TWIMC: Summoning 2013 beidzot arī 320 kb/s

Nevaru piekrist iepriekšējā komentētājiem, jo pēc iepazīšanās ar dažām konspirācijas teorijām man Disneja filmas patīk vēl vairāk (skatoties meklēju visādas okultas norādes, bet kas meklē, tas atrod) un Džons Kārters (no Marsa), kurš radies tajā pat prātā, kas izgudroja Tarzānu, ir praktiski nevainojams mēģinājums saprecināt sci-fi un swords & sandals “žanrus” (pieņemsim, Avatāru ar Persijas Princi, vai Zvaigžņu Karus ar Skorpiona Karali, visu laiku labāko filmu pasaulē :), ievedot troņa zālē caur piedzīvojumu, klasiskā vesterna un tām neiespējamās vēstures durvīm, kuras manā subjektīvajā kinopieredzē līdz galam atvēra 10,000 B.C. °M° Turklāt saku to, nebūt nebūdams pavisam neizvēlīgs mūslaiku glancētā fantasy piedāvājuma priekšā. Pasaulē pārmaksātākā scenārista M. N. Šamaljana The Last Airbender, piemēram, uzskatu par pēdējo miskasti (to gan būtu grūti nedarīt)

http://klab.lv/community/muzons/954498.html

Atbalstiet darbadevēju (pirmo) ^^



http://www.tvnet.lv/sports/konkursi/115-tronu_spele

Darbā pakāpeniski esmu pārgājis no (atmiņas kartes defaulto divu gigalitru tilpuma ierobežotā) randoma, kuru androīdz sauc par Party shuffle (losis :) uz pilnu albumu no-A-līdz-Z klausīšanos (vajadzēja zināmu laiku, lai tiktu pāri visiem greenpack, erp, u.c. darbu radiotraumām, kur tas, proti, savas mūzikas klausīšanās, ir aizliekts viljams; lauku siltumnīcas storage zālē, pēc Maksima lūguma, ja kas, jo radio tur neskanēja, jau biju sācis kalbasīt savu industrijas, blekmetāla un wtfolk shuffle no mabilkas bez austiņām, kā lauku autobusos, yo, bet tur vienalga dzelži un riteņi bija skaļāki; tikai māslandē aptvēru, ka nevienam netraucētu, ja darītu to pašu, ko daru, t.i. vienu un to pašu, ar zem krekla izvilktu vadu un austiņām, gluži otrādi -- es sāku strādāt ātrāk, ritmiskāk, aizrautīgāk, jo, pirmkārt, mūzikai ir milzu vara, otrkārt, nav jācieš estētiskas sāpes par kārtējo svaigo a-āil-follou-jū versiju vai 90.o atbalsi, long devoid of all magic, kā arī neirotisku nelabumu izraisošajām kurwām, ar kurām ausis tiek masīvi piespamotas, šķiet, ikvienā situācijā, kurā klātesošs ir vairāk kā viens polis) Tātad, sākot ar otrā pārtraukuma beigām plkst. 9.45 slēdzu ārā pārtiju un pēc noskaņojuma klausos vienu albumu pēc otra...

Priecājos, ka pasaulē ir (ir bijušas) tādas grupas kā Bal-Sagoth, kuru diskogrāfijai periodiski atkaliziet cauri man patīk apmēram reizi divos gados, esmu jau pie Atlantis Ascendant, vēl palicis The Chthonic Chronicles, pret kuru līdz šim esmu bijis visnotaļ skeptisks (katram noteikti ir tādas grupas, kuras tipa baigi patīk, bet daži ieraksti tiek pēc noklusējuma ignorēti, parasti pirmie (Immortal, Darkthrone, Tiamat) un/vai pēdējie (Emperor, Moonspell utt.), vai arī visi, izņemot tos (nutur Ancient utml. frīki) Bal-Sagoth, lūk, tādi ir pirmais un pēdējais, pie tam pirmais, A Black Moon Broods Over Lemuria, man nesaprotamu iemeslu dēļ ir vienīgais oriģinālā disku kolekcijā, neesmu noklausījies pat 1x, kādam nevajag?) Lai nu kā, ooverepisks ekskluzīvi R. Hovarda un H.P. Lavkrafta pasaulēm veltīts, pārspīlēti patētisks simfoniskais ekstrēmmetāls ar rekordgaru vidējo dziesmas nosaukumu mēreni pacilā/izklaidē, un man der krietni labāk par hipotētiskajām audiogrāmatām..

