Ievas?

Mūsu nama pirmajā stāvā atrodas tāda Angela's Sun & Nail Studio jeb skaistumkopšanas salons, kas acīmredzami tārgetēts tumšākādainas ievirzes skaistulēm, par ko vēsta dabīgi pieaudzējamo matu asortiments, eksotisks saulriets skatlogā utml. aseksuāri, kā arī apmēram kvadrātmetru liela gaismas reklāma ar palmām un guļamtīklu uz nama ārsienas, kuru, savukārt ražojusi, wait for it, PERDO Plastic Industries roterdamā. Omg, pamanīju šito un nopriecājos, bet tas vēl nav viss. Pēc nepilnas stundas ēdamistabā šķirstot citu latviešu līdzatvesto GEO (ļoti labs žurnāls, vai ne, fhm gan sūds, ciest nevaru to valodu, šķebina) uzdūros rakstam par tādu skaitļa π sektu, 3.141592653... you know, kuriem ir sava Pībele (pirmie desmit miljoni skaitļu aiz komata), Pī rituāli (kuros, skanot pīfonijām, tiek veikti pībeles lasījumi), Pī diena 14. martā (arī Einšteina dz. d., how about that) u.c. atrakcijas, bet, pats interesantākais, tā (proti, Pī faunkluba) headquarteri un galvenās aktivitātes atrodas un notiek vācijas pilsētā Nertenā-Hardenbergā. How about that¡ Diemžēl rakstā maģisko zilbju savienojums parādās tikai trīs reizes, toties tas sākas 66. lapaspusē, šī puksta tagi ir 44. memo manā androīdā, turklāt vietas nosaukums liek minēt, ka, ja ne citur pasaulē, tad vismaz vācijā gan noteikti jābūt vēl citām Nerten-vietām (un reizēm), kurās ļaudis piekopj tādas ērmīgas lietas ¡Morbus cyclometricus! 444

http://klab.lv/~nefolk/tag/nerten

(e) courtesy of Bianca

Tießi pári ielai no vietéjá mataino kroga un kautkádu melnígsnéjo éstuves bezmaksas interneta ir burtiski lídz griestiem ar voljúmiem piebázts lietotás literatúras veikaliñß, uz kuru grámatas péc ievértéßanas var nest atpakaø un atdot par puscenu, vai iemainít pret citu, ja nepatík. Dieviete jau paspéja køút par klienti pirms manis, tagad pa ceøam no AH bezmaksas kafijas uz arábzu internetiem par vienu eiro nopirku Urzulas K. Le Gvinas Four Ways to Forgiveness, gan jau atpakaø nenesíßu :) Klasika, visádi Borhesi un Palañjuki tur ir dárgaki, bet nevienam nezinámi pieccentimetrus biezie fantasy papírmuguras par graßiem, skaidrs, neviens tádus tápat nelasa, bet tur var bút arí pérles, kaut kad parádíßu

Let us go to the rose

Julianapark, 2012

(e) courtesy of Apple Network 89ceea

Paldies tam masonam, kas projektējis Schdamu. Mans West izplešas no pusapaļās, diviem kanāliem ieskautās vecpilsētas vēdekļveida tīklojumā. Manas kājas ir viņam parādā par neskaitāmajām maršruta, urbānās zondēšanas if u wish autopilotā iespējām -- no Dienvidiem var atnākt pa zaļo zonu vien, no Ziemeļiem caur neskaitāmu wireless zirnekļtīklu mežu, aizvien atrodot jaunus ip donorus. Jau esmu pamanījis, cik efektīvi holandieši prot izmantot Virsmu

Paldies arī tiem reptiloīdiem, kas izgudroja androīdu (vai tā izgudrotājus). Pateicoties tam, smēķēju daudz retāk, pateicoties kam man tikko uzbruka ods. Esmu pie ūdeņiem, sēru vītoliem, krēslā... izdzēsu no telefona tur visilgāk gulējušo Latvijas Dziedātājputnu albumu, jo te tas viss ir live un vairāk

Paldies orandžajam Volksparka mincītim, kas nupat paskrēja garam. Man atkal ir jauns otrais darbs. Neapnīk

(e) courtesy of MIRANDA-PC_Network

Runājot par pasākumiem, parādījušās aizdomas, ka Shīdama varētu būt tāda kā holandes utena (jo viļņa ir Utrehta) -- jau pirmajā vakarā, klīstot pa "lielāko vecpilsētu Rijnmond areālā" lai kas tas arī būtu, uzdūrāmies ar matainajiem līdz spundei piebāztam un karaliski piedūmotam (nl vēl drīkst pīpēt iekšā tādās vietās, vai nav leiputrija, atvainojos nesmēķētājiem) krodziņam, kurā tobrīd notika vai nu thrash vai death metāla live, saprast nevarēja, jo rībēja varen skaļi, turklāt grupa sastāvēja tikai no bundzinieka un ģitārista, kurš šaurības dēļ stāvēja aiz bāra letes, bet izskatījās, ka visiem patīk un vispār ģimeniski tā. Šodien tā paša kroga logā pamanījām afišu tādam matusreibinošam pasākumam, grupu nosaukumi iedvesmo, last.fm nav atrodami :)) būs jāaiziet par vienas stundas algu katram

