Mans vecais žurnāls kādu laiku saucās «Bez Laba Nav Ļauna» (pirms tam «Troļļi Tie Ir Velni» >:) Ar to nebiju domājis neko radikālu, nihilistisku vai revolucionāru, bet to pašu banālo mākoni ar zelta maliņu, tikai samainot vietām teikuma daļas, tādējādi cerot mest papildu gaismu uz iesaistītajiem jēdzieniem, kuri bez šaubām ir tā saistīti, ka viens bez otra būtu bezjēdzīgi, proti, tikpat labi varētu arī nebūt. Es saku labi, jo, manuprāt, neko daudz mūsu jēdzieniskie aparāti nezaudētu, ja konkrēto bināro opozīciju aizstātu ar īpašību pāri izdevīgi un neizdevīgi. Tāpat beigās uzvarēs sintēze vai dievišķais ārprāts. Bet gan jau tas viss ir pirms manis izdomāts. Lūk, ko par to saka Aristotelis:

Katra māksla un zinātne, tāpat arī jebkura darbība vai apzināta izvēle, tiecas uz noteiktu labumu. Tāpēc jēdziens labais pareizi ir definēts kā mērķis, uz ko viss tiecas. Taču mērķi ir atšķirīgi: dažkārt mērķis ir pati darbība, citkārt līdzās darbībai ir vēl kāds cits rezultāts. Tajos gadījumos, kad mērķis nav darbība, bet kāds rezultāts ārpus darbības, tas, protams, ir vērtīgāks nekā pati darbība. Tā kā darbības, mākslas un zinātnes ir dažādas, dažādi ir arī mērķi: medicīnas mērķis ir veselība, kuģubūves — kuģis, karamākslas — uzvara, ekonomikas — labklājība. Ja vairāki mērķi ir pakļauti kādam vienam, piemēram, zirgkopībai ir pakļauta zirglietu izgatavošana, jebkura ar karu saistīta darbība pakļauta stratēģijai u.tml., tad šādos gadījumos augstāk vērtējami tie mērķi, kas pakļauj sev zemākos, jo zemākie mērķi pastāv augstāko dēļ. Turklāt nav nekādas atšķirības, vai mērķis ir darbība vai ārpus darbības vēl kas cits kā, piemēram, tikko minētajās zinātnēs.

http://gramataselektroniski.wordpress.com/2012/02/24/nikomaha-etika-aristotelis

vai nav taa, ka jebkurai darbiibai ir tikai viens ekskluziivs meerkis - happiness (nezinu kaa iztulkot latviski)?

...vai darbības veicēja priekšstats par happiness, savādāk jau cilvēkam vienmēr neietu kā pa celmiem. Starp citu, par vienmēr vispareizāko atbildi uz jautājumu Ko tu vēlies no dzīves? mani savulaik apgaismoja kants, vienkārši pasakot: Būt laimīgs.

nu jaa, es te peedeejaa laikaa baigi lasu par visu sho dziivoshanas padariishanu. un happiness apparently ir tad, kad kopaa sanaak labs un ljauns un rodas kriize vai challenge (ne jau taadaa intense obligaati nozimee) un no taa rodas kaut kaads jauns iedvesmojosh priekshstats. katram cilveekam tas ir citaadaak, taapeec lai uz zemes buutu variety. so happiness ir kaa taads frakaalis, kur sanaakot kopaa divaam lietaam, notikumiem, cilveekiem, rodas kaut kas jauns, un no taa atkal kas cits, so cik es saprotu happiness ir kaa siikas zvaigzniites kas izgaismo celju un pie naakamaas var tikt, tikai kad attieciigais celja posms ir izgaismots. u vieniigais veids, kaa zinaat uz ko virziities ir kaa tu emocionaal par to juuties, ja laimiigi tad labi, follow your bliss, kaa saka

Par zaigznītēm glīti, man šķiet, katram ir jārada sava mitoloģija, kura darbotos ne tikai savā sētā, bet arī pasaulē ar citiem, vēlams, tā, lai mijiedarbība būtu harmoniska. Citādi sanāk http://www.youtube.com/watch?v=S2HhG4-aLH8 vs. apendicīts :D

nedomaaju, ka ir iespeejama mitologjija, kas neietver pasauli un citus cilveekus. man vienmeer labpatiik aizraujoshi domaat, ka visaadi cilveeki ir saistiiti ar slepeniem pavedieniem taa ka katram cilveekam pieder mitologjija/dimensija un visu saliekot kopaa nav triis bet biljoniem dimensiju, harmonijaa

Jāpiebilst gan, ka dialektiskās attiecības, kādās atrodas šie jēdzieni, paredz arī pašu jēdzienu dinamisko iedabu. Ja tos novieto uz laika ass, var gadīties, ka labais (vairs / jau) nav labais un ļaunais (vairs / jau) nav ļaunais. No kurienes arī šaubas par pašu "bez šaubām". Un kāpēc, lai "beigās" neizrādītos, ka "nav laba bez laba" jeb, pretēji ierastajai dialektikai, "nav laba ar ļaunu".

Īsti gan nesapratu, kā var labi aizvietot ar izdevīgi, ja nu vienīgi kaut kādā formāli abstraktā nozīmē, lai ilustrētu antagonismu darbību ikdienas valodā. Bet nu sintēzes uzvaras un dievišķā ārprāta kontekstā (kas, iespējams, ir viens un tas pats) varbūt arī, neesmu speciālists.

Kā to var nesaprast? Labi vienmēr ir kāda interesēs. Proti, izdevīgi