Kaut kad šeit būs

Yes, there was racism, but there was also classism. You’re a high-powered corporate attorney. You’ve spent most of your life reviewing contracts, brokering deals, talking on the phone. That’s what you’re good at, that’s what made you rich and what allowed you to hire a plumber to fix your toilet, which allowed you to keep talking on the phone. The more work you do, the more money you make, the more peons you hire to free you up to make more money. That’s the way the world works. But one day it doesn’t. No one needs a contract reviewed or a deal brokered. What it does need is toilets fixed. And suddenly that peon is your teacher, maybe even your boss. For some, this was scarier than the living dead.

Once, on a fact-finding tour through LA, I sat in the back of a reeducation lecture. The trainees had all held lofty positions in the entertainment industry, a mélange of agents, managers, “creative executives,” whatever the hell that means. I can understand their resistance, their arrogance. Before the war, entertainment had been the most valued export of the United States. Now they were being trained as custodians for a munitions plant in Bakersfield, California. One woman, a casting director, exploded. How dare they degrade her like this! She had an MFA in Conceptual Theater, she had cast the top three grossing sitcoms in the last five seasons and she made more in a week than her instructor could dream of in several lifetimes! She kept addressing that instructor by her first name. “Magda,” she kept saying, “Magda, enough already. Magda, please.” At first I thought this woman was just being rude, degrading the instructor by refusing to use her title. I found out later that Mrs. Magda Antonova used to be this woman’s cleaning lady. Yes, it was very hard for some, but a lot of them later admitted that they got more emotional satisfaction from their new jobs than anything closely resembling their old ones.

I met one gentleman on a coastal ferry from Portland to Seattle. He had worked in the licensing department for an advertising agency, specifically in charge of procuring the rights to classic rock songs for television commercials. Now he was a chimney sweep. Given that most homes in Seattle had lost their central heat and the winters were now longer and colder, he was seldom idle. “I help keep my neighbors warm,” he said proudly.

Book of Sand (2011) – The Bees and the Butterflies [EP]

Vienīgais šī projekta ieraksts, kuru spēju paklausīties (sorrz, nistagms), toties kā sāku, tā nespēju izslēgtneuzlikt atkal jau otro dienu. Sešas tautasdziesmas rietumkrasta/jaunlaiku nekvalitatīvā blekmetāla apdarē. ****** Nosacītais avots

Bandcamp | Mediafire (40 MB)

Šomēnes konceptuālais daudzdarba, pēcapokalipses kino un psihodēliskā blekmetāla decembris. Par pirmajiem diviem varbūt atskaitīšos citreiz, par pēdējo -- pēc abzolūti hipnotiskajām Pūcēm nāca Mamaleek un Murmuüre, bet tagad šis hipsterārtīgais postblekmetālroks no Barselonas. Būtu rasbainieks, šodien ietu uz konci

Pēdējais albuūms MANTIIS par velti

Uzmanību: Ieguldījums!

Hiperepisks Zinātniskās Fantastikas Metāls no Grieķijas ^--^



via Avantgarde-Metal.com


Vēl es žanra apgūšanas/smadzeņu atpūtināšanas ietvaros bieži skatos 70.-80.-00. gadu fantastiku (gadās gan pērles, gan episkas izgāšanās) un domāju, kā ir būt sailonam

Transmogrification

To change into a different shape or form, especially one that is fantastic or bizarre.

Liturģisks post(black)metāls no ASV ar tādiem kā screamo un shoegaze un simfoniskiem elementiem. Pietiekami oriģināls un ekstātisks, lai piedotu viņu nejēdzīgo izskatu. Pēc jaunākajām vēstīm grupa esot atbrīvojusies no , My Love daļas savā nosaukumā

However Boldly Their Warm Blood Split

(neinteresē, tinam tālāk ;)

Demonu nav. Bet ir silta tēja

Kaut kas nomierinošs



http://klab.lv/community/muzons/958523.html

Nights in White Satin

^ Tāds ir pēdējās (pagaidām) skotu dueta Pumajaw plates nosaukums (man gribējās to kaut kur uzrakstīt Georgia šriftā). Kaut kad viņi spēlēja arī psihodēliskajā folkā ar drone elementiem, triphopā, džeznoirā, elektroklešā un citos nesliktos žanros, piemēram, jaunajā vilnī. Par maskām viņi saka tā: Tu nevari apmānīt nevienu Tu esi tāds pats kā visi

