Viss ir redzams

viņas apaļajā sejā
neredzams cirkulis
uzzīmējis acis
pilnas ar kafiju tases
ja nākotni grib zīlēt pie
čigānietes
var iet pie Ineses

Toro, toro!

Dzirdot, kā Juris Lapinskis vakar - 2026. gada 16. maijā - "Bolderājā" runāja diezgan strīdīgas lietas par vinilu, uztaisīju FLAC, kurā salīdzinu Bandcamp iegūto FLAC ar manis svaigi ieripināto plati tajā pašā formātā.

Iedevu draugiem notestēt, kurš fragments ir no kura avota - redzama minēšana, nevis skaidrība.
Iedevu botam minēt - tas cieti apgalvoja un apgalvoja lietas, stāstīja par iekšējā celiņa kropļojumiem, cik tie manā dotajā piemērā ir uzskatāmi... Realitātē - bots gluži kā cilvēks aizšāva garām, apsaukāja FLAC par plati un otrādi. Sēžu un rēcu - plika plates zākāšana - gan no Jura, gan bota.

Plates skanējums ir tieši proporcionāli atkarīgs no inženieru un klausītāja roku izliekuma koeficienta, formula:
S _plate ∝ K _inženieri ⋅ K _klausītājs

Rīt ielikšu pilnu pētījumu ar linkiem uz sagatavotajiem materiāliem:
1) Ekstrēmais metāls Igorrr albuma Amen izpildījumā, salīdzinot ārējo, vidējo un iekšējo celiņa daļu;
2) Ambients džezs Kuba albuma Laukumi izpildījumā, salīdzinot visvājāko vietu: iekšējo celiņa daļu.

EDIT:
Materiāls sagatavots: http://klab.lv/users/disfigurator/225784.html#cutid2

ceriņkrūmos izbiris
viss cukurtrauks
mazliet rūgts
ābeļziedu porcelāns
saplīst acīs
lakstīgala tieši man
uzdzied dziesmu
taču uz deju
nelūgs neviens

Practical support is better than emotional support anyway. And for spiritual support you only need Jesus.

Toties nekad mūžā neesmu bijusi zaļumballē.

būs diena, kad es ar lellīti savus skuķus vedīšu ekskursijā, labi, ka ne tālu +- uz Jelgavu un tad būs baseins ar lepošanos kur vecākiem jāapbrīno visi triki un tajā pašā dienā vecākajam bērnam orķestra koncerts 20 min pēc baseina beigām

es no tās dienas baidis jau tagad :/ :D

/me uzvelk folija cepurīti.
Runā, ka likumi pret marihuānu bija rasisma vadīti.
Šis arī? https://jauns.lv/raksts/zinas/709646-ieraugot-policiju-metas-begt-riga-daudzi-edienu-kurjeri-neievero-aizliegumu-braukt-pa-ietvem-video

Esmu tik laimīgs, jo viena no manām mīļākajām dziedātājām Mišela Gurēviča atkal būs Latvijā! Injicē šo skaņdarbu manā DNS, LŪDZU, LŪDZU, INJICĒ TO MANĀ DVĒSELĒ!

Šarmanta post-King Gizz mūzika. Vienīgais grupai stulbs nosaukums. Videoklips - zaļa maģija!

Šodien nejūtos diez ko labi, būs jāaiziet uz darbu

2026. gādā cilvēks nevar vienlaikus iestāties par mieru un taisnīgumu pasaulē, un skatīties Eirovīziju. Kāda runa vispār var būt par kopīgas, skaistākas nākotnes būvēšanu, ja humanoīdi nevar neieslēgt savu ekrānu tieši tad, kad viņu neieslēgšana varētu kopā veidot vismaz kaut kādu signālu?

Viņu smadzenes, nozagtas caur apzināti izkropļotas kultūras patērēšanu, veido kolektīvas alkas pēc arvien jaunas un jaunas kroplas kultūras. Tādi cilvēki kā putnupr - viņi savulaik bija visalternatīvāk domājoši cilvēki, kuri patērēja visaugstvērtīgāko kultūru, taču, nerūpējoties par sava prāta kultūru un pārāk ļoti investējot savos humanoīdiski-sabiedriskajos pienākumos, viņa zaudēja savu sākotnējo dzīvdzirksti ikdienas darba pelēcības tuneļos.

