Nē, siltumnīca tomēr nekur nepazūd -- rīt tajā pašā laikā (nutadatlaidīsvienreizbeidzotpaīstamko, ^^ nebrīnīšos) -- tāpat kā sāpes pirkstos (kuras kosmosa noteiktā kārtībā pāriet, tikai tos intensīvi nodarbinot)

National Geographic tematiskā WWII nedēļa. Katru vakaru līdz bezjēgai piesūcinu ķermeni ar ūdeni, skatoties lv frenzy laikos iekrājušās filmas (pa vienai divās trīs dienās, vajadzētu kaut kad uzrakstīt, bet ar lg grūti noformēt), telefonā blekmetāla pārsvaru organiski nomainījis dark electro un harsh ebm (darba vajadzībām/radio rezistancei), mājās vakaros (pēdējos) dominē Otto Dix, tomēr bezbožna skaista mūzika vietām

Нам подарят утешение
Белая фея, зелённая фея
Исцеление, успокоение
И грехов всех отпущение

Visvairāk sašujos (tas tagad būs sašust, tagadnē :), kad manu rīcību... pat ne rīcību, bet tās motīvus, interpretē (uztver, vērtē, tiesā) pēc man svešiem kritērijiem, like, es esmu tik viegli nolasāms, like, es apzināti neizvēlētos, ko no sevis parādīt un ko – paturēt priviliģētākām acīm (sev nē, jo tas viss ir nasta tomēr). Tad es jūtos vardarbīgi ievietots kastītē (ar uzrakstu vai bez, vienalga) un varu sadusmoties, jo nav taču patīkami pret savu gribu tikt ieslodzītam svešu domu, svešu priekšstatu cietumā. Man nav problēmu pieņemt to, ka mani nesaprot (pats tādus ziedus laistu un audzēju), bet ne to, ka mani saprot nepareizi. Atvaino, patiešām, kāpēc tu iedziļinies bez pleznām un skābekļa balona? Pietiek ar nesaprotu (neesi centies saprast), varbūt paskaidro, lūdzu, pirms nāc klajā ar pavirši sagatavotām apsūdzībām vai, nē, pazūdi pavisam

Ārā. (-3 °C / 76% ●)

Endura – Intra-Uterine Sabbat
(1994, Dreams of Dark Waters)

[.mp3]

Iekšā. (Klasisks htoniski dramatiska ambienta skaņdarbs, kas pamatīgi stindzināja asinis bērnībā, ļoti piemērots, lai noskaņotos, piemēram, ghotiski groteskai šausmu filmai no kants... bet tā jau randoms uzlika): yt slīdrādes autors, acīmredzot, ir vai nu speleologs, vai izjūt šleserisko sievietes skaistumu (to, kas no iekšām) kā frigidas, apledojušas grotas, bet man gan tas (skaņdarbs, nevis skaistums) vienmēr asociējies ar kaut ko galēji nešķīstu un kutulu, un nekā tamlīdzīga kā video ne ārā, ne iekšā pašlaik nav. Pagaidām 3:0 manā labā >:)

Man laikam jāatvainojos, ka grauju kādas ilūzijas un nepavisam neesmu tavs rāmais new age teļš, bet tikai cilvēks – atriebīgs, ļaunatminīgs, prasīgs un negants pret tiem, kas nodarījuši kaitējumu manām/manu tuvāko interesēm. Tāds socioniskais tips/zodiaks, piedod... lai gan, ja godīgi, brīnos, ka neesmu jau pietiekami licis par to noprast agrāk :>

Uztaisīju provokatīvu aptauju par sevi citu acīs, bet pirmie 3 balsotāji izvēlējās variantu Wtf? un sapratu, ka nav ko izmantot aptaujas funkciju tam, kam tā nav domāta. Katram darbam ir viens, vispiemērotākais darbarīks, viena vislabākā vieta, reizēm pat viens, noteikts laiks. Šodien salīdzinoši daudz laika pavadīju laukā, mazkrāsainajā (vai, ja pieņem, ka baltā ir visu krāsu summa, ļoti pat daudzkrāsainajā) pasaulē, ar slēpēm, ūdensspaini, kafiju, mūziku ausīs, motorzāģi, lāpstu nafig, iebrauktas jau kādas sešas trases no kalna/kalnā ar kopējo garumu ~2 kilometri – trīs bērnu, trīs pieaugušo :) lai gan izmantot vienalga nākas vienam, bet drīkst braukt ciemos. Trases atšķiras ar to, ka nobraucienā pa pieaugušo uz kādām sekundēm desmit attīstās reāls spīdkors, sekojoši slēpju vērsums ir platāks, visas no tām sākas +- kalna augstākajā punktā, tātad 153 m vjl un beidzas 20-25 metrus zemāk. 2 no 3 “bērnu” ir ievērojami garākas (1 diagonāla, 1 paralēli piebraucamajam ceļam), bet lēzenākas, un par to, ka izmantoju tās slēpošanai augšup, arī krietni šaurākas. Nokritis vēl neesmu, bet iebildumu nebūtu

Pašmērķīgi

Vakardien ar diviem mežāžiem ascendantā bijām uz feināko daudzzāļu kinoteātri latvijā (to ar jumta stāvvietu un rozā pentagrammām), vairāk rakstīt pagaidām nav medību, bet kaut kā taču atzīmēties vajag, tā interaktīvi, tas vispār ir vislabākais atsmērējiens nerakstīt par filmu NEKO. Pirmajām pareizajām atbildēm balvā kāsis )))

Poll #18783 Nu??
Open to: All, results viewable to: None

Uz kādu filmu?

nistagms