QNTAL ir mēnesnīcas mūzika, bet šajā zemē tāda, šķiet, nav iespējama (naktīs VIENMĒR ir mākoņi). Pie tam tagad ir tukšmēness, un šis ir izsmēlis mani. Katrā brīvajā vienatnes brīdī, kuru nav daudz, ar riteni vizinos pa Amsterdamas Mežu, kurš mani ir apbūris no galvas līdz kājām. Tā ir milzīga teritorija, gandrīz tikpat liela, cik pagaidu apmešanās vieta Amsteldūksnājs, ar milzīgiem kokiem, neskaitāmām alejām, celiņiem un takām (divriteņiem/divkājaiņiem/seškājaiņiem), ūdeņiem, ziedošām pļavām un atelpas vietām. Vizinos ilgi, nekad neatgriežoties vienā un tajā pašā vietā, klausos mūziku vai putnus, malkiem rijot brīvības sajūtu, in a state of constant Awesome, līdz vairs nesaprotu, ko ar to darīt. Bildēt, baudīt, ko? Vienatne ir bezmērķīga. Lielāko šī pavasara daļu saulains laiks man nozīmējis to, ka tūlīt sāks līt, bet lietains – ka drīz uzspīdēs Saule. Tikai pievakarē atcerējos, ka šodien ir ne tikai tukšmēness, bet arī Saules aptumsums (gan jau citā puslodē, bet man liekas, ka ietekme ir jūtama, uz puslodēm, ne, un manas debesis ilgi ir bijušas tukšas no spīdekļiem, izņemot vienu) Hekate un Fenrizs uzglūn ar atņirgtiem ilkņiem, gluži kā sarunājuši. Neviltota iecietība ir mani izsmēlusi. Dievietes ūdeņi, paisumi, bēgumi, tas ir kaut kāds vicious circle, un es nezinu, ko darīt. Apsēsties nātrēs, lai pretotos. Ienirt ezerā, izraudāt neizpratni. Ko? Viss jau ir lieliski, izņemot nenoteiktību. Es redzu, kas man ir jādara, bet viņa nē, un atsakās. Kāpēc šķiest enerģiju, vienlaicīgi vēloties divas pretējas lietas? Es neprotu samierināt viņas puslodes. Es spēju tikai nogaidīt. Pacietība ir svēts tikums. I mean well, Odins ir mans liecinieks

