Viss ir redzams

Viena no detaļām, kā mani kaunināja, kad kādos padsmit manos gados, žurnālā Liesma, nesiekalojoties, vnk aplūkoju, un patika melnbalts mākslas foto ar kailu sievieti, viņas formas, mugura, pludmales smiltīs. Man izrāva žurnālu no rokām, tētis, un vicināja draudīgi gar mammas acīm, kliedzot ārprātā "tu redzi ko viņš skatās?!"

Es vnk brīnos, kā Dievs mani pasargāja tādos apstākļos. Mamma, šajā ziņā, nebija gluži labāka. Un tā ir tikai viena no detaļām.

Vēl bija tāds klients manā agrā minibiznesā. Strādāju kā vienas personas aģentūra, ar dažiem nodarbinātajiem. Ziemassvētki medusmaize. Pasūtītās apdrukai kartiņas beigušās, un firma veņikov ņevjažet – par savu naudu nopirku 2x dārgākas, estētiskākas. Pieņemiet to kā atvainošanos. Estētiski līnijās zīmēti enģeļi, un varbūt ar minimāli iezīmētiem enģeļu krāniņiem? "Es nevaru sūtīt tādu pornogrāfiju klientiem."
Nu pzģc. Vairs nekādas laipnības no manis. Tad slāj cauri jūgendstila kvartāliem aizžmiegtām acīm.

Sestdienas pusdienlaikā ilgi gājām garām garum garajai garrindai uz Auto izstādi nr. 2024. Kā jau nojautu, garrinda stāvēja pēc biļetēm pie tikai vienas no kasēm, kamēr pie atlikušajām divām kasēm rinda bija vismaz duci(!) reižu īsāka. Līdzīgi, no otras puses stāvēja garrinda uz iekšā laišanu, jo, kā vēlāk notikušo atstāstīja arī nacionālo ziņu portāls, "vēsturiski tika pārsniegts Ķīpsalas halles pieļaujamais apmeklētāju kapacitātes limits". Bet arī tā otrā rinda gaidīja tikai uz vienām no trim ieejas durvīm, un pie atlikušajām divām tās (rindas) bija daudzkārt īsākas.
Lietišķi ģērbta kundze aiz manis rindā man jautāja, vai tās pārējās divas kases ir vaļā, jo to lāgā nevarēja saredzēt, uz ko atbildēju sākumā noliedzoši, bet, ieskatoties rūpīgāk, apstiprinoši. Apzinājis kopējo situāciju, nopirku ieejas biļetes internetā, ko ieteicu arī darīt minētajai kundzei, kura mazliet kautrīgi atbildēja, ka "to jau var tikai tad, ja ir tā elektroniskā nauda". Atskatījos vēlreiz uz garo rindu uz kasi un līdzjūtīgi, bez augstprātības nodomāju, ka tajā varbūt ir sastājušies visi aplokšņu algu saņēmēji un parādu piedzinēju vajātie ar nulli vai pat mīnusu elektroniskās naudas makā.
Iestājāmies rindā uz vidējām durvīm un jau pēc ~10 minūtēm tikām iekšā. Izstāde tāda-nekāda, vien kādi 7 ripojošie mehānismi bija tā vērti, lai par tiem pajūsmotu. Bet paldies par to pašu. Ārā ejot, palūdzām zīmogus, lai pāris stundas vēlāk atnāktu paskatīties uz moto trikiem bumbā, bet apsargs teica, ka zīmogi ir paredzēti tikai tiem, kas "iziet ārā uzpīpēt". Dabūjām tos šā vai tā, bet atpakaļ tā arī neatnācām.

Lost in Translation (2003) (revisited)

Zinot savas mērauklas cibā, jā, šīs nedēļas nav gaišas, bet es neteiktu ka sātanisms izplešās, bet Dievs nekad nav gribējis mani tā izpildāmies. Vnk truli dzerot un muldam visu pēc kārtas.

Es dzirdēju sātana priesterus, 2011, un tad pamatīgi sabruku. Istabā elles dekorējumi, meitene, kas mirusi, ielocīta plauktā, cita meitene dzied vairāku personu bandā, velkoties uz šampja pudeles kakla, kailā pussy, istabā "mums ir pudele, mums ir meitene". Tas bija sātans, mēģinot mani pārņemt.
Tāpēc es neuzrakstīju to grāmatu, ka tas bija viens no mazākajiem melnumiem, visā 3 diennakšu tripā, esot skaidram, attejot no kodiena. Tā būtu sātana bībele, ja visa izstāstīta.

