Viss ir redzams

Es tieši tā vienmēr sveicinu sievieti pārdevēju. Ja prasa, apstiprinu savu čurāšanas metodi.

Šodien vārnas ļoti ieinteresēti dzīvojas pa kaimiņjumtu. Vai tik tam nav kāds sakars ar zvirbuļiem, kuri ieperinājušies aiz siltinājuma. Precīzāk, ar mazajiem dumajiem zvirbuļbērniem, kuri tūlīt izlidos vai pat jau kāds izlidojis taisni vārnām nagos.
Viņnedēļ viņas sēdēja pie strazdu būra, kurš teorētiski ir vārnu drošs. Saplauka lapas, un vairs nevar redzēt, kas tur notiek, bet vecāki šeptīgi ganās, tad jau viss labi.

Tev mūzām dzīvot, Latvija. Jā, mūzām!

Sakurai jau gatavojas veseli 2 ziediņi🙂 Patīkams pārsteigums; tai apkārt, pa gabalu gan nostāk, sasēju balto āboliņu; būs stilĩgi😉

Tas koks augs kā kolonna, man jau viens pīpis - neredzu atšķirību starp torni un jumtu

Ja vēl kāds apmeklētājs vai apmeklētāja, ienākot darbiņā, sveiciena vietā man jautās: "Vai, bet kur tad Jūsu kolēģis - vīrietis?" es sākšu kauties. Vai apjautāšos, vai vņiem tiešām tiešām nepieciešams speciālsists, kas čurā stāvus.

Modernā, "institucionalizētā" kristietība ir Jēzus apziņas un sirds inversija.

Viena no manām mīļākajām latviešu dziesmām ir Imanta Dakša "Idiots".

Viens no enerģiju-saglabājošākajiem laiviem, kas dzirdēts.

Kurš vēl atceras Yandex Taxi? Es atceros.

Uzskatu, ka āfrikāņiem jāokupē Rietumeiropa un jāsadedzina tā no iekšienes. Tāpat kā tā sadedzināja āfrikāņus viscaur koloniālisma un post-koloniālisma vēsturē, kas iestiepusies tagadnē un nākotnē.

Man no vecās derības šai īpašajā kontekstā ir tuvs “zobs pret zobu” princips. Redzu to kā enerģijas izlīdzinātāju. Atriebība ir absurds koncepts, dusmas un naids- vēl absurdāki. Enerģijas disbalansa izlīdzināšanu redzu kā aemocionālu procesu, kam nav nekāda sakara ar tādiem rietumu civilizācijas absurdiem kā “taisnīgums” (dēvēju to par absurdu, jo tas nav nekas vairāk kā apziņas konstrukts, praktiskajā realitātē tas nepastāv).

DELFI: Gredzens televīzijas sejai Armandam Simsonam rokā vairs nav, tomēr šobrīd tas karājas viņa kaklā. Kad žurnāls "Privātā Dzīve" vaicāja, vai gredzens tiks kādudien uzvilkts atpakaļ pirkstā, Armands sacījis: "Šad tad ir arī labi nezināt, kas notiks tālāk..."

Iveta un Armands Simsoni ir laulībā teju 22 gadus, turklāt sagaidījuši pasaulē četrus bērnus, taču šobrīd abu attiecības nonākušas strupceļā. Televīzijas raidījuma "Superbingo" vadītājs Simsons forumā "Līdere" dalījās ar emocionālu stāstu, kura laikā viņš novilka kreklu un pār savu ķermeni pārlēja sarkanu krāsu, kas simbolizēja asinis. "Iekšējo asiņošanu neviens neredz," norādīja Armands Simsons.

Emocionālo vēstījumu Armanda sieva gan nav redzējusi.

Latvijas Banka izlaiž monētu "Līgavas vainags ar kristāliem".

Wiki: A subculture known as party and play is based around sexual activity and methamphetamine use. Participants in this subculture, which consists mostly of homosexual male methamphetamine users, will typically meet up through internet dating sites and have sex. Because of its strong stimulant and aphrodisiac effects and inhibitory effect on ejaculation, with repeated use, these sexual encounters will sometimes occur continuously for several days on end.

