- Z
- 11/16/13 10:52 pm
Kaut kad šeit būs
Yes, there was racism, but there was also classism. You’re a high-powered corporate attorney. You’ve spent most of your life reviewing contracts, brokering deals, talking on the phone. That’s what you’re good at, that’s what made you rich and what allowed you to hire a plumber to fix your toilet, which allowed you to keep talking on the phone. The more work you do, the more money you make, the more peons you hire to free you up to make more money. That’s the way the world works. But one day it doesn’t. No one needs a contract reviewed or a deal brokered. What it does need is toilets fixed. And suddenly that peon is your teacher, maybe even your boss. For some, this was scarier than the living dead.
Once, on a fact-finding tour through LA, I sat in the back of a reeducation lecture. The trainees had all held lofty positions in the entertainment industry, a mélange of agents, managers, “creative executives,” whatever the hell that means. I can understand their resistance, their arrogance. Before the war, entertainment had been the most valued export of the United States. Now they were being trained as custodians for a munitions plant in Bakersfield, California. One woman, a casting director, exploded. How dare they degrade her like this! She had an MFA in Conceptual Theater, she had cast the top three grossing sitcoms in the last five seasons and she made more in a week than her instructor could dream of in several lifetimes! She kept addressing that instructor by her first name. “Magda,” she kept saying, “Magda, enough already. Magda, please.” At first I thought this woman was just being rude, degrading the instructor by refusing to use her title. I found out later that Mrs. Magda Antonova used to be this woman’s cleaning lady. Yes, it was very hard for some, but a lot of them later admitted that they got more emotional satisfaction from their new jobs than anything closely resembling their old ones.
I met one gentleman on a coastal ferry from Portland to Seattle. He had worked in the licensing department for an advertising agency, specifically in charge of procuring the rights to classic rock songs for television commercials. Now he was a chimney sweep. Given that most homes in Seattle had lost their central heat and the winters were now longer and colder, he was seldom idle. “I help keep my neighbors warm,” he said proudly.- Music: Psyclon Nine
- 0 complimentsLeave a compliment
- ∞
- 12/22/12 10:12 pm
Daudz laimes arī jums 14. baktunā!
Kāds pasaules gals, muļķi! Tā Visuma Atmans izelpo un tagad sāk jaunu ieelpu
Es ceru, novēlu visiem, kas to pelnījuši, lai tas nozīmē bezgalīgu enerģiju, tādu, kas pieaug ar katru dienu
Nu, un varbūt pietiks vienreiz tās negatīvās vīzijas ģenerēt
Nē, vismaz vēl kādu gadiņu, lūūūdzu
Jēzus saka, ka vēl 4
Mm.. nu ok
Drīkst- Music: Heliophagia
- 8 complimentsLeave a compliment
- 12/21/12 06:20 pm
- Music: Dol Theeta
- 0 complimentsLeave a compliment
- Урбаномикон
- 12/21/12 04:32 pm
Badtrip-hop, культивирующий религиозный, нигилистический и иные формы бреда, а также способствующий метафизической интоксикации.
