Mmm, laikam trešā labākā no līdz šim redzētajām filmām ar G.G. Bernālu (pēc Amores perros un La Science des rêves, un ne jau aktiera dēļ, bet filmas ar viņu ir vērts vilkt, jo tās nemēdz būt neinteresantas), sievietes režisēta, politiska, gudra un efektīva, turklāt ļoti “skatāma”. Man vispār patīk (ir, kam nepatīk) kino ar kino iekšā jeb filmas par filmām, taču šajā filma filmā vairs nav mērķis, bet spēcīgs mākslinieciskās izteiksmes līdzeklis. Varbūt pirmajā mirklī tā nepavisam nešķiet perfekta, it sevišķi uz beigām, bet varbūt tieši šī aizspriedumu revīzija ir visīstākais izaicinājums sirdsapziņai un katrā ideologā inherentajam liekulības potenciālam laikā, kad gandrīz katrs, kam nav slinkums, ir ideologs, ja ne citiem, tad pats sev. Starp citu, pēc filmas pašizglītošanās nolūkos nekavējoties iepazinos ar šo dokumentu.

Interesanti, ka Bolīvijas valdība 2012. gada 21. decembri jeb viedo maiju kalendāra beigas pasludinājuši par Kapitālisma beigām un atzīmē ar kokakolas aizliegšanu. Atzīšos, ka līdz šodienai nezināju arī neko par kolorīto Evo Moralesu, bijušo kokas fermeri un pirmo etniski korekto valsts prezidentu Latīņamerikas vēsturē.

Kā nolīst, tā uzspīd saule. Kad uzspīd, nolīst saule. (Šī skaidrība nav saistoša.)

Piestāv skatam caur logu --



via marsa_hronikas

Muzeju nakts šodien notiek visā Eiropā, bet Amsterdamā maksā 17 eiro (jo par velti nākot pārāk daudz tautas). Tas gan neko nemaina mūsu plānos tūliņ doties uz lieliskāko pasaules muzeju, kādā esmu bijis, proti, Tropu Muzeju, kuru reiz pirms četrarpus gadiem jau apmeklēju, bet nemaz nepaspēju līdz cietvēršanas laikam visu atskatīties. Citādi, Belastingdiensts holandiskā garā arī vakardienu bija izdomājis sev brīvu, toties aizbraucām ar vistālāk vedošo Ijveeru (bezmaksas prāmi pār Aiju) uz NDSM Werf, kas (negaidīti) izrādījās tāda kā izspļauta amsķika andrejosta. Pēc tam atpakaļ uz Tasmānijas pieturu (arī pirmoreiz), un tad gan pa no pasta sen zināmiem rajoniem gar mincīšiem uz Hārlemas laukumu un ielu, kur jau otrreiz pārlaidām lietu par mīlīgāko atzītajā kafejnīcā. Šoreiz menu zilais siers (sativas un indikas hibrīds), papildināts ar litru AH vīna un obligāto iedzeršanu uz katra tiltiņa, meklējot pareizo tramvaju (tukša pudele līdz mājām garantēta)

Un vēl tās bioerotiskās Amstelfeinas taciņas, mmm... <3

Paldies tam masonam, kas projektējis Schdamu. Mans West izplešas no pusapaļās, diviem kanāliem ieskautās vecpilsētas vēdekļveida tīklojumā. Manas kājas ir viņam parādā par neskaitāmajām maršruta, urbānās zondēšanas if u wish autopilotā iespējām -- no Dienvidiem var atnākt pa zaļo zonu vien, no Ziemeļiem caur neskaitāmu wireless zirnekļtīklu mežu, aizvien atrodot jaunus ip donorus. Jau esmu pamanījis, cik efektīvi holandieši prot izmantot Virsmu

Paldies arī tiem reptiloīdiem, kas izgudroja androīdu (vai tā izgudrotājus). Pateicoties tam, smēķēju daudz retāk, pateicoties kam man tikko uzbruka ods. Esmu pie ūdeņiem, sēru vītoliem, krēslā... izdzēsu no telefona tur visilgāk gulējušo Latvijas Dziedātājputnu albumu, jo te tas viss ir live un vairāk