Kā jau biju rēķinājies, siltumnīcā mani vairs atpakaļ negaida, jo atkārtoju to pašu gājienu, ko pagājušonedēļ, t.i. nebiju darbā ne pirmdienā, ne otrdienā, tiesa, šoreiz apzināti, nevis kārtējā "pārpratuma" rezultātā. Izdomāju, ka arī man būs tāds princips kā dievietei -- nestrādāt dzimšanas dienā (un kas tā par dzimšanas dienu, pēc kuras jāceļas 4.3044), lai gan līdz šim tāds nav bijis, bet esošajā situācijā rīkoties savādāk būtu pašnodevība un neadekvāts bendover no manas puses, pēc tam, kad kārtējo reizi esmu pārliecinājies, ka kantorim nemaz nevar ticēt. Ja par spīti atkārtotiem lūgumiem jau trešo!!! nedēļu neviens nespēj datu bāzē nomainīt manu lv kontu pret nl, tad vainīga jaunā grāmatvede, tad saputro ar "otru balodi," un vēl tas dubults neplīst (lol, plīst), kā rezultātā neesmu redzējis nevienu sevis šeit nopelnīto centu, kaut kas tur ļoti nav kārtībā. Nekādas pretimnākšanas un elastības uz vieglprātīgas nesakārtotības un iebaidīšanas fona. Komunikācija ar viņiem ir galvenais klupšanas akmens. Teikums rīt saņemsi €100 avansu jāinterpretē kā kaut kad rīt tev fiziski pārskaitīs €100, bet, pats saproti, mums ir cita banka, un ir piektdiena, tāpēc nauda kontā būs tikai pirmdien. Kad saki, ka vajag pie ārsta (ja jau piespiedu kārtā apdrošina par €20- nedēļā, gribas ievērtēt opcijas, lētas/valsts apmaksātas ripas un tā), atbild, ka tāpat vien pie ārsta nevienu nevedot. Labi, pateicu, ka man ir 2 hroniskas problēmas, galvenajai no kurām nepieciešams viņu pašu minētais "galvas ārsts", paskaidroju simptomus, bet skuju, gan uz to, gan visu pārējo atbild ar netaktiski uzskatāmi iepriekšsagatavotiem citātiem, like Jūs nebraucat šeit slimot/ārstēties/atpūsties/svinēt dzimšanas dienas utt. jūs atbraucāt strādāt :@@ Ejiet galīgi, es zinu kā darbojas vietējās aģentūras, merkantili, protams, bet diskrēti un bez sarežģījumiem. Svētdien 1/2 berberu vīna Red Dragon ietekmē, trve lanister-doomā klausulē kliedzudeklarēju, ka nevajag, ja, neviens nebrauc uz ārzemēm strādāt, brauc pelnīt. Bet es viņu mudīšanās dēļ vēl nopelnījis neesmu neko, tikai kaut kādus teorētiskus cipariņus courier fontā uz neparakstītas/neapzīmogotas A4 lapas. Ja man būtu paranoja, noteikti domātu, ka pastāv kāda ļaunprātīga sazvērestība, kuras autori ir ieinteresēti tajā, lai man nebūtu līdzekļu. Bet man nav (paranojas), tad jau labāk, piemēram, domāt, ka Kosmoss ar to, t.i. naudu nedienām vēlas pateikt, ka viss labais/profit mani gaida Latvijā, tāpat kā tie eiro swedbankā. Pat ja tā, es nešaubos, ka vienīgais profit, par kuru patiesi vērts cīnīties un priecāties, pagaidām ir viņa

Nav labākas dāvanas par atzīšanos mīlestībā. Toreiz, Bolkovā pirms 3 gadiem, mēs bijām tikai draugi, pie tam jau seni. Es nezinu, vai kāds tā spēj nolasīt visas zīmes, bet šķiet, ka manā pasaulē nav nekā dabiskāka par būšanu ar viņu. M

Kaut kas neticams! 420 un es ne reizi neievilku, turklāt būdams eiropas ievilkšanas karaļkaralieņvalstī¡¡ Iemesls tam ir pavisam triviāls -- nav naudas; pirmā alga man ir pārskaitīta uz latvijas kontu, bet klāt tam es netieku, jo esmu pazaudējis maku ar visām savām kartēm, vadītāja apliecību un pēdējiem 50 eiro (atkal! jau rakstīju, ka kaut kas līdzīgs notika manā pirmajā Holandēdzīvošanas reizē) Samierināties ar to gan ir ļoti viegli, pieņemot karmas būšanu -- es, piemēram, visu laiku zogu... internetu, lai arī pa pāris kilobaitiem reizē, bet tomēr, arī visādi citādi man ir paveicies... ja neņem vērā, ka esmu kopā ar cilvēku, kura karma, acīmredzot, ir sešas dienas nedēļā līdz 2 naktī likt kastītēs tomātus un kuru es satieku aptuveni 2-4 stundas diennaktī, turklāt esot nomidža vidū. Patiesībā tas ir arī vienīgais, kas tagad traucē justies pavisam labi (arī samierināšanās, konformisms... ok, karma...) ka kādam te nebūt nav leiputrija (lai nerastos pārpratumi, aizbraukšana no latvijas nebija mana ideja) bet nu pietiks par to. 420 vienalga bija īpašs, es nezinu, man laikam griež puķes milzīgos apjomos, kaut kā metafiziski. Visu dienu liekot kopā četrstāvu vagoniņus ar diviem poļiem (no kuriem vienu sauc Rafaels :) un LVkrievu Maksimu jeb Maksimiliānu (tāds fanijs tips, šodien viņam dzimene // starp citu, interesants Vērsis šogad, sākas tieši reizē ar jaunu mēnesi ^^ tātad, kļūs tikai labāk), biju reizē dusmīgs kā pūķis un savādi pacilāts, burtiski lidoju (paldiesdievam, tajā telpā nebija radio) un atkal strādāju neadekvāti ātri par spīti tam, ka diezgan rembīšdarbs (bet muskuļiem patīk), toties aiz stikla sienām vienas ģerānijas, cik tālu vien acis sniedz, sarkans un purpurs uz zaļa paklāja fona, kaut kas tajā ir, ziedu jūrā, i mean, kaut kāda iedarbība uz cilvēka garu, īstenībā, nevar nebūt...



