es nezinu vai tu nopietni saki paldies vai ņirgājies

bet nu zuzes nerubī doomu

viņas arī parasti domā, ka viņas izraisa doomu

nu ka mums viņu dēļ dooms

kaut gan dooms vienkārši ir visapkārt

Kārtējās izmaiņas smadzeņu ķīmijā liedz man identificēties ar to agrāko es, kurš bez īpaša iemesla regulāri sadūries ar nepieciešamību kaut ko par katru cenu iežurnālēt, bet gluži izmests no kosmosa ragavām nee nejūtos tā visu laiku, laiks iet, laikam ejot, liekas, tik svarīgi noskaidrot līdz galam, kā tur ir ar to velnu un dievu, pirms iekūņoties dziļāk sava kokona komfortā, vēl viss novembris līdz 21. decembrim, piemēram šodien, pirms satumsa via kādu cibiņu stundām lasīju dažādus NDE, Love Love Love, what it all boils down to, un Nāve ir Eiforiska, pēc tam lasīju kaut kādu taurupes orku ceļmalas grāvī izmestus atkritumus, kas tikai tur nebija, pielasīju divus maisus, vaicādams, Kā Lai Es Mīlu Jūs, Cilvēki, Ja Jūs Darāt Tādas Lietas? Tikmēr kopš pirmdienas pieejamais Jaunais Tiamat iepriekšējo nepārspēj, bet slikts arī nav, un ar to pagaidām pietiek, jāturpina vien uz riņķi, un būs Love. Tā kā rakstu tik reti, tad kārtējo reizi jūtu pienākumu (esmu tā darījis arī agrāk) darīt zināmu to, ka pašlaik manās acīs stilīgākie blogi Sviesta Cibā ir ( Reklāma ) :*

Lasīju Zālamanu Mācītāju, varbūt visvērtīgāko, varbūt visviedāko Vecās Derības grāmatu, šodien, lai nomierinātos, no 2. nodaļas līdz beigām

7:16-18 kļuva tik interesanti, ka sāku salīdzināt tulkojumus

Pēc tam nosūknēju Jauno MDB A Map of All Our Failures, nu tāds... klausos, klausos ar austiņām

Un tad pēkšņi viņi tur (4. dziesmā) citē izlaistās 1. nodaļas 9. pantu!

To pašu, ko Kolāts, vai Eipurs no rītiem, bet po

Nav nekā jauna zem saules

Poga dooming. Laba bilde

Pēdējais atklājums: Transcendentāls ambientais dūms no Somijas (Nest projekts) ar kokli, šamaniskām balsīm, dabas skaņām un gandrīz tribal perkusijām vietām, skaists savā dziļumā un nesarežģītībā. Ļoti piestāv šim un vispār rudenim

Klausies: YouTube / Last.fm

108 MB, VBR 0

OMX Vai šis nav lielisks



While building upon a black metal base, Menace Ruine incorporates swirling noise soundscapes, martial drumming, eerie organs and cleanly sung ethereal female vocals rising over the waves of sound to create a sound of beauty. [x]

Omnia In Nihil

(visus ierakstus var atrast internetā)

Īstenībā vakardienas jūtūbam uzdūros, meklējot angliskos titrus norvēģu režisora Jensa Liena filmai Sønner av Norge (2011). Meklējumi beidzās neveiksmīgi, bet pašu filmu biju novilcis, jo atrados vēl svaigā iespaidā pēc vienu vakaru atpakaļ noskatītā šī režisora iepriekšējā pilnmetrāžas darba Den brysomme mannen (2006). Apzinos, protams, ka iespaids ir ne mazāk scenārista nopelns, bet tieši tāpēc meklēju kaut ko formāli pretēju no radniecīga avota, kas kalpotu kā atsvars uzņemtajai virtuālā eksistenciālisma devai. Filmas protagonists Andreas ierodas savādā pilsētā, kurā nav iespējams nomirt, taču nekam nav garšas, visi šķiet aizdomīgi apmierināti, bet vienlaicīgi atsvešināti un bezpersoniski. Andreas neatceras, kā turp nokļuvis, un no pilsētas nav iespējams izkļūt, tāpēc izeju nākas meklēt citur... Atklāti daudzslāņaina šī alegorija pēc labākajiem Ziemeļeiropas ironiski depresīvā kino paraugiem, iespējams, nemaz necenšas pateikt neko jaunu, tajā netrūkst distopisku elementu, kas jau kaut kur manīti, piemēram, Kafkas Procesā, Brave New World, Du Levande, Wristcutters: A Love Story, Fight Club utml. bet to, ko parāda, dara hipnotizējoši, iespaidīgi (metro aina ir vnk aaaaaa, skaisti un nekro), ieturēti un Grīga mūzikas pavadījumā. Iesaku. Šeit ir labs torents

Ļaujiet man arī paraudāt mazliet. Pēdējo 3 (!) nedēļu laikā esmu pazaudējis vienu fotoaparātu ar jaunu SD atmiņas karti (8 GB), nomiris laptopa (320 GB) akumulatora lādētājs, atstājot mani pie ļooti lēnām un neērtām alternatīvām, atteicies tikt atpazīts USB Flash spraudnis (8 GB) un viens no ārējiem cietņiem (500 GB, kalpoja četrus gadus), kā arī saplīsis viens austiņu komplekts. Laikam... Tāda ir maksa par dvēseles mieru (Epiktēts, XII)

http://klab.lv/community/muzons/949163.html

( . . . )

Pēc tam

No jaunā Frailty (spēcīgs, oriģināls albūms visā visumā) man, savukārt, visvairāk patīk pēdējā dziesma The Cemetery of Colossus, patiešām episki

