1.5h techno-opera set in future USSR

http://youtu.be/tBKTrVa20CQ
http://rusfolder.com/37194309

http://argonov.ru/2032.html

Vakar ievēroju, ka, ja labi pacenšas, jau kādu trešo nedēļu var nozagt jauno Wardrunu, kurai jāiznāk tikai marta beigās, vai



Spēks, protams

Kalendārās vasaras vidu pavadīju visapkārt klusi trīsošu piemārupītes sikspārņu pavadīts ceļā no pirmajām mājām uz trešajām. Otrās ir īstās, tur ēdu ķiršus, lai nepaliek strazdiem, un vairāk kā litriņu piena neņemu, jo tik siltā laikā izdzert nepaspēju. Šorīt nepaspēju iedzert pat kafiju, tāpēc autoostā pa lēto nopirku salauztu saldējumu un uzreiz satiku vanga, kas bija ceļā uz Berlīni un smēķēja (pieļauju, ka arī viņas ceļabiedrenei ir ciba, bet par to es neko nezinu) Labi, tātad, man diezgan autoritatīvā tonī pieprasīja bildes kāda cibas autoritāte, kuras izbanošanu es reizēm apsveru par komentēšanu beztēmā ;) bet par to, ka fotoaparāta atmiņas karti atstāju citās mājās iespraustu pa taisno jūtūbā, piedāvāt varu tikai psihodēliskus telefonuzņēmumus, turklāt bez (atpazīstamām) (sejām), jo tās, iespējams, pieder personām, kas vairāk vai mazāk ciena savu un citu privātumu, savukārt, es izliekos, ka cienu viņu cieņu. Bet tagad tad vēlreiz par pasākumu, to, ko nepateicu, kamēr dzelzis vēl čūkst...

Starp citu, lūk, nistagms atskaitīte

( un te manējā... lj-cut nebija paredzēts, bet īsāk nesanāca, atvainojos, pats sev )

Attēlā – Šventojas labais krasts (bet, iespējams, kāda nekad neierakstīta poustroka albūma “cover” ;)

Leukādijās konstatēju, ka Dionīss ir ne tikai alkohola, bet arī odu dievs, uz ko netieši norāda gan anagramma, gan paši odi. Parasti liekas, ka, lai glābtos no asinssūcējiem, jādodas turp, kur uzturas vairāk cilvēku, tādējādi proporcionāli samazinot iespēju tapt izvēlētam par donoru, taču šajā ballē tas nestrādāja, bija žēl vērot skatuves māksliniekus, jo tie atradās visizgaismotākajā vietā, tātad, praktiski uz upuraltāra. Tiesa, gan mūzika, gan pieaugušie-ar-bērniem-šašliks-batuts publika (c) inese_tk ar neapskaužamu regularitāti dzina prom no skatuves, uz teltīm, apreibināties vai vazāties apkārt. Inokentijs Mārpls sāka spēlēt (dzirdams jau viss bija vismaz kilometra rādiusā) līdz ar tumsu, kuru sagaidījām uz nejauši izvēlētas sērītes pie Raunas svētupes, taču spēlēja ilgi un ar pieklājīgu atdevi (odiem). TESA dalībnieki bija manāmi spiesti izturēties daudz aktīvāk par publiku, jo odi acīmredzot mīl ne tikai lauku disko gaismas, bet arī drounu. 9. Apvārsni vispār gribējām, bet nesagaidījām. Vēl uzstājās visādi nepazīstami Mandarīns Music Project, Elīnas un Lāsmas, kā arī sauja citu vietējo spēlmaņu, mēs uzspēlējām pļavas vidū izvilktās klavieres Sarkanais Oktobris, vakarā un no rīta gājām peldēties, bet dzīvojām zem liepām blakus tautas dzejnieka kapam. Diemžēl Latvijas Dzelzceļš bija liedzis pieeju smukajam tiltam ar arkām, visapkārt uzbērumam uzceļot žogu, un uzstādījis uzkrītošas novērošanas kameras. Savulaik tur, blakus sliedēm manai māsai bija geokešs. Vēl pamanīju, ka tradicionālajā peldvietā Gauja kļuvusi krietni straujāka un dziļāka (pāri galvai) nekā parasti, bet tas skaidrojams ar to, ka agrākajos gados pasākums notika vēlāk, apmēram jūlijā vidū. Viss plūst un mainās. Satiku sen neredzētu kursabiedreni, kura dzīvo Meksikā, jo tur viņas bērnam maģiskā kārtā pārgāja epilepsija. Karma, viņa teica

