Svētku citāti:

Kāpēc Čalovski neizdod ASV? Tāpēc, ka viņu grib izdot Zvaigzne ABC.
/Skutelis/

Viņš ir tīk smūks, ej dīīīrst...
/kaut kādas mazgadīgās uz Zemītes ielas/

& jaunais [post-rehab] Saiklōns negaidīti brutāls, monolīts, monotons, mazliet nepietiekami melodisks, pat vēl tumšāks par WTF, nu un gandrīz vairs nekāds dārk elektro, ne-vienkārši nikns industriālais metāls, kaut kur lasīju, ka pēdējais, neticu

TWIMC: Summoning 2013 beidzot arī 320 kb/s

Šis arī patīkams, tāds hororīgs un psihodēlisks. No Īīīslandes. Saldus sapņus

Book of Sand (2011) – The Bees and the Butterflies [EP]

Vienīgais šī projekta ieraksts, kuru spēju paklausīties (sorrz, nistagms), toties kā sāku, tā nespēju izslēgtneuzlikt atkal jau otro dienu. Sešas tautasdziesmas rietumkrasta/jaunlaiku nekvalitatīvā blekmetāla apdarē. ****** Nosacītais avots

Bandcamp | Mediafire (40 MB)

Nebūs pagājuši ne astoņi gadi...

Kaut kas vnk perfekts. Konceptuāli Ziemas saulgriežiem veltīts netleibls (2011--2006)

Anabāze

Šomēnes konceptuālais daudzdarba, pēcapokalipses kino un psihodēliskā blekmetāla decembris. Par pirmajiem diviem varbūt atskaitīšos citreiz, par pēdējo -- pēc abzolūti hipnotiskajām Pūcēm nāca Mamaleek un Murmuüre, bet tagad šis hipsterārtīgais postblekmetālroks no Barselonas. Būtu rasbainieks, šodien ietu uz konci

Pēdējais albuūms MANTIIS par velti

Uzmanību: Ieguldījums!

Hiperepisks Zinātniskās Fantastikas Metāls no Grieķijas ^--^



via Avantgarde-Metal.com


Vēl es žanra apgūšanas/smadzeņu atpūtināšanas ietvaros bieži skatos 70.-80.-00. gadu fantastiku (gadās gan pērles, gan episkas izgāšanās) un domāju, kā ir būt sailonam

Poga dooming. Laba bilde

Pēdējais atklājums: Transcendentāls ambientais dūms no Somijas (Nest projekts) ar kokli, šamaniskām balsīm, dabas skaņām un gandrīz tribal perkusijām vietām, skaists savā dziļumā un nesarežģītībā. Ļoti piestāv šim un vispār rudenim

Klausies: YouTube / Last.fm

108 MB, VBR 0

Liturģisks post(black)metāls no ASV ar tādiem kā screamo un shoegaze un simfoniskiem elementiem. Pietiekami oriģināls un ekstātisks, lai piedotu viņu nejēdzīgo izskatu. Pēc jaunākajām vēstīm grupa esot atbrīvojusies no , My Love daļas savā nosaukumā

However Boldly Their Warm Blood Split

(neinteresē, tinam tālāk ;)

Kaut kas atmosfērisks un no Austrālijas, atgādina zvaigznēs aizbraukušu Summoning. Pieņemsim, ka par godu tai zondei

