- Neue Haas Grotesk
- 8/2/12 01:48 pm
Vakarnakt nolēmu beidzot noskaidrot, kad ir vispareizākie laiki ārstniecības augu vākšanai (pilnmēness, agrs rīts, pirms vētras), un pēc tam trīs reizes devos norasojušajā ābeļdārzā, kur pamodināju trīs zālē nakšņojošus putnus un nogriezu apmēram trīsdesmit trīs asinszāļu lakstus. Pie viena no jauna uzzināju, ka hypericum būtībā nozīmē ‘virs ikonas’ (vietas, kur šo cēlo augu kāra vasaras saulgriežos, lai no mājām aizbiedētu ļaunumu), bet perforatum atsaucas uz lapām redzamajiem punktiņiem, kas īstenībā ir sīki caurumiņi. Latviešu valodas piedāvātie sinonīmi gan ir krietni suģestējošāki, piemēram, dzelzs zāle, raganu kauli, vīna puķe, zirgu rauda u.c., nemaz nerunājot par krievu зверобой. Avotos rakstīts, ka mājlopi, ieēduši asinszāli, mirst nost, un to nedrīkst lietot neierobežotā daudzumā, bet retos gadījumos tā var radīt vieglas nevēlamas blakusparādības, piemēram, reiboni, apjukumu un nogurumu. Pēc tam no viena stiebriņa uztaisīju tēju un likās, ka patiešām sajutu pilnmēness suģestēto iedarbību, jo randomā sāku skatīties dokumentālo filmu par, iespējams, garlaicīgāko fontu pasaulē (Helvetica), bet tā izrādījās tik interesanta, ka pat tiku līdz pusei, iegrimstot dziļās pārdomās par cilvēka sūtību un lauku/pilsētvides atšķirībām. Līdz galam neizdomāju, jo asinszāle gan nomierina, gan palīdz pret bezmiegu, bet, acīmredzot, ne uz ilgu, jo pēc kādas pusstundas mani uzmodināja peles grabināšanās blakustelpā un nelika mieru, kamēr neizbesījos un neienesu istabā ūdens spaini, uzmini, kam. Bija jau gaišs, bet mēness vēl nebija norietējis- Music: To Travel Without Any Certain Destination
- 5 complimentsLeave a compliment
- Anykščiai
- 7/16/12 11:08 pm
Kalendārās vasaras vidu pavadīju visapkārt klusi trīsošu piemārupītes sikspārņu pavadīts ceļā no pirmajām mājām uz trešajām. Otrās ir īstās, tur ēdu ķiršus, lai nepaliek strazdiem, un vairāk kā litriņu piena neņemu, jo tik siltā laikā izdzert nepaspēju. Šorīt nepaspēju iedzert pat kafiju, tāpēc autoostā pa lēto nopirku salauztu saldējumu un uzreiz satiku vanga, kas bija ceļā uz Berlīni un smēķēja (pieļauju, ka arī viņas ceļabiedrenei ir ciba, bet par to es neko nezinu) Labi, tātad, man diezgan autoritatīvā tonī pieprasīja bildes kāda cibas autoritāte, kuras izbanošanu es reizēm apsveru par komentēšanu beztēmā ;) bet par to, ka fotoaparāta atmiņas karti atstāju citās mājās iespraustu pa taisno jūtūbā, piedāvāt varu tikai psihodēliskus telefonuzņēmumus, turklāt bez (atpazīstamām) (sejām), jo tās, iespējams, pieder personām, kas vairāk vai mazāk ciena savu un citu privātumu, savukārt, es izliekos, ka cienu viņu cieņu. Bet tagad tad vēlreiz par pasākumu, to, ko nepateicu, kamēr dzelzis vēl čūkst...
