...but that's not what Wolves in the Throne Room are selling. They're selling environmentalism and black metal as a consumer lifestyle choice for well-heeled liberals. It's a distraction that is ultimately about helping people feel like they're 'making a difference' without actually demanding anything of them but the exchange of a few dollars. It's all about validating the feelings of individuals for profit - in other words, they are the problem, not even a partial solution, a musical Prius, if you will.

[x] HIPSTER METAL a blight on reality

Kā jau biju rēķinājies, siltumnīcā mani vairs atpakaļ negaida, jo atkārtoju to pašu gājienu, ko pagājušonedēļ, t.i. nebiju darbā ne pirmdienā, ne otrdienā, tiesa, šoreiz apzināti, nevis kārtējā "pārpratuma" rezultātā. Izdomāju, ka arī man būs tāds princips kā dievietei -- nestrādāt dzimšanas dienā (un kas tā par dzimšanas dienu, pēc kuras jāceļas 4.3044), lai gan līdz šim tāds nav bijis, bet esošajā situācijā rīkoties savādāk būtu pašnodevība un neadekvāts bendover no manas puses, pēc tam, kad kārtējo reizi esmu pārliecinājies, ka kantorim nemaz nevar ticēt. Ja par spīti atkārtotiem lūgumiem jau trešo!!! nedēļu neviens nespēj datu bāzē nomainīt manu lv kontu pret nl, tad vainīga jaunā grāmatvede, tad saputro ar "otru balodi," un vēl tas dubults neplīst (lol, plīst), kā rezultātā neesmu redzējis nevienu sevis šeit nopelnīto centu, kaut kas tur ļoti nav kārtībā. Nekādas pretimnākšanas un elastības uz vieglprātīgas nesakārtotības un iebaidīšanas fona. Komunikācija ar viņiem ir galvenais klupšanas akmens. Teikums rīt saņemsi €100 avansu jāinterpretē kā kaut kad rīt tev fiziski pārskaitīs €100, bet, pats saproti, mums ir cita banka, un ir piektdiena, tāpēc nauda kontā būs tikai pirmdien. Kad saki, ka vajag pie ārsta (ja jau piespiedu kārtā apdrošina par €20- nedēļā, gribas ievērtēt opcijas, lētas/valsts apmaksātas ripas un tā), atbild, ka tāpat vien pie ārsta nevienu nevedot. Labi, pateicu, ka man ir 2 hroniskas problēmas, galvenajai no kurām nepieciešams viņu pašu minētais "galvas ārsts", paskaidroju simptomus, bet skuju, gan uz to, gan visu pārējo atbild ar netaktiski uzskatāmi iepriekšsagatavotiem citātiem, like Jūs nebraucat šeit slimot/ārstēties/atpūsties/svinēt dzimšanas dienas utt. jūs atbraucāt strādāt :@@ Ejiet galīgi, es zinu kā darbojas vietējās aģentūras, merkantili, protams, bet diskrēti un bez sarežģījumiem. Svētdien 1/2 berberu vīna Red Dragon ietekmē, trve lanister-doomā klausulē kliedzudeklarēju, ka nevajag, ja, neviens nebrauc uz ārzemēm strādāt, brauc pelnīt. Bet es viņu mudīšanās dēļ vēl nopelnījis neesmu neko, tikai kaut kādus teorētiskus cipariņus courier fontā uz neparakstītas/neapzīmogotas A4 lapas. Ja man būtu paranoja, noteikti domātu, ka pastāv kāda ļaunprātīga sazvērestība, kuras autori ir ieinteresēti tajā, lai man nebūtu līdzekļu. Bet man nav (paranojas), tad jau labāk, piemēram, domāt, ka Kosmoss ar to, t.i. naudu nedienām vēlas pateikt, ka viss labais/profit mani gaida Latvijā, tāpat kā tie eiro swedbankā. Pat ja tā, es nešaubos, ka vienīgais profit, par kuru patiesi vērts cīnīties un priecāties, pagaidām ir viņa

