Viss ir redzams

Vistas kodols

"Šai plaisai ir strukturāls iemesls. Izglītības izdevniecību nozare ir institucionāli ierobežota — tā ir tāda pati dinamika, kādu redzam medicīnā un plašsaziņas līdzekļos. Atzīšana, ka iPad došana piecus gadus veciem bērniem izraisīja izmērāmu kognitīvo kaitējumu, nav karjeru veicinošs solis, ja izglītības tehnoloģiju nozare ir vairāku miljardu dolāru vērta mašīna un skolu rajoni ir samazinājuši izmaksas individuālo ierīču programmās.

Pētījumi pastāv. Klases realitāte pastāv. Katrs vidusskolas matemātikas skolotājs ar vairāk nekā piecu gadu pieredzi var pateikt, ka kaut kas ir mainījies. Taču grāmata, kas tieši nosauc cēloni — ekrāni pārveidoja šo bērnu smadzenes, un tagad viņi nespēj veikt ilgstošu abstraktu domāšanu —, ir politiski toksiska.
Tā vietā jūs saņemat eifēmismus: "digitālie iedzimtie mācās citādi", "mums ir jāpielāgo pedagoģija", "21. gadsimta prasmes". Marka Prenska grāmata "Teaching Digital Natives" (2010) ir šī žanra spilgts piemērs — tā attēlo ekrāna izraisītās kognitīvās izmaiņas kā kaut ko pielāgojamu, nevis risināmu.




***
Grāmata, kuru meklējat, ir tirgus niša, kas gaida, lai to aizpildītu kāds, kurš būtu gatavs skaļi pateikt klusāko daļu: agrīna un pastāvīga saskarsme ar ekrāniem ir kaitējusi veselas paaudzes metakognitīvajai attīstībai, un tieši vidusskolas matemātikā šo kaitējumu vairs nav iespējams ignorēt.

Pētījumi ir. Pierādījumi klasē ir. Trūkst sintēzes, kas savieno cēloņsakarības starp ekrāniem → metakognitīvo deficītu → matemātikas grūtības → pedagoģisko reakciju, un tas viss ir vērsts uz 7.–12. klasi. Tā būtu lieliska grāmata."

mazpilsētas badtrips - ir sestdienas vakars, tu esi viena pati mājās, tu ieliec thermacell jaunu plāksnīti, apēd drusku sēnītes un gribi pagulēt šūpuļtīklā un paskatīties kokos, debesīs un svīrēs un atslābināties. un tad viens kaimiņš tieši pie robežas ierubī zāles pļāvēju, bet kaimiņam pāri ceļam ir sākumā šlāgeru, pēc tam tuctuctuc ballīte.

Šodien biju uz drauga dzimtas izstādi kādā mazpilsētā - tikšanās dienā ar autoriem.
Izstādē aplūkojami 5 cilvēku darbi dažādās paaudzēs - sākot ar vectētiņa gravīrām un bezgala psihedēliskām līnijām tušas, litogrāfijas un vēl nez kādās tehnikās (transformatīvas formas, viduslaiku tēli un sejas kā struktūras elementi) + vecmāmiņas tēlniecības darbiem milzu mērogā, turpinot ar dēla veidotām eļļas gleznām un mazmeitas digitālajiem darbiem, kas veidoti otas triepienu stilā un ir absolūti modernu geimeru gaumē; noslēdzot ar mazdēla sievas radošo izpausmi dažādos formātos - no autentiskiem viduslaiku stila vimpeļiem ar viņas suņiem; stilistisku kaķu mēmi un rituālistiskām kolāžām, piemēram...

Esmu dzimis un uzaudzis tajā mazpilsētā.
Draugu iemantoju caur bradāšanu Rīgā. Mums reiz šaisaulē bija čoms ar izcelsmi miestā relatīvi blakus pilsētai. Bradātāju kopa izbradā Latviju.
Mana dzimta nāk no šī paša miesta. Drauga dzimtai pazīšanās ar muzeja darbiniekiem, tāpēc arī notiek šeit - citā Latvijas nostūrī.

Muzejā strādā simpātiska sieviete
Viņa savos studiju gados piestrādāja drauga ģimenes uzņēmumā kādus 150 kilometrus no izstādes Kurzemes pilsētiņā. Man viņa dikti simpatizēja. Viņa nāk no ciema, kas ir blakus šajai pilsētelei. Tagad viņa dzīvo un strādā pilsētā šajā gleznainajā un ar savu vizuālo stilu ļoti iederas savā darba vidē. Īsti gan viņa nezinot, vai atradusi sev īsto vietu zem Saules. To gan jau nosaka dvēsele un draugi.

Izstādi papildina ziedi, kurus šī dzimta selekcionē.
To papildina arī citu selekcionētas lilijas, definējot gleznu skatīšanās attālumu. Interesanti. Vai apzināti?


Citam čomam, kurš kopā ar mūsu bradātājiem veido tādu kā ciematiņu drauga dzimtas lauku īpašumā, ir draudzene ar Kurzemes izcelsmi. Mūs visus vieno šī vieta Zemgalē kādus 150km no mazpilsētas. Šeit, kā gadu gaitā izrādās, satiekas māksla un cilvēki.