Starp citu, lūk, nistagms atskaitīte
( un te manējā... lj-cut nebija paredzēts, bet īsāk nesanāca, atvainojos, pats sev )
Attēlā – Šventojas labais krasts (bet, iespējams, kāda nekad neierakstīta poustroka albūma “cover” ;)- Music: Kampfar
- 12 complimentsLeave a compliment
- Īsziņa
- 7/12/12 03:33 pm
- Music: Necro Stellar
- 6 complimentsLeave a compliment
- Jūlijs
- 7/2/12 09:44 pm
- Music: Piscide
- 6 complimentsLeave a compliment
- Brandenburgas vārti
- 5/24/12 04:24 pm
Tropu temperatūras, kants, atšķaidītas sangrijas, jaunās amsterdamas dīzeļa, melnās tējas, gvaranas, kanēļa, muskata un kolas riekstu spēcinātā vadībā vakar sanāca negaidīti episka ekskursija cauri vieniem zaļumiem un citiem, arī kapiem, cauri līdz pašam centram, stacijai, reihstāgam, zvēru dārzam un atpakaļ ar zaķiem uz 3 metro pieturām. Pamodos rajonā, ko sauc Wedding, vēljoprojām noreibis, fotoalbums ar nosaukumu My Wedding tas nu gan būtu joks. Rītdienai auto līdz Leipcigai par nieka 9 eiro katram caur kkādu līdzbraucēju saitu .de jau sarunāts. Tagad uz lielāko zaļo plankumu Berlīnes kartē, ielūdz Numenorean XTC- Music: Trobar de Morte
- 2 complimentsLeave a compliment
- Tukšdebess
- 5/20/12 08:25 pm
QNTAL ir mēnesnīcas mūzika, bet šajā zemē tāda, šķiet, nav iespējama (naktīs VIENMĒR ir mākoņi). Pie tam tagad ir tukšmēness, un šis ir izsmēlis mani. Katrā brīvajā vienatnes brīdī, kuru nav daudz, ar riteni vizinos pa Amsterdamas Mežu, kurš mani ir apbūris no galvas līdz kājām. Tā ir milzīga teritorija, gandrīz tikpat liela, cik pagaidu apmešanās vieta Amsteldūksnājs, ar milzīgiem kokiem, neskaitāmām alejām, celiņiem un takām (divriteņiem/divkājaiņiem/seškājaiņiem),ūdeņiem, ziedošām pļavām un atelpas vietām. Vizinos ilgi, nekad neatgriežoties vienā un tajā pašā vietā, klausos mūziku vai putnus, malkiem rijot brīvības sajūtu, in a state of constant Awesome, līdz vairs nesaprotu, ko ar to darīt. Bildēt, baudīt, ko? Vienatne ir bezmērķīga. Lielāko šī pavasara daļu saulains laiks man nozīmējis to, ka tūlīt sāks līt, bet lietains – ka drīz uzspīdēs Saule. Tikai pievakarē atcerējos, ka šodien ir ne tikai tukšmēness, bet arī Saules aptumsums (gan jau citā puslodē, bet man liekas, ka ietekme ir jūtama, uz puslodēm, ne, un manas debesis ilgi ir bijušas tukšas no spīdekļiem, izņemot vienu) Hekate un Fenrizs uzglūn ar atņirgtiem ilkņiem, gluži kā sarunājuši. Neviltota iecietība ir mani izsmēlusi. Dievietes ūdeņi, paisumi, bēgumi, tas ir kaut kāds vicious circle, un es nezinu, ko darīt. Apsēsties nātrēs, lai pretotos. Ienirt ezerā, izraudāt neizpratni. Ko? Viss jau ir lieliski, izņemot nenoteiktību. Es redzu, kas man ir jādara, bet viņa nē, un atsakās. Kāpēc šķiest enerģiju, vienlaicīgi vēloties divas pretējas lietas? Es neprotu samierināt viņas puslodes. Es spēju tikai nogaidīt. Pacietība ir svēts tikums. I mean well, Odins ir mans liecinieks - Music: Qntal
- 4 complimentsLeave a compliment
- 5/11/12 06:00 pm
Ievas?- Music: Kari Rueslåtten
- 6 complimentsLeave a compliment
- Rūdījums
- 5/10/12 08:40 am