Tā, ceturtajā otrajā darbā (arī ERP, tikai bez Jaguāra un citur -- Pūldaikā, pie pašas Hāgas, blakus piejūras miestiņam ar vilinošo nosaukumu Monster) izturēju nepilnas piecas stundas, jo 15 sekundes nezināju, ko darīt, bet mācēt poliski un holandiski nav manos darba pienākumos. Dabļe, sāk jau besīt, cik var teikt: English!! un domāt: goddamit, my English is too good for this job :) Atlaidēja lomā atkal kaut kāds aptaukojies turks -- es neesot kofīšopā, lol. Vot, žēl, ka neesmu, jo tagad man vvzcik jāgaida viņu ēdamzālē, kamēr beigsies pārējo Schdamas poļu maiņa. Labi, ka ir androīds, var ieblogot oflainā, brīva tīkla gan te nav, so nepietrūks



Attēlā -- ēdamzāle

Riderkerkas ERP arī bija līdzīga epizode, kurā mani sūtīja mājās, in monkey English (polis), bet to es noignorēju un mierīgi turpināju strādāt. Tagad gan necentos. Fuck it, kā mēdza teikt fellow elfu blekmetālists no Naijmegenas: I won't bend over. I won't bend over, not for a cheap job like this. Netaisos arī identificēties ar tām masām, kas te raujas baiļu sviedros par atlaišanu, jo domā, ka viņiem nav izvēles. Losi, tu esi zemē, kurā drīkst pat pīpēt zāli, kādi vēl ierobežojumi

upd. Jāgaida bija tikai 2,5h. Atbrauca pakaļ un pateica, ka tur visu laiku atlaižot beztēmā, lai neuztraucoties, atradīs man citu d... Whatever

(e) courtesy of repelsteel

Visvairāk sašujos (tas tagad būs sašust, tagadnē :), kad manu rīcību... pat ne rīcību, bet tās motīvus, interpretē (uztver, vērtē, tiesā) pēc man svešiem kritērijiem, like, es esmu tik viegli nolasāms, like, es apzināti neizvēlētos, ko no sevis parādīt un ko – paturēt priviliģētākām acīm (sev nē, jo tas viss ir nasta tomēr). Tad es jūtos vardarbīgi ievietots kastītē (ar uzrakstu vai bez, vienalga) un varu sadusmoties, jo nav taču patīkami pret savu gribu tikt ieslodzītam svešu domu, svešu priekšstatu cietumā. Man nav problēmu pieņemt to, ka mani nesaprot (pats tādus ziedus laistu un audzēju), bet ne to, ka mani saprot nepareizi. Atvaino, patiešām, kāpēc tu iedziļinies bez pleznām un skābekļa balona? Pietiek ar nesaprotu (neesi centies saprast), varbūt paskaidro, lūdzu, pirms nāc klajā ar pavirši sagatavotām apsūdzībām vai, nē, pazūdi pavisam

Manu interneta dienasgrāmatu tikko nosauca par aizgaldu. Atā

(Tagad tava kārta.)

rakstnieks_nr1 laikam kaut ko tādu tagad raksta tikai draugos, tāpēc atļaušos pārpublicēt, jo patīk :) Tur ir par spriedzi, attiecībām, seksīgumu, spriedzi, literatūru, attieksmi, terapiju, spriedzi...

( Patiesa tuvība un citas falšas cerības )

Aplausi

Sinful woman, walk with me
Cause I’m the wolf on your shoulder

http://ej.uz/satyricon999

Es redzēju lielu dzelzs kuģi un vienlaicīgi biju tajā iekšā. Ne “Titāniks”, protams, bet tāpat vesela eiforisku izklaižu valstība ar grezniem interjeriem. Visi svarīgākie mākslas veidi vienuviet – kino, kazino, sauna un tax free. Viegla šūpošana un galvas reiboņi – bez maksas. Un, iedomājieties, visu šo bagātību, kuru pirms simts gadiem varētu atļauties tikai prinči, tagad var apdzīvot jebkurš, vienalga no kādas arodbiedrības. Pat bezdarbnieks un nevalstnieks to var atļauties. Vecmāmiņas velteņos ar mazbērniem zirnekļcilvēku kombinezonos, pūriski protestantiski, rūtoti zemnieki no dziļiem laukiem, narkodīleri ar plastisko operāciju rētām un slavenās zviedru nenukleārās ģimenes. Visas krāsas ne tikai uz viena kuģa, bet arī vienā ballē. Visi tagad var atļauties tādu greznību.

