Uzmanību: Ieguldījums!

Hiperepisks Zinātniskās Fantastikas Metāls no Grieķijas ^--^



via Avantgarde-Metal.com


Vēl es žanra apgūšanas/smadzeņu atpūtināšanas ietvaros bieži skatos 70.-80.-00. gadu fantastiku (gadās gan pērles, gan episkas izgāšanās) un domāju, kā ir būt sailonam

“Of all human weaknesses, obsession is the most dangerous – and the silliest.”

No visām cilvēcīgajām izvēlēm (šķiet, ka neesmu redzējis tikai kādas 20-30 Vudija Alena filmas :) Mighty Aphrodite (1995) likās un gan jau arī bija pareizā, jo nosaukumā dieviete, turklāt kāda, un tur, protams, bija viss tas pats, kas vienmēr, gandrīz visās Vudija Alena komēdijās, kaut kas kā pēc kosmosa pasūtījuma vienmēr aktuālais, sviestainas alūzijas uz sengrieķu traģēdiju (patoss, koris amfiteātrī, komentāri ciprešu dārzos, Edips, Kasandra un Iliāda), kā vienmēr jauna (<30 gadu) Helēna tā, kas B. Kārtere, neatslābstošs humors (kļuva progresīvi smieklīgāk) un nenotika nekas traumējošs – arī kā vienmēr, jo viss ir joks, par visu smejas (tā Eduards Veidenbaums un beigu titri) un atkal tas reizēm ziedi sakārto paši sevi jeb DEUS EX MACHINA

Mans vecais žurnāls kādu laiku saucās «Bez Laba Nav Ļauna» (pirms tam «Troļļi Tie Ir Velni» >:) Ar to nebiju domājis neko radikālu, nihilistisku vai revolucionāru, bet to pašu banālo mākoni ar zelta maliņu, tikai samainot vietām teikuma daļas, tādējādi cerot mest papildu gaismu uz iesaistītajiem jēdzieniem, kuri bez šaubām ir tā saistīti, ka viens bez otra būtu bezjēdzīgi, proti, tikpat labi varētu arī nebūt. Es saku labi, jo, manuprāt, neko daudz mūsu jēdzieniskie aparāti nezaudētu, ja konkrēto bināro opozīciju aizstātu ar īpašību pāri izdevīgi un neizdevīgi. Tāpat beigās uzvarēs sintēze vai dievišķais ārprāts. Bet gan jau tas viss ir pirms manis izdomāts. Lūk, ko par to saka Aristotelis:

Katra māksla un zinātne, tāpat arī jebkura darbība vai apzināta izvēle, tiecas uz noteiktu labumu. Tāpēc jēdziens labais pareizi ir definēts kā mērķis, uz ko viss tiecas. Taču mērķi ir atšķirīgi: dažkārt mērķis ir pati darbība, citkārt līdzās darbībai ir vēl kāds cits rezultāts. Tajos gadījumos, kad mērķis nav darbība, bet kāds rezultāts ārpus darbības, tas, protams, ir vērtīgāks nekā pati darbība. Tā kā darbības, mākslas un zinātnes ir dažādas, dažādi ir arī mērķi: medicīnas mērķis ir veselība, kuģubūves — kuģis, karamākslas — uzvara, ekonomikas — labklājība. Ja vairāki mērķi ir pakļauti kādam vienam, piemēram, zirgkopībai ir pakļauta zirglietu izgatavošana, jebkura ar karu saistīta darbība pakļauta stratēģijai u.tml., tad šādos gadījumos augstāk vērtējami tie mērķi, kas pakļauj sev zemākos, jo zemākie mērķi pastāv augstāko dēļ. Turklāt nav nekādas atšķirības, vai mērķis ir darbība vai ārpus darbības vēl kas cits kā, piemēram, tikko minētajās zinātnēs.

http://gramataselektroniski.wordpress.com/2012/02/24/nikomaha-etika-aristotelis