X gāja šermuļi caur kauliem, reāli nodrebēja, kad pirmajā randiņā pastāstīju citas detaļas no nenotikušās grāmatas.

Varbūt būtu pārdoklis, jo par visiem fragmentiem, ko atļāvos stāstīt, sliktāko un drausmīgāko neatklāju, draugi gāja sviestā, tā kā unbelievable. Bet es negribu būt rakstnieks par jebkuru cenu.

Man LND profesors ieteica biku mainīt kadrējumu, un nepieminēt grāmatā ne sevi, ne pazīstamos. Nope, ja pazaudē to pure black energy, var pat nesākt rakstīt, vai jābūt Bulgakova līmenī.

Kāpēc "bērnu seksualitāte". Cilvēks jau piedzimst seksuāls. Tas nenozīmē, ka viņam nav jāattīstās līdz briedumam.
Kā tēvs es devu labu padomu savam bērnam, kad viņš sāka just to, kas ir dabīgi. Nevajag nomākt to, kas pienāk visiem. Viņš neizaugs greizs.
Atšķirībā no maniem vecākiem, kuri slāpēja manu pubertitāti ar drausmīgi ievainojošiem, iznīcinošiem tekstiem. Bet neko, izaugu normāls, ļoti kautrīgs, un nevarot tuvoties meitenei, iedomājos izpist suni, ko plds Dievam neizdarīju, līdz vecumam, kad nu jau kauns vairs neko nenozīmē, un cibā var muldēt bez ierobežojumiem.
Nekādu slimu vēlmju nav pieredzē. Tikai mēli nevar noturēt, tas viss mans grēks.

Bet mapat, kāpēc tevi tā interesē bērnu seksualitāte? Problēmas un ciešanas ir neiedomājamas uz pasaules. Neredzi problēmu sevī?

Atkāpjos, ja pats esi bijis upuris tajā.

Kebabs, kuru pieminēju pirms dienām, joprojām uz galda. Pa visām šīm dienām viens kebabs ir visa mana paika, vēl miniatūras 2 delikatešu bundžiņas, protams, zivs un mīdijas.

Cik labi, ka vēl diena. Pēdējo naudu jāiet mēreni nokost. Drūmi, ka vienu no diviem klientiem dēļ attiecību emocijām un tai piekabinātās dzeršanas pirms mēneša+ pakāsu. Ļoti ietekmē ne vien ienākumus, bet pamatīgi arī izlaidīgo dienas kārtību.

Nedaudz palasiju to dienasgrāmatu šeit, kāda tā bija, kad jutos labi.
Kaut kā jāsagaida atpakaļ tā godīgi emocionālā un par visu esošo pateicīgā "es", kāda es mēdzu būt.
Ak dies, kā neticās, ka tā, saulē sakusušā plastalīna sajūtā iegrimusī radība,
varēja būt tik pievilcīga sieviete ar drosmi un mugurkaulu.
pļecka pļecka.
Iekšējā balss atdzīvojusies un muld visādu pazemojuošu huiņu, paskaido, cik sūdīgi iekārtota pasaule un kā nav vērts censties, jo viss, kas ir tīrs tagad būs netīrs jau rīt un vispār putekļi. Tārpi un putekļi un es nekas neesmu kalikalidurgadurgakalikalidurgadurga....

baby raindeer: textbook projektora stāsts

Fiksā ideja - ņemt mammu uz 60.dzimšanas dienu un laist uz Filipīnām.
Pāris dienas Singapūrā, kulturēt - bet tā, dibens gaisā pret sauli un pludmale.

Nez..kaut kā pēc visām nesenajām tuvo radinieku nāvēm nākusi atskārsme, ka gaidīt uz labākiem laikiem, labākiem apstākļiem, piemērotākiem kaut ko... vienkārši nav vērts.
Dzīve ir īsa. Laika nav daudz.
Just do it, y0!

Tas nekas, ka nesanāks tieši tā, kā gribas.
Tas nekas, ka darbs jāmeklē.
Tas nekas, ka savāds laiks un vēderu griež uz riņķi anxiety.

Vienkārši ir sajūta, ka vajag, jo savādāk nākamreizes var vairs nebūt.