Šonakt zaļais sazaļojis necaurredzams. Tādas milzu lapas izaugušas.

jau divas nedēļas katru dienu vismaz vienu reizi vismaz vienam bērnam izmasēju kājas visā garumā (arī pēdas) un šodien diviem vismaz 4x. vīrs ņirdz, ka esmu nonākusi kāju masāžu verdzībā. viss bija jauki, bet esmu pieklususi un labāk gribētu vakaros lasīt priekšā grāmatu :D

olimpiskajās spēlēs uzzināju, ka sīkas zin, kas ir cirkulis. jo es tiešam domāju, ka Dzierkuls=cirkulis un prasīju tas uzvārds vai iesauka visiem par lielu uzjautrinājimu :D vakar šo joku atcerējāmies

Ballad of a Small Player (2025)

baronielas puķukastēs ir dzeltenas atraitnītes un baltas neaizmirstulītes
bet varēja tak tās neaizmirstulītes būt zilās!
būtu korekti gan krāsās, gan kompozīcijā, gan tēlainumā

Tā tā dzīve paiet tēlojot.

Es, telefontubbie informēts, 2026. gada 16. maijā aizgāju uz “Bolderāja” paklausīties Jura Lapinska stāstos par viņa audio lietām, ierakstu tehnoloģijām un visu šo pasākumu diriģējošo fiziku. Liels paldies par šo informāciju, Tūbij!

Baigi interesanti bija paklausīties gan Jura lietās, gan klausītāju izpratnes līmenī par audio - viss notika tādā intīmā sarunu atmosfērā un mazā apmeklētāju skaitā, kas šķita baigi forši. Tiesa - sarunas arī bija par visvisādu subjektīvu šņagu, tāpēc paņēmu no sarunas tikai tehnisko/man interesējošo, būtisko.

Piemēram to, ka cilvēks ar ļoti augstu precizitāti savulaik piegājis magnētiskajām lentām - bijis dižpirāts, kurš ar lētajām padomju lentām panācis zemāku fona trokšņu līmeni, nekā dārgajās ārzemju lentās. Kā? Samazinot brīvās lentas garumu starp fiksējošajiem elementiem, lai berze, lentai slīdot gar galviņu, netirinātu lentu pa magnētisko lauku tik ļoti šurpu turpu - gluži kā pirksts, kas vilkts pret slapju stiklu sāk “pīkstēt”. Tā rezultātā - netiek ierakstīta izteikta augstfrekvences fona šņākoņa. To Juris panāca pats ar saviem draugiem - mikronu precizitātes līmenī būvējot lenšu atskaņotājus. Cepuri nost!

Sarunas laikā kāds no apmeklētājiem pieminēja, ka tikko kā nopircis Bītlus vinilā! Juris uzreiz sāk teju spļaudīties un zākāt šo, viņaprāt, arhaisko tehnoloģiju, kas ir atvasinājums no 1877. gada izgudrojuma… Juris uzsver, ka ārējā mala jā - tā varot pacelt visus cilvēkam dzirdamos 20kHz, bet tuvāk centram un aiz tā esot viss slikti, jo celiņa skriešanas ātrums, salīdzinoši ar ārējo malu, ir daudz, daudz lēnāks, tādējādi pazaudējot precizitāti. Mazliet vēlāk Lapinskis pieminēja, ka teorijā platē varot visu precīzi ierakstīt, bet atskaņot - nē! Adatiņa nevarot izlēkāt visu vairs tik smalki, tāpēc, teiksim, tīra 10kHz signāla vietā sanākot putra. Ar aparātu to redz, bet dabā ar ausīm?
Vai tiešām, lietojot, teiksim, mikrolineārā profila adatu, iegūtais signāls ir nelietojams? Un vispār - kas dzīvo šajos 10kHz? Sibilantās skaņas! Šņāceņi, bungu šķīvīši, spalgi troksnīši un efekti…

Man uzreiz jautājums sev: vai dabā tas arī izpildās un cik ļoti? Vai tiešām plates beigās šīs augstās frekvences sāk kropļoties? Kaut kā to neesmu dzirdējis no savām 47 platēm! Esmu dzirdējis, ka paliek klusāk, bet ne kropli! Sajūtu tukšu salmu kulšanu… Tas brīdis, kad cilvēka asās attieksmes izaicina sabiedrību… Sevišķi tad, kad cilvēks tur sarunas izskaņā iereibušai "augstās" sabiedrības blondai krevelei skaļi lika mūziku uz stipri sūdīgas skaņas sistēmas, smaidot par... Muzikalitāti, nevis to, cik precīzi un smuki skan! Tās jau ir pavisam dažādas lietas, Juri!
Starp citu - pirmais magnētiskais ieraksts tapis 1898. gadā - par kādu salīdzinošo arhaismu te vispār ir runa, Juri? Abas lietas senas kā pasaule...

