Plakankaķis

vai Latvijā tiek lietots - kaut kur - ne obligāti tiesību aktos un politikas dokumentos - vārds "citādi spējīgie", vai arī tikai "personas ar invaliditāti" vai "īpašām vajadzībām"?

Nesen lasīju savu veco dienasgrāmatu un konstatēju, ka vairs nevaru internetā sameklēt to gleznu, par kuru rakstīju un pat nezinu, kas tā bija par mākslinieci. :(

Nosaukums bija "Botoksas kundzes tējas pauze", bet bildē bija tāda īpatnēja dzīva radība, kas, manuprāt, šūpuļkrēslā sēdēja un kaut kur bija arī tā tēja. Tagad ar tādu nosaukumu neko nemeklē. Vispār tagad internetā, manuprāt, tagad var atrast daudzkārt mazāk informācijas nekā agrāk. :(

Pēc sajūtām liekas, ka esmu saķērusi kaut kādu draņķa vīrusu, dzeršu Adavit un cerēšu, ka arī šoreiz tas mani izglābs.

Biju tīrīt savu ieroci, kuru nebiju čamdījusi kopš novembra fiasko.

Muskuļu atmiņa vēl ir, divējādas sajūtas arī.

Bet šonakt man sapņos rādījās reāla šausmene. Izrādījās, ka viena maniakālā slepkava - indētāja - ir tāda neuzkrītoša sieviete ar tumši brūniem, īsiem matiem, ģērbusies pelēkos svārkos un pelēkā vilnas jakā. Bet to tad uzzināja kaut kāda citu maniakālo slepkavu kompānija un tad sāka viņu medīt - tur bija gan zaļganbāls plikgalvains kārns vīrs ar sliktiem zobiem un zāģi rokā, gan meitene baltā kleitā ar gariem, tumšiem matiem un tievām kājām, gan visādi citi tikpat jauki tipāži. Un tas viss uz zaļganpelēka fona vecā mājā blakus purvam pilnmēness naktī.

Cibisti Rīgā, meklēju telpas (var būt veikala, salona, utt) Rīgas centrā, tuvā vai tālā, uz īri. Svarīgi, lai pirmajā stāvā un ar ieeju no ielas. Ap 100 kv. m. Var būt galīgi remontējamas. Ja jums ir kādi gali, uzrakstiet, būšu superpateicīga.

Skatos, cik ļoti tās Trampa runas par Kanādu atgādina Putina runas par Ukrainu. Un domāju par to, cik ļoti viegli cilvēki pārvēršas par lopiem, par nezvēriem, bet pretējais process ir ļoti lēns un bieži vien - neiespējams. Cik ilgs laiks paiet, lai savstarpēji naidīgas valstis iemācītos mierīgu līdzāspastāvēšanu un cik viegli ir tautas sarīdīt savā starpā.

Domāju par to, cik ļoti man patīk Eirovīzija - parasti tur gadās pa kādai labai dziesmai, bet tas nav tas galvenais. Galvenais ir tas, ka tā ir viena no nedaudzajām iespējām tautām savstarpēji apmainīties ar laipnībām. O, mums Igaunija iedeva tik un tik punktus, paldies, malacīši.

Un vēl es domāju par to, cik svarīgi būtu, lai dārziņos un skolās strādātu paši labākie un ētiskākie cilvēki. Jo - ja bērnam nav paveicies ar vecākiem - lai viņam būtu kāds alternatīvais piemērs, no kura pasmelties iedvesmu, kādam cilvēkam būtu jābūt. Ikviens no mums un mūsu mīļajiem var nonākt situācija, kad viņš var būt pilnībā atkarīgs no svešu cilvēku žēlsirdības. Ja cilvēki vairs neizturas cilvēcīgi, viņi kļūst līdzīgi plēsējiem. Bet arī stiprākais plēsējs kādu dienu kļūst vārgs un tad viņu saplosa un apēd kāds cits plēsējs.

Lūdzu iesakiet kādu foršu un demokrāisku kafūžnieku Jūrmalā, iekštelpās.

Uztaisīju manikīru ar parasto laku. Protams, ka maksāju citam.
Un darbā pie pirmās izdevības sadirsu divus nagus. Nu un tad jau vairs nebija jēga nesadirst pārējos.
Es pis.

Kādu bezvadu skaļruni labāk pirkt, kādām fīčām tur jābūt? Es skatos uz to, kas patlaban ir Maximā uz atlaidēm par 13 eiro, būs labs? Dārgu nepiedāvāt.

