Pēdējais atklājums: Transcendentāls ambientais dūms no Somijas (Nest projekts) ar kokli, šamaniskām balsīm, dabas skaņām un gandrīz tribal perkusijām vietām, skaists savā dziļumā un nesarežģītībā. Ļoti piestāv šim un vispār rudenim

Klausies: YouTube / Last.fm

108 MB, VBR 0

Bet ko nu par to, labāk par jaunatklājumiem kosmiskā melnmetāla ārēs

Pagaidām no 2012. vistālākajam lidojumam iedvesmo amerikanoīdā Pravus Abyssus demo, no kura vienu dziesmu esmu licis jau agrāk: Eden, vēl noteikti pieminams ir Trist – tas, kurš no vācijas (60 minūšu ārija, very recommended :) un, protams, Alrakis, arī no vācijas. Palēnām iesakņojas pārliecība, ka Darkspace var mierīgi turpināt bremzēt kā bremzējuši līdz šim, tikai tagad gatavojoties izdot jau pērn solīto demo pārierakstu. Demo, neapšaubāmi, ir klasika: Dark Space -I

Uz vasaras laiku pārgāji?

Izrādās, šodien pieminams ne tikai nacionālais, bet arī Golluma u.c. hobitu nestais upuris, kas tieši noveda pie Baraddūras kapitulācijas Gredzenu Karā jeb pēdējās Zaurona krišanas (lai gan, mind you, pēc visas Tolkīna kosmoloģijas vadoties, sanāk, ka Zaurons vēl ir dzīvs ;)

Founded by the Tolkien Society in 2002, Tolkien Reading Day takes place on the 25th of March and commemorates the date on which Frodo and the Fellowship were successful in destroying the One Ring and defeating Sauron. This event takes place worldwide as an act of international fellowship in recognition of the achievements of John Ronald Reuel Tolkien. The Tolkien Society is pleased to announce that, in celebration of this momentous year, the theme for this year’s Tolkien Reading Day will be “75 years of The Hobbit”.

Šajā sakarā jau sen gribēju minēt, ka jaunajam Hobita izdevumam latviešu valodā ir daudz ērtāks formāts nekā vecajam, kas bija kaut kāds A3,8 vai (un tās pašas kopš bērnības atmiņā ievijušās ilustrācijas ar anatomiski nepareizajiem, bet vienalga agreeable elfiem, jancīgajiem rūķiem un džindžeru Bilbo :) Šoziem pamanīju kādā Tērbatas ielas skatlogā naktī un nofotografēju ar telefonu, bet līdz šim nezināju, ko ar to bildi lai dara



Bet tagad zem tās ir mana 2001. gada improvizācija par Tolkīna pasaules Dievu ^^

Saprotu, ka pēc nedēļas divām jau viss būs pavisam savādāk zemākās zemēs, bet pašlaik vēl



Manas saknes ir melnas un man tās patīk

Eden

Izrādās, starp pēdējo gadu karentiem ir arī kāds, kuru esmu palaidis garām, pie tam visnotaļ nepelnīti: «Haunted Waves, Moving Graves» (2010) sastāv no diviem gariem (25-35 minūšu) skaņdarbiem, kas it kā ir improvizācijas par Baalstorm, Sing Omega tēmām, taču šeit Tibets nedeklamē, līdz ar to nepieprasot lieku (?) uzmanību, kas padara albumu par ļoti piemērotu fonu gulētiešanai (atceries Soft Black Stars un Sleep Has His House). Lēni, smagi plūstoši viļņi, dūmīgi stīgu instrumenti, vētrā izskalotas klavieres, kapi... viņa ir kaila kā ūdens. D/L

Ārā. (-3 °C / 76% ●)

Endura – Intra-Uterine Sabbat
(1994, Dreams of Dark Waters)

[.mp3]

Iekšā. (Klasisks htoniski dramatiska ambienta skaņdarbs, kas pamatīgi stindzināja asinis bērnībā, ļoti piemērots, lai noskaņotos, piemēram, ghotiski groteskai šausmu filmai no kants... bet tā jau randoms uzlika): yt slīdrādes autors, acīmredzot, ir vai nu speleologs, vai izjūt šleserisko sievietes skaistumu (to, kas no iekšām) kā frigidas, apledojušas grotas, bet man gan tas (skaņdarbs, nevis skaistums) vienmēr asociējies ar kaut ko galēji nešķīstu un kutulu, un nekā tamlīdzīga kā video ne ārā, ne iekšā pašlaik nav. Pagaidām 3:0 manā labā >:)

http://klab.lv/community/muzons/949163.html

( . . . )