Journey Across the Stars

Beidzot arī Taurupē līst. Sienāžus gan tas neietekmē. Vismaz nu var atvērt durvis un ielaist mājā svaigu, par iekštelpām vēsāku gaisu. Iepriekšējo dienu tveici daļēji izturēt palīdzēja nenormālos kvantumos klausītie kosmiskie un ziemīgie ambientblekmetāli (Lustre, Paysage d’Hiver, Alrakis, Darkspace, Carcharoth Λ.V., Arvorar, Nahvalr, Yoga, Locrian, Trist u.c.), bet veselīgu htonisko delīriju uzturēt – Menace Ruine melni psihodēliskais trans. Ziemās man, savukārt, vairāk patīk vasarīga mūzika, folks un visādi ēteriskie elfi. Labi, ka lauku mājas neuzkarst, vienalga, atmosfēras spiediens vedina piekopt kastaņedisku diennakts režīmu, jo naktīs ir tik patīkami, bet dienās ārā valda dunduri un iekšā domādams neizdomāsi to, kas tev jāizdomā garīgam darbam, saelpojoties kaņepju dūmus, gan kļūst relatīvi vieglāk... Aizvakar viņa visu dienu centās iekarot Maskavu, kamēr es uzjautrinājos par sievišķi dievišķi iracionālo stratēģiju (kas galu galā vainagojās panākumiem), bet vakar pats neizturēju, pasūtīju no arhipelāgiem veidotu zemeslodi un nodibināju varenu polinēziešu impēriju, tradīcijās un reliģijā balstītu, ar maoru kareivjiem apceļoju visu pasauli, kolonizēju vairākas salas, bet Honolulu uzcēlu Stounhendžu, Ēģiptes Piramīdas, Rodas Kolosu, Svētās Sofijas katedrāli, Chichen Itza un vēl kaut ko, par oficiālo reliģiju pasludināju Zoroastrismu, kuru aktīvi izplatīju un konvertēju pat neatkarīgo Jeruzālemes pilsētvalsti. Kur gan vēl citur tāds vājprātīgs sinkrētisms būtu iespējams, ja ne imaginārajā pasaulē. Es, protams, runāju par Civilizāciju (V) – vienīgo datorspēli, kuru esmu atļāvies pēdējo desmitplus gadu laikā. Ap 1020. gadu mūsu ērā man konkrēti apnika, bet vismaz nebija jādomā par to, ko nemaz karstumā nevar padomāt.

Nobeiguma vietā kaut kas no tā kosmiskā blekmetāla, skan nedaudz amatieriski, bet visā visumā no “sirds”

Melnais ezers un Kādas īstenības reinkarnācija

Tikai nesen sapratu, ka Necro Stellar ir nevis baigais andergraunds, bet reāla Krievijas mēroga industriāli gotiskā metāla leģenda. Kaut kas revolucionārs:

Кольцо Сопротивления

(Videoklips sviests, bet dziesma ļoti patīk)


upd. Rēcīga* kaverversija

* vārda tiešā nozīmē

OMX Vai šis nav lielisks



While building upon a black metal base, Menace Ruine incorporates swirling noise soundscapes, martial drumming, eerie organs and cleanly sung ethereal female vocals rising over the waves of sound to create a sound of beauty. [x]

Omnia In Nihil

(visus ierakstus var atrast internetā)

Savdabīgi vienlaicīgi, tīklā meklējot informāciju par Kampfar vokālistu (kā sauc, meklēju –) Dolk, aptuveni blakussfērā uzpeld vēl kāds Dolk (norvēģiski – duncis), turpatienes Banksijs kā izrādās

Blitzwitch (Mare, 2011)

In & Out (via dooora, via basta)

Kalendārās vasaras vidu pavadīju visapkārt klusi trīsošu piemārupītes sikspārņu pavadīts ceļā no pirmajām mājām uz trešajām. Otrās ir īstās, tur ēdu ķiršus, lai nepaliek strazdiem, un vairāk kā litriņu piena neņemu, jo tik siltā laikā izdzert nepaspēju. Šorīt nepaspēju iedzert pat kafiju, tāpēc autoostā pa lēto nopirku salauztu saldējumu un uzreiz satiku vanga, kas bija ceļā uz Berlīni un smēķēja (pieļauju, ka arī viņas ceļabiedrenei ir ciba, bet par to es neko nezinu) Labi, tātad, man diezgan autoritatīvā tonī pieprasīja bildes kāda cibas autoritāte, kuras izbanošanu es reizēm apsveru par komentēšanu beztēmā ;) bet par to, ka fotoaparāta atmiņas karti atstāju citās mājās iespraustu pa taisno jūtūbā, piedāvāt varu tikai psihodēliskus telefonuzņēmumus, turklāt bez (atpazīstamām) (sejām), jo tās, iespējams, pieder personām, kas vairāk vai mazāk ciena savu un citu privātumu, savukārt, es izliekos, ka cienu viņu cieņu. Bet tagad tad vēlreiz par pasākumu, to, ko nepateicu, kamēr dzelzis vēl čūkst...

