Nekļūsti lepns par kādu priekšrocību, kas [īstenībā] dara godu citam. Ja zirgs lielītos: “Es esmu skaists”, – tas vēl puslīdz būtu labi. Bet, kad tu lepojies: “Man ir skaists zirgs”, tad zini, ka tu esi lepns par to labumu, kas pieder zirgam. Kas tad galu galā pieder tev? – Prieks par priekšstatiem. Tāpēc esi lepns tikai tad, kad tu priecājies par priekšstatiem, esi saskaņā ar [savu] iedabu, jo tad tu leposies ar to labumu, kas pieder tev.

http://www.philos.lv/Epiktets.html

Rejs Bredberijs devās uz Marsu (Barsoom) ; bet mēs uz stockmann cinemas, kur Bella, Tors, Els Sverindžens un vēl pulks citur redzētu tipu divas stundas nespēja tikt galā ar vienu blondu veģmu un viņas brāli. Sniegbaltīte & Mednieks noteikti nav ieteicama tiem, kuri nespēj sagremot K. Stjuvarti, jo īpaši to, kas viņai sanāk dabiski un ko viņa dara visu filmu -- izskatās par mata tiesu no miršanas (ģīboņa/atklāsmes/orgasma/...) SPOILERS nosaukumā nelika rēķināties ar apzinīgu turēšanos pie tradicionālās Grimmu pasakas motīviem, bet rūķi tomēr bija un bija lieliski (nepatika trollis; burvju spogulis arī ne pārāk) -- patiesībā visas pērles bija tādā vai citā ziņā saistītas ar rūķiem (No, must be the mushrooms :))) bēru ugunskura atblāzma ozolu lapotnēs un... viņš) lai gan, ja rūķiem fikcijā būtu tāda pati aizsardzības fronte kā tiem, kas parkos un dārzos, tai šī filma noteikti iekļūtu melnajā sarakstā kā boikotējama, diskriminējoša, cieņu un godu aizskaroša :( Also, whatever happened to the White Hart? Kinozālē 10 sekundes pirms stipri jutu, ka tāds (ragainais dievs) tūlīt parādīsies, un parādījās arī. Interneti jau pamanījuši kliedzošo līdzību ar Princesi Mononoki, kas varētu būt apzināta atsauce, bet man katrā ziņā netraucēja un likās itin vietā, pat vairāk tādā eiropeiskā sižetā, nekā Ghibli animē

Ruslans Lobanovs [search]

( rss )

Mans vecais žurnāls kādu laiku saucās «Bez Laba Nav Ļauna» (pirms tam «Troļļi Tie Ir Velni» >:) Ar to nebiju domājis neko radikālu, nihilistisku vai revolucionāru, bet to pašu banālo mākoni ar zelta maliņu, tikai samainot vietām teikuma daļas, tādējādi cerot mest papildu gaismu uz iesaistītajiem jēdzieniem, kuri bez šaubām ir tā saistīti, ka viens bez otra būtu bezjēdzīgi, proti, tikpat labi varētu arī nebūt. Es saku labi, jo, manuprāt, neko daudz mūsu jēdzieniskie aparāti nezaudētu, ja konkrēto bināro opozīciju aizstātu ar īpašību pāri izdevīgi un neizdevīgi. Tāpat beigās uzvarēs sintēze vai dievišķais ārprāts. Bet gan jau tas viss ir pirms manis izdomāts. Lūk, ko par to saka Aristotelis:

Katra māksla un zinātne, tāpat arī jebkura darbība vai apzināta izvēle, tiecas uz noteiktu labumu. Tāpēc jēdziens labais pareizi ir definēts kā mērķis, uz ko viss tiecas. Taču mērķi ir atšķirīgi: dažkārt mērķis ir pati darbība, citkārt līdzās darbībai ir vēl kāds cits rezultāts. Tajos gadījumos, kad mērķis nav darbība, bet kāds rezultāts ārpus darbības, tas, protams, ir vērtīgāks nekā pati darbība. Tā kā darbības, mākslas un zinātnes ir dažādas, dažādi ir arī mērķi: medicīnas mērķis ir veselība, kuģubūves — kuģis, karamākslas — uzvara, ekonomikas — labklājība. Ja vairāki mērķi ir pakļauti kādam vienam, piemēram, zirgkopībai ir pakļauta zirglietu izgatavošana, jebkura ar karu saistīta darbība pakļauta stratēģijai u.tml., tad šādos gadījumos augstāk vērtējami tie mērķi, kas pakļauj sev zemākos, jo zemākie mērķi pastāv augstāko dēļ. Turklāt nav nekādas atšķirības, vai mērķis ir darbība vai ārpus darbības vēl kas cits kā, piemēram, tikko minētajās zinātnēs.

