Plakankaķis

iemarinēju šašliku, BBQ vistas spārniņus un vēl vista sinepēs, sojā un medū. Rīt būs ēšana.

Kur mani vecāki dzīvo, pakalnītē lejā ir tāds kā viesu nams. Tur mūžam skaļas ballītes notiek. Un mūžam kāds no kaimiņiem viņiem baseinā samet olas, zivis, garneļu čaulas un visādu citu riebeklību. Es pie semis domāju, ja manu bēbi naktī modinātu tusētāji, es vienkārši pārvāktos. bet pirms tam kāds tiktu briesmīgi noskādēts.

manam ziķerim mīļākais zelējamais ir mana roka.

māte varone - dēls laiza grīdu, pati tikmēr strādā. grīda tīra, ja nu kas.

Jauno māmiņu baby brain ir muļķības. Nav nekāds baby brain, nekādi hormoni netrako. Gluži vienkārši hronisks miega trūkums un nogurums. Gandrīz nereāli būt mentāli možam un fiziski spriganam ar mazu zīdaini, kas naktīs mostas. Apčubini zīdaini, strādā, taisi ēst, tīri māju un paspēj nomazgāties, un tad atcerēties visus pierakstus pie dajebkā, vai atcerēties, ka vēl kas ir jāizdara... NEREĀli. Un viss. Spānijā dekrēts ir 16 nedēļas. toties visas zāles zīdainim ir bezmaksas. izņemot rota vīrusa vakcīnu, par to jāmaksā. Un tad vēl spiediens to bounce back in shape... bounce back my arse! Ar pannu pa pakausi visiem šitiem bounce back ieteicējiem, lai turpina bouncīt paši. Zaķis gan man super ir, no rītiem man uztaisa brokastis un nav tā, ka mājās visu viena darītu, es nezinu, kā tiek galā tās sievietes, kuru vīrieši uzskata, ka mājās kaut ko darīt ir "palīdzēt".

reku, ANO saka, ka sleep deprivation is torture. Sēž te viena nomocīta māmiņa, bēbis čuč. Izdzēru kafiju (ko uztaisīja zaķis), būtu jāpastrādā, laižu cibā tvaiku.

un labi, ka varu no mājām strādāt. Lai gan ar februāra otro nedēļu es divreiz nedēļā no rītiem došos uz biroju. Lai ir iemesls matus izķemmēt.

tak gailenes ceļo! redzēs, vai atnāks ēdamas.

Par eirovīziju, man ļoti patika Spānija. Cilvēki tur cepās, ka viņa stringos uz skatuves un ko tur neko, bet tas, ko viņa tur darīja bija nāvīgi grūti. Forši bija. Un ukraiņi malači, ka vinnēja. Galvenais, lai nākamgad eirovīzija nav jānovada kādā undisclosed bunkurā.

Interesanti, vai lv lokdauns pēc 15tā beigsies, vai ne?

Aptiekā lejā ir labi krēmi, pašiem sava līnija. Un praktiski nav nekādas smakas.

Mīnus septiņpadsmit. Ned nogalē apēdu šokolādi. Kārtīgu, saldu. Un kakao. Bija labi.

Dateri kasa pakaušus, un laikam nespēj izlemt, cik tad tieši un kādas autoimūnas saslimšanas man ir. Galvenais, lai nav mirstamā vaina, tad jau būs labi.

ieraudzīju ļoooti senas simpātijas bildi netos. fui, pē, kaka, labi, ka neiekāpu!

vakar sadurstīja, paņēma analīzes un ielaida zvaigžņu vārtos. Pēc 2 nedēļām dakteris. Viss pasākums tukšā dūšā, nosalu pamatīgi, sadzēros karstu tēju, kārtīgi pieēdos un uz zāli prom. Tagad viss sāp.

es esmu mammas resnais bērns. arī tagad. jo kleita par īsu un man ir uztrenētas lieli ikri. vai nevarot kaut ko darīt. nē nevar.