Pārmaiņas pēc :) par to, kas manirvairs nav aktuāli, tātad, darbu (otro :)) Pagājušonedēļ, tātad, trīs dienas nestrādāju aģentūras kļūdas dēļ, bet pēc tam trīs darīju vienu un to pašu – vispirms 12 stundas 15 minūtes, atskaitot pauzes, pēc tam 10 stundas un 15 minūtes, bet sestdien vien nieka 9h, tātad, darīju vienu un to pašu – no standarta izmēra (ø15 cm) plastmasas puķupodiem rāvu laukā hortenziju stādus ar visām zemēm un liku plauktiņos, bez ceremonijām, cieši blakus vienu otram, tukšos podus tornī, no labās uz kreiso, vispirms augšu, tad apakšu, tad vidu, un tā, kamēr ratiņi pilni, tad ņem nākamos un pārkrāmē tikko iztukšotajos. Vēlāk tos savāc sekojošais ķēdes posms pārstādīšanas procesā – pārmaiņas pēc nevis poļi, bet kaut kādi iepriekš neredzēti aborigēni (holandieši) bija, kuri man sākumā stipri izskatījās pēc cietumniekiem (bet nedaudz vēlāk pēc cietumniekiem-gejiem), kas atsūtīti šurp labošanas darbos. Visu laiku darīt vienu un to pašu ir ļoti izdevīgi, ja esi melomāns, bezkaunīgs un ne ar vienu nav jākomunicē (poļi parasti strādā pa diviem, mani jau sen atstāj vienu, laikam baidās :), iespējams, tāpēc pirmajā dienā atkal satrakojos, lasi, pārcentos. Izraut tādu 5-15 cm hortenzijas stādu nemaz nav tik viegli, jo tie ir nesen laistīti, zeme piebriedusi, saknes pārņēmušas poda iekšmalas (noslēpums ir uzsist ar poda malu pa plauktiņu) vai, atsevišķām šķirnēm, biezā slānī izaugušas pa apakšas caurumiem (tad jākasa nost ar pirkstiem). Cimdi kļūst mitri pirmajās desmit minūtēs un neizžūst visu dienu (nākamajā dienā zem biezajiem darba vilku gumijas, tātad, pa diviem katrā rokā un bija normz), mikroklimats neapskaužams, viss nopietnais darbs atkal tiek plaukstām. Katrā ziņā reimatiskā smeldze pirkstos ātri zaudēja aktualitāti. Tikai ap 15-16 dienā (t.i. pēc astoņu stundu raušanas) iedomājos, ka vajadzētu samainīt rokas, t.i. pataupīt labo, kurai līdz šim ticis 80% slodzes, bet bija jau par vēlu. Pēc ceturtās pauzes labā plauksta bija kļuvusi pavisam stīva un kaut cik pakustināma tikai ar sāpēm. Atlikušo dienas daļu visu darīju ar kreiso, otru lietojot pavisam simboliski un tikai no plaukstas locītavas augšup. Ap sešiem kļuvu reāli nikns, podi krita laukā no rokām, visas drēbes, arī kabatas pilnas ar zemi/kūdru/saknēm, vēl paralēli besīja kantoris, kuram es jopcik šobrīd pelnu vairāk naudas nekā pats sev, starp maiņām nemaz nav fiziski iespējams izgulēties (mājās deviņos, jāceļas puspiecos, bet bez ikvakara kino un dūmu vannas taču nav dzīves :), kamēr tie nevīžo sakārtot pavisam elementāras lietas. Pirms gulētiešanas labā augšdelna bija ievērojami pietūkusi (vēl tagad nedaudz ir, bet vismaz var redzēt lielos asinsvadus) un tikpat nekustīga. Nospriedu, ka, ja no rīta plauksta nejutīsies labāk, uz darbu aizbraukšu, bet pirmajā pārtraukumā fīreram teikšu Alright, big dog, I can only work with one hand, so send me home (lai ieriebtu kantorim vismaz). No rīta pietūkums bija kļuvis vēl iespaidīgāks, taču roka jau puslīdz lietojama, tāpēc nolēmu nepadoties, strādāt ar to pašu kreiso, bet nesteidzīgi, apdomīgi un, pats galvenais, nedarīt pāri augiem, jo tie ne pie kā nav vainīgi. Ja hortenzijām ir apziņa, šis process tai noteikti nav patīkams, jo ir ārkārtīgi agresīvs un uzskatāmi traumējošs. Nav divu vienādu stādu, tos ir grūti satvert tieši īstajā vietā pie saknes, par izraušanu jau bildu – ja saknes nav brīvas un augsne kaut nedaudz mitra, uzreiz nekas neraujas un plauksta brutāli pārslīd stādam – īsāk sakot, izplūkātas lapas, norauti pumpuri un salauzti dzinumi ir norma. Par spīti tam pa šīm trim dienām līdz galam, t.i. neatgriezeniski nobeidzu tikai vienu. Bet caur rokām noteikti izgāja pārsimts tūkstoši- Music: Howard Shore