Van Geest siltumnīca; Naaldwijk, Monstersepad

(e) courtesy of Eminent

Jē, izrādās, ka man tomēr ir divi otrie darbi¡¡ ja turpinātu strādāt tikai pie plastmasas kāpurķēdēm Grāvenzādē (vietā, kuras garākā iela saucas Karātavu ceļš :), mums nāktos pārvākties darbaroku loģistikas dēļ -- bet darbarokas te ir reāli attīstīts tirgus, pateicoties kuram, acīmredzot, Nīderlandē ir zemākais bezdarba % Eiropā -- enīvei NL Jobs jau ir manā vietā izlēmuši, ka tas nevienam nav izdevīgi (un labi, ka tā, jo ar mājām un rajonu mums tiešām ir paveicies, kā jau rakstīju -- pārējie latvieši un poļu kolēģi dzīvo Sch Z-Austrumos, gandrīz R-damā, kas nu galīgi nav mežaparks, balkonu viņiem arī nav, spriežot pēc tā, ka pēdējoreiz, kad tur biju, redzēju vienu no brālīšiem pīpējam uz ielas, mazais nabadziņš, viņam ir rīta maiņa pie tomātiem, pārāk dzīvespriecīgs neizskatījās) un nozīmējuši mani kopā ar padsmit poļiem (latviešu neviena, angliski prot tikai katrs ceturtais, runāties neviens nevēlas, pie atpūtas telpām notverams nets, ko vsp vēl vēlēties) uz divām konveijeru līnijām JAGUAR Europe Retail Packing noliktavā Riderkerkā, kas ir tieši diagonāli pretējā pusē Roterdamai no xSchīdamas (pa apvedceļu 15 min). Arī šis darbs ir kudiš labāks par tomātiem, ienīstu rutīnu, bet ERP nekad nav iepriekš zināms, cikos sāksies, astoņos vai vienpadsmitos, un cikos beigsies, vienos vai piecos, dārzeņu vietā eksotiskie augļi (citroni, apelsīni, greipfrūti, vīnogas, no Turcijas, Indijas, Dienvidāfrikas, cik nu uz kastēm paspēju izlasīt) un nevis pakošana, bet Quality Control/marķēšana, konkrēti man, visbiežāk, 5-10 kg kastu cilāšana no paletes uz konveijeru un atpakaļ, par ko iekšējais rembītis ir sajūsmā, bišķi atgādina Madlienas koku kūti (3 dienas lauku gaterī 2008. jūnijā), tikai baļķu vietā krāsainas ogas salīdzinoši vieglā kartonā. Esmu uzzinājis, ka sapelējušu citronu smarža multiplied ir ļoti līdzīga cidonijām, bet rūgstošas vīnogas vnk šķebinoši ož un nebūt nedolbī :) Liekas viegli, un ik pa stundai produkti mainās, Greenpack tomāti nobālsarkst salīdzinājumā, lai Freija stāv blakus dievietei -- man pietiek jau ar atstāstiem vien, lai dumpīgi sašustu, aaaun iedegtos nicinājumā, par tiem rafinētājiem darbaspēka māņu motivēšanas pasākumiem, kas tur tiek realizēti, "sarkanie" un "melnie" saraksti (psc, replika Tu esi melnajā sarakstā nozīmē Super! Tu labi strādā), ātrāko darbinieku rezultivitātes čārti, kaut kādi niecīgi bonusi līderim, lai gan tas taču ir acīmredzami neizdevīgi, bļe, jo lēnāk (= vairāk stundas) strādāsi, jo vairāk nopelnīsi, draudi atskaitīt lēnākos utml. Galvenais jau, ka tas patiešām strādā, vismaz pie baltbotainajiem latvijas lauciniekiem, lācītis (tāds aldis) raujas kā vagara meitas precinieks, bet jurītis strjomo par atsijāšanu DA HUI TEVI JURĪT IZMETĪS Tu taču esi mājas šoferis, un nevis izmetīs, bet atradīs divus citus, labākus darbus, bez rutīnas un 8h uzvietasstāvēšanas, tāpat, kā man... Domāju, ka no Rexnord būs jāatvadās jaguāra vārdā, bet nekā -- šonakt post-portvīna un superpolm transā pirmoreiz Holandē strādāšu nakts maiņā, tas nekas, ka no astoņiem līdz vieniem jau rakājos apelsīnos un apdedzināju klimata nobružātās plaukstu virsmas ar rūgušu citronu sulu, vienalga, man viss patīk un ir pat trīs leksotanīla šaibas rezervē, ko viņas dara, gan neatceros, bet gan jau ir meant to help