(...)

Pa to laiku uz apakšējiem klājiem visi pulksteņi griezās uz otru pusi, tur valdīja gluži cita laika zona. Personas ar ļoti stingri definētu identitāti ālējās. Latviešu nācijas bijušo laikmetu izlolotais zieds visā savā košumā pārsita degunus, novēma ar zelta rakstiem greznotos paklājus un slīpētos spoguļus. “Eeeee, džeki, mēs taču esam īsti džeki! Davaj, džeki, iedzeram par Latviju! Eeee, mēs neļausim kaut kādiem cūkām par mums smieties! Mēs sitīsim no sākuma tos utainos! Mēs esam stipri, bļins, mēs esam īsti!” un tādā garā cauru nakti griezās viņu iekšēji noskaņotās šlāgerplates. Mani ceļabiedri bija lielā neizpratnē: “Kas tie ir par mežoņiem???” Man bija grūti to izskaidrot mūsdienīgiem, kulturāliem vārdiem. “Tie ir tādi latviešu tautas pārstāvji, kuri strauji izmirst un tāpēc ir tādā izmisumā. Agrārajā un industriālajā laikmetā bija pieprasīts viņu brutālais spēks, bet tagad vairs nē. Arī valsts ir noraizējusies, ka viņu kļūst arvien mazāk, tāpēc cīnās par saglabāšanu visādos veidos, kaut vai muzejiski. Valsts nāk ar dotācijām, ar informatīvām kampaņām, ar filmām un izrādēm. Ir tāda izrāde “Čīkstošais klusums”, tur ir par viņiem, kā viņi baidās izmirt un cīnās, lai varētu saglabāt savu dzīvesveidu. Vēl ir tāda filma “Kolka Cool”, tur arī ir par viņiem, kādi viņi ir jūtīgi pret nežēlīgajām pārmaiņām un pret vispasaules sazvērestību.”

Aurora Rubinshtein @ www.arterritory.com

via apolineers

Ja līdz manīm nonāktu karš, es izvēlētos to pusi, kura uzvar, un nevajag man stāstīt par godu, varonību, lepnumu, drosmi, konformismu un citām aizvēsturiskām polittehnoloģiju himērām; esmu Zemes m/patriots un humānists (iespējams, nesaprotu, ko tas nozīmē, bet vislielāko jēgu piešķiru cilvēka dzīvei), tātad attiecīgi ieinteresēts, lai šo vērtību postīšana ar tādu nejēdzību kā karš tiktu pārtraukta pēc iespējas ātrāk. Kāpēc tik daudzi izšķirošos brīžos nesaprot, ka visa tā abstrakto svešo rēķinu kārtošana ir sekundāra ‘normālai’, veselīgai cilvēciskai eksistencei, laikam daudz orku/lohu pasaulē un Kalijugas laikmetā progress ar citām metodēm nav panākums. Katrā ziņā zirgiem cilvēka bērnišķīgo untumu dēļ nevajadzētu ciest, un šo es vispār uzsāku tikai, lai paturpinātu franču vectēva pausto domu filmā, par kuru noteikti nevēlos teikt neko tādu, ko blogosfēra paveiks manā vietā, varbūt tikai to, ka atradu par diezgan jocīgu, lai gan saprotamu, izvēli neangļu tēliem likt nevis runāt oriģinālvalodā ar titriem, bet angļu ar attiecīgās tautas akcentu (kad jau vairākus kadrus pie sevis biju papildinājis ar ironiskiem Wow, sir, your English/German/French is effing good, filmas spēcīgākā aina necilvēka zonā to pateica manā vietā). Nemaitāšu, tikai piebildīšu, ka šī ir no tām retajām filmām, kura savā gaitā nevis deteriorējas, bet kļūst pakāpeniski baudāmāka, tajā ir sasodīti daudz man nesaprotama Emo, Horsisma (kurš man lika atcerēties smieklīgo vietni horsehater.blogspot.com WARNING: VIOLENT CONTENT), Pasaku elementu ( nenopietns spoileris ), aktieri un kinematogrāfija ir pārspīlēti lieliski (to, ka tā ir Spīlberga filma, izlasīju tikai beigu titros), bet visvairāk uzrunāja ar sižetu nemaz nesaistītā doma, ka mīlēt un nīst iespējams paralēli. Tā ir

p.s. kas tā par sūda politiku nepiedraugot, kad palūdz? tu mani nicini? atvainojos (sev)

p.p.s. http://klab.lv/community/muzons/940777.html (tas tā, pārāk neiesaku)

p.p.p.s. kants ir kings (uz šo nebiju klātienē)