Savukārt, klausīties pilnā garumā ebm/dark electro albumus ir reti ekspluatēta eksotika, jo, zini, ne ar visiem tā var, toties reizēm tā atrodas līdz šim randoma karmas konsekventi apietas pērles, teiksim Life Cried dziesma Bound In Hate, kurā, kā interneti saka, ir, tas ir, dzied, Nero Bellums ^^^ kawaii. No žanra jaunā vērtībā vēl izkristalizējušies tādi, līdz šim ātrumā nepelnīti overlooked projekti kā Nurzery [Rhymes] (par spīti šabloniskajām lirikām (bet tas piederas pie stila), Thorns/Blasphemous Radicals (2008) man jau ir kļuvis par klasiku un laikam nopietnu pretendentu uz 2012. pavasara most-played rekordu jeb asinīgu konkurentu Limbonic Art fantasmagorijai, kuras varā esmu vēl kopš ziemiskajiem :HAGALAZ: baikraidiem uz taurupi un atpakaļ) un Xentrifuge (tikai viens, quiet generic albums, Light Extinguished (2007), bet kas par skaņu!¡!)

Un Otto Dix ir dikti skaistas, postapokaliptiskas nolemtības piesātinātas dzejas, vismaz tādas tās rādās, caurām dienām raujot hortenziju stādus no puķupodiem zem stikla griestiem, caur kuriem redzami tikai pelēki, apmākušies padebeši, kurus reizēm šķērso pa vientuļai kaijai. Cilvēki ir ne tikai болезнь на коже земли, bet arī trešā acs Dieva pierē, vai ne, tāpēc

Захлопни окна
Захлопни дверь
На пороге твоём
Стоит чёрный зверь

Tießi pári ielai no vietéjá mataino kroga un kautkádu melnígsnéjo éstuves bezmaksas interneta ir burtiski lídz griestiem ar voljúmiem piebázts lietotás literatúras veikaliñß, uz kuru grámatas péc ievértéßanas var nest atpakaø un atdot par puscenu, vai iemainít pret citu, ja nepatík. Dieviete jau paspéja køút par klienti pirms manis, tagad pa ceøam no AH bezmaksas kafijas uz arábzu internetiem par vienu eiro nopirku Urzulas K. Le Gvinas Four Ways to Forgiveness, gan jau atpakaø nenesíßu :) Klasika, visádi Borhesi un Palañjuki tur ir dárgaki, bet nevienam nezinámi pieccentimetrus biezie fantasy papírmuguras par graßiem, skaidrs, neviens tádus tápat nelasa, bet tur var bút arí pérles, kaut kad parádíßu