Lai nu kā - likšu runāt praktiskam eksperimentam, jo viss pārējais tāpat ir tukša diršana. Доверяй, но проверяй!


( Testa apraksts )
( Testa materiāli - pārliecinies pats! )
( Secinājumi )
( Izmantotie materiāli )

Dazhreiz, kad es atceros laiku kad straadaaju vai studeeju, paarnjem taada sajuuta, ka varbuut tas bija tikai kaut kaads sapnis? Man bija koleegji? Es lietoju kompjuuteri? Es runaaju ar sveshiniekiem? Un dazhreiz rakstiiju dokumentus? Bet ar kaadaam smadzeneem? Un tagad sajuutos veel vairaak kaa beerns nekaa kad man bija 20 vai early 30s. Es vienkaarshi hroniski juutos kaa beerns, kameer visas sievietes un viirieshi apkaart ir pieaugushie ar pieaugusho domaashanu un darboshanos. Taapeec es arii nekad neapvainojos, kad citi pieaugushie negrib ar mani draudzeeties, jo kaapeec gan draudzeeties ar kaut kaadu siiko, kam nemaz nav kompleksas domas. Un tas izpauzhas visaa - cik naivs un vienkaarshs ir mans domu gaajiens and attempts to have a coherent opinion. Es biezhi juutos, kaa R ir pieaugushais, kas atstaajis mani pusaudzi maajaas pieskatiit divus siikos. Un njemot veeraa, ka es nestraadaaju, vismaz buutu mans pienaakums maaju uztureet mirdzoshaa kondiicijaa un negatavot katru nedeelju vienus un tos pashus piecus eedienus, bet pat to es nofeiloju, jo nu es esmu tikai apmaldiijies pusaudzis.

https://www.youtube.com/watch?v=z3ALcuPVMY4

Jeb, kāpēc cilvēki ar ADHD baidās, ka nebūs pietiekami labi, tāpēc
pārkompensē ar perfekcionismu un reaģē pārspīlēti.

***

Matemātikā īpaši bieži vari nejusties labi, jo tikai pie labas veselības un izgulējies cilvēks
spēj rēķināt tuvu 100% ideālam.

No šīs intervijas es paņēmu sev domu, ka cilvēks ar ADHD netic sev, tāpēc nepiesakās uz darbiem vai amatiem, ko patiesībā labi prastu un kuros ļoti labi iederētos.

Līdz tukšai degvielas tvertnei: 25m

Interesants faktoīds par to, kāpēc Slint sākums (pirmie divi albumu) bija tik intensīvi perfekts, taču grupa ātri vien izjuka.

Slint (official) maksimāli iekrita negatīvajās vibrācijās pēc 1.albuma ieraksta un miksa sesijas pie Steve Albini. Un nespēja atgriezties no tās traumas, jo neparūpējās par grupas mikroklimatu un skaidru komunikāciju ar skaņu inženieri (kurš iesācējs vispār apzinātos ko tādu pirms savas 1.studijas pieredzes? Varu pateikt godīgi- neviens pats).

Kāpēc negatīvās vibrācijas?

Ierodoties pie viņa studijā, Slint bija nolēmuši, ka vēlas, lai viņu pirmais albums skan silti un organiski. Nezinu, kā un vai viņi to Albini nokomunicēja, bet rezultāts bija pretējs gaidītajam.

Stīvs samiksēja pretēji- viņš akcentēja skarbos un edžīgos toņos, kas rezultējās ar to, ka stīgu instrumenti skan harsh and edgy.

Rezultātā pēc 1.albuma izdošanas grupu pameta basģitārists, kurš, nebūdams pielīdējs, bija visvokālākais par vilšanos rezultātā.