Mazliet prieciņš.

pieteicos "vārdu servisam" - darbnīcai, kurā man palīdzēs atrast vārdus

Kad pirmo reizi pamodos sava tagadējā vīrieša rokās, nevarēju iedomāties kā viss izvērtīsies. Kur nu, kad tikko bija knapi pagājuši 3 mēneši pēc 8g attiecību izbeigšanas, kuras gan jau sen vajadzēja pārtraukt.
..Bet mani dēmoni klusēja un bija mierā tikai, kad biju ar Viņu, un pēc pāris mēnešiem jau bijām oficiāli kopā.
Vēl mēneši ir pagājuši un jūtos tik ļoti in safe space, ka ledus sienas sāk kust un esmu pārbijusies. Pārbijusies no visām emocijām, kas nāk ārā un kuras nekad nevienam nerādīju...visvairāk no tām, kas bija tik dziļi noraktas, ka pati vairs nezināju, ka pastāv. Un nemāku vārdos izteikt, tikai raudāt, kad esmu viena mājās.
.. Beautifully broken Viņš mani raksturoja un turēja apskāvis, kamēr manas panikas lēkmes pārgāja.

Kvass vēl ļauj vārtīties pusmiegā pusnomodā. Tāpēc lielīties ar vecām spalvām.
Daudzu problēmas man nav zināmas. 21-ā es nopirku pirmo mašīnu, biju priecīgs, ka to noliek pie manas mājas, un nākamajā dienā vnk apsēdos un braucu. Sākumā pabailīgi, jo pirmā reize pie stūres, vairāk par pāris kvartāliem. Neko, jau pirmajā dienā uz 100, un pēc mēneša, kad liku tiesības, mani pārbaudīja vien kvartālus – tur nav bazara, džeks brauc easy, kā gadiem būtu jau braucis.

Kā tam gliemezītim iet sīpolloku kastē, vai viņš neapēdīs manas izdīgušās paprikas?
es nevainīgi pajautāju un tad noskaidrojās, ka ar ciklamenu kopā nopirktais gliemezis gribēts apskatīt bez čaulas un pēc tam noskalots podā jo beigts un aizbraucis uz Daugavu

Zinu, ka uz diviem krēsliem nenosēdēt, bet fak, to neizrunāt. X ir milzīgs, es nezinu kas, bet ļoti labs.

Y klusāka, bet tik dzidrs ūdens, ko vnk vēl? nepazīstu.

Alko man strādā kā attiecību problēma. Un zināms, ka problēmu sākums.

Satangetsots

Pietiekami uzvilka X teksts, kad sabijos, ka jāsatiek viņas tētis. Viss taču kārtībā, tu esi mans boyfriends. Vai tad neesi? Es nevarēju aptvert. Klusi izmocīju, jā, esmu, un pasaule sagriezās kājām gaisā.

Pavilka "I believe in power of tears". Tikai man vairs nav tears. Neraudu ilgu laiku, esmu dabūjis power to switch off.

Un deģenerāti nesapņo par Tūnbergu. Vnk izpist, lai pārstāj besīties. Es zinu kā dzīvē, un tās nav maucības. Beibes sāk reāli jūgties, gan jau ne visas, kad nav laba kniebiena.

Man bija sapņi par Grimes. Bija! Now vairs ne mūzikā, ne viņas šarms. Gone.

Bāc, tik daudz tekstu iekrājies. Will rember ko tālāk.

Kopš seriki ir izrādījies veiksmes stāsts, tajos diezgan bieži parādās aktrises, kuras bija jaunas un ļoti slavenas deviņdesmitajos.
Kaut kad redzēju drāmu ar Nikolu Kidmenu, uj universums, biju nemierīga vairākas dienas, nubļa kā var viena sieviete ŠItā izskatīties. Nejau, ka man būtu žēl, bet auč, Nikola, kur tu to latiņu esi uzbīdījusi priekš parastiem mirstīgajiem.
Tad interneta ārēs uzbridu (godīgi, nemeklēju, pavisam nejauši) foto "no dzīves", viss normāli, normāla sieviete. Es nez, ko tie mākslinieki ar viņas seju izveic priekš kamerām, Džūlija Lamberte kvēlotu skaudībā.

Man ir pilnīgi vienalga - sniegs vai lietus, man viss patīk, jo īpaši - svaigs gaiss😊

šodien redzēju, ka Rīgas dome labo nošu kļūdu plakātos uz reklāmas staba pie bibliotēkas, t.i., pārlīmē notis😊 P.S.Tas vispār ir norm., nepārlasīt, bet uz stabiem vēl līmēt…

Lūk arī spēlīte priekš ZX Spectrum ZLALOX

Man ir jauna rožābele, upene, jāņoga un aliča. Mazās laimītes.
Upenei un jāņogai vēl nezinām vietu. Oh well.

izgājām lietū, paskatījamies Šantalas Akermanas filmu par Gazu, tuksnesi, mātēm, kas izdara pašnāvības un vārdiem, kad vārdu nav. uzzināju ka franču "ēzelis" cēlies no ebreju "mākonis"

I believe in power of tears.