Pirms gadiem diviem biju rakstījis e-pastu šīs manas mazpilsētas muzejam:
Vai negrib manu infrasarkano un citu melnbalto filmiņu izstādi? Šodien fiziski atgādināju par sevi, pierezervēju nākotnei un kā vienmēr: atklāšanas dienā diapozitīvu projekcija un tad pastāvīgajā izstādē - digitāli drukātas bildes pie sienas. Gribētos analogās bildes, bet ar diapozitīvu tas process bez starpposma īsti nestrādā, tāpēc hibrīda ceļš - analogs avots un digitāla izdruka. Lai gan es varētu mēģināt apgūt kontaktkopijas - pozitīva pasaule uz negatīvas filmiņas, kas top pozitīva uz negatīvā fotopapīra. Tas būtu potenciāls ceļš, ja būtu man labs foto palielinātājs. Katrā ziņā - jāķeras pie savas izcelsmes pilsētas sev nozīmīgo vietu apzinātas fotografēšanas infrasarkanajā spektrā un ne tikai, hehe.


Kurzemnieki izkaisīti pa visu plašo Latviju!

Thief (1981)

Es negribu ticét stereotipiem un tá, bet
BET
Kápéc Ebreji grib tik loti lowballot darba piedávájumu?
Nekur citur, neviena cita nacionalitáte tá vél nav daríjusi.
Un izliekas par nabadzinjiem arí pie visa.
Multi-million company. Nabadzinji. Nabadzinji. Nyav nyaudinjas. Nyav nyaudinjas.

Ir slikti, ka vairs nav Latest sadaļa, jo grūtāk atrast prātīgu sviestu cibā.

Ir labi, ka vairs nav Latest sadaļa, jo neredz to psiho namu, kas to vietu izmantoja kā čatu.

The man was said to have been lifted out of his seat into the plane’s slipstream and hung headfirst out of the window after an engine failure resulted in parts smashing the acrylic window, according to local reports.

The passenger, reportedly a 61-year-old Serbian, was saved from being completely sucked out of the Boeing 737 because his wife “held him by the legs”.

— https://www.theguardian.com/business/2026/jul/10/ryanair-passenger-almost-sucked-out-of-shattered-window-during-flight

par biohakingu runājot

aizvakar atbraucu mājās pa Raunas ceļu un ierakstīju par to ierakstu šeit. un kas notika apm 24h vēlāk? es atkal braucu mājās pa Raunas ceļu un brīžiem biju lielā neizpratnē par savām izdarītajām izvēlēm. bet nu Volvo jau tāpat ir iztecējuši 2 amīši un salūzusi atspere un bukses pagalam - ko nu vairs. pa ceļam redzēju ļoti daudz zaķus. ir kaut kāds zaķu laiks?

citās ziņās - vasarās pa LR1 skan tikai tas jocīgais Anša Pavasara raidījums par visādiem nezināmiem, bet vienlaikus ļoti slaveniem mūziķiem. lai kurā diennnakts laikā neieslēgtu radio - tur ir Ansis Pavasaris. vēl viena ultimate vasaras sajūta :D

vēl citās ziņās - kaut kad pēdējās dienās - laikā no 8. jūlija 16.00 līdz šim rītam - ir (daļēji) nolūzusi plūme un iegāzusies manās dobēs. dzīvesbiedrs nesen ar pārcilvēcīgiem spēkiem likvidēja tai blakus esošu vecu, bet joprojām dzīvu un ar plūmi savienotu celmu. plūme laikam apvainojās, ka tika noslepkavota viņas vecmāmiņa.

un citās, citās ziņās - Rikardo ir kaut kādas jocīgas un aizdomīgas attiecības ar žagatu. žagata regulāri nāk pie Rikša un ļoti tuvu žvadzina viņam sejā. dzīvesbiedrs reiz krūmājā uzgāja, ka Riksis un žagata sēž viens otram pretī un žagata kko bļaustās. ieraugot, ka tuvojas mans dzīvesbiedrs, abi izskatījušies pieķerti un uzreiz devušies katrs savā virzienā.

otrā vasara, kura man asociējas ar Ansi Pavasari

Šorīt atnāca emotional disorders grāmata/darba burtnīca.

Ned sākumā beidzot saņēmos uzrakstīt dāmai par grupu terapiju un pasūtīju šito grāmatu, ko viņa jau tad ieteica, ka tiks izmantota terapijā + kamēr gaidu, būtu man noderīgi jau iet cauri..
Vismaz bija viegli izlemt par angļu vs norvēģu tulkojumu. Norvēģu versijai jaunāks izdevums un 30€ lētāks kā angļu val. + ja tieku tajā grupā, tad būtu noderīgi laicīgi iemācīties terminus, jo tajā sfērā manas norv val zināšanas aptver tikai standarta laimīgs/bēdīgs/depresīvs etc...

Anyways, pēc mēneša tiksimies uz mini evaluation, vai man tā grupa visp būs piemērota un, ja jā, tad septembrī vai oktobrī sāksies. Ja nē, ...es pat negribu domāt.

Nāciet uz Bites telti Lampā, parunāsim par labākajām planšetēm skolēniem un studentiem.