Mierīgus saulgriežus- Music: Радиосознания
- 1 complimentLeave a compliment
- Apokalipses kino #6
- 12/21/12 03:22 pm
Ar šīm tad pagaidām likšu punktu. Nav laika, jālien bunkurā. Par pārējām -- pirms nākamā pasaules gala, haha
Take Shelter (ASV, 2011)
Varbūt ne tribute, bet a nod to doomsday preppers, kādu ASV, izrādās, ir vesela subkultūra. Maikls Šenons (galvenais ments no Boardwalk Empire) ar permanenti saraukto pieri redz draudīgas vīzijas par tuvojošos katastrofu un veic profilaktiskus pasākumus, lai pasargātu savu ģimeni. Ne visi no šiem pasākumiem nes vēlamus rezultātus. Nofilmēts kvalitatīvi, bet man kaut kā pietrūka -- skatījos nedaudz senāk, tāpēc neatceros, kā. 3,5/5
Beasts of the Southern Wild (ASV, 2012)
Ne gluži apokalipse, bet lokāla kataklizma caur sešgadīga bērna acīm. Arktiskie ledāji kūst, ne tikai ceļot ūdens līmeni Luiziānas dienvidu piekrastēs, bet arī atbrīvojot no mūžīgā sasaluma aizvēsturiskos taurus (aurohus, sic), kas patiesībā izskatās pēc milzīgiem mežakuiļiem ar liekiem ragiem -- not that I mind, jo kas var būt labāks par ragainiem milzu mežakuiļiem un svarīgs ir tas, ko tie simbolizē. Vizuāli krāšņs, emocionāls, oriģināls, gandrīz pasaules kino. 4,5/5- Music: 40 Watt Sun
- 1 complimentLeave a compliment
- Apokalipses kino #5
- 12/20/12 01:10 pm
Last Night (Kanāda, 1998)
Pēdējās sešas stundas Zemes virsū vairāku savstarpēji marginālu saistītu personāžu dzīvēs. Konkrētajā instalācijā pasaules gals iestājas tieši 0:00 (pusnaktī) -- kāpēc, netiek atklāts, bet, ņemot vērā, ka līdz liktenīgajam brīdim tā arī nesatumst, atliek secināt, ka pie vainas ir kaut kas kosmisks. Tauta atlaiž, apciemo radus, tver pēdējās iespējas, utt. Daudziem apokalipses kino cienītājiem šī filma ļoti patīk un tiek uzskatīta par klasiku, bet mani tomēr līdz galam neuzrunāja, un dažu galveno tēlu motivācija tā arī nekļuva skaidra. Bet bija interesanti. 3,5/5
The Quiet Earth (Jaunzēlande, 1985)
Savukārt šajā asprātīgajā un mīlīgajā jaunzēlandiešu sci-fi kulta izstrādājumā (post)apokalipsei ir pavisam cita seja. Kāds, kā vēlāk noskaidrojas, visai apsviedīgs vīrs kādu rītu pamostas un konstatē, ka nezināmu iemeslu dēļ pasaulē palicis viens. Iemesls, vismaz daļēji, vēlāk kļūst zināms, bet nerakstīšu, jo tas jau būtu diezgan mērens spoileris. Tāpat kā pārējais notiekošais. Vērtīgs atradums. Tāpat kā šis portāls. 4/5- Music: Tesa
- 0 complimentsLeave a compliment
- Apokalipses kino #4
- 12/19/12 08:56 pm
Šīs 2 bija tik maziespaidīgas, ka iztikšu bez bildēm
Seeking a Friend for the End of the World (ASV, 2012)
Zemei tuvojas milzīgs meteorīts (vārdā Matilde), līdz sadursmei atlikušas 3 nedēļas, ļaudis atlaiž bremzes un uzvedas iracionāli vai, gluži otrādi, neko nemaina savās dzīvēs, kas, protams, ir ne mazāk iracionāli. Ex-ofisa Maikls savā kāpņu telpā satiek kā allaž nestabilo Keiru Naitliju, mēģina izdarīt pašnāvību, uzdzerot klepus zālēm random sadzīves ķīmiju, bet, kad tas neizdodas, metas virknē uz absurda robežas balansējošu (bet ne pārāk atmiņā paliekošu) piedzīvojumu trijatā. Beigās providence izdomā, ka nav ko vilkt garumā, un paziņo, ka meteorīts ieradīsies nedēļu ātrāk. Wtf? 3/5
4:44 Last Day on Earth (ASV, 2011)
Tikmēr Vilems Defo ar draudzeni gaida pasaules galu feinā Ņujorkas dzīvoklī. Šoreiz līdz beigām ir mazāk par 24 stundām un zināms, ka tās pienāks precīzi 4:44 (NERTEN) no rīta, jo Elam Goram esot bijusi taisnība (sic), pēkšņi izbeigsies ozona slānis un visi (acīmredzot) sadegs. Kā tas ir iespējams, nezinu, bet pieņemsim, ka mākslinieciskā licence. Tā kā draudzene (režisora sieva) arī ir māksliniece un pārņemta ar savu pēdējo gleznu, Defo varonis (pēc profesijas arī aktieris) īsina laiku, kā nu mācēdams, skujas, skatās TV (neskatās, bet tur ieslēgtu), daudz skaipo, reflektē, deklamē, pasūta paiku, kad viss apnicis, apciemo arī savus draugus narkomānus. Tomēr apokalipsi konceptuāli izvēlas sagaidīt skaidrā. Kaut kur pa vidu uz pārdesmit minūtēm iesnaudos, bet par to pluss. Vislabāk filmā patika tas dzīvoklis. 3/5- Music: Astralasia