http://gramataselektroniski.wordpress.com/2012/02/24/nikomaha-etika-aristotelis

Frīdrihs V. Nīče iznāk pa sestā Kārļa Alberta ielas nama durvīm, varbūt, lai izlocītu kājas, varbūt, lai aizietu uz tuvējo pasta nodaļu pēc korespondences. Pa ceļam, bet varbūt ne gluži, viņam patrāpās kāds ormanis, kuram ir nepatikšanas ar savu zirgu. Par spīti mudināšanai zirgs nekust ne no vietas, bet ormanis zaudējis pacietību sāk to zvetēt ar pātagu. Pie pajūga pienāk Nīče un satracinātais ormanis norimst, jo notiek kaut kas negaidīts – staltais, solīdi ģērbtais, ūsainais Nīče apvijis rokas ap kaklu zirgam sāk liet gaužas asaras. Kaimiņš nogādā viņu mājās, kur divas dienas nekustīgi nogulējis dīvānā, Nīče beidzot nomurmina pēdējos vārdus: Mutter, ich bin dumm... un nodzīvo vēl desmit gadus maigā demencē, mātes un māsu aprūpēts

Filma par cilvēkiem, kuriem nav interneta, kā post-factum noskaidroju – kapakmens aizejoša lielmeistara daiļradei, taču man tā bija/ir sveša, tāpēc izvērtās par eksistenciālas alegorijas risināšanu vairāk nekā divu stundu garumā. Tikai trīs tēli, no kuriem viens runā ļoti maz, viens nerunā nemaz (vai tik maz, ka nemaz neskaitās), bet trešais parādās tikai uz dažām minūtēm (un runā daudz), protams, nedrīkst aizmirst par zirgu (ķēvi), kura arī nerunā, starp citu, bezpersoniskajiem čigāniem, iemauktiem, aku, nemitīgo vētru aiz loga, gaisā virpuļojošām lapām (no vienīgā koka ieplakā, kas man likās dīvaini), krāsns uguni, tumsu un klusumu, vairāk nerakstīšu, skatīties iesaku meditatīvi melnbaltā noskaņojumā, jo, starp citu, filmā ‘nekas nenotiek’

http://imdb.com/title/tt1316540
http://en.wikipedia.org/wiki/The_Turin_Horse

http://isohunt.com/torrent_details/353064357

Ja līdz manīm nonāktu karš, es izvēlētos to pusi, kura uzvar, un nevajag man stāstīt par godu, varonību, lepnumu, drosmi, konformismu un citām aizvēsturiskām polittehnoloģiju himērām; esmu Zemes m/patriots un humānists (iespējams, nesaprotu, ko tas nozīmē, bet vislielāko jēgu piešķiru cilvēka dzīvei), tātad attiecīgi ieinteresēts, lai šo vērtību postīšana ar tādu nejēdzību kā karš tiktu pārtraukta pēc iespējas ātrāk. Kāpēc tik daudzi izšķirošos brīžos nesaprot, ka visa tā abstrakto svešo rēķinu kārtošana ir sekundāra ‘normālai’, veselīgai cilvēciskai eksistencei, laikam daudz orku/lohu pasaulē un Kalijugas laikmetā progress ar citām metodēm nav panākums. Katrā ziņā zirgiem cilvēka bērnišķīgo untumu dēļ nevajadzētu ciest, un šo es vispār uzsāku tikai, lai paturpinātu franču vectēva pausto domu filmā, par kuru noteikti nevēlos teikt neko tādu, ko blogosfēra paveiks manā vietā, varbūt tikai to, ka atradu par diezgan jocīgu, lai gan saprotamu, izvēli neangļu tēliem likt nevis runāt oriģinālvalodā ar titriem, bet angļu ar attiecīgās tautas akcentu (kad jau vairākus kadrus pie sevis biju papildinājis ar ironiskiem Wow, sir, your English/German/French is effing good, filmas spēcīgākā aina necilvēka zonā to pateica manā vietā). Nemaitāšu, tikai piebildīšu, ka šī ir no tām retajām filmām, kura savā gaitā nevis deteriorējas, bet kļūst pakāpeniski baudāmāka, tajā ir sasodīti daudz man nesaprotama Emo, Horsisma (kurš man lika atcerēties smieklīgo vietni horsehater.blogspot.com WARNING: VIOLENT CONTENT), Pasaku elementu ( nenopietns spoileris ), aktieri un kinematogrāfija ir pārspīlēti lieliski (to, ka tā ir Spīlberga filma, izlasīju tikai beigu titros), bet visvairāk uzrunāja ar sižetu nemaz nesaistītā doma, ka mīlēt un nīst iespējams paralēli. Tā ir

p.s. kas tā par sūda politiku nepiedraugot, kad palūdz? tu mani nicini? atvainojos (sev)

p.p.s. http://klab.lv/community/muzons/940777.html (tas tā, pārāk neiesaku)

p.p.p.s. kants ir kings (uz šo nebiju klātienē)