Re: http://klab.lv/users/nefolk2/57470.html

Holandes romantika ir miniatūra. Nē, tie gludie, plakanie zālāji ar aitām vai neko, pār ko vējam ieauļoties, neuzrunā nemaz. Bet pat vietās, kuras no augšas (kartē) izskatās kā totāli guļamrajoni ar 2000 cilvēkiem kvadrātkilometrā, katrs neaizņemtais stūris ir vienās lapās un zālēs, ziedos un ūdeņos, putnos un zobaiņos. Tikai pāris metrus no šosejas aiz skaņu pārliecinoši slāpējošām sienām ir vietas, kuras izskatās tā, it kā savādākos diennakts laikos būtu elfu apdzīvotas. Un visur soliņi. Un tiltiņi. Un kastaņi, ziedoši. Reizēm rozā (ziedoši, kastaņi). Kastaņu ēna man liekas īpaši vilinoša. Uz nedēļu or so tikām vietā ar internetu un visu, bet izsitām (dieviete izsita :) korķus tā, ka 30h nebija elektrības. Par laimi tikām arī pie divriteņiem (viņai balts, man oranžs) un zaļās zemes tuvie tālumi vairs nav šķērslis, redzēts tik daudz, ka uzrakstīt nav laika lauki govis upe kapi kapi upe lietus :zem tilta: mājas 7. sērija uz pēdējiem laptopa akumulatoriem mīla rīts pilsēta ielas ielas parks ielas kapi mežs mežs mežs mājas Elektrība INTERNETS

Fonā RTL7/// rāda angliski (ar krievu akcentu un holandiešu titriem) dublētu Nakts Sardzi. Aurāli neveikli. Antonam arī neiet. Laat maar

Vakardienu sāku pavisam ačgārni – ar lambrusco, dūmu terapiju, ūdens procedūrām un Game of Thrones s02e01 jau astoņos no rīta. Pēc viņas mošanās, vieglām brokastīm ar zivi, mozarellas&tomātu salātiem un sinaasappelsaap (šis man uz doto brīdi ir iecienītākais vārds holandiešu mēlē :) un "man" par godu tieši 12.00 uz vienu minūti izmēģināto rajona trauksmes sirēnu test mode (krietni basīgākas, bet arī klusākas kā teefzemē) noklausīšanās devāmies nesteidzīgā ekskursijā uz valsts administratīvo/dienvidu rajona galvaspilsētu Shrāfenhāhi jeb Ze Hāgu (rajona vietvārdiem laikam tomēr nav nekāda sakara ar manis iztēlotajiem zemzemes masu kapiem, kuriem pa virsu vietējie konceptuāli audzētu gigahektārus ar ziediem :/ bet grāfiem, vnvsk, kaut kādu anonīmu sen mirušu grāfu hangout spoti te viss ir, nu, lai) Bet Hāha izrādījās negaidīti mīlīga (patiešām, pēc vilšanās par Roterdamu neko tik glītu un mierīgu negaidījām), saulainā pirmdienas pēcpusdienā patīkami nepārbāzta, centrā tikai kājāmgājēji, riteņbraucēji un maintenance auto, lielajos laukumos brīvi pieejams un ātrs gaisa internets (tik vien kā androīdā jāapstiprina, ka tiešām tagad vēlies vrij wi-fi ^^), suņu neaizdirsta (nopietni, tik traģisku situāciju kā Shīdamā neesmu redzējis pat Rīgā, kur nu vēl citur Holandē, Amsterdamā vispār tas būtu kaut kas neiedomājams – ja vēlies pastaigāt pa zālāju, da kaut vai trotuāru, acis pie putniem un debesīm nav ieteicams pārāk ilgi kavēt; iekāpt gan nekur vēl nav gadījies, bet nu ļoti gandrīz un bieži). Ar vairākām hazey pieturvietām aizgājām līdz jūrai un atpakaļ gandrīz tikai caur/gar zaļajām zonām un pa dažādiem ceļiem, pat nepalaidām garām pēdējo Rōzendāles vilcienu 23:58, un nevarējām vien beigt sajūsmināties par to, cik tā Hāha feina, nudien mežaparks, lapotņu un soliņu vairāk kā saprašanas, piejūras veikalā pusdesmitos (!) var tikt pie portvīna, bet vispār totāls AH monopols, un kafiju par brīvu nedod (skaidrs, ka lokālais mārketings dotajos, iespējams, konkurences iztrūkuma apstākļos nepieprasa austrumeiropiešu uzpirkšanu ar haļavu), pirmoreiz šajā zemē redzēju, ko tādu kā trīs dažādu izmēru alberhainus nieka 200 m rādiusā, pie jūras esošais strādāja līdz deviņiem, kā post-factum noskaidrojām. G-punkta atlasītais Euphoria B.V. gan nestrādāja (pirmdienā, atšķirībā no Roterdamas ekvivalenta, kurš to pašu nedarīja svētdienā, psihodēliskais agregors ir spītīgs un nemaz negrib būt eimija vainhausa), arī pārējie divi priekšlikumi izrādījās realitātē neeksistējoši, taču kafejnīcas mīlīgas un pēc neilgas apgaitas tikām arī pie lētākā un labākā šokolādes sativa piedāvājuma vietā ar nosaukumu DEMO