Interesanti, vai kaut pur online var redzēt Tizlenes? Spāņu kinoteātros nav, vismaz manā galā ne.

un par to aknu runājot, šorīt no rīta mani sonografēja, nozieķēja ar zieķi un skatījās kas lācītim vēderā. Neko neteica, bet tad manīs kaut kad velāk.

un vēl pa biroju lido uzmācīga muša. kaitina ļoti.

Ielikt bērnam vārdu Nevainīgā Ieņemšana (Inmaculada) ir kaut kas līdzīgs kā sovjeti savulaik lika vārdu Dozdroperma. Un mazu ķiķienu izraiza, ja tā ieņemšana izaug par garā brīvu, nekristīgu sievieti.

Lai nu kā būtu, zaķim bija lielās ģimenes pusdienas. Un viņa tante mani tirpināja par diētu, apčamdīja manus muskuļus un uzšāva pa dupsi, sakot, ka man ir super figūra. Es biju bišķi pārsteigta ka tā bez ceremonijām, kā govi tirgū, bet nu labi, arī tā var. Un protams, sarunas par to, ka pēdējais laiks radīt bērnus, jo kad čočo izžūs, nekas vair nesanāks.

a es vakar uzlecu uz kastes. 60 cm augsta kaste. uzlecu ap 100 reizēm. es tagad esmu ķengurs. visssāp.

A kas LV ir ar banāniem?

Mīnusešpadsmit. No rīta bija treniņš, viss sāp, bet ir okei.
Par spiedienu runājot. Vasaras sākumā biju pie daktera, atmetām tabletes, jo Jamie teica akna resna un spiediens par augstu. Es teicu, a ja nometīšu svaru, saregulēsies man tas spiediens un akna. Šamā man saka, diez vai, jo man esot tas vecums un kas tur vēl nekas. Nu, un tad es apzinīgi tos losartānu arī katru rītu dzēru. Vienu dienu bija tāds vājums un reibonis pāris dienas, joka pēc izmērīju, un bija 88 uz 59! Pārstāju dzert ripiņas un viss man ir čiki tagad, vakar bija 111 uz 68. Zvanīju dakterim, saku, a ko mēs tagad daram, šī, es tev mazāku davu izrakstīšu. Skuju, lai dzer pati. Lūk, un viss man ir okei. Jāpiezvana būs jāpasaka, ka nafig nevajag man spieda zāles vairs. Ka tas bija no resnuma un tagad lai domā ko mana akna vēl resna.
Bet es te uz privāto klīniku aizļepatošu, apdrošināšana man ir, tur būs fiksāk.

a es ielīdu XS moča jakā. Kaut kas noteikti nav riktīgi, šobrīd esmu start lielu M un mazu L. Bet nu derēja, un smuki. Pakaļa ar nebij putās no 6 stundas braukšanas. Tik vienā brīdī izlijām.

LV bij oki, auksti tikai ļoti. Un atgriezāmies abi pa 4 kg smagāki, bet nu jau 3 ir nost. Uzblīdums, ne tauki, tā man treneris teica. Kaut kāda blara arī ir noķerta, abi ar vieglu t un sāpošiem kakliem, aptiekā teica, ka normāli pie tik krasas temperatūras maiņas. Un caur jūkeju vairs nekad nelidosim... nu, iespēju robežās.

viss sāp. mīnusčetrpadsmitkomatspieci.

man nepielec, ko var tā ņemties par to Brektes murāli? Nu nav tā bērnu barojoša madonna ietaisīta renesanses garā. bet ir taču interesanti. un tie, kas tur sātanismu saskata... varbūt pie daktera tomēr?

sēžu plaukšķinu rociņas un priecājos, kāds man fors zaķis, pusdienās mani sagaidīga 100% šokolāde un roku krēmi. Jo šokolāde bija beigusies un viņš zin, ka man krēmi patīk.