Skaidrs, ka yt neskanēs ne tuvu tāpat, kā uz vietas (skaļi), visu laiku gan speciāli turēju īkšķi virsū fotoaparāta mikrofonam, jo savādāk tas burkšķis, kas ierakstītos, būtu vēl nereālāks, taču tam, ka viss tas troksnis iet caur manas labās rokas īkšķi, tātad nav objektīvs, gan nevajadzētu pievērst pārāk daudz uzmanības, haha. Izskatījās, ka melnās piektdienas gaismotājs atzīst tikai sarkano krāsu, kas bija kind of boring, tāpēc aizrāvos ar Color Swap režīmu, un tāpēc arī tāda psihodēlija, bet arī tas tā sekundāri. Katrā ziņā Monarch! vien bija tā piecīša vērti, vesels kosmoss un droši vien lēnākais metāls, kādu jebkad biju dzirdējis. Aizraujoša pieredze vispār (it sevišķi ņemot vērā, ka rīta agrumā par viņiem vēl nezināju neko), tieši tik <3 un positively french, cik viss tas pārējais frenč, kas never fails to seduce me pēdējā laikā, es runāju par metālu pārsvarā. Lielākā bauda gan acīm, gan ausīm bija Emilī Darkthrone krekliņā (un bez sātana brillēm) un, protams, bundzinieks, vislielākajā zvērā no visiem! Uz viņu fona momentā aizmirsās koncertu atklājušie Ocularis Infernum ar vienīgo siev. dz. blekmetāla balsi latvijā, lai gan arī tie izpildījās cītīgi un muzikāli kvalitatīvi, vienīgi prasījās atbrīvotāku uzvedību uz skatuves, citādi viss tas tēls aprobežojās ar, kā khosmos jau atzīmēja, ērmīgi nogrimētu bundzinieku, ne pārāk izkoptu patosu un... glaunām drānām. Uz vakara galvenajiem māksliniekiem jeb Altar of Plagues no Īrijas es biju mazliet sagruzījies, tāpēc klausījos no pašas aizmugures, ērti izgāzies mīkstos pēļos (un kaut ko komentēju cibā :), bet varbūt pat tā bija labāk. No tāluma izskatījās diezgan hipsterīgi, taču skanēja ļoti sirdīgi un labi, labāk kā ierakstos noteikti. Jāpiebilst, ka pasākumu apmeklēja vairāk cilvēku, nekā biju gaidījis, par spīti trūcīgajai reklāmai (koncerts tika pasniegts kā ikgadējais festivāls «Baltic Bizarre,» kas īstenībā esot vienas krievu džuses, tās, kura agrāk bīdīja portālu metalmusic.lv, dzimšanas diena, haha... ļoti pašpietiekami) Vispār lielāko daļu no šī jau vienreiz rakstīju trūmetālā un kļūst neērti klonēties, tāpēc pāriešu uzreiz pie viģikiem:

Monarch! 24.02.12 MP MVI8386 09:58
Monarch! 24.02.12 MP MVI8380/8384/8385 06:53
Monarch! 24.02.12 MP MVI8381/8383 10:32
Ocularis Infernum BETA 24.02.12 MP MVI8367/8368 03:32

Pie viena arī:

( Kaut kāda figņa no LMA karnevāla )

Вавилон обречён

Tāpēc pārvelku biezās urbānā trekinga kedas uz slēpjzābakiem, ievelku no naktscepures, uzlieku vilkties Dernière Volonté ‘2012 un dodos pretī saulrietam pie kaimiņienes pēc piena, nezvaniet, zb

http://btjunkie.org

Atkal tas 2012 :(

Frīdrihs V. Nīče iznāk pa sestā Kārļa Alberta ielas nama durvīm, varbūt, lai izlocītu kājas, varbūt, lai aizietu uz tuvējo pasta nodaļu pēc korespondences. Pa ceļam, bet varbūt ne gluži, viņam patrāpās kāds ormanis, kuram ir nepatikšanas ar savu zirgu. Par spīti mudināšanai zirgs nekust ne no vietas, bet ormanis zaudējis pacietību sāk to zvetēt ar pātagu. Pie pajūga pienāk Nīče un satracinātais ormanis norimst, jo notiek kaut kas negaidīts – staltais, solīdi ģērbtais, ūsainais Nīče apvijis rokas ap kaklu zirgam sāk liet gaužas asaras. Kaimiņš nogādā viņu mājās, kur divas dienas nekustīgi nogulējis dīvānā, Nīče beidzot nomurmina pēdējos vārdus: Mutter, ich bin dumm... un nodzīvo vēl desmit gadus maigā demencē, mātes un māsu aprūpēts

Filma par cilvēkiem, kuriem nav interneta, kā post-factum noskaidroju – kapakmens aizejoša lielmeistara daiļradei, taču man tā bija/ir sveša, tāpēc izvērtās par eksistenciālas alegorijas risināšanu vairāk nekā divu stundu garumā. Tikai trīs tēli, no kuriem viens runā ļoti maz, viens nerunā nemaz (vai tik maz, ka nemaz neskaitās), bet trešais parādās tikai uz dažām minūtēm (un runā daudz), protams, nedrīkst aizmirst par zirgu (ķēvi), kura arī nerunā, starp citu, bezpersoniskajiem čigāniem, iemauktiem, aku, nemitīgo vētru aiz loga, gaisā virpuļojošām lapām (no vienīgā koka ieplakā, kas man likās dīvaini), krāsns uguni, tumsu un klusumu, vairāk nerakstīšu, skatīties iesaku meditatīvi melnbaltā noskaņojumā, jo, starp citu, filmā ‘nekas nenotiek’

http://imdb.com/title/tt1316540
http://en.wikipedia.org/wiki/The_Turin_Horse

http://isohunt.com/torrent_details/353064357