1.5h techno-opera set in future USSR

http://youtu.be/tBKTrVa20CQ
http://rusfolder.com/37194309

http://argonov.ru/2032.html

Fiffe Floria looks up contemptuously at the ugly unnatural form of the flying ship as it moves silently, blindly overhead and disappears beyond the tall trees to the east. She cannot regard the Hitek, the beings inside it, as human. How can you be human if your life is sustained by mechanical contrivances, and you have to eat food that is made by a machine?

With a dismissive sneer she pulls the coarse veil over her face and tucks it into the fibre belt of her tunic. Then she removes the lid from her beehive and waits for her swarm to settle in the smoke from her torch before inspecting the combs. Good. They are filling up nicely, and it will soon be time for the harvest. There seems to be nothing untoward in the hive: no thieving by wasps, no break-ins by mice or rats, no sign that the queen is going to decamp and take half the workforce with her – but it is really past the season for that now. Yes, the harvest is going to be good this year.

Fiffe closes up the hive once more and turns back down the slope towards the settlement. They have been lucky this season. The patch of growing crops is beautifully healthy and the smoke house is full of fish caught in the stream earlier in the summer. Further down the slope lie the overgrown hulks of the great buildings. Once these were completely submerged in the ocean, but now, year after year, the sea retreats further and exposes more of them. This is probably something to do with the climate becoming gentler and cooler. Centuries ago when the world was teeming with people this used to be a great city. It must have been a terrible time, with everybody living on top of everybody else, and no room to expand and breathe.

http://www.sivatherium.narod.ru/library/Dixon_3/01_en.htm

Tikmēr Komunisms, Kompromiss, Komercija, Koma un citas lietas, iespējams, sākas ar vienu un to pašu hieroglifu



http://www.dailymail.co.uk/news/article-2236746/Road-built-building-couple-refuse-China.html


p.s. komantas atgādina:

– Come off it, mister Dent, you can’t win, you know! Look, there’s no point in lying down in the path of progress!
– I’ve gone off the idea of progress. It’s overrated!
– But you must realise that you can't lie in front of the bulldozers indefinitely!
– I’m game. We’ll see who rusts first.
– I’m afraid you’re going to have to accept it! This bypass has got to be built and it is going to be built. Nothing you can say or do -
– Why has it got to be built?
– Wha - what do you mean, “why has it got to be built?” It is a bypass! You’ve got to build bypasses!
--

Atzīšos, ka kaut kā personīgi uztvēru dažu labu* vakardienas sašutumu/neizpratni/wtf/... (1 2 3) par LU studiju programmā atklāto, nu jau likvidēto bioenerģētikas kursu. Atzīšos, ka pat nedaudz sašutu pats un, ja vien par prioritāti neuzskatītu psihisku mieru, dažu *materiālistu aizspriedumiem mani ir salīdzinoši viegli iztrollēt. Manuprāt, minētā kursa ieviešana ir (bija) laba un progresīva doma, un, ja vien pats studētu, labprāt arī iekļautu to savā izvēles programmā. Manuprāt, nav iespējams objektīvi spriest par šādiem (ar akadēmiski apstiprinātiem mēraparātiem nekonstatējamiem) spēkiem, jau apriori noliedzot to esamību. It kā šāda rakstura pētījumu nezinātniskums būtu kaut kas pašsaprotams! It kā pašpārliecinātajiem un iedomīgajiem dogmatiķiem būtu kas labāks, ko piedāvāt!

Bet pirms gulētiešanas uzdūros interesantam citātam:

«Var teikt, ka ļaunie gari ir tiesu piesēdētāji un Dieva (Likuma) bendes. Ļaunā ietekmē tie ir radušies un tiem ir jāpilda sava nolemtība. Tomēr nejēgas pārāk augstu vērtē to spēkus, īpaši nelabā spēku. Nelabajam trūkst varas, lai atjaunotu saplēstu vecu podu, kur nu vēl cilvēku pataisītu bagātu. Tas ir pats nožēlojamākais radījums, kādu vien var iedomāties, daudz vārgāks par ikvienu četrās stihijās mītošu būtni. Pastāv daudz mākslas, zinātnes un dažādu izgudrojumu, ko piedēvē nelabajam (personībai). Taču iekams pasaule kļūs daudz vecāka, tā atklās, ka gar šīm lietām nelabajam nav nekādas daļas, ka nelabais nav nekas, ka tā zināšanas ir nebūtiskas, ka šīs lietas ir dabas cēloņu sekas. Patiesā zinātne spēj daudz; visa esošā mūžīgajām zināšanām nav nedz vecuma, nedz sākuma, nedz beigu. Tas, kas pašlaik tiek uzskatīts par neiespējamu, nākotnē realizēsies dzīvē, šodienas brīnumi nākotnē būs patiesība. Un tas, ko vienā gadsimtā sauc par māņticību, citā laikmetā būs vispārpieņemtas zinātnes pamats.»

– Paracelsus. Philosophia Occulta, XVI. gs.