Attēlā - princis Viljams Oranžais rāda uz jumtubezmaksas internetu

20 psihodēliski industriālā transa telefonbildes no māslandes van Geesta

(e) courtesy of repelsteel

http://www.flickr.com/photos/16843880@N03/sets/72157629509321138/with/7102167915/

(e) courtesy of Eminent

Tießi pári ielai no vietéjá mataino kroga un kautkádu melnígsnéjo éstuves bezmaksas interneta ir burtiski lídz griestiem ar voljúmiem piebázts lietotás literatúras veikaliñß, uz kuru grámatas péc ievértéßanas var nest atpakaø un atdot par puscenu, vai iemainít pret citu, ja nepatík. Dieviete jau paspéja køút par klienti pirms manis, tagad pa ceøam no AH bezmaksas kafijas uz arábzu internetiem par vienu eiro nopirku Urzulas K. Le Gvinas Four Ways to Forgiveness, gan jau atpakaø nenesíßu :) Klasika, visádi Borhesi un Palañjuki tur ir dárgaki, bet nevienam nezinámi pieccentimetrus biezie fantasy papírmuguras par graßiem, skaidrs, neviens tádus tápat nelasa, bet tur var bút arí pérles, kaut kad parádíßu

Esam Schiedamā, kas ir tāda kā Roterdamas Mārupe pēc lokācijas, bet Mežaparks pēc ambiences, labas stundas gājiena attālumā no centra un katrā ziņā win, jo krietni glītāka, zaļāka un patīkamāka par pašu Roterdamu, kuras galvenais lepnums esot tās industriālā arhitektūra (neinteresē). Ieradāmies piektdien ar visu latvijas laiku līdzi, bet sākotnējo drēgnumu un īgnumu par to, ka pretēji cerētajam dzīvesvietā nav interneta (apkures arī, vismaz pagaidām, par laimi tikai termiskās ;) ātri kliedēja fakts, ka ir divi balkoni, no kuriem redzamas daudz, daudz debesu, jumtu, dakstiņu, mākoņu un savādu putnu, uz Roterdamas lidostu diagonāli lēnām slīdoši hroma pterodaktili to skaitā, septiņas vējdzirnavas, četri baznīcu torņi un divi minareti. Tikai 300 metrus no mājām ir varbūt pats glītākais parks, kādā esmu bijis, ar desmitiem ziedošu koku, puķēm, dievietes statuju (attēlā dibens), neesošu zvēru skulptūrām, harmoniskās pludlīnijās izraktu pīļu dīķi ar tiltiņu un 12 koku aplī 18 kolonnu pusloka ieskautu apjumtu sešu kolonnu objektu uzkalnā, kuru uzreiz nodēvēju par Panteonu. Kaut kā ātri un viegli te dodas nosaukumi vietām, cilvēkiem un fenomeniem, ir arī orku mežiņš, mincīšparks, etniskie šlāgertroļļi, tribal warfare un tautu draudzības krasts, pretnis un tetris, medniece, brālīši, jurītis un sveta, un vispār pietiekami iespaidu, par kuriem varētu rakstīt atsevišķi, taču pagaidām ar paroli neaizsargātus tīklus nākas zvejot uz ielu stūriem un dators vēl nešķiet prioritāte... No šodienas sāku strādāt divos darbos )

( Ja es varētu izvēlēties būt... )

via eostre

khosmos ir aizdevies trimdā, tāpēc pareklamēšu viņas tumblr savā vietā

http://khosmos.tumblr.com

Saprotu, ka pēc nedēļas divām jau viss būs pavisam savādāk zemākās zemēs, bet pašlaik vēl



Manas saknes ir melnas un man tās patīk

Eden

Hipster(ter)ārijuRadio101 nekad neklausos, bet doma par skroblējošu last.fm profilu ir ļoti uzteicama! Kāpēc Nabai tāda nav??

“A man who has not passed through the inferno of his passions has never overcome them.”

“Loneliness does not come from having no people about one, but from being unable to communicate the things that seem important to oneself, or from holding certain views which others find inadmissible.”

“The facts of nature cannot in the long run be violated. Penetrating and seeping through everything like water, they will undermine any system that fails to take them into account.”

  — Carl Gustav Jung

Citējot kādu tumblr, es nesaprotu, kā esmu palaidis garām tādu raganību. Kas tas vispār ir!? Jonna Lee