Starp citu, lūk, nistagms atskaitīte

( un te manējā... lj-cut nebija paredzēts, bet īsāk nesanāca, atvainojos, pats sev )

Attēlā – Šventojas labais krasts (bet, iespējams, kāda nekad neierakstīta poustroka albūma “cover” ;)

Nu tā, liekas, ka tagad līdz pilnīgai eksotiskā blekmetālestētista laimei atlicis redzēt tikai... Darkspace. Alcest ataisnoja visu manu aprioro sajūsmu, nokristīju viņus par elfcore, bet pirms gulētiešanas vēl ar pirkstiem parādīju <3 sirds rajonā un paspiedu roku Neigem, kurš ar otru ģitāristu skatījās Anathema turpat aiz mums. Sākumā gan bija žēl, ka viņi nespēlē tumsā, bet sanāca tā, ka tumsa pienāca, viņiem spēlējot. Otro vietu lai dala norvēģu drum‘n’bass projekts Kampfar – vienīgie, kurus skatījāmies pirmajā vakarā (ierodoties autostāvvietā, aiz eglēm skanēja pēdējā Soundarcade dziesma), un astoņgalvainais Hexvessel ar savu ellīgo gaismotāju (tas gadījums, kad grupa piesaka pēdējo dziesmu, un tad tā dziesma ir ~14 minūtes gara :) Lake of Tears – guntermetāls. Anathema – pēc Alcest un Hexvessel par spīti smalkajām drānām jau vairs nelikās tik smalki, pie tam ar savām vecajām dziesmām tikai izsauca lietu. Toties Anīkšči tagad ir mana jaunā mīļākā Lietuvas pilsēta, un tikai ceļa no festivāla norises vietas caur kapiem, gar upi līdz centram, baznīcai, veikalam un atpakaļ dēļ (tas aizņēma kādas 6 stundas). Iespējams, vēl saņemšos garākai atskaitei, par tiem vēršiem, ragiem un mārketingu kaut ko vajadzētu

p.s. lenora un koijots nesatiku. Kāpēc?

Bawww, she's so cute in blue.

:)

//prom

God is not Love

God is God

Midnight in the Labyrinth is an orchestral album by English extreme metal band Cradle of Filth. The songs selected are from the band's first four releases. It was released on April 21, 2012.

Nu, ko es varu pateikt, visu, kas sākas ar neko, nekāds Evinta tas nav un The Scorched Earth Orchestra jau pacentās pirmie (tiesa, bez balsīm), bet ar otro reizi man patīk jau labāk par spīti nomācošajam sintezātorismam, koris skan lieliski, pat pieķeru sevi vietām pie sevis atkārtojot kādu kopš bērnības galvā pieseivotu rindiņu, kuras ierakstā nav. Pats interesantākais ir tas, ka ir pusnakts un es patiešām esmu labirintā

Kā es priecājos, ka šodien ir 9. jūlijs, nevis kaut kāds, teiksim, 18. augusts!

Līdz nākamajam festivālam vēl 3-4 dienas, ar Alcest, Soundarcade un Hexvessel viss skaidrs, Anathema es laikam nekad nesapratīšu, laiks nu ķerties klāt šitam, nav taču klausīti kopš deviņdesmitajiem un tolaik patika, albūmu nosaukumi arī tādi daudzsološi...

Sp. paldies chimera

Água doce

Jaunais Diablo Swing Orchestra albūms toties ir tāds, kuru, klausoties fonā un neitrālā omā, nevari saprast, uzrunā vēl tas groteskais dēmōnbūgijs (agrāk uzrunāja), vai nē, Sing-Along Songs for the Damned and Delirious (2009) šādas neizlēmības dēļ tā arī atstāju novārtā... bet tad nāk tā pēdējā dziesma, kas ir tāda, tāda, ka Last.fm nevar nenospiest Love, un tad jau saproti, ka būs jāpaklausās vēl. Pēdējā dziesma:

Justice for Saint Mary (w/ lyrics)