- 1 complimentLeave a compliment
- Zvērs
- 5/6/12 05:31 pm
Darbā pakāpeniski esmu pārgājis no (atmiņas kartes defaulto divu gigalitru tilpuma ierobežotā) randoma, kuru androīdz sauc par Party shuffle (losis :) uz pilnu albumu no-A-līdz-Z klausīšanos (vajadzēja zināmu laiku, lai tiktu pāri visiem greenpack, erp, u.c. darbu radiotraumām, kur tas, proti, savas mūzikas klausīšanās, ir aizliekts viljams; lauku siltumnīcas storage zālē, pēc Maksima lūguma, ja kas, jo radio tur neskanēja, jau biju sācis kalbasīt savu industrijas, blekmetāla un wtfolk shuffle no mabilkas bez austiņām, kā lauku autobusos, yo, bet tur vienalga dzelži un riteņi bija skaļāki; tikai māslandē aptvēru, ka nevienam netraucētu, ja darītu to pašu, ko daru, t.i. vienu un to pašu, ar zem krekla izvilktu vadu un austiņām, gluži otrādi -- es sāku strādāt ātrāk, ritmiskāk, aizrautīgāk, jo, pirmkārt, mūzikai ir milzu vara, otrkārt, nav jācieš estētiskas sāpes par kārtējo svaigo a-āil-follou-jū versiju vai 90.o atbalsi, long devoid of all magic, kā arī neirotisku nelabumu izraisošajām kurwām, ar kurām ausis tiek masīvi piespamotas, šķiet, ikvienā situācijā, kurā klātesošs ir vairāk kā viens polis) Tātad, sākot ar otrā pārtraukuma beigām plkst. 9.45 slēdzu ārā pārtiju un pēc noskaņojuma klausos vienu albumu pēc otra...
Priecājos, ka pasaulē ir (ir bijušas) tādas grupas kā Bal-Sagoth, kuru diskogrāfijai periodiski atkaliziet cauri man patīk apmēram reizi divos gados, esmu jau pie Atlantis Ascendant, vēl palicis The Chthonic Chronicles, pret kuru līdz šim esmu bijis visnotaļ skeptisks (katram noteikti ir tādas grupas, kuras tipa baigi patīk, bet daži ieraksti tiek pēc noklusējuma ignorēti, parasti pirmie (Immortal, Darkthrone, Tiamat) un/vai pēdējie (Emperor, Moonspell utt.), vai arī visi, izņemot tos (nutur Ancient utml. frīki) Bal-Sagoth, lūk, tādi ir pirmais un pēdējais, pie tam pirmais, A Black Moon Broods Over Lemuria, man nesaprotamu iemeslu dēļ ir vienīgais oriģinālā disku kolekcijā, neesmu noklausījies pat 1x, kādam nevajag?) Lai nu kā, ooverepisks ekskluzīvi R. Hovarda un H.P. Lavkrafta pasaulēm veltīts, pārspīlēti patētisks simfoniskais ekstrēmmetāls ar rekordgaru vidējo dziesmas nosaukumu mēreni pacilā/izklaidē, un man der krietni labāk par hipotētiskajām audiogrāmatām..
Savukārt, klausīties pilnā garumā ebm/dark electro albumus ir reti ekspluatēta eksotika, jo, zini, ne ar visiem tā var, toties reizēm tā atrodas līdz šim randoma karmas konsekventi apietas pērles, teiksim Life Cried dziesma Bound In Hate, kurā, kā interneti saka, ir, tas ir, dzied, Nero Bellums ^^^ kawaii. No žanra jaunā vērtībā vēl izkristalizējušies tādi, līdz šim ātrumā nepelnīti overlooked projekti kā Nurzery [Rhymes] (par spīti šabloniskajām lirikām (bet tas piederas pie stila), Thorns/Blasphemous Radicals (2008) man jau ir kļuvis par klasiku un laikam nopietnu pretendentu uz 2012. pavasara most-played rekordu jeb asinīgu konkurentu Limbonic Art fantasmagorijai, kuras varā esmu vēl kopš ziemiskajiem :HAGALAZ: baikraidiem uz taurupi un atpakaļ) un Xentrifuge (tikai viens, quiet generic albums, Light Extinguished (2007), bet kas par skaņu!¡!)
