau atļauja ir, bet nav atjaunota informācija mājenē. Vai tiešām Artuss ne pa tēmu prasītu personas kodu? Ne tak! Un vispār – kāda starpība? Tāpat iedevu nepareizu.

Kādu mirkli baidījāmies, ka dēļ šmaukšanās ar kodiem netiksim reģistrētas, tomēr šaubām nebija pamata. Kongresa priekšvakarā saņēmām ziņu, ka tiekam mīļi gaidītas. Vēl vairāk – Artuss Kaimiņš personīgi atrakstīja EK, lai paustu pārsteigumu par to, ka gribam ierasties, jo pasākumā nav paredzēts ne ēst, ne dzert. Bet, lai mēs justos ērti, viņš esot rezervējis mums galdiņu kafejnīcā, kur mūs gaida pārsteigums. Ļoti jauki. Kafejnīcā mūs tiešām gaidīja pārsteigums – tur nekas mums nebija sagatavots.

Kad ieradāmies notikuma vietā, Lielās ģildes laukumiņš bija jau pārbāzts. Ieradies bija arī Sigurds Graudiņš – džeks, kurš mēdz printēt bildes, kurā tur pistoli pie Kaimiņa deniņiem. Viņš bija sagatavojis plakātu, kas bija ieturēts pilnīgā Artusa 6.klases estētikā, tāpēc domājām, ka savējais džeks. Tomēr, iedziļinoties tekstā, sapratām, ka Sigurds ir kvēls šīs kliķes pretinieks. Viņš vainoja Kaimiņu par kaut kādu nepareizu balsojumu “Par Gender ieviešanu”. Sīkāk viņš mums neko nevarēja paskaidrot. Situāciju glāba EK, sakot: “Nu, tas tak par pederastiju!” Graudiņa kungs piekrita un piebilda: “Sievietes uzreiz saprot!” Trešais feminists Latvijā aiz Jura Pūces un Laura Bokiša!

Reģistrēšanās biedriem izmaksāja 20 eiro. Tieši tikpat, cik ieeja geju skaistumkonkursā pērnā aizvadītajā gadu mijā. Kad iegājām ģildē, uzreiz sapratām, ka šis būs liels pasākums. Pirmkārt, visas kāpnes bija pilnas ar cilvēkiem. Kopā reģistrēti 385 cilvēki. Otrkārt, tur pamanīju arī kādu džeku, kurš Positivus festivālā nodrošināja, lai viss skan un nesabrūk skatuve. Tā kā viņam bija darba krekls, skaidrs, ka tūliņ pat no kāda pakšķa izlīdīs Igijs Pops. Gandrīz! Ieejot zālē, uzreiz satikām Artusu, kurš atklāja, ka pārsteigums esot sagatavots maisiņā, ko tūdaļ dabūsim. Pie viena viņš apvaicājās, vai esam parakstījušās par kongresa kārtības noteikumiem. Svarīgi, ka viens no noteikumiem bija kongresa laikā nešmigot. Un bija skaidrs, ka sagatavotajā cienastā būs alkohols. Prasījām, vai briest plāns mūs legāli izmest no kongresa, tiklīdz sāksim tukšot dāvanu. Jā, tāds esot bijis plāns. Te pēkšņi mūsu sarunu pārtrauca Jānis Zvērs no TV3, kas nekaunīgi uzgāzās mums virsū ar kameru. Tieši tā – cilvēks vienkārši pārtrauca mūsu sarunu. Nākamreiz, kad viņam būs kāda jautra intervija, iegāzīsimies kadrā un sāksim savējo šovu.

Novērojām, ka bija saradušies vairāki biedri, kas no Artusa bija mācījušies arodu – arī viņi vazājās apkārt ar kameru. Nejauši iepazināmies arī ar Kaimiņa mammu. Kad viņš pamanīja, ka esam jau iefiltrējušās ģimenē, viņš saprata, ka ir laiks pasniegt dāvanu. Tas bija Rimi maisiņš ar 2 mazajām sarkanvīna pudelītēm, 2 mazajām baltvīna pudelītēm, lašmaizītēm, vistu maizītēm, burkāniņiem un dzērveņu sukādēm. Turklāt to nebija sarūpējis atbalstītājs “Spirits & Wine” – maisiņā bija arī palicis iepirkumu čeks.

Mums pasākuma kulminācija iestājās tad, kad Juris Kaža prasīja, vai Lielajā ģildē ir Wi-Fi. Kāds kungs ierosināja, ka vajadzības gadījumā varot padalīties ar savu telefona internetu. Kaža atbildēja, ka telefons viņam jau esot.

Pieteikt savu kandidatūru valdes locekļa amatam varēja katrs personīgi, iesniedzot šo vēlmi rakstiski. Izskatās, ka par nepieļaujamu topošā partija ir uzskatījusi ne tikai atlases procedūras, bet arī satura un gramatikas cenzūru. Tad nu arī katra personība tur parādās kā no sava Worda miesām nākusi. Daži izvilkumi jeb domu graudi, kas raisīja pārdomas.

Uzreiz jūtams – valdes locekļa kandidāts Roberts Tazāns ir intriģējoša personība. Savu iegūto izglītību viņš it kā uzskata par pieminēšanas vērtu, tomēr arī detaļās pārāk neizplūst: “Izglītība – nepabeigta augstākā juridiskā un vēl šāda tāda”. Pareizi! Vienā laidā taču mums te borē, ka mācāmies visu dzīvi un nedarām to diploma dēļ. Ārpus mācību iestādēm iegūto izglītību (piemēram, kā pielikt velosipēdam nokritušu pedāli) ir pieļaujams apzīmēt ar “šāda tāda”, tas nav melots un ir korekti. Roberta darba pieredze? Arī cienījama! “20 gadu tiesvedība ar VID un citām valsts iestādēm. Visi spriedumi sastāv no pērlēm”. Kādus mērķus mūsdienu pērļu zvejnieks vēlas īstenot, pildot valdes locekļa amata pienākumus? Tie šķiet augsti, bet, smagi strādājot, sasniedzami: “Iegūt vairāk informācijas par valdes locekļu paredzētajiem pienākumiem”.

