Man liekas, ka Skaistules un Briesmoņa modelim visvairāk atbilst Super Ego un Mirāžas attiecības:
pirmajās tu esi Briesmonis, bet otrajās – Skaistule :) un tad, kad tās beidzas, jūs apmaināties vietām

Pastāv tāds populārs new age/virtuves psiholoģijas uzskats, ka cilvēks, kurš apzināti nodara ciešanas citiem, pats ir dziļi nelaimīgs, apdalīts, dvēselē neapmierināts, kosmiski čelendžēts, viensmājāsskumjš utt. Sava daļa taisnības tajā noteikti ir, bet lūdzu lūdzu, aizmirsti, atmet, izsvītro jebkuru epitetu ar laimi saknē, ja vēlies man bilst kaut ko tādu. Jo, pirmkārt, nav nekādas jēdzieniskas vienprātības par to, ko tā laime patiesībā nozīmē – laicīgu baudu, apmierinājumu, iekšēja miera un pasargātības sajūtu, vai veiksmīgu dīlu ar sazin kuru no taviem kukaiņa instinktiem. Manuprāt, tādu absolūto laimīguma faktoru vispār, ja var, tad var izmērīt tikai miršanas brīdī. Patiesība ir tepat blakus: jā, cilvēks, kurš nodara pāri citiem, ir sāpināts, traumēts, tāds, kuram pašam nodarītas ciešanas, tāds, kurš vēl dzīst, utt. NEVIS nelaimīgs. Liec to aiz auss! Domā, Hitlers u.c. nazi narkomāni baigi cieta sava powertripa laikā? Nešaubos, ka vismaz pusi laika viņi pavadīja eiforiskā ekstāzē, starp kuru un netveramo laimes jēdzienu šķirlīniju novilkt nemaz nav tik viegli, turklāt nomira ātri un nesāpīgi, ar triumfa pēcgaršu uz lūpām un Valhallas vārtiem acīs. Kaut kādi karmiskie parādi un sentēvu grēki ir tikai mežonīgas teorijas un/vai reptiloīdu uzmetiens, for all I know. Atzīšos, ka man ļoti patīk sadot pēc nopelniem (par nopelniem saucot sev un sev tuvajiem nodarīto kaitējumu), vēl man patīk metaforiski piespiest sodāmo cilvēku pie zemes un neļaut viņam celties, kamēr nav atēdies paša piemīdītos dubļus. Vai tas mani padara par nelaimīgu būtni? Sāpinātu, sūrstošu, ievainotu/ievainojamu, jā. Bet nelaimīgu? Dafuq, savi melnie uznāk visiem reizēm, pat Gundaram Āboliņam :)

Why do you taunt an injured snake, one that may yet turn and strike?

eu, rly?

. .

KOMPROMĀTA CIENĪTĀJIEM


p.s. Dreaming about snakes :))

p.p.s. nē, es nesapņoju par čūskām, kaitinu gan (+ dieviete skatās Spartacus s01e10)

Diskvalificēju sevi no vienas sviesta cibas, bļ šitā ārdīties pie nepazīstamiem ļaudīm nav ne labais tonis, ne veselīgi, ne arī īpaši pašironiski :)

Tāpat no androīda diskvalificēju Morbid Angel remiksus, jo skroblojas kā id Angel un tādus es neatzīstu (lietoju defaulto mūzikas pleijeri, tāpēc, ka ir ok), kā arī noteicu ļoti īsu pārbaudes laiku 2012. Monolake, kuru novilku tikai tāpēc, ka saucas Ghosts un viss tāds konceptuāls arī un sterils no ārpuses, bet rīta agrumā, stumjot sērsnas kalnā velosipēdu, sapratu, ka kaut kas manī nespēj līdz galam sagremot idm un tās pretenciozitāti, nekas cits kā agrīnā hipsterelektronika tas nav, also pavisam antiblekmetāls, kā es to saprotu, f off; spirits > ghosts

Muse for a day, fiend for a lifetime..

( Dopethrone (starp 2 lauvām) jeb akmensdārzs jeb 3 burvīgākie haksliji pasaulē (no 4) manā, protams )

Vēl man ļoti patika Kolka Cool, uz kuru spontāni bijām pēc transīgās Bērnu Rīta sestdienas lives (drīz youtube). Gājām uz vienalga-kuru-filmu kinoteātrī RīgaSplendid Palace un vilties nenācās nemaz. Nudien, iesaku nepažēlot 3 Ls (vai, piemēram, nopirkt vilciena biļeti līdz Siguldai, kur to rādot par 1-1,50) un atbalstīt patiešām feinu latviešu kino. Vienīgā vieta, kura likās jocīga, bija saistīta ar alkohola iegādi ‘pēc 22.00’ – vai arī esmu naivs un neaptēsts, un nezinu, ka Kolkā mēdz būt baltās naktis (pieņemsim, ka tā ir tā ‘mākslinieciskā licence’ :), taču I. Pole ir <3, un arī pārējie aktieri netēlo, bet patiešām spēlē... skaistākie kadri ar smiltīm, kājām, kustību, mincīti un ūdeni, bet ja rakstīšu vairāk, baidos, ka kaut ko izspoilošu. Slinkums nav, kingi un zvēri drīkst ieskrieties