Un Otto Dix ir dikti skaistas, postapokaliptiskas nolemtības piesātinātas dzejas, vismaz tādas tās rādās, caurām dienām raujot hortenziju stādus no puķupodiem zem stikla griestiem, caur kuriem redzami tikai pelēki, apmākušies padebeši, kurus reizēm šķērso pa vientuļai kaijai. Cilvēki ir ne tikai болезнь на коже земли, bet arī trešā acs Dieva pierē, vai ne, tāpēc
Захлопни окна
Захлопни дверь
На пороге твоём
Стоит чёрный зверь- Music: Bal-Sagoth
- 2 complimentsLeave a compliment
- Tomēr
- 5/2/12 07:41 pm
Nē, siltumnīca tomēr nekur nepazūd -- rīt tajā pašā laikā (nutadatlaidīsvienreizbeidzotpaīstamko, ^^ nebrīnīšos) -- tāpat kā sāpes pirkstos (kuras kosmosa noteiktā kārtībā pāriet, tikai tos intensīvi nodarbinot)
National Geographic tematiskā WWII nedēļa. Katru vakaru līdz bezjēgai piesūcinu ķermeni ar ūdeni, skatoties lv frenzy laikos iekrājušās filmas (pa vienai divās trīs dienās, vajadzētu kaut kad uzrakstīt, bet ar lg grūti noformēt), telefonā blekmetāla pārsvaru organiski nomainījis dark electro un harsh ebm (darba vajadzībām/radio rezistancei), mājās vakaros (pēdējos) dominē Otto Dix, tomēr bezbožna skaista mūzika vietām
Нам подарят утешение
Белая фея, зелённая фея
Исцеление, успокоение
И грехов всех отпущение- Music: Otto Dix
- 10 complimentsLeave a compliment
- Siltumnīca 2
- 4/30/12 10:10 am
20 psihodēliski industriālā transa telefonbildes no māslandes van Geesta
(e) courtesy of repelsteel- Music: Lindsey Stirling
- 8 complimentsLeave a compliment
- Hoogstraat
- 4/12/12 08:34 pm
Tießi pári ielai no vietéjá mataino kroga un kautkádu melnígsnéjo éstuves bezmaksas interneta ir burtiski lídz griestiem ar voljúmiem piebázts lietotás literatúras veikaliñß, uz kuru grámatas péc ievértéßanas var nest atpakaø un atdot par puscenu, vai iemainít pret citu, ja nepatík. Dieviete jau paspéja køút par klienti pirms manis, tagad pa ceøam no AH bezmaksas kafijas uz arábzu internetiem par vienu eiro nopirku Urzulas K. Le Gvinas Four Ways to Forgiveness, gan jau atpakaø nenesíßu :) Klasika, visádi Borhesi un Palañjuki tur ir dárgaki, bet nevienam nezinámi pieccentimetrus biezie fantasy papírmuguras par graßiem, skaidrs, neviens tádus tápat nelasa, bet tur var bút arí pérles, kaut kad parádíßu- Music: Dimmu Borgir
- 1 complimentLeave a compliment
- Panteons
- 4/10/12 11:52 pm
Let us go to the rose
Julianapark, 2012
(e) courtesy of Apple Network 89ceea- Music: Current 93
- 0 complimentsLeave a compliment
- Vondellaan
- 4/5/12 09:55 pm
Nav tas 3d, kas ar pilnmēnesi krustcelēs tagad, bet šorīt
Esmu vienā no ēkām augšējā bildē. Atrodi kameni
Mana pirmā darba vieta- Music: Roman Rain
- 4 complimentsLeave a compliment
- Dūraiņi
- 3/10/12 03:35 pm
- Music: Limbonic Art
- 2 complimentsLeave a compliment
- Tirgus
- 3/8/12 05:17 pm
