Jaunais SoundCloud dizains (A simpler, more social... bļe korporatīvs mēsls) šorīt iemiesoja visu, kas man šķiet nepareizi un izraisa riebumu modernajā pasaulē, kultūrā/mākslā un vizuālajā telpā vispār, kas tiek apzināti noplucināta, novienkāršota, funkcionalizēta līdz ad absurdam helvētismam, imagināru radošumu, lasi, ideju vakuumu pasniedzot kā kaut ko jaunu, ērtāku un labāku, līdz nelabumam sterilu, tīras līnijas, primitīvas figūras, tukšas telpas, baltas sienas, vienkrāsainas mēbeles, kas vēl jāpasvītro, iesēdinot tam pa vidu viegli disonējošu četras dienas neskūtu hipsteru, varbūt kāds tur mana vieglumu un ēteriskumu, es manu tikai garlaicību. Tu paskaties, vai tāds, tavuprāt, ir vidējais SoundCloud lietotājs? :

Hanna
Sara
Mariam
Min Seo
Tim
Will (Que?)

(Labi. Ja būtu tik čakls kā po, noteikti sacerētu virsū visādus iedvesmojošus saukļus Impact fontā un)

KĀPĒC LAI ES GRIBĒTU KLAUSĪTIES/IDENTIFICĒTIES/JEBKO, KO TĀDS ĶĒMS IR IERAKSTĪJIS?

Par laimi atradu pogu, kas ieslēdz atpakaļ veco izskatu, bet ilgi un uz citiem jau tas nestrādās

Don’t

( Vēl viens fail )

Battlefield Earth: A Saga of the Year 3000 (2000), savukārt, liek man justies kā baigajam ciparpretnim, jo arī pēc atkārtotas noskatīšanās joprojām nespēju piekrist tās kataklizmiskajiem vērtējumiem (2.4/10 IMDb, 2% Rotten Tomatoes, ×/××××× Mubi, nereti dēvēts par vienu no visu laiku sliktākajiem kino). Varbūt zinātniskā fantastika ikdienā ir transformējusi manas smadzenes homogēnā putrā, bet, saeintologi vai nē, man tā filma tomēr liekas šausmīgi mīļa un par spīti visiem antiloģiskajiem elementiem, kreisajiem pavērsieniem, haotiskajām beigām un ērmīgajiem efektiem var redzēt, ka tās tapšanā iesaistītie ļautiņi ir godīgi centušies (vai ļoti prasmīgi izlikušies), postapokaliptiskā nākotnes vīzija gan skaista, gan apmierinoši realizēta, dialogi asprātīgi, bet aktieri noteikti labi pavadījuši laiku. Jā, un Mortiis taču ir izspļauts Psychlo

Nekļūsti lepns par kādu priekšrocību, kas [īstenībā] dara godu citam. Ja zirgs lielītos: “Es esmu skaists”, – tas vēl puslīdz būtu labi. Bet, kad tu lepojies: “Man ir skaists zirgs”, tad zini, ka tu esi lepns par to labumu, kas pieder zirgam. Kas tad galu galā pieder tev? – Prieks par priekšstatiem. Tāpēc esi lepns tikai tad, kad tu priecājies par priekšstatiem, esi saskaņā ar [savu] iedabu, jo tad tu leposies ar to labumu, kas pieder tev.

http://www.philos.lv/Epiktets.html

Nevaru piekrist iepriekšējā komentētājiem, jo pēc iepazīšanās ar dažām konspirācijas teorijām man Disneja filmas patīk vēl vairāk (skatoties meklēju visādas okultas norādes, bet kas meklē, tas atrod) un Džons Kārters (no Marsa), kurš radies tajā pat prātā, kas izgudroja Tarzānu, ir praktiski nevainojams mēģinājums saprecināt sci-fi un swords & sandals “žanrus” (pieņemsim, Avatāru ar Persijas Princi, vai Zvaigžņu Karus ar Skorpiona Karali, visu laiku labāko filmu pasaulē :), ievedot troņa zālē caur piedzīvojumu, klasiskā vesterna un tām neiespējamās vēstures durvīm, kuras manā subjektīvajā kinopieredzē līdz galam atvēra 10,000 B.C. °M° Turklāt saku to, nebūt nebūdams pavisam neizvēlīgs mūslaiku glancētā fantasy piedāvājuma priekšā. Pasaulē pārmaksātākā scenārista M. N. Šamaljana The Last Airbender, piemēram, uzskatu par pēdējo miskasti (to gan būtu grūti nedarīt)

( Ja es varētu izvēlēties būt... )

via eostre

Kaut kas maniakāli sarežģīts man te top un var arī netapt, tāpēc, lai nezaudētu laiku vai pasarg velns kaut ko nesalauztu, drīkst mierīgi sākt balsot. Doma, manuprāt, ir skaidra tāpat. Kurš no katrā jautājumā minētajiem tev ir subjektīvi patīkamāks? Ja abi vienādi, trešais variants. Ja konkrētā binārā opozīcija nav nekad bijusi aktuāla vai saprotama, lūdzu, nebalsot :)

Poll #18830 Kurš tuvāks?
Open to: All, results viewable to: All

Jumprava vs. Pērkons

Depeche Mode vs. Nine Inch Nails

Metallica vs. Megadeth

The Cure vs. The Smiths

Burzum vs. Mayhem

Madonna vs. Maikls Džeksons

Cojs vs. Grebenščikovs

Pašmērķīgi