"Skaties uz mani, kā nododu visu, kas reiz man pašam bija svēts!"

Ja pazīsti kādu, kurš skatās Eirovīziju - iepļaukā viņu! Ar sarunu, ar vārdiem jau neko vairs nevar izdarīt šajā ērā, kur vairs nav iespējams nošķirt patieso no nepatiesā un labo no ļaunā.

Man šad un tad nākas izskaidrot kādas frāzes izcelsmi - piemēram, "rūķis, māja" vai "Bonifācija brīvdienas". Pēdējais papildinājums šajā sarakstā ir "trīs banāni". Diemžēl jūtjubē neatradu Perpendikulu.

Bet septiņdesmito gadu padomju multiplikācijā ir vairāki eksemlāri, kas liek gribēt uzzināt kaut kādu plašāku kontekstu tam, kā šīs multfilmas ir tapušas. "Trīs banāni" noteikti ir šo multfilmu sarakstā. Kaut kad esmu dzirdējis joku, ka krāsas tanī laikā bijušas toksiskas, un no tām varēja labi apsisties. Pieņemu, ka patieso stāstu uzzināt nav vairs iespējams, jo retie mākslinieciskie izlēcieni uz didaktiskā satura un propagandas fona jau paši par sevi drošvien bija drosmīgi, bet jo interesnatāki tie tāpēc šķiet.

Mežciemā daudz lakstīgalu

ffs, Kulbergs. Tas čalis, kuram pēc avārijas bija kāds laiks ratiņkrēslā un tad Twitterī kā baigo jaunatklājumu ziņoja, cik slikta infrastruktūra, ietves ir ratiņkrēsliem (līdz ar to visiem pārējiem, kas nepārvietojas ar auto). Baigais jaunums tikai tiem, kam nav empātijas. Nu, un viņš to infrastruktūru kaut kā uzlaboja vai vairs nav aktuāli?

Skatos eiroviziju. Garlaicīgi. Austrietis un Norge ir ok

Apceru savu RD electronics dāvankartes izpirkšanu, kaut kādi blenderi mājās ir, bet, lūk, tosteris 3 vienā un multikatls gan nav.
Ir kādi ieteikumi un brīdinājumi par tosteriem un multikatliem? Esmu pati uzmanība.

bet es! bet es!! šodien ar skuķiem aizbraucu uz Baznīcu nakti Vecajā Ģertrūdes baznīcā un pēc tam uz Alberta baznīcu (visām patika gan origami dūjas gan fotoorientēšanās, man arī ērģeļmūzika ļoti) un tad tā kā nesapratu kur parkoties lai ietu uz kapellu Katoļu ģimnāzijā, aizbraucām uz parku pie Māras dīķa un sīkas gandrīz pusstundu skrēja un lēca un šūpojās un spēlēja paslēpes un diena ir izdevusies lai arī uz Tukumu pie maniem draugiem ciemos aizbrauca tikai puiši. sīkas pēc dz.d. ballītes ciemos ilgi īdēja, ka garlaicīgi, bet kultūra izglāba atmosfēru ģimenē. uz Ģertrūdes ielas zied skaistiem rozā ziediem nesen stādīti kociņi, visur smaržo ceriņi un es! pati! izklaidei! (nevis obligāti jo Vajag) Aizbrwucu uz centru ar mašīnu!!! T.i. es to biju darījusi jau iepriekš un ir tik priecīgi, ka sanāk un nestresī

Multi kolorīti - par valsts pārvaldi pēdējā laikā. Vairs pat nav jājautã - kas notiek… To Eirovīziju sen jau bija jãaizmirst, bet man pat jau maratonã gribas skriet🙂, vienk. mierīgi varëtu noskriet līdz galam🙂

Kādā veidā tieši šis produkts Odorbac tīra?! Ko tas dara ūdenstilpnēm un biotopiem? Snorke, Rāvējslēdzēj, kurš vēl te ir tēmā zinošs?

Bezdemisiju zona

Lidl Lāčplēša ielā. Paliela stāvvieta laukā + zem ēkas. Auto ir, kur likt un uztaisīts smuki, kā piebraukt. Par auto padomāts.

Cilvēks?
Gājēju taciņas tikmēr nav, jāiet pa brauktuvi vai pļavu. Es varu un pat patīk pļavas, bradātājs. Bet vecāks cilvēks, mātes ar zīdaiņiem ratiņos, pastaigas laikā iešaujot fiksi veikalā pa ceļam? Optimāli?