Tātad nav ko jautāt




Vēl 5 dienas līdz 2. sezonai

Also, atbalstiet darbadevēju: http://whitebook.lv

Pa ceļam uz laukiem (šķiet, ka pēdējoreiz šopavasar) Tolkīna Lasīšanas Dienas ietvaros izlasīju pusi Appendix A (tur ir par to, kas notiek Viduszemē starp Numenoras krišanu un Gondoras/Rohanas izveidošanos) un priekšpēdējo «Gredzenu Pavēlnieka» nodaļu The Scouring of the Shire, kurā notiekošais savukārt būs svešs tiem, kas redzējuši tikai filmu (tajā Sarumans nesaskaņā ar grāmatu mirst jau Isengardā, uzduroties uz tāda kā dzirnavu riteņa Ortanka pakājē, un pat to, ja nemaldos, rāda tikai extended versijā.) Īstenībā visiem zināmā hobitu četrotne atgriežas savā dzimtajā novadā un atrod, ka Sarumans nolēmis atriebties viņiem par savu māju piebradāšanu līdzīgā veidā un ar pārsimts roklaižu palīdzību pārņēmis varu praktiski visā Hobitonā (vienīgie, kas pretojas, ir slavenais Tuku klans), kur sarīkojis privātu industriālo revolūciju, pakļāvis miermīlīgos vietējos bargai diktatūrai, apliekot ar mesliem un mēsliem, kā arī nopīpējis visu tabaku, aizliedzis alkoholu, ieviesis komandantstundu, nocirtis kokus, izrakņājis rāceņu dobes, visur sacēlis neglītas ēkas, bet pašā Bagendas vidū uzslējis fabriku ar milzīgu dūmeni. Uz to varoņi atbild viņam ar hobitu revolūciju, kura ir uzvaroša pārsteidzoši īsā laikā (Sarumana fizisko veidolu, tāpat kā filmā, nogalina viņa paša human instruments) Sajūsmina pašsaprotamā apņēmība, loft un dignity ar kādu to paveic tikai četri Patiešām Liela kara veterāni. Bojā iet tikai 19 hobiti :)

«Gredzenu Pavēlnieku» lasīju tāpēc, ka cita Tolkīna nebija pa rokai, toties, atvadoties no dienas upuriem, iepriekšminētās 75-gades sakarā padalīšos ar citu senu improvizāciju, kura gan veltīta notikumiem «Hobitā» jeb Bilbo un rūķu piedzīvojumiem Drūmmežā, ieskaitot zirnekļus un gūstu elfu pilī: tās skaņas beigās ir vīna mucas, kuras krīt ūdenī
Lost in Mirkwood

Uz vasaras laiku pārgāji?

Izrādās, šodien pieminams ne tikai nacionālais, bet arī Golluma u.c. hobitu nestais upuris, kas tieši noveda pie Baraddūras kapitulācijas Gredzenu Karā jeb pēdējās Zaurona krišanas (lai gan, mind you, pēc visas Tolkīna kosmoloģijas vadoties, sanāk, ka Zaurons vēl ir dzīvs ;)

Founded by the Tolkien Society in 2002, Tolkien Reading Day takes place on the 25th of March and commemorates the date on which Frodo and the Fellowship were successful in destroying the One Ring and defeating Sauron. This event takes place worldwide as an act of international fellowship in recognition of the achievements of John Ronald Reuel Tolkien. The Tolkien Society is pleased to announce that, in celebration of this momentous year, the theme for this year’s Tolkien Reading Day will be “75 years of The Hobbit”.

Šajā sakarā jau sen gribēju minēt, ka jaunajam Hobita izdevumam latviešu valodā ir daudz ērtāks formāts nekā vecajam, kas bija kaut kāds A3,8 vai (un tās pašas kopš bērnības atmiņā ievijušās ilustrācijas ar anatomiski nepareizajiem, bet vienalga agreeable elfiem, jancīgajiem rūķiem un džindžeru Bilbo :) Šoziem pamanīju kādā Tērbatas ielas skatlogā naktī un nofotografēju ar telefonu, bet līdz šim nezināju, ko ar to bildi lai dara



Bet tagad zem tās ir mana 2001. gada improvizācija par Tolkīna pasaules Dievu ^^

Nu labi

Pietiks tev astrālā malstrēma. Zvaigžņu karu patosa. Visa dzīve orģija. Pārējā laikā... WWW. Un malka. Un WWW. Tad paēst, tad atkal WWW... WWW-malka-WWW-ēst-WWW-malka-WWW-gulēt kur, es ATVAINOJOS, KUR paliek SCI-FI varbūt tur, Orchideju dārzā (pirms 93 gadiem)

Laiks bija Pūķis



anathemantra

Nu, bēeei nestāstiet man, ka blekmetālistiem nav pašironijas



1111th Loved Track: Years of Silent Sorrow (At the Heart of Winter, 1999)

Izdevniecībai līgums ir, tad jau laikam drīkst teikt...

Pirms honorāra neapsveikt