Īstos saulgriežus pavadīju pie ugunskura, dedzinot nokaltušus plūmju un mežrožu zarus, malkojot kaut ko, kas tika identificēts kā miljons gadus vecs mājas vīns, un sarunājoties ar dievieti – tas ir pārsteidzoši, cik daudz ko var runāt pat pēc deviņiem pazīšanās gadiem. Vakara gaitā arī izslaucīju un saskaitīju tieši šim nolūkam pedantiski krātos zemzemes kafejnīcu produktu iepakojumus un nonācu pie aprēķina vidēji grams trīs dienās, par ko biju ne mazāk pārsteigts, jo likās, ka jābūt vairāk. Savukārt nākamo nakti sagaidīju “reakcionārā un dzīvi noliedzošā pasākumā” (c) kants – neesmu gan informēts par to, kas tieši licis augsti cienītajam biedram Helēnas un Ēnu Kaleidoskopa koncertu nabaklabā raksturot ar šādiem jēdzieniem – iespējams, pirmās mākslinieces uzstāšanās, kuru nokavēju, taču sajutu kaut ko līdzīgu brīdī, kad Krā man ieteica nefotografēt viņa rituālo ugunsmucu (baigi vajag), toties dīdžejs Valters kalbasīja uz goda, bet ĒK filmēt neviens neaizliedza. Nezinu, kurš ir izdomājis, ka Nabas brendam rozā krāsa piestāv labāk par, piemēram, sarkano, tāpēc eksperimentālā kārtā nomainīju aparātā vienu no tiem cūkādas toņiem uz zaļu, kā rezultātā sanāca apgriezta RGB sekvence (man kā izbijušam maketētājam jau tādas lietas patīk :) Youtube gan kļuvis pavisam jocīgs, it kā nepietiktu jau ar lietotājkanālu izskata sapurgāšanu, vēl nelūgts un pēc grūti izprotamiem principiem staipa ekrānu un piešķir klipiem savādas īkšķbildes, bet lai (lailailailai, lai, tāda ir maksa par dvēseles mieru). Ēnu Kaleidoskops noteikti visiem ir mēreni apnicis, tieši tāpēc filmēju visu pēc kārtas. Apgrieztā secībā:

Ēnu Kaleidoskops 21.VI.12 – Cilvēciņi ar zariem roku vietā
Ēnu Kaleidoskops 21.VI.12 – Gulbji
Ēnu Kaleidoskops 21.VI.12 – Kāpj priesteri
Ēnu Kaleidoskops 21.VI.12 – Kaķīšu tētis
Ēnu Kaleidoskops 21.VI.12 – Divas dziesmas par debesīm
Ēnu Kaleidoskops 21.VI.12 – Sarkans mežs
Ēnu Kaleidoskops 21.VI.12 – Lido
Ēnu Kaleidoskops 21.VI.12 – Vilkmēness

Visi

Gandrīz noticēju, ka mana ciba dodas atvaļinājumā, tāpat kā methodrone taču nē, vēl ir kaut kas depresijas profilaksei. Tā vai citādi jau otro dienu jūtos beidzot nobriedis autentiskam doomam. Bet varbūt pie vainas ir episkais nogurums pēc tikpat episkā Kilkim Žaibu... par kuru tagad rakstīt vairs negribu

Smieklīgi, piespiedu kārtā dabūju iziet YouTube autortiesību skolu (nemaz neiedziļinoties visur izvēlējos Nepareizi, un visas atbildes izrādījās pareizās) kāpēc, jo Wir kapitulieren niemals! (tātad Albīnam J. personiski) nepatīk mana draņķīgā Dernière Volonté koncertvideo klātpūtne internetā -- smieklīgi tas, ka YT klips ir pazudis, bet to tik un tā var mierīgi noskatīties visās pārējās vietnēs, kur tas ieguldīts (last.fm, draugiem) vismaz pagaidām

