Neatlikt uz rītdienu to, kas izdarāms šodien, var elementāri atliekot rītdienu, savukārt, atsakoties no regulārajiem 24 stundu rāmjiem pakļautajiem rituāliem (piemēram, ievērojot 4-6h miega un 20-30h nomoda ciklu), var sanākt tā, ka sniegs jārok un malka jāzāģē tumsā, tāpēc pāriešu pa taisno no ērkšķiem pie zvaigznēm. Nupat rit pēdējā diennakts, kad Saule atrodas Mežāža kāds burvīgs ģenitīvs zīmē, tādēļ sporta pēc par to. Pirmkārt, es nezinu, kāpēc latviski āzis ir no meža, jo patiesībā tam būtu jāsaucas par Jūrāzi, tāpēc, ka zvaigznājs, kuru, starp citu, pārvalda Saturns (man bija daži feini ieraksti par Saturnu vecajā cibā) jeb pati “negatīvākā” (kāpēc? jo laiks bez žēlastības samaļ visu, apēdot pat savus bērnus) planēta Saules sistēmā, jau kopš pirmssākumiem attēlots kā āzis ar zivs asti. 196. gadā pierakstīta romiešu fābula vēsta, ka dievi bijušies Ēģiptes piekrastē mītoša jūras briesmoņa vārdā Taifūns, tāpēc Pāns licis tiem pārvērsties savvaļas zvēros, lai tiem ar viltu būtu vieglāk šo uzveikt. Galu galā briesmoni ar zibeni nospēris pats Jupīters, bet Pānu pateicībā par dieviem izdarīto pakalpojumu tie tābrīža (āža, par asti lasi citur) veidolā iecēluši starp zvaigznēm, kur tad tas arī iemūžinājies kā zīme, kuru mēs pazīstam kā Mežāzi. Saturns, Sātans un Pāns, manuprāt, veido diezgan loģisku ķēdi, tātad (es to nopietni nelasu nekādās grāmatās vai vikipēdijā, kur vispār ir sviests, bet grābju no tukša ētera, tāpēc drīkst neticēt haha) būtu tikai loģiski uzskatīt šo par vienu no, varbūt pat pašu zvērīgāko zvaigznāju (apskatījos uz SC birthday remainderiem un pamanījis tur koijots uzreiz sapratu, ka esmu uz pareizā ceļa ;) Man tas vienmēr licies arī nedaudz svešs cilvēciski, proti, nav man nekāda īpaša priekšstata par to, kādam jābūt Mežāža zīmē dzimušam cilvēkam, par spīti tam, ka Saule tajā ir manai mātei, bet ascendanti labākajam draugam un draudzenei. Iespējams, psihoanalīzei (vai analītiskajai psiholoģijai ;) būtu, ko teikt (starp citu, nistagms apgalvo, ka esot attāls Freida radinieks no vectēva puses, bet es viņam īsti neticu, un viņš par to neblogošot, jo viss ir pofig), tātad “tur kaut kam jābūt,” dodu vārdu suflierim