Valdes locekļa amata kandidāts Uģis Āva ir drosmīgs cilvēks, kurš, uzreiz jūtams, ir nevis burta, bet pats savas sirdsapziņas kalps. 18 gadu vecumā devies uz Vāciju, lai iegādātos automašīnu un bez autovadītāja apliecības atgrieztos Latvijā. Pēc likuma pārkāpšanas viņa dzīve gājusi tikai uz augšu, un jau 30 gadu vecumā Uģis sūtījis vēstuli (pa pastu) “ar zīmējumiem un skaidrojumiem” 3. bagātākajam cilvēkam pasaulē. Vai 3. bagātākais pasaules cilvēks to saņēmis – zināms nav. Pēc tam Uģis devies pie FBI keksiem parunāt par šīs institūcijas apgādībā esošo rūpju bērnu nr. 1 – korupciju Latvijā. Lai gan sarunas rezultātu nav nesušas, Uģis sapratis, ka tieši epistulārais žanrs ir viņa ceļš un turpmāk par saviem vēstuļdraugiem izraudzījies tādas personības kā LTV, VK, VID, VDI, KNAB, Valsts Policiju, White House, Amerikas Vēstniecību un Latvijas prezidentu. Ko viņš tieši rakstījis, nav zināms, taču arī, cik noprotams, šīs vēstules rezultātu nesušas nav.

Valdes kandidāts Bruno Trokša ir poētiskas dabas cilvēks, tāpēc partiju salīdzina ar slotu: “Salauzt var vienu divus zariņus. Slotu no šādiem zariņiem nesalauzt”. Taču, cik man zināms, slotu var vienkārši salauzt. Tad tā vairs nav lietojama. Esiet uzmanīgi! Kā savu līdzšinējo profesionālo pieredzi Bruno min iesaisti negāciju apkarošanu Jelgavas domes sociālo lietu pārvaldē. Lai gan Bruno ir sapratis, kur šai lietai aug kājas, mums tā arī nav skaidrs, kas tā vispār ir par lietu un kur ir problēma. Nekas, tiks valdē – varbūt paskaidros vairāk.

Miks Vizbulis toties labi apzinās savas spējas un viņa potenciālais pienesums partijai ir augstu vērtējams: "Mikam ir iespēja aktīvi piedalīties Latvijā rīkotajās sanāksmēs”. Ceru, ka arī gadījumā, ja, piemēram, AK kādreiz pieteiksies kaut kur darbā, tad arī viņa tiks pie motivācijas vēstules, kurā būs rakstīts: “Anete ir labs kandidāts šim amatam, jo viņai ir iespējas atnākt uz darbu”.

Elīza Rozīte savā anketā raksta: "Interneta vietnēs daudzu gadu garumā, iespējams, esmu pamanīta ar saviem rakstiem, kuros esmu centusies izteikt savu viedokli par valdošo bardaku mūsu Latvijā, kā arī ar dzeju, kurā izspēlēju savas maigās un ne tik maigās dvēseles stīgas”. Pagūglējām. Ar “inteneta vietnēm” Elīna, šķiet, domājusi savu blogu un portālu “draugiem.lv”. Diemžēl tas ne vienmēr ir drošticams ceļš uz atpazīstamību. Žēl. Maigas dzejas vārsmas par bardaku valstī izklausās pēc bez maz bestsellera.

Tikmēr Jānis Zālītis savā pieteikumā ir skarbs un nesaudzīgs: "Man zināmi fakti kā valsts līgumi tiek saskaņoti šobrīd Dažas nejēdzības, kā piemēram neilgi pirms e-talonu ieviešanas tiek atlaisti visi konduktori un ieviesti kompost aparāti tik klaja naudas izniekošana palika bez ievērības”. Domāju, te nekas nav jāpaskaidro.

Mums agri bija jādodas prom uz citu pasākumu. Pastāvēja iespēja, ka EK vēlāk vakarā būs jāteic runa. Kaimiņš ņēma piemēru no džeka, kurš vēlējās dalīties ar savu internetu, un ierosināja, ka varot Elīnai iedot savu runu. Bet EK īstā Jura Kažas estētikā laipni atteicās. Šoreiz Artuss bija ļoti sakarīgs. Kā rakstīts viņu pašu partijas programmā – neviens nepiedzimst par blēdi, bet par blēdi to padara apkārtējā vide. Tāpat arī ir ar manierēm. Tieši tāpēc kongress norisinājās Lielajā ģildē, nevis 1.rokkafejnīcā, kas ir vide, kas cilvēkus padara par lopiem.



Cienasts

Rinda uz datortomogrāfiju

Mirklis pirms Jāņa Zvēra iegāšanās

Patiesā vieta

Posted by [info]lemurs on 2016.05.03 at 18:09
Tags:
ei, gudrie brāļi un māsas iekš cibas, jūs droši vien esat mācījušies astronomiju, tāpēc zināsiet pateikt, vai Parīzē ir novērojama Centaura Alfa. a?
man gribas domāt, ka nav, a lubenes autorei liekas, ka ir. un man ziņkāro. (nē, teksts no tā necietīs.)

"Zvaigznes, augstā debess... viņš smaržo pēc rozēm, un viņam ir teleskops."

Atpakaļ 33