(e) courtesy of Pacha Free internet

Gājām uz princeses Beatrixes parku, kartē lielāko zaļo plankumu apkaimē, bet neaizgājām, jo pa ceļam ieklīdām Patiešām Laikmetīgos Kapos jeb Crematorium en Begraafplaats Beukenhof un -- galvunost, ja tas neizrādījās pilnīgi pašpietiekams ekskursijas galamērķis! Krematorija ar budistu templim līdzīgiem zelta vārtiem un melnu piramīdu otrā stāva/jumta vietā, milzīgas vēl neapgūtas platības, un tādas, kas jau uzraktas, bet pārsvarā tekošajā gadsimtā aizņemtas, arī agrāk, bet novārtā nepamestas nekur, gandrīz vispār neviena krusta (vienīgais saskatāmais trīsmetrīgs koka iesprausts beztēmā krūmos... blakus putnubūrītis :), bet teju katrs kaps -- mākslasdarbs, vai fenomens pats par.sevi -- no atturīga minimālisma līdz psihodēliskam eklektismam -- kvarca piramīdas, kristāla lodes un pundurobeliski kapakmeņu vietā, caurspīdīga stikla plāksnes dažādos toņos, visur mincīšu (visvairāk putnu un eņģeļu, bet daudz arī taureņu, suņuku, delfīnu, feju, rūķīšu, budu, sēņu u.tml.) statujiņas, šur tur miniatūras laternas, vēja zvani, pie atsevišķiem apbedījumiem iecentrētas kastītes ar stikla vāku, kurās uzskatāmi 'apglabātas' dažādas nelaiķiem piederīgas, ar vintage elpu apdvestas lietas (fotogrāfijas, modelīši, pieraksti, apbalvojumi u.c. nieki), acis žilbinoši, neredzēti apstādījumi (sajutos ne tikai kā muzejā, bet arī botāniskajā dārzā vienlaicīgi), visvairāk iepatikās attēlā aplūkojamais krāsaino pelnu urnu izkārtojums medus šūnu formu imitējošos monumentos, jā, cilvēki ir kā bites (un tomāti, un dažreiz nekas vairāk) vēl bija kaut kādi melnbalti totēmu stabi ar plāksnītēm/vārdiem, daudz grotesku skulptūru, urnu un kapakmeņu bodīte, piemiņas memoriāls kaut kādam Nīderlandes armijas pasākumam Korejā; gaumīguma jomā uzvar elfisks apbedījums veca, dobumaina koka pavēnī - sūnām noaudzis zaļš akmens klucis ar aizvēsturiska runča reljefu, sausiem ziediem uz ilgi nekoptās kopiņas un no zariem vītu stirnu godpilnā sardzē, kā arī opītis Vims un omīte Jo, kuru atdusas vietu rotā pieticīgs akmeņu, praulu un čiekuru krāvums, bet pieskata viena sapņaina laumiņa, uzgājām arī, šķiet, vietēja mēroga rokzvaigzni, kura piemineklī inkorporēta akmens akustiskā ģitāra un apzeltīts mikrofons ar visu štepseli, blakus kociņā pakārtām fanu vēstulēm, turpat arī vairāki brutāli wtfpsc, piemēram melnītis Elias Antonio Freitas Bosa Amado (1972-2007), kurš kapakmenī iemūžināts basketbolista krekliņā, ar keponu un saulenēm, bet tā pakājē starp svecēm trīs viesnīcbāriņu izmēra alkohola pudelītes, iespējams, pāragrās nāves cēlonis, lai gan visā kompozīcijā ļoti prasījās pēc šaujamieroča, lai dievi piedod man manu stereotipiskumu), ā, tad vēl tāds Robčiks, pagaidām 45 gadus jauns, sava kapu vietu laicīgi rezervējis un varen krāsaini izrotājis ar taureņiem un hiacintēm, bija arī musulmaņu, ķīniešu un ar dzeloņkrūmiem noauguši, starp mūžzaļām skujām noslēpušies un ķēdēm apkārti 'blekmetālistu' kapi, daudz klusu soliņu un gandrīz neviena apmeklētāja sestdienas pēcpusdienā, paspējām izstaigāt labi ja 1/2, līdz bērniem (Kindergraven :) nemaz netikām, ap puspieciem par darbalaika beigām vēstīja krematorijas teritorijā vientuļi ieripojošais apsarga auto. Par Roterdamu šodien, pēc tam, <3

(e) courtesy of Sitecom_N300