“I grew up poor. I had little formal education. No real skills. I don’t work especially hard, and most of my ideas are either unoriginal or total crap. And yet I walked right into a job for which I was ill-prepared, ill-suited, and somebody else already had... and I got it! If you ask me, that’s the American dream right there. Anything can happen to anyone. It’s just random ”

Jēkabs Jēkabs Jēkabs. Ko tas nozīmē? Apmēram to pašu, ko 666 klīstoša pusnomoda stāvoklī hahaha, kāpēc, nezinu, un nudien, esmu pārliecināts, ka tikai ļoti reto interesē mani (un tavi) sapņi, tāpēc nerakstītu nekad vairāk par vienu teikumu. Spriežu, kā parasti, pēc sevis, jo svešus sapņus, piemēram, cibā praktiski nekad nelasu un bez noklusējuma pieņemu, ka arī neviens cits pragmatiski noskaņots ļautiņš to nedara, ja vien necer tur sastapt sevi vai precēt tevi. Jo citādi tas ir tik nevajadzīgi un fleeting... Nu neraudi! Tie sižeti parasti ir tik absurdi groteski, ka pašam taču grūti atminēties, kur nu vēl zināt, kāpēc, tāpēc ir lieki censties tos iedzīvināt vēl kādā apziņā, faktiski – nodarboties ar mentālo nekromantiju, kad jauna diena sauc. Savulaik pats sev, labākas atcerēšanās nolūkos uzreiz pēc pamošanās biju sācis pierakstīt sapņus speciālā burtnīcā, bet pēc pāris nedēļām atmetu, jo pierakstāmais kļuva aizvien progresīvi detalizētāks, un tādiem niekiem vienkārši nepietika laika – jāceļas taču – tas nekas, ka interesanti. Neesmu es nekāda Laura Dreiže, kurai būtu grāmatas jāizdomā – viss tas ir izdomāts manā vietā. Turklāt Kastaņedā jau sen izlasīju, ka tie parastie iknakts tāpat pupu mizas vien ir. Bet arī uz savām plaukstām vai neesošo pulksteni nreiz dienā skatīties laika nav bijis. Es labāk kavēšos tikai pie momentāna absurda uzplaiksnījumiem, tādiem kā Jēkabs Jēkabs Jēkabs vai, teiksim, nesenā gļuka, ka teikumu, kurš atrodas manā galvā, ir ļoti, ļoti jāuzmanās neapgāzt, jo tie burti ar garumzīmēm ir līdzīgi pilnām dzērienu glāzēm, kas novietotas uz grīdas bīstami tuvu ieņemtajai guļvietai – zināt jau, kā mēdz gadīties – kaut kas sāk notikt, viss aizmirstas un tā ar kāju vai citu ekstremitāti vai vienalga ko ne viena vien taras vienība ir izlieta uz svešiem paklājiem. Es saku, ka tas ir upuris grīdai (kaislei) un tad jau labāk lasīt dzeju, to vismaz var kritizēt, jo slikts sapnis nav tas pats slikts, kas slikta dzeja. Arī mēļu egregors noteikti prasa upurus, varbūt tam der garuma un citas diakritiskās zīmes, kaut kādi liekie vārdi, to ir tik daudz. Eu eu uzraksti man dzejoli bez garumzīmēm, kamēr rīta saule lej starus mutē izkaltušā! Neviens tāpat nelasīs. Ceļos