Sida Meiera Civilizācija bija mana ikdiena vairākus pamatskolas gadus un pavisam noteikti visilgāk spēlētākā datorspēle mūžā. No jaunākajām versijām gan epizodiski esmu saskāries tikai ar III un datorspēles kopš 19 or so vecuma neinteresē principā, bet vienalga nav nekāds brīnums, ka mēreni uzbudinājos nejauši internetā uzdūries šādai reportāžai:

I've been playing the same game of Civilization II for almost 10 years. This is the result.

( Viss teksts )

p.s. Klausos jauno Manowar (pirmoreiz) un ļoti pietrūkst pagātnes episkuma, kaut vai salīdzinoši neseno simfonisko izvirtību, ok, ir dažas balādes, bet pārsvarā tāds atslābinājies rociņš, skaņa arī jocīga, kaut kāda paplāna, laikam vecums...

Tātad nav ko jautāt




Vēl 5 dienas līdz 2. sezonai

Also, atbalstiet darbadevēju: http://whitebook.lv

Teikšu tā, vēl 100 metrus pirms vēlēšanu iecirkņa durvīm nebiju izlēmis, kā balsot (ievērojamu saņemšanos jau prasīja pats lēmums “celties un iet”, uz pēcjoma paranojas/neizlēmības fona ar visu nicinājumu, bailēm, kaisli, naidu un citiem zvēriem, bet, atlieksim patosu, īstenībā sanāca tā, ka tieši stundu nebija ne ko darīt pirms došanās uz tēva 60 gadu jubilejas dzīrēm, ne arī ko pīpēt, tāpēc savu pilsonisko “pienākumu” apvienoju gan ar dievietes vēlmi, gan neatliekamo nepieciešamību pēc cigaretēm (katrai zināšanai, tas baisais smēķētāju klepus, kas nāk virsū, jo īpaši drēgnos laikapstākļos, tas īstenībā nozīmē, ka plaušas pieprasa nikotīnu, ja)

Patiesībā, arī šķērsojot Rīgas Angļu ģimnāzijas slieksni, vēl nezināju, nebiju izlēmis. Divus vakarus iepriekš vērotā Ziedoņa un Visums 2. cēliena laikā biju sācis domāt par šo referendumu un atradis savā apziņā argumentus par labu jebkurai no pieejamajām izvēlēm (Atpisies Pasaule neiet vispār/iet un balsot PAR/iet un balsot PRET/iet un saķēpāt lapu, piemēram, tas laikam tā dēvētais Dūles risinājums, par kuru neko daudz nezinu). Šo pašu jautājumu apspriedām arī karnevālā ar Juri Simanoviču, Mairastanti un bijušo klasesbiedreni, no kuras man skolas laikā bija bail, un par visprātīgāko tika atzīts Mairas ierosinājums vienkārši doties uz iecirkni un skatīties, kādas tautības ir pirmā smukā tur pamanītā meitene – ja latviete, balsot PRET, ja krieviete – PAR :)

Tomēr, arī mīņājoties pa riktīgi piebradātajiem paklājiem pie bijušā ķīmijas kabineta durvīm, vēl nebiju izlēmis, jo, neskaitot dievieti, iecirknī un tā perifērijā manīju tikai paveca mūža gājuma sieviņas, šķiet, pat kādu no bijušajām skolotājām, tāpēc pievērsos pie sienas izkārtā informatīvā plakāta pētīšanai, lai noskaidrotu, kā saka, kādi tie vēži un kurā kulītē (ja godīgi, riebjas šī līdzība). Lūk, tas arī bija izšķirošais Moments. Pirmo pamanīju interpunkcijas kļūdu satversmes panta grozītajā variantā. Zināt, kādu? Nekādas atstarpes aiz punkta! Wtf!! Protams, PAR neko tik antigramatisku balsot nedrīkstētu. Tad pamanīju, ka šī pati interpunkcijas kļūda atkārtojas VISUR – esmu gan maketējis, gan koriģējis, gan pats rakstījis, un jau pusi mūža nodzīvojis ar lingvistiskajā likumdošanā balstītu pārliecību, ka Latviešu Valodā aiz punkta VIENMĒR seko atstarpe. Es pat varu to uzrakstīt vēlreiz: VIENMĒR

Kā kaut kas tāds ir iespējams informatīvajos materiālos par Valodas Jautājumu? Nezinu, vai tas bija krievu pirksts, vai varbūt smalka sātana ironija, bet šis fakts manā, tobrīd vēl visai neskaidrajā uztverē acumirklī leģitimizēja izvēli par labu nenopietnajai pieejai. Saņēmis biļetenu, protams, gāju aiz aizkariņa, kur vēl lauzīju galvu vismaz minūti. Tad pēkšņi viss nostājās savās vietās, un izvēli atstāji uz balsu skaitītāju sirdsapziņas. Nākamajā dienā gan, skatoties pār plecu kādā feisbukā, nokaunējos par savu neoriģinalitāti (turklāt es nerunāju par jd “Sitiet latviešus”). Vislabāk patika variants, kur pie PAR bija iezīmēta padomju zvaigzne, pie PRET – kāšukrusts... Bet tagad es skatīšos, cik/vai/kas mani atdraugos )