Pastāv tāds populārs new age/virtuves psiholoģijas uzskats, ka cilvēks, kurš apzināti nodara ciešanas citiem, pats ir dziļi nelaimīgs, apdalīts, dvēselē neapmierināts, kosmiski čelendžēts, viensmājāsskumjš utt. Sava daļa taisnības tajā noteikti ir, bet lūdzu lūdzu, aizmirsti, atmet, izsvītro jebkuru epitetu ar laimi saknē, ja vēlies man bilst kaut ko tādu. Jo, pirmkārt, nav nekādas jēdzieniskas vienprātības par to, ko tā laime patiesībā nozīmē – laicīgu baudu, apmierinājumu, iekšēja miera un pasargātības sajūtu, vai veiksmīgu dīlu ar sazin kuru no taviem kukaiņa instinktiem. Manuprāt, tādu absolūto laimīguma faktoru vispār, ja var, tad var izmērīt tikai miršanas brīdī. Patiesība ir tepat blakus: jā, cilvēks, kurš nodara pāri citiem, ir sāpināts, traumēts, tāds, kuram pašam nodarītas ciešanas, tāds, kurš vēl dzīst, utt. NEVIS nelaimīgs. Liec to aiz auss! Domā, Hitlers u.c. nazi narkomāni baigi cieta sava powertripa laikā? Nešaubos, ka vismaz pusi laika viņi pavadīja eiforiskā ekstāzē, starp kuru un netveramo laimes jēdzienu šķirlīniju novilkt nemaz nav tik viegli, turklāt nomira ātri un nesāpīgi, ar triumfa pēcgaršu uz lūpām un Valhallas vārtiem acīs. Kaut kādi karmiskie parādi un sentēvu grēki ir tikai mežonīgas teorijas un/vai reptiloīdu uzmetiens, for all I know. Atzīšos, ka man ļoti patīk sadot pēc nopelniem (par nopelniem saucot sev un sev tuvajiem nodarīto kaitējumu), vēl man patīk metaforiski piespiest sodāmo cilvēku pie zemes un neļaut viņam celties, kamēr nav atēdies paša piemīdītos dubļus. Vai tas mani padara par nelaimīgu būtni? Sāpinātu, sūrstošu, ievainotu/ievainojamu, jā. Bet nelaimīgu? Dafuq, savi melnie uznāk visiem reizēm, pat Gundaram Āboliņam :)

zini, man shkjiet, ka visa taa sajushanaas laimiigam vai nelaimiigam, ir atkariiga no vispaar taadas pasaules uztveres, dziives uztveres. taa- pa lielam. man ir taa, ka visaa visumaa es esmu dikti laimiigs cilveeks, tikai ik pa laikam ir kaada shaiziite, kas peec paarvareeshanas man ljauj noveerteet to, kas man ir (vai arii nav). arii, teiksim, visas attieciibu shaiziites un sirdssaapes- okei, ir suudiigi un visaadi nelaagi, ka gribaas gulties zaarkaa un teikt: "ar dievu ljaunaa pasaule!" bet, taa tachu tomeer ir riktiiga laime kaut ko taadu izjust.

Jā, bet, man liekas, bieži pat negribas gulties zārkā, tikai izturēt līdz beigām, jo tas ir kaut kā tā kā Ville te nedzied http://www.youtube.com/watch?v=tTwgTSe4PQM&ob=av2n

Patiesībā sadisti, veicot savas aktivitātes, izjūt kaut ko līdzīgu orgasmam.

Karma ir jebkura darbība, kurai ir sekas. T.i., jebkura darbība. Bandha ir saites, valgi vai važas. Karmabandha ir tas, kas ir karmiski saistīts. Tas, kas dabiski izriet no kādas iepriekšējas darbības, – darbības saistītais. Tu, piemēram, kādam iesit, taču sāp nevis viņam, bet tev. Vai arī – tev samelo kāds cilvēks un pēc tam pats visu dzīvi mokās. Viss ir saistīts. Viss, ko tu dari, katrs vārds, ko pasaki, katrs pieskāriens, nopūta, glāsts. Karmabandha ir tas, kas tevi notur šajā dzīvē, pat vēl vairāk, karmabandha ir arī tas, ko es gribu tev pateikt, ļoti konkrēti gribu tev pateikt, bet tā arī nepasaku.

I. Šlāpins :)

Aha.

http://www.bibliotecapleyades.net/cienciareal/esp_donjuan13.htm

Tas 16. marta sakarā, vainīgs pie visa, protams, nav Hitlers, bet katrs atsevišķi

karmiskie parādi var tikt saukti vienkāršāk - par cēļoņsakarību.
bet ciešanas par sentēvu grēkiem gan varētu būt uzmetiens, jo tas ir cēlies no vecās derības, kur par vecāku grēkiem ir septiņās un cik tur tajās paaudzēs bērniem jāatbild. tākā tas attiecas uz jūdaistiem. jēzus atnāca un to visu nokancelēja :D protams, daļa neapstrīdamas patiesības tajā arī ir bez visas vecās derības , jo incests vai hrōniska pārmērīga izēšanās atstāj konkrētas sekas ģenētikā.
labi, bet tas laikam ir diezgan offtopiks.

Nav nekāda offtopika! :) Jūdi, žīdi, masoni, katoļi, sātanisti, svešie, reptiloīdi, astrālie parazīti, whatever... fuck them

I mean, they're fucking you already, so fuck back... or be fucked. Atvainojos, ka angliski :)

http://www.youtube.com/watch?v=R815x4BIsjU

Pārēšanās nevar atstāt sekas ģenētikā, lamarkisms nedarbojas, mūža gaitā uzkrātās pārmaiņas netiek ģenētiski nodotas tālāk. ;]

pārēšanās konkrētā grēka kontekstā kristiešiem/jūdiem attiecas arī uz pārdzeršanos vai jebkādu citu pārlietošanos. tas taču tiek ģenētiski mantots. nez, varbūt esmu neinformēts par to, ka kāds ir pierādijis pretējo.

Ģenētiski var pārmantoties tendence uz smagākām sekām pie šādām izdarībām. Citādi... not so much.