Ilgus gadus pēc grupas izjukšanas pārējie Slint dalībnieki neļāva orģinālajam basistam piekļuvi 1.albuma failiem (ar mērķi veikt re-mix pa savam, lai panāktu to albuma skaņu, kāda bija iecerēta 1989. gadā). Taču pirms neilga laika viņi beidzot piekāpās un iedeva 1. basistam failus, un tas rezultējās ar Slint 1.albumu, kaa skan tā, kā to bija iecerējuši puikas toreiz, sen, sen atpakaļ.

Manuprāt, skaņu inženieriem reti kad pa labu nāk fakts, ka viņi ir larger then life personalities. Jo tad, nedod dievs, klienti sāk ļauties inženiera atrunām, aizrunām, unikālajam skatījumam. Un tā.

Noslēdzot šo info apkopojumu, vēlos bilst, ka neviena būtne nav perfekta. VISI MŪSU VAROŅI IR TIKPAT IMPERFEKTAS BŪTNES KĀ MĒS!

Slint 1.basista remiksēto 1.albumu var baudīt šeit: https://slint.bandcamp.com/album/tweez-tweethan-mix

Kaiju cāļi ir šķīlušies!

tradīcija - pie kaimiņienes gastronomisms + eirovīzija. bet nē, esmu gluži vai dzimtenes nodevēja un divkose.
blē.

Infarktu tiešām var nepamanīt? Cilvēks saņem EKG rezultātus un brīnās lielām acīm.
(septāls infarkts nezināmā vecumā)

pasaulē, protams, nav nekā skaistāka par maiju. manai gaumei un patikšanai gan varētu būt siltāks, bet vismaz viss nozied mazlietiņās lēnāk.
*sestdien dzirdēju PIRMĀS SVĪRES AAAAAAAA!!!!!!!!
*daudz ravēju. vēl daudz jāravē. un pēc lietutiņiem viss jau izravētais pārklājies ar miljons maziem zaļiem punktiņiem - jāsāk ravēt no jauna;
*piestādīju siltumnīcu;
*otro gadu nedīgst salāti no paciņu sēklām, bet tas nekas. salāti ir nenormāli daudz sasējušies un sadīguši visur, kur rudenī un pavasarī savedu zemi no komposta;
*no iesētajām divām cukurzirnīšu rindām, izdīguši bija 2 zirnīši. parušinājos pa dobi - apakšā ala. sēju pa jaunam, redzēs vai apēdīs arī šos;
*tagad, kad viss saplaucis, var novērtēt reālo šīs ziemas skādi - lielais flamentanzs ir ļoti apsalis, visa augša jāgriež nost. mazās rozītes apsalušas, bet norm. mahonija ļoti nosalusi, praktiski visu nogriezu. veigelai un citīzam arī visu augšpusi nācās nošņikāt. dievkociņi arī tādi ne visai sprigani. ceriņiem, savukārt, daudz nokaltušu zaru. nezinu no kā.
*vakar priecājos par nenormāli skaisti un pilni ziedošajām ābelēm un paralēli iztēlojos, kā rudenī mīcos pa puvekļiem un šķūrēju miljons tačkas ar antenovkām uz kompostu;
*maija maigie un glāsmanie gaisi, kuros gradienti nomainās dominējošās smaržas. bija plūmes, vēl mazliet ir ķirši un ābeles, pāriet uz ceriņiem;
*šogad lakstīgala diezgan tuvu pie mājas. dzeguze ar nav tālu;
*mugura nav sajūsmā par dārza darbiem. naktīs tirpst rokas. labā vairāk, bet mēdz arī kreisā. mana fizioterapeite vairs nepieņem Cēsīs :(

darbiņā grūti. paliekam aizvien mazāk, atlūgumu aizvien vairāk. piektdien bija kārtējā atvadu ballīte, maija beigās vēl viena. kauns par mātesuzņēmuma reklāmām. atlaida tiešo vadītāju. drausmīgi kaitina viss, kas saistīts ar darbu. baigi uzvelkos un besos. braukšu jūnijā komandējumā uz Briseli.

otrreiz biju uz Viss bumbās. joprojām ļoti labi. tagad esmu redzējusi gandrīz visas etīdes.

turpinu apm. 2x nedēļā iet uz džimu. reizēm sanāk 3x. šonedēļ gaņau sanāks mazāk.

TO RAJA RAO

Raja, I wish I knew
the cause of that malady.