- 2 complimentsLeave a compliment
- Apokalipses kino #3
- 12/19/12 02:04 pm
Tagad par divām tīri feinām (iesaku abas), kur apokalipse notiek reālajā laikā un ir vairāk izteiksmes līdzeklis jeb dekorācijas kaut kam citam:
Perfect Sense (Lielbritānija, 2011)
Negaidīti aizkustinoša filma par globālu epidēmiju (= pandēmiju), kas cilvēkiem atņem maņas un liek rīkoties neprognozējami, bet īstenībā par mīlestību (un attiecībām -- cilvēku/vispār). Krietni pārsniedza ekspektācijas, neskatoties uz galveno aktieru atpazīstamību un obligātajām klišejām. Arī pašas pandēmijas/beigu koncepcija šķita gana daudzšķautņaina, pārdomāta un atziņu stimulējoša. Meitenēm gan laikam patiks labāk. 4,5/5
Mennesker i Solen (Norvēģija, 2011)
Pasaules gals Zviedrijas kūrortā pēc Jāņa Atklāsmes motīviem (turklāt notiek Jāņu “naktī”), bet patiesībā ciniska vasaras komēdija, arīdzan par attiecībām (šajā gadījumā disfunkcionālām). Neholivudai diezgan pārliecinoši realizēta pastardienas vīzija un specefekti. Tāds kārtīgs ziemeļnieku melnais humors, par kuru neko daudz nezinu, tāpēc bija izklaidējoši, nekaitinoši un vietām patiešām smieklīgi. Cilvēki vispār ir smieklīgi. 4/5- Music: Skinny Puppy
- 1 complimentLeave a compliment
- Apokalipses kino #2
- 12/18/12 11:10 pm
Le Temps du Loup (Austrija/Francija, 2003)
Lielmeistara Mihaela Hanekes rokās katra filmas minūte spēj pārvērsties šausmpilnās gaidās, ka tūlīt ekrānā notiks kaut kas nelāgs un/vai potenciāli traumējošs. Katastrofa, par kuru atkal nekas konkrēts netiek pateikts, notikusi pavisam nesen, cilvēki ar izņēmumiem vēl ir salīdzinoši krietni un viens otru neēd, bet vilka likums jau sāk uzņemt apgriezienus. Ļoti reālistiski, visnotaļ ticams pēcapokalipses scenārijs. Perfekta ambience, īpaši filmas pirmajā daļā daži kadri vienkārši pārakmeņojoši. Uzņemta Austrijā, bet aktieri runā franciski. 4,5/5
The Postman (ASV, 1997)
Kevins Kostners pasteidzies un filmas darbība notiek jau nākamgad, atomkara (vismaz zināms iemesls) izpostītā Amerikā, kurā šādus tādus resursus vēl tā kā sagrabināt var, bet valdības gan nav, brīvi uzdarbojas paramilitāri grupējumi un manāmas pirmās neofeodālisma iezīmes. Kostnera varonis, ja pareizi atceros, arī aktieris, dažādu sakritību ceļā nonāk pie secinājuma, ka pastnieka profesija ir krietni cēlāka un perspektīvāka, turklāt sniedz iespēju kļūt pašam par savas dzīves režisoru. Ļoti metaforiski, haha (kāds kritiķus to esot nodēvējis par Dances with Myself). Vispār daudz siera, bet bilde glīta un budžets liels. 3,5/5- Music: Canaan
- 0 complimentsLeave a compliment
- Apokalipses kino #1
- 12/18/12 10:20 pm
Jau minēju, ka decembrī tematiski izglītojošos nolūkos skatījos daudz filmu, kas tā vai citādi saistītas ar jēdzienu, kurš sastāv no diviem vārdiem, no kuriem viens sākas ar P un otrs ar G, un liek man saviebties katru reizi, kad pamanu to masu saziņas līdzekļos, jo pilnīgi piekrītu sickboy, ka tas ir seklo žurnālistu brutāli un neadekvāti izkropļots datuma traktējums, ne tikai efektīvs jaunā laikmeta mārketinga darbarīks. Maiji arī apvainojušies. Lai nu kā, laika ir atlicis maz. Nezinu, vai paspēšu. Tāpēc likšu pa 2 un rakstīšu, cik iespējams, īsi (ja sanāks). Nevienam jau tos garos prātojumus nevajag un pēc 3 dienām tēma vairs nebūs aktuāla.