Par pišanos arī sods. 16 gadus jaunākā bija iokastes beibe, un tobrīd tā iemīlējos, ka nospļauties par iokasti, viņam tās ir maināmas zeķes.
Gunta arī nepiedeva jaunāku, jo viņai ir divi gadi vairāk kā man. Spļāva uguni. Iedomājieties, 18 gadu starpība.

Vēl man patīk atkārtot, fig viņ zin ko. Jāiet norubīties, tas ir vismaz stabils plāns.

Diennaktī nodzeru vairāk kā korpusa dzesētājs. Bet nē, dzesētāju neatļaušos.
Kaut kāda neekonomiska pieeja.

Paldies māsas un brāļi.

Now you may ask, kāpēc Gunta mani pirka 16 gadus. Es viņu spēju izpist pilnīgi jebkādi. Arī totālā vafelē. Viņa varēja paļauties vienmēr, ka būs good fuck.

Viņa arī izdarīja problēmas. Detaļas nē, bet man sāka nestāvēt no viņas attieksmes, kad jau sagājām naidā. Es vairs nespēju nopisties ar beibēm, kuras komunalkā bija bieži, kad beibes palika manā istabā, gaidot lūdzu lai fuck. Stāvēja, bet vairs nevarēju.

Šajā pelēkajā un aukstajā dienā galvā sāka skanēt dziesma, kuras nosaukumu pa dienu nevarēju atcerēties (tikai tagad atnāca), bet videoklipu gan spēju labi vizualizēt, jo varbūt pati dziesma nemaz tā neuzrunāja. Klipā galvenā varone satika dažādus cilvēkus, kuri pēc sarunas aiz sevis atstāja akmeņus. Beigās jaunajai sievietei bija pilna soma ar akmeņiem, ko varētu interpretēt kā vainas sajūtu, cilvēku pārmetumus vai citu problēmu (smagumu) uzņemšanos. Varbūt pat nevajag nodalīt. Pēc darba aizgāju uz parku salasīt dabas materiālus darbnīcai. Neko neplūcu, ņēmu to, kas zemē nokritis, jo vajadzēja tikai piecus, plus akmeni. Viss salasījās tik viegls un gaisīgs, pat skaists ķiršu koka zieds mētājās zālītē. It kā gaidītu tieši mani. Vēl dīvaini aptvert, ka pavisam nesen jautājumi: kur es esmu? kāpēc esmu šeit? šķita tikpat ikdienišķi kā elpošana. Un tie parasti radīja tādu kā drošību un mazināja apjukumu ik reizi, kad tos uzdevu. Savādi aptvert, ka jau kādu gadu tādus sev vairs nevaicāju, jo svarīgāk bijis vispār piecelties, kustēties, nokļūt no viena punktu uz citu utt. Varbūt tiešām smadzenes ir tik garlaicīgas, ka visu šo laiku bijušas aizņemtas ar to, lai es izdzīvotu, nevis reflektētu? Bet nu ir tik laba sajūta, ka atkal spēju domāt! (Ja vien tā nav ilūzija, ka domāju, hehe)

Turamies pie pusaudzes, paedophilia, Grētas Tjūnbergas. Ieiet viņā, ar reiz līdz vēderam stāvošo pimpi.
Es viņu izpistu tā, ka viņai pārietu kašmars. Kādreiz to varēju.

Ko vēl varu atkārtot šajā situācijā. 16 gadus jaunākā cibiņa teica, ka visi kniebieni nebija nekas, ko iedodu vienā reizē. Mani beged for more, cita beibe. Tagad šaubos vai neiespējamais 10/10. Pirksti un mēle nav pimpis.

Teikt, ka ne gluži gribu būt Coja mietpilsonis, kuru gaida vakariņas (pēc tekstiem pusdienas) mājās. Ļoti gaidu sevi paēdam, bet ja nav X, viss ir veltīgs. Es gatavoju vienīgais, kad biju ar X.

To teica arī mammas draudzene – vīrieši ir labākie pavāri, arī pati labi gatavojot.

Kad kāds/kādi plašam cilvēku lokam par Tevi skaudības vai greizsirdības dēļ ir sastāstījuši pilnīgi izdomātas, sliktas lietas, atliek vien būt stoiski laipnam ar visiem, un par to vienkārši nedomāt.

My eyes are bright. Es taču esmu visus fiziskos darbus strādājis. Mani iepriecināja ūdens, jo esmu atnācis darbā, nepiedienīgi gaišzaļā žaketē, ar melnu tauriņu. Es to neatceros. Paldies viņai.