For years I could not accept
the place I was in.
I felt I should be somewhere else.

A city, trees, human voices
lacked the quality of presence.
I would live by the hope of moving on.

Somewhere else there was a city of real presence,
of real trees and voices and friendship and love.

Link, if you wish, my peculiar case
(on the border of schizophrenia)
to the messianic hope
of my civilization.

Ill at ease in the tyranny, ill at ease in the republic,
in the one I longed for freedom, in the other for the end of corruption.
Building in my mind a permanent polis
forever deprived of aimless bustle.

I learned at last to say: this is my home,
here, before the glowing coal of ocean sunsets,
on the shore which faces the shores of your Asia,
in a great republic, moderately corrupt.

Raja, this did not cure me
of my guilt and shame.
A shame of failing to be
what I should have been.

The image of myself
grows gigantic on the wall
and against it
my miserable shadow.

That's how I came to believe
in Original Sin
which is nothing but the first
victory of the ego.

Tormented by my ego, deluded by it
I give you, as you see, a ready argument.

I hear you saying that liberation is possible
and that Socratic wisdom
is identical with your guru's.

No, Raja, I must start from what I am.
I am those monsters which visit my dreams
and reveal to me my hidden essence.

If I am sick, there is no proof whatsoever
that man is a healthy creature.

Greece had to lose, her pure consciousness
had to make our agony only more acute.

We needed God loving us in our weakness
and not in the glory of beatitude.

No help, Raja, my part is agony,
struggle, abjection, self-love, and self-hate,
prayer for the Kingdom
and reading Pascal.

Berkeley, 1969

Czeslaw Milosz

Bija izcils laiciņš, skrējās pārsteidzoši viegli, pirmās 3/4 noskrēju 2. pulsa zonā, ap 35. km izdomāju, ka jāsāk temps kāpināt, ap 37. škita, ka nedaudz pasteidzos ar kāpināšanu un kājas atteiks, bet viss beidzās laimīgi, pat pēdējos pāris km paskrēju ar 4:40min/km un bija spēks labam finišam.
Rezultātā 2. labākis maratona laiks 3:44, vidējais pulss 122bpm. Vienvārsakot - čiliņā.(: Biju domājis, ka, ja iekļaušos 4 stundās, būs ļoti labi, biju gatavojies pēdējos kilometrus iet un raudāt, jo sāp kājas. Sanāca labi nodozēt ūdeni, elektrolītus un cukuru, sāk atmaksāties uzkrātā pieredze, strava saka, ka šis bija mans 8. maratons, laiks skrien neticami ātri. Šķiet, ka pirmais 2020. gadā, kuru nomocīju un pēc tam 2 nedēļas bija grūti staigāt, jo sāpēja kājas, bija tik tikko.
Labākais kompliments, ko saņēmu no oficiālajiem uzmundrinātājiem - "jūs jau esat noskrējuši 19K, malači! oo zazi, tu izskaties tik svaigs itkā tikko tik būtu sācis skriet." Tā arī attiecīgajā brīdī jutos.
Pēc pasākuma vēl atradās spēks aizbraukt uz mežu pastaigāties un vakarā vakarā uz ballīti, kurā bija ekskluzīva dzīvā mūzika, pirts un baļļa. Diena izdevusies, pārpildīta ar pozitīvām emocijām.
Jāsāk čakli gatavoties triatlona sezonai.

Internets mani šodien aplaimoja ar rakstu par dīvainākajiem priekšmetiem, ko slaveni cilvēki ir vēlējušies ņemt sev līdzi kapā. Piemēram, Maikls Džeksons gribējis, lai viņu apglabā baltos cimdos, pērlēs un saulesbrillēs.  P.S. Tonijs Kērtiss uztvēra izteicienu par "pēdējo ceļojumu" burtiski un - bez jau ierastajiem cimdiem un saulesbrillēm - zārkā nokļuva arī Aifons, suņa Džeka pelni, cepure, vesela soma vēstuļu un fotogrāfiju, skaidrā nauda, medaļas, akmeņu kolekcija, divi pulksteņi un septiņas paciņas cukura aizvietotāja.

viņas apaļajā sejā
neredzams cirkulis
uzzīmējis acis
pilnas ar kafiju tases
ja nākotni grib zīlēt pie
čigānietes
var iet pie Ineses

Toro, toro!