Cita starpā, Centrāltirgus gaļas paviljonā var ne tikai nomazgāt rokas, bet ir aplūkojamas vismaz divas izstādes – saulainās noskaņās ieturētu bērnu zīmējumu un 20 lielformāta melnbaltu retro fotogrāfiju (jaudīgas tādas no sērijas iz tirgus pagātnes), kā arī brīvi pieejams gaisa internets (tīkla nosaukums – default :) savukārt pie zivīm nestandarta izmēra pirkstiņi kilogramā maksā trīs reizes lētāk par normāliem viņi taču tāpat vai nu izjūk, vai pirms ēšanas jāsadala ^^ eju tagad uzcept virtuvē, kurā iemājojis hobita un harpijas krustojums barot un kaitināt tādas nu jeibogu atnāks taču tavs civildraugs un atnesīs tās puķes pēc darba, ja nē, paši vainīgi (un pilnmēness, loģiski)- Music: Einstürzende Neubauten
- 6 complimentsLeave a compliment
- Worm Moon
- 3/8/12 10:52 am
No visiem pilnmēnešiem šim laikam ir visvairāk ērmīgo nosaukumu:
Attēls no androīda vidžeta MoonPhase iegūts ar aplikāciju ShootMe- Music: Vidna Obmana
- 7 complimentsLeave a compliment
- Iron Will
- 3/7/12 09:23 pm
- Music: The Angelic Process
- 1 complimentLeave a compliment
- Sabats
- 3/3/12 09:44 pm
Ārā. (-3 °C / 76% ●)
Endura – Intra-Uterine Sabbat
(1994, Dreams of Dark Waters)
[.mp3]
Iekšā. (Klasisks htoniski dramatiska ambienta skaņdarbs, kas pamatīgi stindzināja asinis bērnībā, ļoti piemērots, lai noskaņotos, piemēram, ghotiski groteskai šausmu filmai no kants... bet tā jau randoms uzlika): yt slīdrādes autors, acīmredzot, ir vai nu speleologs, vai izjūt šleserisko sievietes skaistumu (to, kas no iekšām) kā frigidas, apledojušas grotas, bet man gan tas (skaņdarbs, nevis skaistums) vienmēr asociējies ar kaut ko galēji nešķīstu un kutulu, un nekā tamlīdzīga kā video ne ārā, ne iekšā pašlaik nav. Pagaidām 3:0 manā labā >:)- Music: Endura
- 0 complimentsLeave a compliment
- Saule
- 3/3/12 11:50 am
Tieši 2012.03.03. 11:33 ~300 metrus uz rietumiem no Taurupes: arī tāds atspirdzinošs rīta kvests līdz pagasta centram ar divriteni un Limbonic Art fantasmagoriju androīdā, pat ja tikai pēc cigaretēm, rītarosmes vietā ir tieši viena un ne vairāk no neatņemām sastāvdaļām tieši tik reibinošam nefolka trešās pavasara dienas rītam un, cerams, tikpat sportiskam turpinājumam :) Kārtīga sieviņa zilā kurtkā un baltā lakatiņā veikalā Rūta pirms manis pirka tieši vienu alu to stipro, to, kas septiņu grādu, un tieši desmit cigaretes (pārdevēja lietišķi noskaitīja tieši 10 sarkanās Wall Street, tieši tik mīļi un lauki, lai arī es izvēlētos Wall Street, vienīgi zilo, un atpakaļceļā sapratu, kāpēc tās (vislētākās cigaretes veikalā) sauc tieši tā, ar lielām naudām un finanšu plūsmām ikdienas apziņā savanģotas Ņujorkas ielas vārdā. Tāpēc, ka vislētākās cigaretes noteikti pērk un smēķē vistaupīgākie un praktiskākie cigarešu patērētāji, tātad tādi, kuriem nauda ir aktuāls 'temats', savukārt, tāda Vōlstrīta lauciniekam varētu neizteikt tieši tik neko, lai kaut kad kaut kur Panorāmā, avīzē vai ziņās tās vārds būtu redzēts/izlasīts un zemapziņā iespiedies, attiecīgajos psihes līmeņos izraisot aktuālo saikni ar monetārā agregora ļervu ir tāds ezotērisks termins uaaua ahaha nu te jau es vienkārši aizslēpoju, starp citu, šodien sniegs un