Es nupat atklāju, ka Cibā nevar sameklēt senākus ierakstus ar tagiem. :( Man meklē tikai līdz kaut kādam 14.gadam, kaut gan man ir bijuši arī vecāki. :( Ehh.

Šī doma par starptautiskajām tiesībām man bija jau tad, kad es mācījos juridiskajā fakultātē.
http://klab.lv/users/missalise/1264451.html

Sveiki!
Kaut kad sensenos laikos, kad varavīksne vēl nozīmēja tikai varavīksni nevis LGBT kopienu, tika lasīta grāmata par hipiju komūnu uz salas kaut kur āzijā, tur bija arī kaut kādi bandīti kuri audzēja zālīti un tie hipiji viņiem to zālīti fenderēja. Viņiem niki bija multeņu varoņu vārdos un lai nokļūtu tajā vietā, kur tā komūna bija apmetusies vajadzēja nolekt no diezgan augsta ūdenskrituma.
Ceru ka cibas kolektīvais intelekts zinās, kā to grāmatu sauca.
Paldies.

Bet šis laikam manā dzīvē ir bijis viens no zīmīgākajiem sapņiem. Paskatieties uz datumu.

http://klab.lv/users/missalise/1066406.html

“In my work with the defendants (at the Nuremberg trials 1945-1949) I was searching for the nature of evil and I now think I have come close to defining it. A lack of empathy. It’s the one characteristic that connects all the defendants, a genuine incapacity to feel with their fellow men.

Evil, I think, is the absence of empathy.”

Captain G. M. Gilbert, the Army psychologist assigned to watching the defendants at the Nuremberg trials

Lieldienu gavēnis. Esmu apņēmusies strādāt pie saviem garadarbiem katru dienu, un tradicionālajā lietu pusē atteikties no gaļas, piena produktiem, olām. Zivis neskaitās gaļa kristietības tradīcijā, tās paliks, gan jau tikai sautētas, jo sviestā cept nevar.
Parocīgi, ka nupat bija atlaides kaltētām pupiņām, sēklām un graudiem. Tepat cibā pirms daudziem gadiem dooora mīļais iesvieda ar digitālo versiju “On Food and Cooking: The Science and Lore of the Kitchen”. Ne septiņi gadi nepagāja, kā nopirku to analogā iespiedumā. Lasu un mācos.
Citās ziņās, apēdu divas ēdamkarotes magoņu sēklu. Laikam baigi labās sēklas, visu dienu miegs nāca, un tāda woozy sajūta. Vai nu bērnībā, dārza magonēm, tik spēcīgs efekts nebija, vai arī tāpēc bijām reizēm jocīgi, pat nezinot, ka ir jocīgi.

MAGA: Eiropa, jums pašiem jārūpējas par savu drošību.
Eiropa: OK.
MAGA: Kā jūs uzdrošināties darīt kaut ko paši, bez mums?

Visu ziemu es biju enerģijas pilna.
Un bam! Pēkšņi jau pāris dienas esmu nošļukusi, nav spēka celties, nav spēka uzkāpt pa kāpnēm. Visu laiku nāk miegs un pār visu ķermeni ir saguruma sajūta.
Esmu arī piekususi no bērniem, tik ļoti, ka vairs nespēju dīlot ar viņiem. Vienkārši besī.

Ir briesmīgi būt cilvēkam ar sirdsapziņu mūsu laikos. Tevi lielākoties neviens nesaprot. Tu cīnies, jo zini, par ko tu cīnies. Tevi nesaprot un bieži vien pat neatbalsta tie, kuru labā tu to dari. Viņi tavu darbu labākajā gadījumā pamana tikai pēc ilga laika. Cilvēki nesaudzē savus varoņus. Viņi saka - nu, ko tu ņemies, dari tāpat kā visi. Bet ja nebūtu to dažu cilvēku, kuri dzīvotu saskaņā ar to sirdsapziņu, tā pasaule jau sen būtu sabrukusi. Mēs taču visi esam saistīti. Un katrs sīkums liekas kopā tādā lielākā puzlē, kas veido mūsu pasaules kopējo bildi.

Man ir tāda sajūta, ka es tiešraidē skatītos Romas impērijas sabrukumu. Un priekšā būtu gaidāmi tumšie laiki.

Flow dabūja Oskaru, šis gan vēsturisks notikums. :)