Daudz laimes arī jums 14. baktunā!

Kāds pasaules gals, muļķi! Tā Visuma Atmans izelpo un tagad sāk jaunu ieelpu

Es ceru, novēlu visiem, kas to pelnījuši, lai tas nozīmē bezgalīgu enerģiju, tādu, kas pieaug ar katru dienu

Nu, un varbūt pietiks vienreiz tās negatīvās vīzijas ģenerēt

Nē, vismaz vēl kādu gadiņu, lūūūdzu

Jēzus saka, ka vēl 4

Mm.. nu ok

Drīkst

Bet ko nu par to, labāk par jaunatklājumiem kosmiskā melnmetāla ārēs

Pagaidām no 2012. vistālākajam lidojumam iedvesmo amerikanoīdā Pravus Abyssus demo, no kura vienu dziesmu esmu licis jau agrāk: Eden, vēl noteikti pieminams ir Trist – tas, kurš no vācijas (60 minūšu ārija, very recommended :) un, protams, Alrakis, arī no vācijas. Palēnām iesakņojas pārliecība, ka Darkspace var mierīgi turpināt bremzēt kā bremzējuši līdz šim, tikai tagad gatavojoties izdot jau pērn solīto demo pārierakstu. Demo, neapšaubāmi, ir klasika: Dark Space -I

Septiņas Nāves Durvis

(tas pats, psiholoģiskais terors & permanentā psihoze, ķirzaku valstībā, viss ir atļauts >)

Although not all people in Neverland cease to age, its best known resident famously refused to grow up, and it is often used as a metaphor for eternal childhood (and childishness), immortality and escapism.

Nebūtu kāds aizvakarnakt gādīgi aizmidzinājis manu datoru (youtube augšupielādes laikā :), šis ieraksts noteikti taptu ātrāk un es paspētu vēl lieku reizi piekodināt par iespēju šovakar par velti (vai divu vilciena biļešu cenu) Siguldas kultūras nama kinozālē ievērtēt apmēram šobrīd sākošos Dzena Trako blakusprojekta Elkupe pēdējo no diviem koncertiem esošajā sastāvā, kā arī vairākus citus lādzīgus mūziķus Latvisko skaņu meklējumu ietvaros, jo pirmais trešdien nabaklabā pēc hiperskarbā Dakša performances dvēselei garšoja baigi un attaisnoja gaidīto – gribas nodēvēt viņus par latviskā postroka indiāņiem, nezinu gan, vai tas nav gonzokidd avatāra dēļ, bet gan jau ne tikai, katrā ziņā aizgrābjošās projekcijas ar līgani kā Gaujas ūdeņi plūstošo un tumši kā tās krastus ieskaujošās egļu galotnes šalcošo bezbalss bezgalību veicināja padziļināti mītisku skanošā uztveri. Manis pēc varēja paskanēt arī ilgāk. Lieki piebilst, ka ievietotajos fragmentos skaņa un apgaismojums nav adekvāti, bet liekvārdība ir mana vājā puse:

Elkupe Nabaklab 07.03.12 Pirmais fragments (14:04)
Elkupe Nabaklab 07.03.12 Otrais fragments (10:45)

Vai tu maz tici, ka ir tāds forever...
Till Death do us part ir viss, ar ko rēķinos

Mēs esam leģions