Pēc 20 gadiem atskatīsimies uz 2026. gadu un kopīgā nopūtā atzīsim: "Eh, man pietrūkst 2026."? Kļūs daudz jocīgāk.

Bik nolieku nost savas suverēnās tiesības apsisties un sajūtos motivēts attīstīt melnbalto negatīvu filmiņu par pozitīvu - pēdējā tika attīstīta janvārī, gribasspēku gaida jau 3 izfočētās. Jāuzliek skanēt Mayhem - De Misteriis Dom Sathanas plati un jāķeras klāt!

Step 1: aiziet uz bodi pēc destilētā ūdens un darba apģērba;
Step 2: uzjaukt jaunu ķīmijas komplektu;
Step 3: alķīmiskā garā nozust uz vairākām stundām vannas istabā;
Step 4: projicēšanas tehniskos kokblokus risināt pēc tam, nevis ļaut tiem sabotēt visu pasākumu.

Stūra dīvāna stūris/veļas kaste var kalpot par nesliktām basa lamatām, kad to piekrauj ar segām un spilveniem :)
Bass kļūst izteiksmīgāks, tvirtāks, asāks. Garšīgāka, niansētāka basmaizīte!

Mūžīgā dzīvošana ir iespējama, jo vakar dzeguze kūkoja bez apstājas

dzejol's no 2025., bet lieku otrreiz, jo goldija par lillijaam

vairākas dienas jau līst
vairākas dienas ir piesmeltas kurpes
ūdens smeļas mutē un acīs
bet visas šīs dienas
vēlos Lilija būt
kaut kur pie tuvējās
baznīcas sienas
plaukt baitiem ziediem
un nenovīst

by bitch by bitch slipinons slipinons tātad izsalcis gladiolu griezēs un vanna peļu pīzdiņu. ko tad domā, ka es tikai naidā dzīvošu visu laiku tikai atkopšos vienkāršu lietu izdaru un man vajag vairākas stundas nekustīgi gulēt lai savāktos, jo katru rītu pirmā lieta, ko izdaru ir iedzeru kafiju un uzpīpēju un jau maļos savās negatīvajās aspektās. it kā man nebūtu kaut kāds ierosmes avots, kas varētu mani tuvināt dabai. es, protams, skatos uz vīnogu lakstiem un pasaku sev, skaties, sazaļojis kā pozitīvā aspekta uzturētājs, bet iekšā vislaik maļu aizvainojumu, netaisnību un nesmukumu, ko esmu pats izveicis un ka pasaule nav tāda, kādai tai vajadzētu būt. lūk, nav tāda, kādai tai vajadzētu būt un kāpēc man ir jāizmaļ cauri sevi visa tā nepareizība un un nē nu nu nē onanē vistas kūts vistas peles un viņu pīpē ziedi ziede papīra pīlādži un piepe pacieta cietā un ko piesējās visu piesēja sienās klāt nevar vien atkratīties ko sienas sienas neko atpiņķerē sienāži āži un auklas āķi sena malkas siena malka sasien viņam rutki kabatā kur tu nes to pelnīti vai nepelnīti pelni pelnīši pulks āžu ausu garaiņi skaļi izteicieni bet es tikai gribu uzsist pa galvu metu nost no nest atmetu atmetu pakavi atmesti artisti ka tavu prāts ir klusāks par elektroauto prāts nerada vibrāciju garainis garais ainis aizvilka aizkarus auzu kari auskari austoši pārticis nolicis sapircis uzreiz redz, ka tam cilvēkam ir iekšējais piņķeris uzreiz distance bet tai pat laikā vienmēr mēs stāvam pie saimes galda un katram taču redzams kādas aproces kādas galvas cilpas katram taču viss ir redzams un skatās ja ir acis skatās ja ir acis galvā un pa acīm skatās un pa galvu skatās skatītāju cilts bet es tik savu celmu velku ar tačku ar ķerru mans auto modelis saucas ķerra izprintējiet hromētu uzlīmēšu uz dibena.