Manam fotoaparātam (Canon PowerShot A640) drīz apritēs 5 gadi, tāpēc nekāda, īpaši, skaņas, kvalitāte ir garantēta. Leipcigā pazuda arī viena no abām 8 GB atmiņas kartēm, savādāk būtu safilmējis vēl vairāk trokšņa. Pagaidām

1. Oniric (1)
2. Oniric (2)
3. Jännerwein
4. Dope Stars Inc.
5. Mueran Humanos (1)
6. Mueran Humanos (2)
7. Mueran Humanos (3)
8. Unto Ashes (1)
9. Unto Ashes (2)
10. Dernière Volonté
11. New Electronic Order
12. Labākais projekts Trefenā

Skaidrs, ka yt neskanēs ne tuvu tāpat, kā uz vietas (skaļi), visu laiku gan speciāli turēju īkšķi virsū fotoaparāta mikrofonam, jo savādāk tas burkšķis, kas ierakstītos, būtu vēl nereālāks, taču tam, ka viss tas troksnis iet caur manas labās rokas īkšķi, tātad nav objektīvs, gan nevajadzētu pievērst pārāk daudz uzmanības, haha. Izskatījās, ka melnās piektdienas gaismotājs atzīst tikai sarkano krāsu, kas bija kind of boring, tāpēc aizrāvos ar Color Swap režīmu, un tāpēc arī tāda psihodēlija, bet arī tas tā sekundāri. Katrā ziņā Monarch! vien bija tā piecīša vērti, vesels kosmoss un droši vien lēnākais metāls, kādu jebkad biju dzirdējis. Aizraujoša pieredze vispār (it sevišķi ņemot vērā, ka rīta agrumā par viņiem vēl nezināju neko), tieši tik <3 un positively french, cik viss tas pārējais frenč, kas never fails to seduce me pēdējā laikā, es runāju par metālu pārsvarā. Lielākā bauda gan acīm, gan ausīm bija Emilī Darkthrone krekliņā (un bez sātana brillēm) un, protams, bundzinieks, vislielākajā zvērā no visiem! Uz viņu fona momentā aizmirsās koncertu atklājušie Ocularis Infernum ar vienīgo siev. dz. blekmetāla balsi latvijā, lai gan arī tie izpildījās cītīgi un muzikāli kvalitatīvi, vienīgi prasījās atbrīvotāku uzvedību uz skatuves, citādi viss tas tēls aprobežojās ar, kā khosmos jau atzīmēja, ērmīgi nogrimētu bundzinieku, ne pārāk izkoptu patosu un... glaunām drānām. Uz vakara galvenajiem māksliniekiem jeb Altar of Plagues no Īrijas es biju mazliet sagruzījies, tāpēc klausījos no pašas aizmugures, ērti izgāzies mīkstos pēļos (un kaut ko komentēju cibā :), bet varbūt pat tā bija labāk. No tāluma izskatījās diezgan hipsterīgi, taču skanēja ļoti sirdīgi un labi, labāk kā ierakstos noteikti. Jāpiebilst, ka pasākumu apmeklēja vairāk cilvēku, nekā biju gaidījis, par spīti trūcīgajai reklāmai (koncerts tika pasniegts kā ikgadējais festivāls «Baltic Bizarre,» kas īstenībā esot vienas krievu džuses, tās, kura agrāk bīdīja portālu metalmusic.lv, dzimšanas diena, haha... ļoti pašpietiekami) Vispār lielāko daļu no šī jau vienreiz rakstīju trūmetālā un kļūst neērti klonēties, tāpēc pāriešu uzreiz pie viģikiem:

Monarch! 24.02.12 MP MVI8386 09:58
Monarch! 24.02.12 MP MVI8380/8384/8385 06:53
Monarch! 24.02.12 MP MVI8381/8383 10:32
Ocularis Infernum BETA 24.02.12 MP MVI8367/8368 03:32

Pie viena arī:

( Kaut kāda figņa no LMA karnevāla )

Tikai mieru, koncerts bija jau pirms pusotras nedēļas. Zem afišas ir saite uz ~5 youtube (bez ceremonijām) salīmētiem klipiem, kopā 31 minūte neordināra audiošamanisma; izdomāju, ka labāk darīt tā, nevis likt atsevišķi. Agrāk būtu licis pa vienam fragmentam, ja tam ir kāda nozīme, tāpat jau neviens neskatās :>