saule aicināt aicina laukā, jau apmetu divus lokus ap pagalmu, pirms tam tāpat paslidinājies zem ozola ar kafijas krūzi, vienu zilu Wall Street un secinājis, ka tā darīt var mierīgi visur, izņemot tieši zem lielajiem kokiem, jo tur zeme ir siltāka, līdz ar to sniegs pakusušāks un brūk iekšā, paliec bez slēpes un vē, taču līdz vispārējai perfekcijai trūkst tikai nepilna diennakts mīnus 3-6 grādu un 5-10 centimetra balta kristālu pūdera pa virsu sērsnas garozai, citādāk kājas gribēdamas neiet paralēli, un arī slidsolī, kuram man principā nūjas ir par īsu, slīdētu kā ar borskābi svaigi ierīvēts novusa galds. Ap trijiem ar dievieti dosimies sniega pastaigā, bet vispirms sviests. Starp citu, noskatījāmies The Artist (approved), khosmos ieteikto dokumentfilmu par indiāņiem kino vēsturē Reel Injun (ļoti interesanti! www), bet Be Kind Rewind izslēdzām otrajā trešdaļā, Džeksbleks zb vnk, tas melnais puisis gan bija cool, bet Mišels Gondrī vēl savu pusotro iespēju ir nopelnījis a priori (ārā arī kaut kas tāds). Pie viena jūtu kosmisku atbildību atgādināt, ka visumā pastāv tik lielisks ieraksts kā Sun of the Blind (ārā arī kaut kas tāds)- Music: Sun of the Blind
- 3 complimentsLeave a compliment
- Sērsna
- 2/26/12 09:07 pm
Ir pienācis tās laiks, tāds savā ziņā aplauziens, par spīti tam, ka skan tik skaisti, kad lūst, un vispār (es brīnos, ka nav tāda meitenes vārda – Sērsna), jo slēpošanai tāds sniegs ir nederīgs – mēģinot pa tagadējo segumu laisties diagonāli, agrāk vai vēlāk ielūsti un paliec bez slēpes (man ir tie jaunie stiprinājumi, kas momentāli atvienojas, tikko kā kaut kas ne tā). Sērsna klāj arī P4 asfaltu, nelabvēlīgi ietekmējot saķeri ar divriteņa riepām un tādējādi arī padarot ceļu līdz pagasta centram somewhat apgrūtinošāku. Bet nav sāpju bez ieguvuma! Ja vajadzēs, līdz pašam pasaules galam es iešu un tikšu – ja pirmais, gaidīšu pazemes pļavās ar dzīrēm. Attēlā – ozols, kurā brālēns (tas, kurš psihodēliskais ;) esot ar draugiem uzkāpis pēc Taurupes aptiekas apmeklējuma... un ilgi nevarējis nokāpt, hehehe.
Pie viena /atkal viss jau nokavēts :/ tradicionālā AFIŠA. Recognize!- Music: Les Discrets
- 0 complimentsLeave a compliment
- Vasaraasia
- 2/24/12 08:10 pm
Šodien zem ozola savēlām pa sniega būtnei. Uzmini, kura ir manējā :]
Gribētos noklausīties jauno Flёur, bet Melnā piektdiena negaida. Monarch!- Music: Altar of Plagues
- 5 complimentsLeave a compliment
- Lakstene
- 2/10/12 05:37 pm
Ap stropu daudz mirušu bišu, visur pēdas necilvēku, bet ābelītes apgrauztas nav. Sniegs ļoti piemērots sportiskiem pasākumiem, sauss, nelīpošs, pārāk negrimstošs, tāds slidens fraktāļu pūderis visam pa virsu. Nenovaldījos un iebraucu jaunas sliedes no pašas kalna augšas, atkal bez krišanas, kas ir liels panākums :) ņemot vērā, ka vēl aizpērn ikdienas sniega peldes bija norma un šogad slēpojis esmu ļoti maz. Iekšā jau +6, novilku cepuri, jaunais DV patīk- Music: Dernière Volonté
- 8 complimentsLeave a compliment