Cilvēku psiholoģijai - tai gan piemīt cikliskums, kas vijas cauri dažādiem vēstures posmiem:
"Hard times create strong men. Strong men create good times. Good times create weak men. And weak men create hard times"

MI salīdzinājums ar Industriālo revolūciju esot diezgan trāpīgs, bet citādi, nekā varētu šķist (vērtīga autore):
https://www.youtube.com/watch?v=2WcpagVEnIw

Man šķiet, jau esmu stāstījis, ka strādāju vienā kantorī ar viena no Latvijas pirmskara prezidenta mazmazdēlu.
Šodien viņa darba datorā ieraudzīju ekseļa bez formulu joslas. Pat nezināju, ka kaut kas tāds vispār iespējams.

Vai kaut reizi dzīvē man būs sajūta, ka esmu gana laba?

Jā, ir lietas, par kurām, es uzsitu sev uz pleca, tomēr aizvien ar to ir bijis par maz.

Jo vairāk es izprotu sevi, jo labāk tas izskaidro dažas lietas manā dzīvē. Un tomēr - vai tāda birku piekarināšana sev ko maina? Vai sapuvis ābols no tā kļūst mazāk sapuvis, ja mēs to nosaucam smalkā vārdā? Priekš manis - jā! Ir bijis reizēm atvieglojoši saprast, ka es neesmu nenormāla, ja esmu savādāka kā citi. Ka varbūt tas nav tikai slikts raksturs un izlaidība. Vienlaikus tas zināmā mērā sagrauj arī cerības, ka kaut kas var mainīties. Jo vienmēr ir licies, ka es saņemšos un tad viss būs. Dažreiz tik ļoti gribētos būt vienkāršākai un pareizākai. Labākai?!

Pietrūkst vienkārša, cilvēciska siltuma.
Ir sajūta, ka es dodu un dodu, atdodu sevi visu. Bet vai ar to pietiek? Vai tagad es esmu gana laba? Un kam es gribu būt gana laba? Pati sev?

Prakse skolā, var teikt, ka šodien beidzās. (Jā, jau otro reizi šo rakstu)

Mentore man ielika 6 par praksi un norunāja monologu, ka vajag mācīt bērnus mīlēt matemātiku, nevis no viņiem censties iztaisīt teicamniekus.

Es gribēju viņus visus iztaisīt sekmīgus, es atzīstu to.

***

Ja es atceros bioloģiju, priekšmetu, kas mani garlaikoja visvairāk, tad to es tā arī neiemācījos mīlēt.

Man vajag to bioloģijas daļu, kur ir saskare ar medicīnu. Taču nosaukumus visām pļavas puķēm aizvien nezinu.

Arī sēņu nosaukumus nezinu.

Man bija ļoti laba bioloģijas skolotāja vidusskolā, kuras skolēni regulāri tālu tika olimpiādēs.
Stingra, taču mājās veica bio eksperimentus savam priekam.

Tomēr vienīgais 10 bioloģijā man bija ģenētikā 11. vai 12.klasē, kur pietika ar matemātiku
un dažām loģiskām operācijām, nebija no galvas nekas jāzubrās.

Tā man parasti bija 3- 6, man šķiet.

***

Es nezinu, vai 7.klasē zina, kas ir mīlestība. Turklāt, vai viņi mīl sevi.

Ja viņi nemāk mīlēt sevi, tad kā var mīlēt matemātiku?

Ja neskatās tik filozofiski, tad cilvēki gūst prieku no dažādām lietām.

Es zinu cilvēkus, kas gūst prieku no uzdevumu risināšanas. Citi gūst prieku no
vijoles spēlēšanas 4 stundas dienā 30 gadus.

Es gūstu prieku no rakstīšanas un lasīšanas. Vēl no mācīšanas.

Ja bērns negūst prieku no teksta uzdevumu risināšanas, kad pie manis nonāk 7.klasē,
tad sākt mīlēt matemātiku tad man šķiet diezgan utopiski.

***

Vispār šodien matemātikas skolotāju forumā izlasīju,
https://old.reddit.com/r/matheducation/comments/1tboubu/why_are_good_math_teachers_so_rare/

ka labākie matemātikas skolotāji nestrādā par skolotājiem, jo
arī risku analītiķiem, finansistam un inženierim esot jāskaidro citiem, kāpēc
matemātika strādā, un viņam par to maksā daudz vairāk, nekā skolā.

Tas liek apsvērt maģistrantūrā studēt kaut ko citu, lai man ir rezerves variants citai profesijai.