Šorīt no rīta telpās jau +18 grādi (kad ierados te no kopšvecāgadanebūšanas, bija +2) – patīkams sasniegums, uz kuru bargākās ziemās jāiet ilgāk par 3 diennaktīm... patīkami arī apzināties, ka nemaz neizmantoju visas iekšējās un ārējās apkures opcijas, arī Vidzemes augstienē nekas nekūst kā Rīgā, stabili -4, var gan sniegavīru velt, gan slēpot. Vienīgi, cik pa dienu noroc (deju placi mājas priekšā un stratēģiskās taciņas), tik pa nakti uzsnieg vietā. Toties uztaisīju gaismu šķūnītī un nu varu zāģēt uz nebēdu arī tumšajā laikā. Kad iedomājos par pilsētu, saprotu, ka tur ir ārprāts, te – iekšprāts. Ir zināmas priekšrocības gan vēl dziļākai iesnigšanai, gan izkļūšanai no tās. Šeit man neviens netraucē darīt ko un kad vēlos un ne ar vienu nav jārēķinās, toties realitātes sajūta pazūd krietni ātrāk un izteiktāk (es jau neiebilstu, bet pabarot, sasildīt sevi un nolikt gulēt tomēr vajag samērā reāli un regulāri). Savukārt pilsētu drīz vajadzēs medicīniska un juridiska rakstura jautājumos (grasos kļūt par mikrouzņēmumu, un jāaiziet beidzot pie ģimenes ārstes pēc kaut kā nomierinoša, varbūt arī to regulāro blekmetālu zobiem izveikt, neesmu darījis 3 gadus). Nepaņēmu līdzi kalendāru jaunajam gadam, tāpēc meklēju starp vecajiem tādu, kam sakristu dienas ar datumiem, par to, ka Mēness fāzes man jau ir androīdā (visu pērno te karājās glīts 2005.ais), bet atradās tikai diezgan brutāla paskata 1995. gada Lauku Avīzes variants ar Ulmaņa portretu un citiem brīnumiem. Pie viena (īstenībā pie otra, bet kāda atšķirība ;) paskatījos uz meiteņu vārdiem un secināju, ka man vislabāk patīk šie – Lauma, Elfa, Maija, Lelde, Sniedze, Austra, Lāsma, varbūt arī Undīne, Silv(ij)a, (fonētiski ne tik ļoti, kā...) un Marta (šai gan pilnīgā bezsakarā vārda diena jūlijā), no tradicionālākajiem – Daina, Laura, Valda (nebūtu Madaru jau pilna pasaule, tas arī patiktu :), no krievu – Vera un Svetlana, bet tie mazāk

Pateicoties chimera par iespēju izpausties tekošās cibas draugdzeņu lentas dinamikas (kā arī krievu, reptiloīdu, pīpmaņas strēlnieku u.c.) sakarā: http://klab.lv/users/chimera/1117804.html

Es nopietni negrasos te neko rakstīt zem atslēgas – un ne jau tāpēc, ka slēdzenes ikona estētiski nepiestāvētu žurnāla ādiņai (nepiestāv), slepeno politiku nafig, tikai tiešus un konkrētus apvainojumus :] Bet vispār ceru bez tā iztikt un, ja nu reiz būs kas privāts sakāms inerserkel, to tev ar atsauci no šejienes pateiks ae, man internetā viss ir izdomāts gandrīz vienmēr, ja

p.s. ja nav ko darīt, pameklē gūglē tilt

“I have no special regard for Satan; but I can at least claim that I have no prejudice against him. It may even be that I lean a little his way, on account of his not having a fair show. All religions issue bibles against him, and say the most injurious things about him, but we never hear his side. We have none but evidence for the prosecution and yet we have rendered the verdict. To my mind, this is irregular. It is un-English. It is un-American; it is French.”

  — Marks Tvens