Mani dienišķie (bet LEVEN IS DIENEN, kā viens kapakmens Beikenhofā saka) kolēģi tagad ir poļi (1 zēns, 3 meitenes, kuri visi atgādina citus cilvēkus no pagātnes, tipiski) no Sch īstsaida /tas tur, kur pirmoreiz ievērojām tribal warfare fenomenu/ un tā arī izskatās, treniņtērpi, kapuces, sporta apavi, pagaidām te visbiežāk dzirdēto vārdu (kā valodas vienību) čārtus viennozīgi iepauno kurwa, man pat liekas, tas viņiem ir īpašs dialekts, kurā kurwa ir vnk skaļi izrunāta pieturzīme. (No holandiešu valodas droši vien kijk, bet tā jau ārpus darba dzirdu tikai latviešu mājās, mūziku austiņās vai putnus.) Vienā gan vēl neiebraucu kurwa kāpēcz tu brauc uz ārzemēm kurwa ja tu pat neproti angliski kurwa un vispār nedomā integrēties kurwa nav jau arī kurwa kur kurwa jūsu te ir 2 miljoni kurwa tikpat kurwa cik latvijā latviešu kurwa lol kurwa bet ir arī tādi kurwa kas prot holandiski kurwa angliski nē kurwa un tad tos kurwa kas vēl kaut nedaudz rubī angliski kurwa tos liek par fīreriem kurwa labi kurwa pietiks kurwa



Attēlā: Greenpack nail polish

(e) courtesy of repelsteel

Woe be unto him who questions the contents of my backpack! I assure thee there is nothing short of perfection there. Man patiesībā ļoti patīk krāmēt somas pirms ceļojumiem, ja nav jāsteidzas. Tā ir tāda privātā inventāra revīzija, kuras dēļ var pat atļauties nokavēt pēdējo trolejbusu... Nekas, ir tramvaji

