Kaut kāds tāds reibonis, satiriāze nē, medikamenti, varbūt, varbūt viss ir pa īstam



Jef Lambeaux skulptūra Bovarī parkā Ljēžā, kur 2001. gada ziemā nedēļu biju ar amatierteātri AKA, man bija jātēlo mācītājs, prokurors vai tiesas izpildītājs, bet nebiju uz ģenerālmēģinājumu un tiku izmests no trupas (manā vietā notēloja kants), atpakaļ ar pārējiem nebraucu, pie viena biju Māstrihtā, Naijmegenā, Briselē un Vīzbādenē, uz kuru veda hardcore autostops pāri Beļģijas/Vācijas robežkalniem ar nakšņošanu -15 °C ceļmalas šķūnī, sniegu, salu, instant karmu, indiāņu taro, šamanismu un vācu mentiem, kas atņem visu gandžu un beigās uzcienā ar cigareti, vispār nenormāli garš stāsts sanāktu

Vot šito stāstu jau nu gan varēji saņemties uzrakstīt kārtīgi.
Izklausās pēc aizraujoša materiāla.
A to tiem varoņeposiem jau neviens netic.

nefolk bez 2 žurnālā pērnā gada maijā bija taro (kāršu) tematikai veltīts ieraksts, tur šis tas jau bija, bet bez hārdkora, vēl no tev zināmajiem Ljēžā bija vismaz Krā, Bairons, Kate, Kovbojs un Anete