Paldies orandžajam Volksparka mincītim, kas nupat paskrēja garam. Man atkal ir jauns otrais darbs. Neapnīk

(e) courtesy of MIRANDA-PC_Network

Izrādās, starp pēdējo gadu karentiem ir arī kāds, kuru esmu palaidis garām, pie tam visnotaļ nepelnīti: «Haunted Waves, Moving Graves» (2010) sastāv no diviem gariem (25-35 minūšu) skaņdarbiem, kas it kā ir improvizācijas par Baalstorm, Sing Omega tēmām, taču šeit Tibets nedeklamē, līdz ar to nepieprasot lieku (?) uzmanību, kas padara albumu par ļoti piemērotu fonu gulētiešanai (atceries Soft Black Stars un Sleep Has His House). Lēni, smagi plūstoši viļņi, dūmīgi stīgu instrumenti, vētrā izskalotas klavieres, kapi... viņa ir kaila kā ūdens. D/L

TVNET: «Titānika» nogrimšanā vainojams Mēness

Love... You fall to ruin for love. She is a woman. A delicate creature at the best of times. They are moved by desires unknown by the men that place trust in them

Pamanīju, ka vienu Spartaka Atriebības sēriju rakstījusi sieviete: IMDb ar viņas vārdu ir veselas 12, tviterī gan jau vēl vairāk, bet kaut kā uzreiz atradu īsto. Piesekoju. Tāpat vien... Kādai citai A M, savukārt, ir tumblr ar nosaukumu «Unfortunate Woman» un apakšvirsrakstu Could it be... Seitan? Nepiesekoju. Nav manā gaumē, bet šis tas tur bija cute, piemēram Klau LAIKAM JĀKĀPJ ĀRĀ NO VANNAS jaunieti :::) un jāķeras pie kā lietderīgāka, piemēram, gulētiešanas 84. Akadēmijas Balvu ISO medībām. Ir?

upd. Ir! http://isohunt.com/torrent_details/375919937

Ūdens tērcītes tek pretī no kalna gar ceļmalu kā bērnībā. Vai ir pamats aizdomām, ka pavasaris šogad sāksies jau 1. martā? Nav kamēr par vēlu (ūdens zīmes visu aizskalos), jāpadalās ar tekstu (“Par to, kā sarauj saites”), kuru saņēmu tieši pirms diviem mēnešiem... jā, like, on christmas day :) Acīmredzot vēl deguturu ļaunu prātu, tāpēc kaut kā pajāt. Gribētos domāt, ka teksta autorei arī, kaut visi latvijas metālistu alusvēderi un vēsturnieku puisīši viņu

Nu, ziemīšos es skūpstījos nedaudz. Bet tad vēl nebiju droša, ko tas nozīmē man. Tad es aizbraucu pie tevis. Tad man trešdien bija randiņš, kurš beidzās manās mājās, kur es dabūju fizisku apmierinājumu no pirkstiņiem. Tad man piektdienas vakarā bija cits "randiņš", kurš beidzās citās mājās, kur es no rīta sestdienā dabūju fizisku apmierinājumu ar pirkstiņiem, un sagādāju apmierinājumu ar plaukstiņu. Un sestdienas vakarā sākas randiņš, kas beidzās šorīt. Dabūju ne tikai fizisku apmierinājumu dažas reizes, bet arī brokastis, vakariņas un vēlreiz brokastis. (es nesaprotu, ka jūs visi spējat mani tā lutināt un vēl stāstīt, ka es to esmu pelnījusi. lol, ar siksnu pa dibenu es esmu pelnījusi.)

Amizantākais jau ir tas, ka penetrēta ar neko vairāk par pirkstiņiem es neesmu tikusi. Bet tas ir mazsvarīgi, manuprāt. Es tik vai tā vairs nejūtos piesaistīta tev.

Ievērot, ka tur ir runa par vismaz diviem. Ahaaha, un es vēl biju ar mieru viņai piedot...

Hate Loves You

2 no 3

w8