Es mīlu visas (3) savas mājas, gan tās, kas Vidzemes augstienē, gan tās, kas Mārupītes krastā, gan ar dievieti virs Vecrīgas jumtiem, šodien sapratu, patiešām, kā Taurus, ar saknēm mīlu vietas, vairāk par cilvēkiem un reizēm. Tāpēc reizēm tās jāpamet, kaut vai piespiedu kārtā, lai... nesajustos tajās slikti, kā bieži ir bijis, man parasti veicas ar vietām, bet tas neko nenozīmē, jo ļaunāka par sliktu pašsajūtu sliktā vietā ir tikai slikta pašsajūta labā vietā. Vissliktāk (un vissliktākais) mūžā jutos, dzīvojot smaržīgā priežu mežā Nemūnas ielejā, ar kristiešiem, vietā, ko sauc par Dieva galu

Šonakt pamanīju, ka bērnības loxi Roxette izdevuši jaunu brīnumu ar nosaukumu Travelling. Lol. Novilku, ierakstīju telefonā, bet uz 40 minūšu miega fona šodien nekas nepatika. Vakarā pasnaudu, paēdu, pasveicināju ģimeni, uzspēlēju tetri istabā, kurā manas prombūtnes laikā vienmēr novācas kaut kāds oftopiks, sāku krāmēt to somu un raugi, dziesmu Stars izturēju līdz beigām :)

Vēl dieviete šodien izšķīrās. Nepatika. Solījās nekad mūžā vairs nešķirties

Tas ir kaut kas neticams... es māku valodu izlocīt visādi, kā vajag un kā nevajag, bet nemāku pateikt, kā reizēm doma par viņu (sajūta, es nezinu, kas) liek sajusties – sākumā tas bija kaut kas aristokrātisks (“19. gs. krievu romāns”), pēc tam kaut kas kosmisks un mežs, un mājas, un dzīva uguns, un pasakas no bērnības, un... pirmoreiz mūžā tā, ka ne no galvas tas nāk, pat ne no kaut kā dziļāka, piemēram, sirds (...kas ir sirds? that which drives), bet it kā no ārpuses, kaut kā virs manas būtnes, ne pārāk tālu, tepat virs galvas, vai blakus tai, tepat telpā, varbūt tas ir gars, varbūt nekad agrāk nav bijusi tik nobrukusi psihe, bet vienalga, galvenais, lai darbojas :)

Vai tu maz tici, ka ir tāds forever...
Till Death do us part ir viss, ar ko rēķinos

Kaut kāds tāds reibonis, satiriāze nē, medikamenti, varbūt, varbūt viss ir pa īstam



Jef Lambeaux skulptūra Bovarī parkā Ljēžā, kur 2001. gada ziemā nedēļu biju ar amatierteātri AKA, man bija jātēlo mācītājs, prokurors vai tiesas izpildītājs, bet nebiju uz ģenerālmēģinājumu un tiku izmests no trupas (manā vietā notēloja kants), atpakaļ ar pārējiem nebraucu, pie viena biju Māstrihtā, Naijmegenā, Briselē un Vīzbādenē, uz kuru veda hardcore autostops pāri Beļģijas/Vācijas robežkalniem ar nakšņošanu -15 °C ceļmalas šķūnī, sniegu, salu, instant karmu, indiāņu taro, šamanismu un vācu mentiem, kas atņem visu gandžu un beigās uzcienā ar cigareti, vispār nenormāli garš stāsts sanāktu

Pieņemsim, ka viss ir tā, kā pasakās, kur trīs lietas ir labas lietas, ceturtā diagnoze

(Atvainojos, ka šo ierakstu ir ļoti viegli pārprast.)

. . .

Links zem tēmas par godu Vikipēdijas akcijai, kas tas ir, idejisks pieteikums monopolam uz vispasaules zināšanām, ka tikai vispasaule neizdomā, ka var mierīgi bez tā Vaļa iztikt, bļe LIECIET REKLĀMAS MANIS PĒC TIKAI AT***IETIES! Btw, kāds zina, vai jau ziedojušajiem un rakstus/šķirkļus stādījušajiem viss rādās normāli? Jo, ja nē, tad tas ir royal uzmetiens