Pēc tam

Šīzīgs speisblekmetāls ar pārpasaulīgu (miskastes) skaņu, līdzīgs Darkspace un De Silence et d'Ombre, tikai vēl haotiskāk/ļaunāk

Mīla no pirmā auzu uzmetiena: http://spaceblackmetal.blogspot.com/search/label/Carcharoth

Visi linki strādā [rapidshare]

x spaceblackmetal

http://www.last.fm/event/3127321+The+Consequences+of+a+Dynamic+Lifestyle

Pirmais, ko ievēroju, ierodoties Nabaklab, bija tas, ka viesu sarakstā ir vairāk cilvēku nekā zālē :) Uz 3_5469mhz uzstāšanos diemžēl nepaspēju, jo “pirms desmitiem nav ballītes” (c) es, bet nešaubos, ka bija kosmiski, mākslinieks arī izskatījās eleganti, gan jau mincīts kaut kur ieliks bildītes. Ap desmitiem tātad spēlēja nākamais vārds uzvārds ar akadēmiski-bohēmiskām pretenzijām (žaketē, malkojot alu), proti, Kaspars Groševs. Teiksim tā, esmu liels Kaspara Groša daiļrades cienītājs (antirealist, tur ir tas links, kuru meklēji pirms dienas divām), bet Groševam arī nebija ne vainas, lai gan ne tā, ka ļoti aizrāva. Ievēroju, ka mulstu, domājot, kā šādas mūzikas labāk aprakstīt (drouns? noizs? ambients?), neisaistot dzeju (avangards? nākotnes psihodēlija? elektroniskais nihilisms? utt.) vai aptuvenus salīdzinājumus ar citiem elektroniķiem, kā likums, populārākiem, kas noteikti neglaimo pašu oriģinālizpildītāju ambīcijām, bet drusku tā kā pajāt, tāpēc rakstīšu, ka K.G. atgādināja trokšņainu, galēji safūzētu M83 bez vokāla un struktūras... jā, esmu lohs ar šito salīdzināšanu :(

Nākamais aiz Groševa bija kanādietis – vienīgais vakara viesis, kuram nebija pietrūcis iztēles, lai izdomātu sev normālu projekta nosaukumu (nu cik var tos neko neizsakošos vārdus uzvārdus, vai tad tas ir tik nopietni?) ALPHA STRATEGY un pat stilu – manic pop, kas līdzīgi arī izklausījās, protams, tāpat ar krietnām trokšņa (nubet loģiski, kāds tur pop, zač) un savāda nemelodiskuma devām, kas kopumā skanēja varen organiski un patiešām māniski. Mākslinieks arī bija krietni atraktīvāks par iepriekšējo, tāpēc liku nistagms filmēt, vismaz 2,5 minūtes nofilmēja arī (pašam, nav brīnums, atkal bija tas variants, kad aparāts ir līdzi, bet atmiņas karte mājās datorā :). Zīmīgi vēl likās tas, ka performance sākās ar kāda ‘ierindnieka Zirga’ (private Horse) saukšanu (mājās). Where is private Horse?? The fuck do I know, make some noise, son!

Pēdējais, tā kā hedlaineris, tā kā amerikānis (Zeks Kūnss) publikai pat nedeva laiku cigaretei, vienkārši uzkāpis pēc kanādieša un pārmijis pāris vārdus, šķiet, uz tiem pašiem aparātiem sāka smacēt savu programmu, kuru atkal nenoturēšos salīdzināt ar citiem hipsterelektroniķiem, proti, FUCK BUTTONS (spēks) tikai krietni trokšņainākiem (!), transīgākiem, un ar vokālajiem eksperimentiem, kas aizved tādā nebūtībā, ka likos sev lidojam pāri nenormālākajiem audiālajiem kanjoniem, bet spēji norautās beigas ar strupo Thank you riktīgi aplauza, parasti jau it kā priecājies, ka beidzot viss ir beidzies un vari iziet laukā uzpīpēt, lūk, te bija izņēmums.

Paldies Sandim Baumanim :)

Tikai mieru, koncerts bija jau pirms pusotras nedēļas. Zem afišas ir saite uz ~5 youtube (bez ceremonijām) salīmētiem klipiem, kopā 31 minūte neordināra audiošamanisma; izdomāju, ka labāk darīt tā, nevis likt atsevišķi. Agrāk būtu licis pa vienam fragmentam, ja tam ir kāda nozīme, tāpat jau neviens neskatās :>