Sākšu ar divām tradicionāli postapokaliptiskās vadlīnijās ieturētām filmām populārā The Road (par to gan nerakstīšu, jo redzēta pārāk sen) stilā. Tātad, ar pasauli noticis kaut kas nelāgs (nav īsti zināms, kas), pārtika un degviela gandrīz izbeigusies, saujiņa izdzīvojušo cīnās par savu eksistenci. Aizvien lielāku piekrišanu tautas ēdienkartē iegūst cilvēks...
The Day (ASV, 2011)
Pieci jaunieši meklē leknākas ganības pasaulē, kurā valda drūmi, zilgani toņi, un, protams, nav skaidrs, kas noticis, bet tas arī nav svarīgi, jo tāpat viss ir slikti. Taču cerība nemirst. Piemēram, viens no visai kolorītajiem tēliem līdzi staipa kādas nenoteiktas kultūras sēklas (sākumā padomāju, ka gandžas; internetos konstatēju, ka neesmu bijis vienīgais), ar kurām kādā mierīgākā nostūrī cer eventuāli iekopt pašpietiekamu dārziņu. Diemžēl šķēršļus liek organizētais kanibālisms. Diezgan baudāms kinematogrāfs un atmosfēra, taču pēdējā pusstundā, kad saproti, ka tomēr skaties spriedzes filmu, pieviļ sižets un darbības loģika. Bet, visā visumā, par pirmo ieskaite. 3,5/5
Hell (Vācija, 2011)
Viltīgie vācieši izdomājuši filmas nosaukumu, kuru vismaz uz angļu valodu nav jātulko, jo šajā setingā (pretstatā The Day, kur visu laiku ir apmācies) pasaule ir ļoti gaiša, proti, visu nelaimju cēlonis ir Saule un ahūnā radiācija. Pārējais kā parasti -- vispārējs posts, resursu deficīts, organizētais kanibālisms, cīņa par izdzīvošanu, spriedze un darbība. Sākumā drusku par uzkrītošu raustīga kamera, efekts vai defekts, neatceros. Beigās atkal kaut kā pietrūkst. Normāli. Pēcapokalipse taču. 3,5/5- Music: Радиосознания
- 4 complimentsLeave a compliment
- Balti
- 3/22/12 07:21 am
Es nezinu, kā ir citiem, bet man vienmēr gribējies baltkrievus uztvert kā baltus, tas nekas, ka viņiem nav tiešas pieejas Baltijas jūrai, poļiem, piemēram, ir
:: synthema_ru- Music: Oyaarss
- 0 complimentsLeave a compliment
- C93
- 3/12/12 10:34 am
Izrādās, starp pēdējo gadu karentiem ir arī kāds, kuru esmu palaidis garām, pie tam visnotaļ nepelnīti: «Haunted Waves, Moving Graves» (2010) sastāv no diviem gariem (25-35 minūšu) skaņdarbiem, kas it kā ir improvizācijas par Baalstorm, Sing Omega tēmām, taču šeit Tibets nedeklamē, līdz ar to nepieprasot lieku (?) uzmanību, kas padara albumu par ļoti piemērotu fonu gulētiešanai (atceries Soft Black Stars un Sleep Has His House). Lēni, smagi plūstoši viļņi, dūmīgi stīgu instrumenti, vētrā izskalotas klavieres, kapi... viņa ir kaila kā ūdens. D/L
- Music: Astoņbitu melnmetāls
- 0 complimentsLeave a compliment